Es domāju

Parādi savu somu!


Vai tu esi domājis par to, kas atrodas citu cilvēku somās? Atzīšos, ka es reizēm par to iedomājos un tad mani šī doma neliek mierā. Tieši tāpēc man ļoti simpatizē ESSENTIALS MIJLO projekts, kura ietvaros dizaineri atrādījuši savas somas un to saturu. Patiesībā mani šī ideja par kolektīvu somu satura atrādīšanu ir tik ļoti pārņēmusi, ka es gribu uzsākt līdzīgu projektu blogeriem (gan grāmatu, modes, dzīvesstila, tehnoloģiju u.c. kategoriju blogeriem).

Noteikumi varētu būt vienkārši – katrs atrāda savas somas saturu, nedaudz par to pastāsta un nodod stafetes kociņu tālāk 3-5 blogeriem. Apskatot somas saturu, taču var uzzināt daudz ko jaunu par bloga autoru, tāpēc, manuprāt, šāds projekts būtu veids, kā ļaut sava bloga lasītājiem sevi iepazīt nedaudz vairāk.

No runām pie darbiem… Te ir mana soma un tās saturs.

 

Man ir trīs somas, bet šī ir vecākā un mīļākā. (Varbūt mīļākā tieši tāpēc, ka vecākā.) Runājot par somas saturu – grāmata, pildspalva, līmlapiņas, pase, naudas maks, telefona austiņas, lūpu balzams, Ibumetīns, roku dezinfekcijas līdzeklis, dzēriens, košļājamā gumija, smaržas, vidusskolas žetongredzens, ķēdīte ar kulonu Nāves dāvestu simbola formā, drēbju tīrāmais rullītis, saulesbrilles, salvetes un plānotājs ir tās lietas, kuras gandrīz vienmēr ir manā somā. Grāmata somā ir vienmēr, bet lielākoties to tikai vadāju līdzi un atveru tikai pārbraucot mājās, jo sabiedriskajā transportā un uzgaidāmajās telpās grāmatas nelasu. Turklāt no dzērieniem šoreiz ir “Sprite”, kaut gan pārsvarā dzeru tikai negāzētu ūdeni vai apelsīnu sulu, jo ar saldiem dzērieniem slāpes veldzēt ir diezgan grūti. (Kaut gan “Sprite” ražotāji apgalvo pretējo.)

Tad nu pietiks par manu somu un tās saturu.

Stafeti nododu tālāk Norellei, Tējtasītei, Marī, Andai un Alisei! Ceru, ka šī stafete gūs atsaucību, bet, ja nu tomēr ne, tad vismaz būšu atrādījis savas somas saturu.

Manas “Lielās Lasīšanas” favorīt-grāmatas


Foto: Mans "Lielās Lasīšanas" grāmatu TOP 5

Foto: Mans “Lielās Lasīšanas” grāmatu TOP 5

Apskatot šova “Lielā Lasīšana” balsošanas rezultātus, nedaudz saskumu, jo neviena grāmata no mana TOP 5 tā arī neiekļuva Latvijas grāmatu lasītāju lielajā TOP 100, kurā tika apkopotas latviešu mīļākās grāmatas. Cik tālu tad no TOP 100 atrodas manas favorītes?

Mans TOP 5:

Stīvens Čboski “Čārlijs, malā stāvētājs” – 216. vieta

Sandro Veronēzi “XY” – 1059. vieta

Brets Īstons Eliss “Mēness parks” – 2667. vieta

Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Uguns biķeris” – 261. vieta

Viljams Šekspīrs “Romeo un Džuljeta” – 530. vieta

Skaitļi runā manā vietā – šķiet, ka ļoti atšķiros no vidējā latviešu grāmatu lasītāja, jo neviena no manām favorītēm nav tikusi pat tuvu lielajam simtniekam. Atzīšos, ka par to diži nebēdāju, jo mans mērķis taču nebija uzminēt tās grāmatas, kuras topā tiks pēc iespējas augstākā pozīcijā. Vilšanās sajūtu gan tas īpaši nemazina…

