Es domāju

Kā atmest smēķēšanu?


Foto: nešķiramie draugi – aktieris Džeimss Dīns un cigarete

Foto: nešķiramie draugi – aktieris Džeimss Dīns un cigarete

Šķiet, ka sāku smēķēt jau piecpadsmit gadu vecumā (zinu – pārāk agri), bet par nopietnu smēķētāju kļuvu sešpadsmit gadu vecumā. Dienā, kad atmetu smēķēšanu, biju pīpmanis ar septiņu gadu stāžu, tāpēc tagad pat negribu domāt par to, kādu kaitējumu šo gadu laikā esmu nodarījis savai veselībai un finansiālajam stāvoklim. Turklāt šobrīd, rakstot par tiem laikiem, iztēlojos sevi piecpadsmit gadu vecumā ar ļuļķi zobos un no acu priekšā uzburtās ainas paliek kauns pašam par sevi.    

Līdz divdesmit trīs gadu vecumam smēķēšanu centos atmest vairākas reizes, bet vienmēr atradu kādu ieganstu, lai atsāktu šī netikuma piekopšanu. Pirmoreiz smēķēšanu centos atmest divdesmit viena gada vecumā, kad sāku strādāt jaunā darba vietā, jo tolaik vēlējos atstāt labu iespaidu uz priekšniecību, bet ātri vien atsāku dzīt zārka naglas, jo atklāju, ka smēķētāji uzņēmumā izbauda lielākas privilēģijas nekā nesmēķētāji, turklāt smēķētāji drīkstēja ņemt pārtraukumus kad vien vēlējās, kamēr nesmēķētājiem bija jāsagaida pusdienlaiks, lai tikai drīkstētu apmeklēt tualeti, jo darba laikā viņiem šāda ekstra bija liegta. Jā, tas bija absolūti negodīgi no priekšniecības puses, bet es vēlējos iegūt privilēģijas, kuras drīkstēja baudīt tikai no nikotīna atkarīgie darbinieki, turklāt katram taču ir skaidrs, ka vissulīgāko informāciju var ievākt tieši darbinieku smēķētavās. Līdzīga situācija bija arī manā nākamajā darba vietā, bet, kad sāku strādāt kā pašnodarbinātais, savu nespēju atmest smēķēšanu attaisnoju ar vienu teikumu: „Man ir strespilns darbs!” Protams, tāds tas arī bija, bet cigaretes manu darbu vieglāku nepadarīja, tikai iecirta robu manā budžetā, palīdzēja izniekot dārgo laiku, kā arī veselībai absolūti nemaz nenāca par labu.

Foto: apburošā aktrise Odrija Hepberna

Foto: apburošā aktrise Odrija Hepberna

Šā gada pirmajā janvārī devu sev solījumu, ka vairs nesmēķēšu, tobrīd pat īsti neticot, ka solījumu pildīšu, bet nu ir pagājis jau pusgads un man ne tikai zudusi vēlme pēc nikotīna, bet radies arī izteikts riebums pret cigarešu dūmiem. (Arī ballītēs pēc vairāku alus kausu izdzeršanas nejūtu nekādu nepieciešamību ievilkt kādu dūmu.) Tāpēc visiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, iesaku vienkārši vienā jaukā dienā izmest visus smēķus un pārtraukt sevis indēšanu, nemānot sevi ar atrunām, ka šī būs pēdējā paciņa, ka no nākamās nedēļas, mēneša vai gada sākuma atmetīsi smēķēšanu, jo tieši šodiena ir vispiemērotākā diena, lai atmestu smēķēšanu. Nav brīnumzāļu vai brīnumgrāmatas, kas palīdzēs to izdarīt tavā vietā, jo, ja cilvēks vēlēsies, tad viņš turpinās smēķēt arī pēc visu brīnumzālīšu lietošanas un hipnozes disku klausīšanās. Viss, kas nepieciešams, lai atmestu smēķēšanu, tev jau ir.

