Es domāju

Vai māksla bez sāpēm ir iespējama?!


Foto: aktieris Džeimss Dīns

Foto: aktieris Džeimss Dīns

Bieži dzirdēts, ka dzejnieka uzdevums esot publiski noasiņot – šo apgalvojumu arodvidusskolas laikos pieminēja arī mana literatūras skolotāja, kuras vadītās literatūras lekcijas joprojām atceros ar labpatiku. Manuprāt, publiski noasiņo ne tikai dzejnieki, bet arī mūziķi, rakstnieki, aktieri un arī mākslinieki, kas izpaužas citās jomās. 

Daudzi sāpes uztver kā kaut ko sliktu un nevajadzīgu, tomēr nekas šajā pasaulē nav lieks – arī sāpes. Uzskatu, ka mākslas pasaule bez sāpēm nemaz nebūtu iedomājama, jo tik daudz ģeniālu mākslas darbu radīti laika periodos, kas māksliniekiem nav bijuši tie gaišākie. Kā piemēru varu minēt britu dziedātāju Džeimsu Arturu, kurš šovasar viesojās Latvijā. The James Arthur Band laikos, kas dziedātājam iezīmējās ar naudas trūkumu, domām par pašnāvību un lielveikalu apzagšanu, Džeimss radīja patiešām lielisku, emocionāli izjustu un ļoti kvalitatīvu mūziku, bet pēc tam, kad viņš uzvarēja šovā X-Faktors un parakstīja līgumu ar SyCo ierakstu kompāniju, viņa radītā mūzika kļuva nedaudz tukšāka – kaut kas ļoti būtisks no Džeimsa agrākā skanējuma bija zudis. (Iespējams, tas tāpēc, ka SyCo ierakstu kompānija Džeimsam uzspieda sev vēlamo formātu, bet, iespējams, tāpēc, ka Džeimss bija kļuvis laimīgs, jo rada sapņu piepildījumu.) Šogad Džeimss pārtrauca sadarbību ar SyCo un šā gada 19. oktobrī viņš izdeva savu jaunāko singlu Kryptonite, kurā atkal jūtamas sāpes un pilnīgs emocionālais kailums, kas daudziem tik ļoti pietrūka Džeimsa debijas albumā, kuru izdeva SyCo. Singls Kryptonite tika radīts laika posmā, kad Džeimss mikroblugu vietnē Twitter neslēpa savas dusmas, sāpes un neapmierinātību ar apkārt notiekošo – nepamanīt, ka viņš ir apjucis, sāpināts un dusmu pilns, bija neiespējami.

Foto: Kāda fana komentārs par Džeimsa dziesmām un sāpju ietekmi uz viņa mūziku.

Foto: Kāda fana komentārs par Džeimsa dziesmām un sāpju ietekmi uz viņa mūziku.

Protams, netrūkst arī lielisku dziesmu, dzejoļu un literāro darbu, kas radīti prieka un eiforijas iespaidā, bet atmiņā paliekošākie ir tieši tie darbi, kurus caurstrāvo sāpes un spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, kuriem bijusi tumša nokrāsa. Arī Harijs Poters tā autorei Dž. K. Roulingai fantāzijā piedzima laikos, kad viņa nesen bija izšķīrusies no vīra, kļuvusi par vientuļo māti, iztika no ļoti niecīgas naudas summas un dzīvoja ļoti pieticīgā miteklī – īsumā sakot, tolaik jaunajai sievietei tie bija emocionāli un finansiāli grūti laiki, bet tas netraucēja viņai uzrakstīt vienu no pasaulē populārākajām un finansiāli veiksmīgākajām fantāzijas literatūras sāgām.

Foto: rakstniece Dž. K. Roulinga

Foto: rakstniece Dž. K. Roulinga

Varu minēt arī kādu pašmāju piemēru: Ieva Akuratere dziesmu “Manai tautai (Palīdzi Dievs)”, kas man vienmēr liek skriet skudriņām pār ķermeni, radīja laikos, kad izsāpēja ne tikai savu, bet visas latviešu tautas sāpi. Tādu piemēru ir bezgala daudz, tāpēc uzskaitīt tos visus būtu neiespējami.

Šādas pārdomas mani bieži vedina uzdot sev retorisku jautājumu: Vai laimīgs mākslinieks ir labs mākslinieks?!