No lielā simtnieka esmu lasījis tikai divdesmit grāmatas, no kurām lielākā daļa man nemaz nepatīk, tāpēc 3 grāmatu izvēle, par kurām nobalsot 2. balsošanas kārtā, bija ārkārtīgi vienkārša. Šķiet, ka tas neprasīja par pāris minūtes mana laika, jo uzreiz zināju, ka balsošu par Stīga Lārsona “Meiteni ar pūķa tetovējumu” un Dž. K. Roulingas “Hariju Poteru un Nāves dāvestiem” un “Hariju Poteru un Filozofu akmeni”. Gribu aicināt arī citus Poteriādes fanus balsot par šiem Roulingas darbiem, jo, manuprāt, vismaz vienai no šīm grāmatām ir jābūt iekš populārāko grāmatu TOP 21.

Un kā Tavām mīļākajām grāmatām veicās “Lielās Lasīšanas” balsojumā? Varbūt jau esi nobalsojis arī par savām favorītēm 2. balsošanas kārtā?

2013. gada apskats


2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gads bijis raibs, tāpat kā visi iepriekšējie gadi, tāpēc ir vērts atskatīties uz visu, kas šogad bijis labs, slikts un atmiņā paliekošs. Kura tad bloga “Mēģinājumi izgaršot kultūru…” skatījumā ir 2013. gada labākā filma, grāmata, seriāls un personība?

GADA FILMA: “Ņujorkas ēnā” (The Place Beyond The Pines) Atsaucot šo filmu atmiņā, pārņem labsajūta, jo “Ņujorkas ēnā” mani pārsteidza ar saturisko skarbumu, grūti paredzamajiem sižeta pavērsieniem un lielisko aktierspēli. Esmu drošs, ka šo Sienfransa meistardarbu skatīšos atkārtoti.

GADA SERIĀLS: Hannibal  Es-nevaru sagaidīt-jauno-Hannibal-sezonu – ar šādu sajūtu dzīvoju jau kopš brīža, kad beidzās seriāla pirmā sezona. Radot Hannibal seriālu, Braiens Fallers riskēja, bet risks atmaksājās, turklāt pamatīgi. Lieliski aktieri, oriģināls sižets un slepkavības kā mākslas darbi.

GADA GRĀMATA: Protams, esmu sajūsmā par to, ka šogad pie lasītājiem nonāca Stīvena Čboski romāna The Perks of Being a Wallflower latviskojums, bet mana 2013. gada favorīte ir kāda cita grāmata. Pateicoties Andai Jansonei, izlasīju Sandro Veronēzi romānu “XY”,  kuru uzskatu par vienu no labākajām grāmatām, kādu jebkad esmu lasījis. Par šo grāmatu noteikti var teikt banālos vārdus, ka tā ir nervus kutinoša lasāmviela.

GADA ALBUMS: Šķiet, ka nevienu mūzikas albumu šogad neesmu klausījies tik bieži kā Paramore albumu “Paramore”.  Biju domājis, ka bez Farro brāļiem grupa pajuks, bet atlikusī Paramore trijotne pie klausītājiem atgriezās labāka kā jebkad, izpelnoties gan pozitīvas kritiķu atsauksmes, gan fanu sajūsmu.

GADA NOTIKUMS: Dž. K. Roulingas jaunais romāns The Cuckoo’s Callingkurš tika izdots, izmantojot Roberta Golbraita vārdu. Roulinga vienkārši vēlējās uzzināt, ko par viņas darbiem teiktu kritiķi, ja nezinātu, ka to autore ir viņa.

GADA PERSONĪBA: Nešaubos, ka daudzi Mailiju Sairusu uzskata par kaitinošāko 2013. gada cilvēku, bet viņa nenoliedzami ir arī pamanāmākā un skandalozākā gada personība. Beidzot dziedātāja veiksmīgi atbrīvojusies no sev piekabinātā Hannas Montanas tēla, turklāt Mailija ne tikai šokējusi sabiedrību, bet arī pamanījusies uzstādīt pāris YouTube rekordus un izdot komerciāli ļoti veiksmīgu mūzikas albumu Bangerz.