Foto: sieviešu mīlulis un aktieris Marlons Brando

Foto: sieviešu mīlulis un aktieris Marlons Brando

Jā, atkarība no nikotīna var būt ļoti spēcīga un doma par dzīvi bez cigaretēm daudzus var biedēt, bet, manuprāt, daudz biedējošāka ir doma par naudas summām, kas tiek izkūpinātas gaisā katru gadu, un veselības problēmām, kuras rodas, pateicoties cigaretēs atrodamajām vielām. Nemelošu – pirmais mēnesis bez nikotīna ir grūts un tā laikā no organisma aizplūdīs ne tikai nikotīns, bet arī viss negatīvais, liekot jūsu tuviniekiem domāt, ka jūsos iemiesojies pats nelabais. (Pirmajā mēnesī tuviniekiem netaupīju ne dzēlīgas piezīmes, ne pārmetumus, kuriem bieži vien nebija nekāda pamata. Ceru, ka viņi man ir piedevuši.) Ir pagājis tikai pusgads kopš atmetu šo netikumu, bet šajā laikā ir uzlabojusies gan mana redze, gan zobu tonis kļuvis ievērojami baltāks, kā arī esmu kļuvis daudz pacietīgāks un iecietīgāks, turklāt nav neviena negatīvā punkta, kuru būtu radījusi atteikšanās no cigaretēm.

Var jau būt, ka kādam smēķēšana šķiet stilīga nodarbe, bet atklāšu jums noslēpumu: ar cigareti zobos stilīgi izskatījās tikai Odrija Hepberna, Koko Šanele, Marlons Brando un Džeimss Dīns.

Foto: leģendārā modes dizainere Koko Šanele

Foto: leģendārā modes dizainere Koko Šanele

P. S. Man nav nekas pret smēķētājiem, jo tā ir katra individuālā izvēle, kuru neviens nav tiesīgs nosodīt, ja vien cilvēks ir pilngadīgs un ievēro morāles normas (nesmēķē bērnu klātbūtnē, nespiež to darīt citiem, nesmēķē grūtniecības laikā). Gribētu aicināt pusaudžus atturēties no šī netikuma sākšanas, jo sen pierādīts, ka agrā vecumā radušās atkarības ir tās spēcīgākās, bet tiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, ieteiktu to darīt uzreiz, kad tāda vēlme rodas. Lai jums viss izdodas un labāka dzīve sākas jau šodien!

Kad pazūd iedvesma


Esmu galējību cilvēks gandrīz visās dzīves jomās, tāpēc arī manai iedvesmai ir tikai divi režīmi – pirmais, kad idejas gāžas pāri visām malām un teksti galvā paši skaisti virknējas; vai arī otrais, kad pat vienkāršāko tekstu rakstīšana un ideju ģenerēšana sagādā gandrīz vai fiziskas sāpes un nerimstošu izmisumu. Tieši tāpēc man ļoti bieži aktuāls kļūst jautājums, ko darīt, kad pazūd iedvesma? 

Foto: daži kadri no pastaigām

Foto: daži kadri no pastaigām

Pirms kāda laika viena mana bloga lasītāja, kura vienmēr lieliski prot uzlabot garastāvokli, teica, ka mums, Vērša zīmē dzimušajiem (horoskopiem neticu, bet esmu dzimis Vērša zīmē), svarīgs un vitāli nepieciešams ir dabas tuvums, kas mūs pozitīvi uzlādē un ļauj atbrīvoties no visa negatīvā. Varbūt skanēs nedaudz muļķīgi, bet daudzu gadu laikā patiešām esmu sapratis, ka visbiežāk mana iedvesma slēpjas tieši mežā un vietās, kur nav cilvēku, trokšņu un ikdienas steigas.

Pastaigās visbiežāk dodos viens, tāpēc, ļoti iespējams, apkārtējie mani uzskata par dīvaini, kāds es noteikti arī esmu, bet iedvesmas meklējumos man parasti vajag būt vienam, jo tas tomēr ir diezgan intīms process. Pastaigu laikā klausos arī mierīgu mūziku, kas spēj iedvesmot ne mazāk kā dabas klātbūtnē, tāpēc šo gadu laikā ir izkristalizējusies pat mana pastaigu favorīt-dziesma un tā ir Surface of Atlantic radītā No sleep, walk

ediensĒst gatavošana ir sava veida terapija, kas ne tikai nomierina, bet reizēm arī liek atgriezties mūzai, lai arī cik neuzticīga un viegla rakstura būtne tā būtu. Esmu profesionāls pavārs (vismaz tā rakstīts diplomā), kuram nepatīk gatavot ēst, tāpēc gandrīz visi manis gatavotie ēdieni ir līdz smieklīgumam vienkārši, bet iedvesmas gaidīšanas laiks taču kaut kā jāaizpilda un ēst gatavošana tomēr ir viena sasodīti lietderīga nodarbe.

Turklāt reizēm pastaigas tiek savienotas ar ēst gatavošanu, jo nereti pēc pastaigām mājās pārnesu ogas, sēnes, skābenes un citas gardas lietas, kuras vēlāk lieku lietā, kad tiek gatavots ēdiens.

gramatas

Foto: Kur tad bez grāmatām?!

