Haosa spēle turpinās – “Jautājums un Atbilde”


Uzreiz gan ķeršos pie lietas, sakot, ka “Haosa spēles” triloģijas otrā grāmata mazliet maldina lasītāju, – tās nosaukums ir “Jautājums un Atbilde”, bet grāmata sniedz ārkārtīgi lielu jautājumu daudzumu, bet būtiskas atbildes tā arī netiek sniegtas. Tas nozīmē tikai vienu, – pastāv milzīga iespējamība, ka tieši pēdējā “Haosa spēles” triloģijas grāmata būs iespaidīgākā no visas triloģijas. 

Atzīšos, ka biju mazliet vīlies, jo triloģijas pirmā daļa “Nazis, ko neatlaist” intrigu uzkurināja līdz ārkārtīgi augstam līmenim, tāpēc cerēju, ka grāmatas turpinājums sniegs atbildes uz visiem jautājumiem, kas radās, lasot pirmo daļu. Atbildes uz dažiem jautājumiem gan tika sniegtas, bet intriga tika uzkurināta vēl karstāka nekā pirmajā grāmatā un sižets pārtrūka tieši pašā spraigākajā brīdī. (Tāpat kā tas bija arī pirmajā triloģijas grāmatā.)

Bēgot no mēra Prentisa armijas, Tods ar nāvīgi ievainoto Violu nonāk Patvērumā, kur viņus sagaida pats mērs Prentiss. Tā beidzās “Nazis, ko neatlaist” un, “Jautājums un Atbilde” darbība norisinās Patvērumā, jeb Jaunajā Prentistaunā, kuras prezidents nu ir Prentiss. Atšķirībā no pirmās grāmatas, šajā nav spraigas pakaļdzīšanās, bet darbība lielākoties norisinās tikai pilsētas apkārtnē un ieslodzījumā. Tomēr nežēlīguma un brutalitātes ziņā šī grāmata ir tikpat spilgta kā “Nazis, ko neatlaist”, – es pat teiktu, ka dažviet šī daļa pārspēj pirmo.

Šo grāmatu es gribētu raksturot ar Stīga Lārsona romāna “Meitene, kas spēlējās ar uguni” varones Līsbetas Salanderes vārdiem: “Nevainīgo nav. Toties ir dažādas atbildības pakāpes.” Grāmatā nav neviena izteikti laba vai slikta varoņa, – jo karā taču nepastāv jēdzieni labs un slikts, jo jebkura slepkavība un uzbrukums nes ļaunumu un iznīcību, pat tad, ja tas tiek veikts pašaizsardzības labad.

“Jautājums un Atbilde” nostāda tās lasītāju apmulsuma priekšā, – jo vairs nevar saprast, kurš ir tas ļaunākais no spēkiem pret kuru jācīnās un kuras puses armija nodara lielāku ļaunumu pilsētai un tās iedzīvotājiem. Brīžiem pat šķiet, ka abu pušu cīņas atnesīs absolūtu iznīcību, bet saldajam ēdienam autors pietaupījis arī trešās puses iejaukšanos…

“Jautājums un Atbilde” liek domāt par globālām tēmām, – karu, holokaustu, dzimumu nevienlīdzību, sugu iznīcību un tamlīdzīgiem tematiem. Es “Haosa spēļu” triloģiju nesauktu par jauniešiem domātu, jo tās saturs ir smags, domāts cilvēkiem, kuri ir vismaz vecāki par sešpadsmit gadiem.

Robeža starp labo un ļauno šajā darbā tiek nojaukta un man bija tikai divi tēli, kas šajā romānā izraisīja simpātijas, – tas bija Deivijs un ēnkāji. (Laikam jau tāpēc, ka abi cietuši no līdzcilvēku pastrādātiem noziegumiem.) Turpretī Tods radīja pat zināmu riebumu.

“Haosa triloģijas” pirmās divas grāmatas atstāj patīkamu pēcgaršu, tikai Patriks Ness varēja katru triloģijas grāmatu veidot pabeigtāku, tā, lai nepaliek sajūta, ka sižets pārrauts spraigākajā brīdī tikai tāpēc, lai lasītājs iegādātos grāmatas turpinājumu. Labam autoram jāmāk noturēt lasītāja uzmanība arī neizmantojot brutālu sižeta pārraušanu. (Bet uz to šoreiz pievēršu acis, jo darbs ir patiešām labs.)

Protams, arī šajā darbā bija pāris skaisti citāti, kuri man patika:

“Ja tu jebkad gribi pārliecināties, cik maza esi Dieva lielajā plānā, pastāvi okeāna malā.”

Un otrs citāts:

“Mūsu izvēles nosaka to, kas mēs esam.”

Ļoti ceru, ka pēdējā “Haosa triloģijas” daļa sniegs atbildes uz visiem jautājumiem, – par Toda mātes rakstīto, kara iznākumu, ēnkājiem, Toda un Violas attiecībām utt.