Lai jums, bloga lasītāji, labām lietām un skaistiem notikumiem piepildīts Jaunais gads! 

Grāmatu lasīšanas paradumi un izmaksas


Foto: Aktieris Džeimss Dīns lasa grāmatu

Foto: Aktieris Džeimss Dīns lasa grāmatu

Blogere Sibilla novembra vidū publicēja rakstu “Vai grāmatu lasīšana ir dārgs vaļasprieks?“, kurš aizsāka rakstu sēriju, kurā grāmatu blogeri dalījās ar saviem lasīšanas paradumiem. Lasot citu blogeru vaļsirdīgās atzīšanās par naudas tērēšanu, lasīšanas tempiem un sadarbību ar izdevniecībām, arī es sasmēlos iedvesmu, lai pastāstītu par saviem lasīšanas paradumiem. Raksta struktūru, tāpat kā daudzi blogeri pirms manis, aizņēmos no Spīganas

Kāpēc Dainis lasa? 

Protams, nav tā, ka es nomirtu, ja nelasītu grāmatas, bet jāatzīst, ka bez grāmatām manā dzīvē būtu zināms tukšums. Grāmatas lielos apjomos sāku lasīt laikā, kad saskāros ar nopietniem miega traucējumiem – nevarēju aizmigt, tāpēc lasīju, lai nogurdinātu acis. Te nu vietā ir teiciens par to, ka nav ļaunuma bez labuma. Turklāt man ir neierobežota fantāzija, kas katras grāmatas lasīšanu pārvērš grandiozā lielbudžeta filmā, kas norisinās manā galvā.

Kur Dainis tiek pie grāmatām un cik lielu naudas summu mēnesī tērē grāmatām?

  • Dāvanas – Man diezgan regulāri tiek dāvinātas grāmatas un bieži ir tā, ka pašas mīļākās ir tās, kuras dāvinātas. Piemēram, ļoti mīļa ir Roulingas The Casual Vacancy, kuru saņēmu dāvanā no Mēnessmeitēna, un Čboski The Perks of Being a Wallflower, kuru saņēmu dāvanā no bloga lasītājas Anastasijas.
  • Bibliotēka – Mēdzu apmeklēt arī šādu iestādi, kurā gan ļoti bieži nav to grāmatu, kuras vēlos izlasīt, jo lauku bibliotēku budžets ir ierobežots.
  • Sadarbība ar grāmatu izdevniecībām – Agrāk sadarbojos ar sešām grāmatu izdevniecībām, kuras man deva grāmatas par brīvu, pretī par tām saņemot manis rakstītas atsauksmes. Šī gada sākumā sadarbību ar visām izdevniecībām pārtraucu, jo vēlējos saprast, vai šāda sadarbība man ir izdevīga. (Jā, jā, drīkstat mani saukt par pašlabuma meklētāju.) Tā nu rudenī sapratu, ka sadarbību vēlos turpināt ar Zvaigzni ABC, Mansardu un Jāņa Rozes izdevniecību. Jāatzīst, ka joprojām lielāko daļu grāmatu pērku vai ņemu no bibliotēkas, bet no izdevniecībām grāmatas ņemu tikai tad, ja zinu, ka tās man patiks un varēšu uzrakstīt par tām pozitīvas atsauksmes.
  • Pirkšana – Agrāk grāmatu iegādei tērēju daudz. Ieejot grāmatnīcā, agrāk pat gadījās notriekt jaunām biksēm vai ziemas jakai paredzēto naudu. Štrunts, ka bikses vecas vai ziemā auksti, jo galvenais, ka laba grāmata mājās gaida. Tagad gan nav tik traki, galvenokārt tāpēc, ka vairs nav tik daudz laika grāmatu lasīšanai un arī tuvākā grāmatnīca ir 20km attālumā no manām mājām.

Kad un kā Dainis lasa? 

Lasu pārsvarā tikai naktīs, laika posmā no 24:00-2:00. (Tad vislabāk lasīt S. Kinga, B. Īstona Elisa un Dž. K. Roulingas darbus, jo tiem piestāv nakts un kapa klusums.) Gribētu lasīt arī sabiedriskajā transportā, bet nevaru – lasīšana man ir intīms process, kurā apkārtējiem cilvēkiem nav vietas.