Saprotu, ka māksliniekam nav jābūt emocionālam graustam, lai radītu mākslu, bet, manuprāt, bez sāpēm un iekšējā pārdzīvojuma kaut ko labu radīt ir gandrīz neiespējami.

Kimbrielas Dīnas rakstā Is pain the key to good art? minēts, ka, balstoties uz dažādiem pētījumiem, mākslinieki biežāk cieš no depresijas, šizofrēnijas, bipolārajiem traucējumiem un maniakālās depresijas , nekā cilvēki, kas nav saistīti ar mākslu.

Reizēm ar emocionālajām sāpēm ir līdzīgi kā ar fiziskajiem treniņiem – ja pēc treniņa sāp muskuļi, tas nozīmē, ka tie aug un treniņš bijis produktīvs, tāpat ir ar emocionālajām sāpēm, jo tās ir jāpārvar un jāizsāp, lai turpinātu garīgo izaugsmi.

Noslēgumā gribu citēt poproka grupas Paramore solisti Heiliju Viljamsu, kurai par šo tēmu ir patiešām lielisks citāts:

“It’s not that I don’t feel the pain it’s just I’m not afraid of hurting anymore.”

10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi


Foto: aktieris Džeimss Dīns

Foto: aktieris Džeimss Dīns lasīšanas procesā

Pateicoties blogerei Anetei un blogerim Andrim, arī līdz manam blogam nonākusi blogeres Spīganas aizsāktā akcija, kuras noteikumi skan šādi (citēju Spīganu): “doma ir pavisam vienkārša – katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu.“ 

Uzdevums nebija pārāk grūts, jo savas dzīves svarīgākās grāmatas uzrakstīju uz baltas papīra lapas 10 minūšu laikā, tomēr problēmas sākās, kad uzzināju to skaitu – 13. Atsijāt 3, kas paliks ārpus saraksta, bija diezgan sarežģīti, jo kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Tomēr ar atsijāšanu tiku galā un te nu būs 10 grāmatas, kas manu dzīvi ietekmējušas visvairāk.

10. vieta “Bībele” 

Ne mirkli nešaubījos par šīs Grāmatas iekļaušanu savā TOP 10, jo šī ir tā Grāmata, kura vienmēr bijusi manās rokās tajos dzīves mirkļos, kad klājies visgrūtāk. Baznīcu apmeklēju reizi gadā un no Bībeles labi ja simto daļu esmu izlasījis, bet vienmēr ir nostrādājis triks, kuru iemācīja Babiņa (mana Latgales vecmamma, kura jau 10 gadus ir viņsaulē) – kad ir grūti, šķir Bībeli un apstājies, kad jūti, ka vajag apstāties, un tad izlasi, ko esi uzšķīris. Un man vienmēr sanācis uzšķirt tādu tekstu, kurš konkrētajā brīdī uz mani nostrādā vislabāk.

9. vieta F. S. Ficdžeralds – “Lieliskais Getsbijs” 

Te īpaši daudz nav ko komentēt – manuprāt, labākais klasikas darbs, kādu esmu lasījis. Zinu, ka daudzus šis romāns kaitina, bet man ļoti patīk tas, cik spilgti un meistarīgi Ficdžeralds spējis atainot cilvēku liekulīgo un divkosīgo dabu.

8. vieta Stīgs Lārsons – Millennium triloģija  

Lārsons lika man no jauna iemīlēt kriminālromānu žanru. Vairākus gadus kriminālromānus nelasīju, jo šķita, ka šis žanrs ir sevi izsmēlis un nespēj piedāvāt neko jaunu, bet Lārsona darbi mainīja manas domas. Līsbetu Salanderi joprojām uzskatu par spilgtāko tēlu mūsdienu literatūrā.

7. vieta Brets Īstons Eliss – “Mēness Parks”  

Eliss ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem un viņa romāns “Mēness Parks” mani savaldzināja ar emocionālo kailumu, tumšo atmosfēru, šausmu stāstu elementiem un ļoti drosmīgo sižeta līniju, kurā autora biogrāfija savijas ar fantāziju un narkotiku radītajām halucinācijām. Pēc šī romāna izlasīšanas vienmēr paliek tāda saldsērīga sajūta un jautājums – kas no tā visa bija īstenība?!