VĒRTĒJUMS: 8/10

About these ads

6 comments

  1. Nevaru vien sagaidīt, kad dabūšu šo grāmatu rokā. Negulētas naktis garantētas. :) + ieteicamais vecums lasīšanai, protams, lielāks par manu pašreizējo vecumu, kura dēļ vēlos izlasīt grāmatu vēl vairāk. Atzīšos, ka man patīk tādas grāmatas ar kara ‘piegaršu’. Apmēram kā “Zobgaļsīlī”. :)
    Lai nu kā, bet grāmatu obligāti lasīšu un, jā, man tā nepatika, ka pirmā grāmata tika pārtraukta tik spraigā brīdī, kas rosināja man pašai mēģināt izfantazēt beigas. ;D

    1. + Te nu tiešām garantētas negulētas naktis, + grāmatai ir kāds liels pluss, raita valodas izskatā. Grāmata viegli lasāsās un ataino karu saprotami un tieši tā kā tas patiesībā arī ir.
      Jā, – “Jautājums un Atbilde” vilku paralēles ar “Zobgaļsīli” un teikšu, ka grāmatas ir samērā līdzīgas, bet “Jautājums un Atbilde” man patīk labāk nekā “Zobgaļsīlis”.

  2. Atgriežos šajā rakstā atkal, jo nu nevaru es, nevaru ne ar vienu nepadalīties iespaidos. :D
    Tad nu tā, tikko esmu izlasījusi “Jautājumu un Atbildi” un esmu ļoooooti iespaidota. Ne tikai par grāmatas iznākumu, bet arī par to kā Patriks Ness spēj noturēt tādu spriedzi visas grāmatas garumā, it īpaši beigās. Lasot pēdējās 30 lapaspuses biju tik uzvilkusies, ka pat gandrīz vai rēju uz apkārtējiem cilvēkiem, lai man netraucē lasīt. :D
    Labi, ja būtu tāds brīdis, kad lasu pirmo grāmatu un kāds man pateiktu, ka Tods sadraudzēsies, piemēram, ar Deiviju vai Viola labprātīgi nošķirsies no Toda tad, visdrīzāk, būtu pateikusi, ka tas cilvēks runā kaut ko galīgi šķērsām. :D
    Njā, Tods un Viola arī man izraisīja nelielu šķērmumu. Gribētos izmantot vienu citātu- “-Karš padara vīriešus par briesmoņiem,- es citēju Benu no tās nakts, ko mēs pavadījām tajā dīvainajā vietā, kur Jaunās pasaules iedzīvotāji apglabā savus mirušos. -Un arī sievietes,- Koila kundze piebilst.”
    Gribēšu pavērot kā Patriks Ness spēs iznest trešo grāmatu,- cik jautājumu viņš radīs un cik atbilžu sniegs lasītājam? Vai trešā grāmata nebūs izgāšanās?
    Esmu sajūsmā! :)
    Vienu gan es varu teikt, man drīz apniks jaunā mode pārtraukt grāmatas tieši kulminācijas brīdī, tas IR kaitinoši. :D

    1. + Trešā grāmata arī būs noslēdzošā, – tāpēc pieļauju, ka Patriks Ness beidzot grāmatu nobeigs bez spriedzes pilna momenta. :) (Es ceru, ka tā būs.)

      Par to citātu, – vienkārši lielisks citāts. Brīnos, kā pats nebiju pamanījies to izrakstīt. :) Bet paldies, ka ierakstīji to šeit.

      Jā, – grāmata neparedzama, spriedzes pilna, samērā nežēlīga, bet pārpildīta arī ar patiesās dzīves skarbumu.

      + Man patīk diskutēt ar cilvēkiem, kuri ir lasījuši tās pašas grāmatas, kuras es. Parasti ir interesanti, ja viedokļi atšķiras, bet arī patīkami ir tad, ja viedokļi sakrīt. Teikšu tā, – patīk gan pastrīdēties, gan apspriest grāmatas labākās ainas. :)

      1. Izmantošu vienu Tevis ieteiktu citātu-
        “Ja lasītas labas grāmatas, no sliktām vairs nav nekāda prieka.”
        Pēc Haosa spēles pirmajām divām grāmatām sliktas grāmatas visdrīzāk gadīsies, bet no tām tiešām nebūs nekāda prieka.

        Man ir vesels saraksts ar, manuprāt, labākajām ainām. :)

        Pirmā sarakstā ir aina, kad Deivijam un Todam uzbrūk ēnkāji, mani tas pat nedaudz šokēja, jo arī es sāku par tiem domāt kā par “stulbām aitām” kā grāmatā bieži tika teikts. :)

        Otrā būs aina par to kā Viola pievienojās Atbildei un viss tālāk notiekošai Atbildē. Interesanti likās tas kā Patriks Ness ir radījis bildi, cik viegli ir manipulēt ar cilvēku, ja lietā liek nedaudz melu. Varbūt Viola grāmatā likās pārāk naiva, jo es jau nu neuzticētos cilvēkam, kas mani būtu piemānījis jau kārtējo reizi.

        Trešā ir tas brīdis, kad tiek pierādīta Toda un Violas draudzība, īslaicīgi sakaujot mēru Prentisu. Man bija prieks, ka autors pa vidu visam kara juceklim ir pievienojis arī ainu, kas neliek lasītājam aizmirst par stipro draudzību, kas dibināta pirmajā grāmatā.

        Nepatika, ka Viola un arī citas sievietes bija tik daudz spīdzinātas un ievainotas :( , bet tas jau piedeva grāmatai vajadzīgo asuma garšu. :)

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s