Cik daudz Dainis lasa? 

Dienas laikā izlasu vidēji 100lpp, bet ir bijušas reizes, kad varu pievārēt arī 500lpp. Ir bijuši gadi, kad sanācis izlasīt apmēram 100 grāmatas, bet šogad izlasītas nieka 28, tomēr ceru, ka līdz gada beigām būs vairāk nekā 30. Man gan ir attaisnojums – šogad ellišķīgi daudz strādāju.

Valodas un žanri

Lasu tikai angļu un latviešu valodās. Reizēm gan ir tā, ka kādas grāmatas latviskoto versiju gribas iemest miskastē, jo angliski viss bijis tik skaisti un citāti tādi, ka dvēsele kūst, bet latviski… nekā. Iespējams, ka tā šķiet tikai man, bet angliski reizēm pat banalitātes skan baudāmāk.

Papīrs vai e-grāmatas?

Tikai un vienīgi drukātās grāmatas. Šķiet, ka esmu izlasījis tikai vienu vai divas e-grāmatas un esmu sapratis, ka tās nav domātas man, jo nav ne tipogrāfijas smaržas, kas man tik ļoti patīk, ne mainīgā svara, kas vienmēr atgādina par grāmatas apjomu.

Nobeigums

Manuprāt, grāmatu lasīšana ir dārgs hobijs, ja grāmatas ir jāpērk, bet, ja tiek apmeklēta bibliotēka, tad tas ir uzskatāms par cenas ziņā ļoti demokrātisku vaļasprieku. Lielākā problēma ir tā, ka nekad nav pietiekami daudz brīvā laika, lai izlasītu visu, ko acis, prāts un sirds kāro.

Kā uzveikt rudens depresiju?


Foto: Kadrs no Džo Konora īsfilmas "Wait".

Foto: Kadrs no Džo Konora īsfilmas “Wait”.

Sezonālā depresija cilvēkus visbiežāk piemeklē tieši rudenī un pavasarī, kad debesis regulāri iekrāsojas pelēkos toņos, bet migla un lietus kļūst par ikdienišķām lietām. Izmaiņas notiek ne tikai dabā, bet arī cilvēkos, jo daudzus šī pelēcība piemeklē arī iekšēji – parādās skumjas domas, zema pašapziņa, grūtības koncentrēties, zūd spēja domāt pozitīvi un pasliktinās darbaspējas. Smagas depresijas gadījumā noteikti jādodas pie ārsta, bet ir paņēmieni, kas palīdzēs tev aizgaiņāt vieglu depresiju un ļaus izvairīties no ieslīgšanas drūmās domās. 

  • Gaisma – Ja vien neesi fanātisks elektrības taupītājs, tad parūpējies, lai telpas, kurās uzturies, būtu gaišas. Liec savam ķermenim noticēt, ka ir saulains laiks un izbaudi gaismu, jo tā rada pozitīvu ietekmi uz cilvēka emocionālo stāvokli.
  • Sports – Katru dienu velti laiku fiziskām aktivitātēm. (Vislabākais, ja tās tiek veiktas svaigā gaisā.) Skriešana no rītiem var panākt brīnumainas lietas, liekot tev ne tikai izskatīties labāk, bet arī justies laimīgākam.
  • Smaržas – Parfimēri izpētījuši, ka pārvarēt sezonālo depresiju var arī ar smaržu palīdzību – rudens depresijas pārvarēšanai smaržu speciālisti iesaka izmantot Austrumu un ziedu smaržu grupas aromātus.
  • Masāžas – Vari doties pie profesionāla masiera, vari palūgt masāžu veikt savam mīļotajam cilvēkam, bet vari arī ik vakara roku un kāju masāžu sniegt sev pats. Izmanto eļļas, ķermeņa sviestus vai krēmus ar lavandas, citrusaugļu vai salvijas aromātiem – šīs smaržas tevī radīs miera sajūtu.
  • Pārtika – Ir daudzi pārtikas produkti, kuru lietošana uzturā, palīdzēs tev justies priecīgākam. Rudenī vajadzētu lietot piena produktus, šokolādi, rīsus, treknās zivis, banānus, brokoļus, spinātus, mellenes, pupas, riekstus un kafiju.