6. vieta Stīvens Kings – “Zvēru kapiņi” 

Kur tad bez Šausmu Karaļa?! Tieši Kinga “Zvēru kapiņi” bija pirmā grāmata, kura laupīja man miega stundas arī pēc tam, kad grāmatu biju nolicis malā. Laikā, kad pirmoreiz lasīju šo grāmatu, dzīvoju ģimenes lauku mājā, kurai tuvākie kaimiņi bija kilometra attālumā, tāpēc lasīšanas process man vienmēr lika uzmesties zosādai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pāri ceļam bijām ierīkojuši savus zvēru kapiņus, kuros apglabājām vairāku gadu laikā dabiski mirušos un savvaļas dzīvnieku nokostos mājdzīvniekus.

5. vieta Sandro Veronēzi – “XY”

Veronēzi ir rakstnieks, kurš man pierādīja, ka uz pasaules ir kāds, kurš šausmu žanrā ir spēcīgāks par Stīvenu Kingu. Ja es varētu izvēlēties tikai vienu romānu, kura autors es vēlētos būt, tad tas noteikti būtu “XY”. Šis romāns nav domāts visiem grāmatu mīļotājiem, jo tas ir absolūts love-it-or-hate-it gabals, bet, manuprāt, “XY” ir tāds darbs, kuru droši varu saukt par perfektu. Man šis ir perfektais romāns.

4. vieta Sūzena Kolinsa – Bada Spēļu triloģija 

Zinu, ka šīs grāmatas nav literatūras šedevri, bet tās ir sasodīti izklaidējošas un tieši to es visbiežāk meklēju literatūrā. Mīlestības trijstūris mani kaitināja, bet ļoti simpatizēja romāna morāle – par to, ka karā nav uzvarētāju.

3. vieta Regīna Breta – “Dievs acis nemirkšķina” 

Man riebjas pašpalīdzības grāmatas un tamlīdzīgas muļķības, bet šī ir vienkārši izcila, jo Breta nemoralizē, bet dalās savā pieredzē un pārdzīvojumos, kas mainījuši viņas dzīvi. Šī grāmata ir kā spēriens pa dibenu brīžos, kad gribas gausties par dzīvi. Grāmata mūsmājās ir nolasīta tā, ka drīz vairs vākos neturēsies, turklāt tajā paustās gudrības palīdzējušas man un maniem tuviniekiem biežāk ļauties dzīves svinēšanai.

2. vieta Stīvens Čboski – The Perks of Being a Wallflower  

Šis ir tas romāns, kuru es ļoti būtu vēlējies lasīt savos pusaudža gados, jo Čboski rakstītais sniedz atbalstu pusaudžiem, liekot viņiem justies saprastiem. The Perks of Being a Wallflower citēju bieži un mana bloga līdzautore Elīna pat vienu citātu no šīs grāmatas ir iemūžinājusi uz savas ādas (tetovējuma formātā). Romānā iekļautas kutelīgas tēmas, par kurām vairums vecāku izvairās runāt, tāpēc šis, manuprāt, ir tas romāns, kuru vajadzētu izlasīt katram loģiski domājošam pusaudzim un jaunietim.

1. vieta Dž. K. Roulinga – Harija Potera sāga  

Šis laikam nevienam nav pārsteigums – ne velti blogeris Baltais Runcis mani jau paspējis nodēvēt par oficiālo Roulingas pārstāvi Latvijā. Grāmatas par burvju puisēnu Hariju man vienmēr asociējas ar bērnību un, kā Roulinga teikusi: “I think it’s the books that you read when you’re young that live with you forever.”  

 

Stafetes kociņu nododu Rutai, Līgai un Burtnīcai. Veiksmi jums savu TOP 10 sastādīšanā!

Kā atmest smēķēšanu?


Foto: nešķiramie draugi – aktieris Džeimss Dīns un cigarete

Foto: nešķiramie draugi – aktieris Džeimss Dīns un cigarete

Šķiet, ka sāku smēķēt jau piecpadsmit gadu vecumā (zinu – pārāk agri), bet par nopietnu smēķētāju kļuvu sešpadsmit gadu vecumā. Dienā, kad atmetu smēķēšanu, biju pīpmanis ar septiņu gadu stāžu, tāpēc tagad pat negribu domāt par to, kādu kaitējumu šo gadu laikā esmu nodarījis savai veselībai un finansiālajam stāvoklim. Turklāt šobrīd, rakstot par tiem laikiem, iztēlojos sevi piecpadsmit gadu vecumā ar ļuļķi zobos un no acu priekšā uzburtās ainas paliek kauns pašam par sevi.    