Ja pašam nesanāk neko sakarīgu uzrakstīt, tad nākas lasīt to, ko uzrakstījuši citi – par mani talantīgāki cilvēki, bet, ja slinkums ir pārāk liels, lai lasītu grāmatas, tad lieliski palīdz arī filmu skatīšanās. Satīties pledā, malkot karstu dzērienu un skatīties kādu vecu filmu, piemēram, N. Reja Rebel Without a Cause, vai lasīt kādu daudzreiz lasītu grāmatu, piemēram, kādu no Poteriādes sērijas darbiem – lūk, tā ir mana laimes formula, kas gandrīz vienmēr liek atgriezties iedvesmai.

Un kāda ir tava iedvesmas meklēšanas formula?

Parādi savu somu!


Vai tu esi domājis par to, kas atrodas citu cilvēku somās? Atzīšos, ka es reizēm par to iedomājos un tad mani šī doma neliek mierā. Tieši tāpēc man ļoti simpatizē ESSENTIALS MIJLO projekts, kura ietvaros dizaineri atrādījuši savas somas un to saturu. Patiesībā mani šī ideja par kolektīvu somu satura atrādīšanu ir tik ļoti pārņēmusi, ka es gribu uzsākt līdzīgu projektu blogeriem (gan grāmatu, modes, dzīvesstila, tehnoloģiju u.c. kategoriju blogeriem).

Noteikumi varētu būt vienkārši – katrs atrāda savas somas saturu, nedaudz par to pastāsta un nodod stafetes kociņu tālāk 3-5 blogeriem. Apskatot somas saturu, taču var uzzināt daudz ko jaunu par bloga autoru, tāpēc, manuprāt, šāds projekts būtu veids, kā ļaut sava bloga lasītājiem sevi iepazīt nedaudz vairāk.

No runām pie darbiem… Te ir mana soma un tās saturs.

 

Man ir trīs somas, bet šī ir vecākā un mīļākā. (Varbūt mīļākā tieši tāpēc, ka vecākā.) Runājot par somas saturu – grāmata, pildspalva, līmlapiņas, pase, naudas maks, telefona austiņas, lūpu balzams, Ibumetīns, roku dezinfekcijas līdzeklis, dzēriens, košļājamā gumija, smaržas, vidusskolas žetongredzens, ķēdīte ar kulonu Nāves dāvestu simbola formā, drēbju tīrāmais rullītis, saulesbrilles, salvetes un plānotājs ir tās lietas, kuras gandrīz vienmēr ir manā somā. Grāmata somā ir vienmēr, bet lielākoties to tikai vadāju līdzi un atveru tikai pārbraucot mājās, jo sabiedriskajā transportā un uzgaidāmajās telpās grāmatas nelasu. Turklāt no dzērieniem šoreiz ir “Sprite”, kaut gan pārsvarā dzeru tikai negāzētu ūdeni vai apelsīnu sulu, jo ar saldiem dzērieniem slāpes veldzēt ir diezgan grūti. (Kaut gan “Sprite” ražotāji apgalvo pretējo.)

Tad nu pietiks par manu somu un tās saturu.

Stafeti nododu tālāk Norellei, Tējtasītei, Marī, Andai un Alisei! Ceru, ka šī stafete gūs atsaucību, bet, ja nu tomēr ne, tad vismaz būšu atrādījis savas somas saturu.

Manas “Lielās Lasīšanas” favorīt-grāmatas


Foto: Mans "Lielās Lasīšanas" grāmatu TOP 5

Foto: Mans “Lielās Lasīšanas” grāmatu TOP 5

Apskatot šova “Lielā Lasīšana” balsošanas rezultātus, nedaudz saskumu, jo neviena grāmata no mana TOP 5 tā arī neiekļuva Latvijas grāmatu lasītāju lielajā TOP 100, kurā tika apkopotas latviešu mīļākās grāmatas. Cik tālu tad no TOP 100 atrodas manas favorītes?