Protams, garastāvokļa uzlabošanas nolūkos vari ar draugiem doties uz kino, lai noskatītos kādu komēdiju, nopirkt ceļojumu uz siltajām zemēm, ļauties atpūtai SPA utt., bet rakstā minētie pieci punkti ir ikdienā visvienkāršāk realizējamie un tie ir naudas makam pietiekami draudzīgi, lai ikviens spētu uzvarēt cīņā pret depresiju.

Radošās mokas un procesa fāzes


20130810_150651“Harija Potera” grāmatu dizaina autors Kazu Kibuiši reiz mikroblogu vietnē Twitter.com vīteroja par radošā darba iedalīšanu stadijās: “Radošais process: 1) Tas būs lieliski; 2) Tas ir grūti; 3) Tas ir briesmīgi; 4) Es esmu briesmīgs; 5) Hei, nav slikti; 6) Tas bija lieliski.” Katrs, kurš vismaz reizi savā mūžā darījis kaut ko radošu, sapratīs katras šīs fāzes sniegto spožumu un postu. 

Tā kā jums, mani bloga lasītāji, esmu ļāvis vērtēt, lasīt un komentēt veselus trīs romānus turpinājumos, tad loģisks šķita lēmums informēt jūs par to, ka pašlaik strādāju pie ceturtā literārā projekta, kura liktenis šobrīd ir miglā tīts. Pagaidām atrodos vienlaicīgi divās stadijās: – “tas ir briesmīgi” un “es esmu briesmīgs”, bet esmu drošs, ka tad, kad sāksies rediģēšanas process, domāšu, ka arī visa pasaule ir briesmīga un nežēlīga. (Līdz tai gan vēl tāls ceļš ejams, jo pagaidām rakstītajos vārdos iemūžinu varoņu gaitas un mokos neziņā par viņu likteņiem.)

Idejas galvā kūleņoja ilgu laiku, bet jau vairāk kā gadu nevienu no tām necentos iemūžināt, līdz pienāca augusta sākums, kad sapratu – gan finansiāli, gan fiziski varu atļauties veltīt laiku rakstīšanai, lai dotu sev kārtējo iespēju. Protams, nav skaidrs, kāds šis darbs būs – lielisks, viduvējs vai draņķīgs, bet es to noteikti neuzzināšu, ja vien nemēģināšu. Turklāt esmu sapratis, ka man bez rakstīšanas dzīvot ir sasodīti grūti, jo tas vienkārši ir dzīvesveids un aicinājums, kuru nevaru ne izmainīt, ne atbrīvoties no tā.

Vēl ejams tāls ceļš, kurš bruģēts ar bezmiega naktīm, aizrautīgu datora klaviatūras klabināšanu un ideju pierakstīšanu, kad tās mani piemeklēs pašos nepiemērotākajos brīžos, bet ticu, ka tas viss beigsies fāzē “tas bija lieliski”. Rakstīšanas procesu pārdzīvot ir tīrais nieks, ja zini, ka beigās tevi sagaidīs lielākā pasaules balva – gandarījums par paveikto.

Tāpēc, ja blogā ieraksti neparādās tik bieži, cik jūs to vēlētos, ziniet – es cītīgi strādāju pie gaidāmā romāna.

Idejas interjeram: iedvesmas un skaisto mirkļu siena


Fotor0804171550

Pāris gadus vienu manas istabas sienu rotāja apmēram 60 fotogrāfijas, bet šovasar biju nolēmis veikt istabā remontu, tāpēc nācās atvadīties ne tikai no vecajām tapetēm, bet arī no foto sienas, kura tik ļoti bija iepatikusies gan man, gan draugiem, gan ģimenei. Tāpēc nolēmu, ka foto siena būs arī tad, kad tiks pielikts punkts remontdarbiem, turklāt tai bija lemts piedzīvot papildinājumus. 