Līdz divdesmit trīs gadu vecumam smēķēšanu centos atmest vairākas reizes, bet vienmēr atradu kādu ieganstu, lai atsāktu šī netikuma piekopšanu. Pirmoreiz smēķēšanu centos atmest divdesmit viena gada vecumā, kad sāku strādāt jaunā darba vietā, jo tolaik vēlējos atstāt labu iespaidu uz priekšniecību, bet ātri vien atsāku dzīt zārka naglas, jo atklāju, ka smēķētāji uzņēmumā izbauda lielākas privilēģijas nekā nesmēķētāji, turklāt smēķētāji drīkstēja ņemt pārtraukumus kad vien vēlējās, kamēr nesmēķētājiem bija jāsagaida pusdienlaiks, lai tikai drīkstētu apmeklēt tualeti, jo darba laikā viņiem šāda ekstra bija liegta. Jā, tas bija absolūti negodīgi no priekšniecības puses, bet es vēlējos iegūt privilēģijas, kuras drīkstēja baudīt tikai no nikotīna atkarīgie darbinieki, turklāt katram taču ir skaidrs, ka vissulīgāko informāciju var ievākt tieši darbinieku smēķētavās. Līdzīga situācija bija arī manā nākamajā darba vietā, bet, kad sāku strādāt kā pašnodarbinātais, savu nespēju atmest smēķēšanu attaisnoju ar vienu teikumu: „Man ir strespilns darbs!” Protams, tāds tas arī bija, bet cigaretes manu darbu vieglāku nepadarīja, tikai iecirta robu manā budžetā, palīdzēja izniekot dārgo laiku, kā arī veselībai absolūti nemaz nenāca par labu.

Foto: apburošā aktrise Odrija Hepberna

Foto: apburošā aktrise Odrija Hepberna

Šā gada pirmajā janvārī devu sev solījumu, ka vairs nesmēķēšu, tobrīd pat īsti neticot, ka solījumu pildīšu, bet nu ir pagājis jau pusgads un man ne tikai zudusi vēlme pēc nikotīna, bet radies arī izteikts riebums pret cigarešu dūmiem. (Arī ballītēs pēc vairāku alus kausu izdzeršanas nejūtu nekādu nepieciešamību ievilkt kādu dūmu.) Tāpēc visiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, iesaku vienkārši vienā jaukā dienā izmest visus smēķus un pārtraukt sevis indēšanu, nemānot sevi ar atrunām, ka šī būs pēdējā paciņa, ka no nākamās nedēļas, mēneša vai gada sākuma atmetīsi smēķēšanu, jo tieši šodiena ir vispiemērotākā diena, lai atmestu smēķēšanu. Nav brīnumzāļu vai brīnumgrāmatas, kas palīdzēs to izdarīt tavā vietā, jo, ja cilvēks vēlēsies, tad viņš turpinās smēķēt arī pēc visu brīnumzālīšu lietošanas un hipnozes disku klausīšanās. Viss, kas nepieciešams, lai atmestu smēķēšanu, tev jau ir.

Foto: sieviešu mīlulis un aktieris Marlons Brando

Foto: sieviešu mīlulis un aktieris Marlons Brando

Jā, atkarība no nikotīna var būt ļoti spēcīga un doma par dzīvi bez cigaretēm daudzus var biedēt, bet, manuprāt, daudz biedējošāka ir doma par naudas summām, kas tiek izkūpinātas gaisā katru gadu, un veselības problēmām, kuras rodas, pateicoties cigaretēs atrodamajām vielām. Nemelošu – pirmais mēnesis bez nikotīna ir grūts un tā laikā no organisma aizplūdīs ne tikai nikotīns, bet arī viss negatīvais, liekot jūsu tuviniekiem domāt, ka jūsos iemiesojies pats nelabais. (Pirmajā mēnesī tuviniekiem netaupīju ne dzēlīgas piezīmes, ne pārmetumus, kuriem bieži vien nebija nekāda pamata. Ceru, ka viņi man ir piedevuši.) Ir pagājis tikai pusgads kopš atmetu šo netikumu, bet šajā laikā ir uzlabojusies gan mana redze, gan zobu tonis kļuvis ievērojami baltāks, kā arī esmu kļuvis daudz pacietīgāks un iecietīgāks, turklāt nav neviena negatīvā punkta, kuru būtu radījusi atteikšanās no cigaretēm.