Mans TOP 5:

Stīvens Čboski “Čārlijs, malā stāvētājs” – 216. vieta

Sandro Veronēzi “XY” – 1059. vieta

Brets Īstons Eliss “Mēness parks” – 2667. vieta

Dž. K. Roulinga “Harijs Poters un Uguns biķeris” – 261. vieta

Viljams Šekspīrs “Romeo un Džuljeta” – 530. vieta

Skaitļi runā manā vietā – šķiet, ka ļoti atšķiros no vidējā latviešu grāmatu lasītāja, jo neviena no manām favorītēm nav tikusi pat tuvu lielajam simtniekam. Atzīšos, ka par to diži nebēdāju, jo mans mērķis taču nebija uzminēt tās grāmatas, kuras topā tiks pēc iespējas augstākā pozīcijā. Vilšanās sajūtu gan tas īpaši nemazina…

No lielā simtnieka esmu lasījis tikai divdesmit grāmatas, no kurām lielākā daļa man nemaz nepatīk, tāpēc 3 grāmatu izvēle, par kurām nobalsot 2. balsošanas kārtā, bija ārkārtīgi vienkārša. Šķiet, ka tas neprasīja par pāris minūtes mana laika, jo uzreiz zināju, ka balsošu par Stīga Lārsona “Meiteni ar pūķa tetovējumu” un Dž. K. Roulingas “Hariju Poteru un Nāves dāvestiem” un “Hariju Poteru un Filozofu akmeni”. Gribu aicināt arī citus Poteriādes fanus balsot par šiem Roulingas darbiem, jo, manuprāt, vismaz vienai no šīm grāmatām ir jābūt iekš populārāko grāmatu TOP 21.

Un kā Tavām mīļākajām grāmatām veicās “Lielās Lasīšanas” balsojumā? Varbūt jau esi nobalsojis arī par savām favorītēm 2. balsošanas kārtā?

2013. gada apskats


2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gads bijis raibs, tāpat kā visi iepriekšējie gadi, tāpēc ir vērts atskatīties uz visu, kas šogad bijis labs, slikts un atmiņā paliekošs. Kura tad bloga “Mēģinājumi izgaršot kultūru…” skatījumā ir 2013. gada labākā filma, grāmata, seriāls un personība?

GADA FILMA: “Ņujorkas ēnā” (The Place Beyond The Pines) Atsaucot šo filmu atmiņā, pārņem labsajūta, jo “Ņujorkas ēnā” mani pārsteidza ar saturisko skarbumu, grūti paredzamajiem sižeta pavērsieniem un lielisko aktierspēli. Esmu drošs, ka šo Sienfransa meistardarbu skatīšos atkārtoti.

GADA SERIĀLS: Hannibal  Es-nevaru sagaidīt-jauno-Hannibal-sezonu – ar šādu sajūtu dzīvoju jau kopš brīža, kad beidzās seriāla pirmā sezona. Radot Hannibal seriālu, Braiens Fallers riskēja, bet risks atmaksājās, turklāt pamatīgi. Lieliski aktieri, oriģināls sižets un slepkavības kā mākslas darbi.

GADA GRĀMATA: Protams, esmu sajūsmā par to, ka šogad pie lasītājiem nonāca Stīvena Čboski romāna The Perks of Being a Wallflower latviskojums, bet mana 2013. gada favorīte ir kāda cita grāmata. Pateicoties Andai Jansonei, izlasīju Sandro Veronēzi romānu “XY”,  kuru uzskatu par vienu no labākajām grāmatām, kādu jebkad esmu lasījis. Par šo grāmatu noteikti var teikt banālos vārdus, ka tā ir nervus kutinoša lasāmviela.

GADA ALBUMS: Šķiet, ka nevienu mūzikas albumu šogad neesmu klausījies tik bieži kā Paramore albumu “Paramore”.  Biju domājis, ka bez Farro brāļiem grupa pajuks, bet atlikusī Paramore trijotne pie klausītājiem atgriezās labāka kā jebkad, izpelnoties gan pozitīvas kritiķu atsauksmes, gan fanu sajūsmu.

GADA NOTIKUMS: Dž. K. Roulingas jaunais romāns The Cuckoo’s Callingkurš tika izdots, izmantojot Roberta Golbraita vārdu. Roulinga vienkārši vēlējās uzzināt, ko par viņas darbiem teiktu kritiķi, ja nezinātu, ka to autore ir viņa.

GADA PERSONĪBA: Nešaubos, ka daudzi Mailiju Sairusu uzskata par kaitinošāko 2013. gada cilvēku, bet viņa nenoliedzami ir arī pamanāmākā un skandalozākā gada personība. Beidzot dziedātāja veiksmīgi atbrīvojusies no sev piekabinātā Hannas Montanas tēla, turklāt Mailija ne tikai šokējusi sabiedrību, bet arī pamanījusies uzstādīt pāris YouTube rekordus un izdot komerciāli ļoti veiksmīgu mūzikas albumu Bangerz.

Lai jums, bloga lasītāji, labām lietām un skaistiem notikumiem piepildīts Jaunais gads! 