Šoreiz gribēju, lai foto sienai ir centrs – kaut kas īpašs un tāds, kas nav gluži manis paša veidots, tāpēc priekšroku devu desmit populāru cilvēku fotogrāfijām, kuras rotā iedvesmojoši citāti. (Lai šīs desmit fotogrāfijas vairāk izceltos starp citām, samazināju tām krāsu daudzumu līdz minimumam, padarot tās melnbaltas.) Tagad mani ikdienā iedvesmo Džeimsa Dīna, Eimijas Vainhausas, Emmas Vatsones, Kurta Kobeina, Stīvena Čboski, Lanas Del Rejas un Kristofera Makandlesa teiktais.

Apkārt skaistajiem citātiem izvietoju fotogrāfijas, kurās iemūžināti mirkļi no manas dzīves un man svarīgi cilvēki. (Paldies par bildēm saku gan profesionāliem fotogrāfiem, gan draugiem, gan radiniekiem, kuri tās uzņēmuši.) Tā kā manā istabā ir tumšas tapetes, tad fotogrāfijas drukāju tā, lai tām apkārt būtu maza, balta maliņa, lai tās vairāk izceltos uz tumšās sienas fona.

Fotogrāfiju līmēšanai pie sienas ieteiktu izmantot divpusējo līmlenti, jo, lietojot to, varēsi pielīmēt fotogrāfijas pie sienas tā, lai nebūtu redzamas līmējuma vietas (kuras parasti var redzēt tad, ja līmēts ar vienpusējo līmlenti). Veidojot šādu foto sienu, vajadzētu atcerēties par to, ka ar līmlenti var sabojāt tapetes, tāpēc rūpīgi apsver visus par un pret, un tikai tad pieņem gala lēmumu. Protams, foto sienu var veidot arī no dažādu izmēru un formu fotogrāfijām, lai galarezultāts izskatītos oriģinālāk, turklāt to visu var papildināt arī ar dažādām uzlīmēm un citām lietām. Galvenais – ļaujies radošajām izpausmēm!

Veiksmi un panākumus!

Fotor0804172145

Blogs dodas vasaras atpūtā


429789_368913293139844_1049786607_n

Saule un es.

Arī šogad došos diezgan ilgā vasaras atvaļinājumā, kurā, tāpat kā pagājušogad, iztikšu bez dažādām tehnoloģijām, tāpēc būs pauze arī bloga aktivitātēs. Ļoti iespējams, ka pāris reizes nedēļā kaut ko iečivināšu mikroblogu vietnē Twitter.com (@D_G_Felton), bet īpaši aktīvs interneta lietotājs noteikti nebūšu, tāpēc nebrīnieties, ja uz e-pastiem un draugiem.lv vēstulēm atbildēšu tikai pēc pāris mēnešiem. 

Pagaidām plānots, ka būšu prom visu vasaru, līdz pat rudens sākumam. Grāmatas nelasīšu, seriālus un filmas neskatīšos, modi ignorēšu, politiskajiem notikumiem līdzi nesekošu, romānus nerakstīšu un arī jaunākos mūzikas albumus nevērtēšu. Vienkārši atslēgšos no visa, kas man ir apkārt ikdienā, lai uzkrātu radošos spēkus , kurus likt lietā jau tuvākā nākotnē, veidojot bloga saturu un citus radošos projektus.

Protams, tie ir tikai plāni, bet pieļauju iespējamību, ka rudenī atsākšu sadarbību ar grāmatu izdevniecībām, kaut gan simtprocentīgi pārliecināts par šādu lēmumu neesmu. Ir arī kāds ļoti īpašs un svarīgs sadarbības piedāvājums (saistīts ar literatūru), kuram akceptu vai noraidījumu solījos dot tikai rudenī, tāpēc laiks pārdomām man ir nepieciešams kā gaiss. Ja piekritīšu šim īpašajam sadarbības piedāvājumam, tad par to noteikti tiks ziņots blogā. Un ne tikai blogā…

Interviju sadaļa noteikti tiks turpināta, jo ir vēl ļoti daudz cilvēku, kurus gribu intervēt (īpaši jau blogerus). Jāpiebilst, ka arī pārējās sadaļas nedomāju pamest novārtā. Vienīgi esmu pārliecināts, ka sadaļa „Romāns turpinājumos” dosies vismaz gadu ilgā atpūtā, jo pašlaik nestrādāju pie neviena literārā projekta, kuru būtu plānots publicēt.