Var jau būt, ka kādam smēķēšana šķiet stilīga nodarbe, bet atklāšu jums noslēpumu: ar cigareti zobos stilīgi izskatījās tikai Odrija Hepberna, Koko Šanele, Marlons Brando un Džeimss Dīns.

Foto: leģendārā modes dizainere Koko Šanele

Foto: leģendārā modes dizainere Koko Šanele

P. S. Man nav nekas pret smēķētājiem, jo tā ir katra individuālā izvēle, kuru neviens nav tiesīgs nosodīt, ja vien cilvēks ir pilngadīgs un ievēro morāles normas (nesmēķē bērnu klātbūtnē, nespiež to darīt citiem, nesmēķē grūtniecības laikā). Gribētu aicināt pusaudžus atturēties no šī netikuma sākšanas, jo sen pierādīts, ka agrā vecumā radušās atkarības ir tās spēcīgākās, bet tiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, ieteiktu to darīt uzreiz, kad tāda vēlme rodas. Lai jums viss izdodas un labāka dzīve sākas jau šodien!

Kad pazūd iedvesma


Esmu galējību cilvēks gandrīz visās dzīves jomās, tāpēc arī manai iedvesmai ir tikai divi režīmi – pirmais, kad idejas gāžas pāri visām malām un teksti galvā paši skaisti virknējas; vai arī otrais, kad pat vienkāršāko tekstu rakstīšana un ideju ģenerēšana sagādā gandrīz vai fiziskas sāpes un nerimstošu izmisumu. Tieši tāpēc man ļoti bieži aktuāls kļūst jautājums, ko darīt, kad pazūd iedvesma? 

Foto: daži kadri no pastaigām

Foto: daži kadri no pastaigām

Pirms kāda laika viena mana bloga lasītāja, kura vienmēr lieliski prot uzlabot garastāvokli, teica, ka mums, Vērša zīmē dzimušajiem (horoskopiem neticu, bet esmu dzimis Vērša zīmē), svarīgs un vitāli nepieciešams ir dabas tuvums, kas mūs pozitīvi uzlādē un ļauj atbrīvoties no visa negatīvā. Varbūt skanēs nedaudz muļķīgi, bet daudzu gadu laikā patiešām esmu sapratis, ka visbiežāk mana iedvesma slēpjas tieši mežā un vietās, kur nav cilvēku, trokšņu un ikdienas steigas.

Pastaigās visbiežāk dodos viens, tāpēc, ļoti iespējams, apkārtējie mani uzskata par dīvaini, kāds es noteikti arī esmu, bet iedvesmas meklējumos man parasti vajag būt vienam, jo tas tomēr ir diezgan intīms process. Pastaigu laikā klausos arī mierīgu mūziku, kas spēj iedvesmot ne mazāk kā dabas klātbūtnē, tāpēc šo gadu laikā ir izkristalizējusies pat mana pastaigu favorīt-dziesma un tā ir Surface of Atlantic radītā No sleep, walk

ediensĒst gatavošana ir sava veida terapija, kas ne tikai nomierina, bet reizēm arī liek atgriezties mūzai, lai arī cik neuzticīga un viegla rakstura būtne tā būtu. Esmu profesionāls pavārs (vismaz tā rakstīts diplomā), kuram nepatīk gatavot ēst, tāpēc gandrīz visi manis gatavotie ēdieni ir līdz smieklīgumam vienkārši, bet iedvesmas gaidīšanas laiks taču kaut kā jāaizpilda un ēst gatavošana tomēr ir viena sasodīti lietderīga nodarbe.

Turklāt reizēm pastaigas tiek savienotas ar ēst gatavošanu, jo nereti pēc pastaigām mājās pārnesu ogas, sēnes, skābenes un citas gardas lietas, kuras vēlāk lieku lietā, kad tiek gatavots ēdiens.

gramatas

Foto: Kur tad bez grāmatām?!

Ja pašam nesanāk neko sakarīgu uzrakstīt, tad nākas lasīt to, ko uzrakstījuši citi – par mani talantīgāki cilvēki, bet, ja slinkums ir pārāk liels, lai lasītu grāmatas, tad lieliski palīdz arī filmu skatīšanās. Satīties pledā, malkot karstu dzērienu un skatīties kādu vecu filmu, piemēram, N. Reja Rebel Without a Cause, vai lasīt kādu daudzreiz lasītu grāmatu, piemēram, kādu no Poteriādes sērijas darbiem – lūk, tā ir mana laimes formula, kas gandrīz vienmēr liek atgriezties iedvesmai.

Un kāda ir tava iedvesmas meklēšanas formula?

Parādi savu somu!


Vai tu esi domājis par to, kas atrodas citu cilvēku somās? Atzīšos, ka es reizēm par to iedomājos un tad mani šī doma neliek mierā. Tieši tāpēc man ļoti simpatizē ESSENTIALS MIJLO projekts, kura ietvaros dizaineri atrādījuši savas somas un to saturu. Patiesībā mani šī ideja par kolektīvu somu satura atrādīšanu ir tik ļoti pārņēmusi, ka es gribu uzsākt līdzīgu projektu blogeriem (gan grāmatu, modes, dzīvesstila, tehnoloģiju u.c. kategoriju blogeriem).

Noteikumi varētu būt vienkārši – katrs atrāda savas somas saturu, nedaudz par to pastāsta un nodod stafetes kociņu tālāk 3-5 blogeriem. Apskatot somas saturu, taču var uzzināt daudz ko jaunu par bloga autoru, tāpēc, manuprāt, šāds projekts būtu veids, kā ļaut sava bloga lasītājiem sevi iepazīt nedaudz vairāk.

No runām pie darbiem… Te ir mana soma un tās saturs.

 

Man ir trīs somas, bet šī ir vecākā un mīļākā. (Varbūt mīļākā tieši tāpēc, ka vecākā.) Runājot par somas saturu – grāmata, pildspalva, līmlapiņas, pase, naudas maks, telefona austiņas, lūpu balzams, Ibumetīns, roku dezinfekcijas līdzeklis, dzēriens, košļājamā gumija, smaržas, vidusskolas žetongredzens, ķēdīte ar kulonu Nāves dāvestu simbola formā, drēbju tīrāmais rullītis, saulesbrilles, salvetes un plānotājs ir tās lietas, kuras gandrīz vienmēr ir manā somā. Grāmata somā ir vienmēr, bet lielākoties to tikai vadāju līdzi un atveru tikai pārbraucot mājās, jo sabiedriskajā transportā un uzgaidāmajās telpās grāmatas nelasu. Turklāt no dzērieniem šoreiz ir “Sprite”, kaut gan pārsvarā dzeru tikai negāzētu ūdeni vai apelsīnu sulu, jo ar saldiem dzērieniem slāpes veldzēt ir diezgan grūti. (Kaut gan “Sprite” ražotāji apgalvo pretējo.)

Tad nu pietiks par manu somu un tās saturu.

Stafeti nododu tālāk Norellei, Tējtasītei, Marī, Andai un Alisei! Ceru, ka šī stafete gūs atsaucību, bet, ja nu tomēr ne, tad vismaz būšu atrādījis savas somas saturu.

Manas “Lielās Lasīšanas” favorīt-grāmatas


Foto: Mans "Lielās Lasīšanas" grāmatu TOP 5

Foto: Mans “Lielās Lasīšanas” grāmatu TOP 5

Apskatot šova “Lielā Lasīšana” balsošanas rezultātus, nedaudz saskumu, jo neviena grāmata no mana TOP 5 tā arī neiekļuva Latvijas grāmatu lasītāju lielajā TOP 100, kurā tika apkopotas latviešu mīļākās grāmatas. Cik tālu tad no TOP 100 atrodas manas favorītes?

Mans TOP 5:

Stīvens Čboski “Čārlijs, malā stāvētājs” – 216. vieta

Sandro Veronēzi “XY” – 1059. vieta

Brets Īstons Eliss “Mēness parks” – 2667. vieta

Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Uguns biķeris” – 261. vieta

Viljams Šekspīrs “Romeo un Džuljeta” – 530. vieta

Skaitļi runā manā vietā – šķiet, ka ļoti atšķiros no vidējā latviešu grāmatu lasītāja, jo neviena no manām favorītēm nav tikusi pat tuvu lielajam simtniekam. Atzīšos, ka par to diži nebēdāju, jo mans mērķis taču nebija uzminēt tās grāmatas, kuras topā tiks pēc iespējas augstākā pozīcijā. Vilšanās sajūtu gan tas īpaši nemazina…