Tas īsumā ir viss. Ceru, ka jūs izbaudīsiet vasaru, bet man laiks ņemt ceļa somas un doties prom. Tiksimies rudenī vai, iespējams, jau vasaras beigās!

Par smukajiem un nesmukajiem bērniem


Foto: Kadrs no filmas "Ņujorkas ēnā".

Foto: Kadrs no filmas “Ņujorkas ēnā”.

“Ārprāts, cik neglīts bērns!”; “Redzēji, cik viņiem neglīts bērns?!”; “Ceru, ka mani bērni nebūs tik neglīti.” Tā kā augustā pirmoreiz kļūšu par onkuli, tad pastiprināti pievēršu uzmanību tam, ko runā topošās un esošās māmiņas un jāatzīst, ka bērniem neglaimojošus komentārus nākas dzirdēt ārkārtīgi bieži. 

Neesmu tas cilvēks, kurš bērnus šķiro smukajos un nesmukajos, iespējams tāpēc, ka bērnībā pats ietilpu kategorijā “nesmukie”, bet mani brāļi izskatījās pēc autiņbiksīšu piemīlīgajām reklāmas sejām, tādējādi ierindojoties kategorijā “smukie”. Man noteikti nav nekas pret saviem brāļiem, jo viņi nav vainīgi, ka no savu vecāku ārējās pievilcības nemantoju tikpat kā neko. Mierinājums bija kursabiedra teiktais, ka neglītie bērni pārtopot izskatīgos pieaugušajos, bet, diemžēl, arī šis likums uz mani neiedarbojās. Bet skaistums jau nav mērvienība un katram tie skaistuma standarti ir savādāki, tāpēc vienam tu vari šķist neglīts, bet citam – Apollons vai Afrodīte.

Patiesībā mani pārsteidz tas, ka savos izteikumos visnežēlīgākās ir tieši topošās un esošās māmiņas – sievietes, kurām vajadzētu būt iecietīgām pret bērniem. Vajadzētu! Jā, piekrītu, ka visi bērni nav vienlīdz skaisti, bet bērnu šķirošana un skaistuma apspriešana man vienmēr šķitusi neētiska, lai neteiktu vairāk. Ar vārdiem vajag būt uzmanīgiem, jo nekur taču nav garantijas, ka mātei, kura citu bērnus sauc par neglītiem, nepiedzims bērns, kurš ļaužu runās tiks dēvēts par neglītu.

Neglītums vēl nav tā lielākā katastrofa un par to man atgādina kāds patiess stāsts, kuru mamma man regulāri atgādina, kad esmu neuzmanīgs ar vārdiem, ko runāju. Mana mamma jaunībā pazina kādu sievieti, kura regulāri apsmēja un pazemoja kādu kurlmēmu sievieti, saucot viņu dažādos neglītos vārdos un izturoties pret viņu ar nicinājumu. Pienāca laiks, kad šī nežēlīgā sieviete gaidīja pirmo bērnu – tas piedzima kurlmēms, tāpat kā otrais un trešais… Šis stāsts man ataust atmiņā vienmēr, kad apzinos – labāk pieturēt muti un paklusēt, ja nav nekā laba, ko teikt, jo arī par izteiktajiem vārdiem, ne tikai par rīcību, ir dārgi jāmaksā.

Nesaprotu, vai tiešām dažiem vecākiem šķiet, ka aprunāt mazu, neaizsargātu radību ir normāli?! Turklāt bieži taču redzēti gadījumi, kad mazs, krunkains, sarkans, apaļīgs bērniņš izaug par pieaugušo, kas ar savu skaistumu lauž sirdis un liek apkārtējo acīm mirdzēt, gluži kā tauriņš pēc izlīšanas no kokona. Galvenais, ko gribēju pateikt – bērni nav jāaprunā un jānoniecina, tie ir jāmīl un jālolo!

Jāatceras arī tas, ka skaistums ir relatīvs jēdziens, jo reizēm vizuāli baudāma ārējā čaula slēpj diezgan lielu morālo izgāztuvi. Es noteikti nenoniecinu vizuālo pievilcību, bet saku, ka tas nebūt nav būtiskākais, jo ir daudzas nezūdošas lietas, kuras cilvēku spēj padarīt patiešām skaistu.

Slavenību autogrāfu medības


Vai tu fano par kādu slavenību? Nešaubos, ka lielākā daļa atbildēs apstiprinoši. Nenoliegšu to, ka ir vismaz desmit slavenības par kurām fanoju es – dažas personas pat uzskatu par saviem elkiem. (Tiesa, mani elki jau sen ir miruši.) Ir patīkami, ja tev pieder maza daļiņa no apbrīnas objekta, bet slavenību cigarešu izsmēķu pirkšana Ebay ir nedaudz slimīga, tāpēc autogrāfu medīšana varētu būt pats prātīgākais variants, kā šo mazo daļiņu iegūt.

daniels-autografsVēl mācījos pamatskolā, kad televīzijā redzēju raidījumu, kurā kāda sieviete stāstīja par autogrāfu kolekcionēšanu, vienlaicīgi rādot neskaitāmi daudzas ārzemju slavenību fotogrāfijas, kuras rotāja viņu rokraksti. Šķiet, ka tieši tajā mirklī es sapratu, ka gribu savā īpašumā slavenību autogrāfus, tikai man nebija tik lielu ambīciju, lai piepildītu dučiem albumu ar parakstītām fotogrāfijām. Man vajadzēja tikai kādu duci…

Slavenību adreses tolaik atrast bija grūti, bet pirmās vēstules nosūtīju Poteriādes aktieriem – Rūpertam Grintam, Emmai Vatsonei, Danielam Redklifam, Tomam Feltonam, Alanam Rikmenam un rakstniecei Dž. K. Roulingai. Rūperts Grints un Dž. K. Roulinga manas vēstules ignorēja, bet Alana Rikmena asistente man atsūtīja atvainošanās vēstuli, jo aktieris tobrīd filmējās kādā projektā un bija pārāk aizņemts, lai atbildētu uz fanu vēstulēm. Biju pārsteigts, kad saņēmu vēstules un parakstītas fotogrāfijas no Emmas Vatsones, Toma Feltona un Daniela Redklifa. (Šobrīd meklēju pietiekami lielus fotogrāfiju rāmīšus, lai ierāmētu Vatsones un Redklifa autogrāfus, kas ir vismaz septiņus gadus veci.)

emma.autografsManas autogrāfu medības ilga vien kādu nepilnu gadu, bet šobrīd neizslēdzu iespēju, ka kādreiz varētu pie šīs nodarbes atgriezties, jo neatteiktos arī no Heilijas Viljamsas (Paramore soliste), Teilores Momsenas (aktrise un grupas The Pretty Reckless soliste), rakstnieka Stīvena Čboska un dziedātāja Džeimsa Artura autogrāfiem. Protams, gribētu savā īpašumā arī mūziķa Kurta Kobeina (Nirvana solists) un leģendārā aktiera Džeimsa Dīna autogrāfus, bet tā kā šie cilvēki ir miruši un paspējuši kļūt par leģendām, tad viņu autogrāfus var iegūt tikai tad, ja kabatā ir prāvs naudas žūksnis.

Slavenību autogrāfu medības nav nekāds vieglais darbs, jo ir jāprot valoda, kurā runā konkrētā slavenība, turklāt pastāv liela iespējamība, ka personai nemaz nav fanu pasta vai arī tas ir, bet adresāts uz fanu vēstulēm neatbild vai arī atbild ļoti reti. Tieši tāpēc gribu, lai arī jūs padalāties stāstos, kāda ir jūsu pieredze ar vēstuļu rakstīšanu slavenībām, autogrāfiem un fanošanu.