No lielā simtnieka esmu lasījis tikai divdesmit grāmatas, no kurām lielākā daļa man nemaz nepatīk, tāpēc 3 grāmatu izvēle, par kurām nobalsot 2. balsošanas kārtā, bija ārkārtīgi vienkārša. Šķiet, ka tas neprasīja par pāris minūtes mana laika, jo uzreiz zināju, ka balsošu par Stīga Lārsona “Meiteni ar pūķa tetovējumu” un Dž. K. Roulingas “Hariju Poteru un Nāves dāvestiem” un “Hariju Poteru un Filozofu akmeni”. Gribu aicināt arī citus Poteriādes fanus balsot par šiem Roulingas darbiem, jo, manuprāt, vismaz vienai no šīm grāmatām ir jābūt iekš populārāko grāmatu TOP 21.

Un kā Tavām mīļākajām grāmatām veicās “Lielās Lasīšanas” balsojumā? Varbūt jau esi nobalsojis arī par savām favorītēm 2. balsošanas kārtā?

2013. gada apskats


2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gads bijis raibs, tāpat kā visi iepriekšējie gadi, tāpēc ir vērts atskatīties uz visu, kas šogad bijis labs, slikts un atmiņā paliekošs. Kura tad bloga “Mēģinājumi izgaršot kultūru…” skatījumā ir 2013. gada labākā filma, grāmata, seriāls un personība?

GADA FILMA: “Ņujorkas ēnā” (The Place Beyond The Pines) Atsaucot šo filmu atmiņā, pārņem labsajūta, jo “Ņujorkas ēnā” mani pārsteidza ar saturisko skarbumu, grūti paredzamajiem sižeta pavērsieniem un lielisko aktierspēli. Esmu drošs, ka šo Sienfransa meistardarbu skatīšos atkārtoti.

GADA SERIĀLS: Hannibal  Es-nevaru sagaidīt-jauno-Hannibal-sezonu – ar šādu sajūtu dzīvoju jau kopš brīža, kad beidzās seriāla pirmā sezona. Radot Hannibal seriālu, Braiens Fallers riskēja, bet risks atmaksājās, turklāt pamatīgi. Lieliski aktieri, oriģināls sižets un slepkavības kā mākslas darbi.

GADA GRĀMATA: Protams, esmu sajūsmā par to, ka šogad pie lasītājiem nonāca Stīvena Čboski romāna The Perks of Being a Wallflower latviskojums, bet mana 2013. gada favorīte ir kāda cita grāmata. Pateicoties Andai Jansonei, izlasīju Sandro Veronēzi romānu “XY”,  kuru uzskatu par vienu no labākajām grāmatām, kādu jebkad esmu lasījis. Par šo grāmatu noteikti var teikt banālos vārdus, ka tā ir nervus kutinoša lasāmviela.

GADA ALBUMS: Šķiet, ka nevienu mūzikas albumu šogad neesmu klausījies tik bieži kā Paramore albumu “Paramore”.  Biju domājis, ka bez Farro brāļiem grupa pajuks, bet atlikusī Paramore trijotne pie klausītājiem atgriezās labāka kā jebkad, izpelnoties gan pozitīvas kritiķu atsauksmes, gan fanu sajūsmu.

GADA NOTIKUMS: Dž. K. Roulingas jaunais romāns The Cuckoo’s Callingkurš tika izdots, izmantojot Roberta Golbraita vārdu. Roulinga vienkārši vēlējās uzzināt, ko par viņas darbiem teiktu kritiķi, ja nezinātu, ka to autore ir viņa.

GADA PERSONĪBA: Nešaubos, ka daudzi Mailiju Sairusu uzskata par kaitinošāko 2013. gada cilvēku, bet viņa nenoliedzami ir arī pamanāmākā un skandalozākā gada personība. Beidzot dziedātāja veiksmīgi atbrīvojusies no sev piekabinātā Hannas Montanas tēla, turklāt Mailija ne tikai šokējusi sabiedrību, bet arī pamanījusies uzstādīt pāris YouTube rekordus un izdot komerciāli ļoti veiksmīgu mūzikas albumu Bangerz.

Lai jums, bloga lasītāji, labām lietām un skaistiem notikumiem piepildīts Jaunais gads!