Grāmatu lasīšanas paradumi un izmaksas


Foto: Aktieris Džeimss Dīns lasa grāmatu

Foto: Aktieris Džeimss Dīns lasa grāmatu

Blogere Sibilla novembra vidū publicēja rakstu “Vai grāmatu lasīšana ir dārgs vaļasprieks?“, kurš aizsāka rakstu sēriju, kurā grāmatu blogeri dalījās ar saviem lasīšanas paradumiem. Lasot citu blogeru vaļsirdīgās atzīšanās par naudas tērēšanu, lasīšanas tempiem un sadarbību ar izdevniecībām, arī es sasmēlos iedvesmu, lai pastāstītu par saviem lasīšanas paradumiem. Raksta struktūru, tāpat kā daudzi blogeri pirms manis, aizņēmos no Spīganas

Kāpēc Dainis lasa? 

Protams, nav tā, ka es nomirtu, ja nelasītu grāmatas, bet jāatzīst, ka bez grāmatām manā dzīvē būtu zināms tukšums. Grāmatas lielos apjomos sāku lasīt laikā, kad saskāros ar nopietniem miega traucējumiem – nevarēju aizmigt, tāpēc lasīju, lai nogurdinātu acis. Te nu vietā ir teiciens par to, ka nav ļaunuma bez labuma. Turklāt man ir neierobežota fantāzija, kas katras grāmatas lasīšanu pārvērš grandiozā lielbudžeta filmā, kas norisinās manā galvā.

Kur Dainis tiek pie grāmatām un cik lielu naudas summu mēnesī tērē grāmatām?

  • Dāvanas – Man diezgan regulāri tiek dāvinātas grāmatas un bieži ir tā, ka pašas mīļākās ir tās, kuras dāvinātas. Piemēram, ļoti mīļa ir Roulingas The Casual Vacancy, kuru saņēmu dāvanā no Mēnessmeitēna, un Čboski The Perks of Being a Wallflower, kuru saņēmu dāvanā no bloga lasītājas Anastasijas.
  • Bibliotēka – Mēdzu apmeklēt arī šādu iestādi, kurā gan ļoti bieži nav to grāmatu, kuras vēlos izlasīt, jo lauku bibliotēku budžets ir ierobežots.
  • Sadarbība ar grāmatu izdevniecībām – Agrāk sadarbojos ar sešām grāmatu izdevniecībām, kuras man deva grāmatas par brīvu, pretī par tām saņemot manis rakstītas atsauksmes. Šī gada sākumā sadarbību ar visām izdevniecībām pārtraucu, jo vēlējos saprast, vai šāda sadarbība man ir izdevīga. (Jā, jā, drīkstat mani saukt par pašlabuma meklētāju.) Tā nu rudenī sapratu, ka sadarbību vēlos turpināt ar Zvaigzni ABC, Mansardu un Jāņa Rozes izdevniecību. Jāatzīst, ka joprojām lielāko daļu grāmatu pērku vai ņemu no bibliotēkas, bet no izdevniecībām grāmatas ņemu tikai tad, ja zinu, ka tās man patiks un varēšu uzrakstīt par tām pozitīvas atsauksmes.
  • Pirkšana – Agrāk grāmatu iegādei tērēju daudz. Ieejot grāmatnīcā, agrāk pat gadījās notriekt jaunām biksēm vai ziemas jakai paredzēto naudu. Štrunts, ka bikses vecas vai ziemā auksti, jo galvenais, ka laba grāmata mājās gaida. Tagad gan nav tik traki, galvenokārt tāpēc, ka vairs nav tik daudz laika grāmatu lasīšanai un arī tuvākā grāmatnīca ir 20km attālumā no manām mājām.

Kad un kā Dainis lasa? 

Lasu pārsvarā tikai naktīs, laika posmā no 24:00-2:00. (Tad vislabāk lasīt S. Kinga, B. Īstona Elisa un Dž. K. Roulingas darbus, jo tiem piestāv nakts un kapa klusums.) Gribētu lasīt arī sabiedriskajā transportā, bet nevaru – lasīšana man ir intīms process, kurā apkārtējiem cilvēkiem nav vietas.

Cik daudz Dainis lasa? 

Dienas laikā izlasu vidēji 100lpp, bet ir bijušas reizes, kad varu pievārēt arī 500lpp. Ir bijuši gadi, kad sanācis izlasīt apmēram 100 grāmatas, bet šogad izlasītas nieka 28, tomēr ceru, ka līdz gada beigām būs vairāk nekā 30. Man gan ir attaisnojums – šogad ellišķīgi daudz strādāju.

Valodas un žanri

Lasu tikai angļu un latviešu valodās. Reizēm gan ir tā, ka kādas grāmatas latviskoto versiju gribas iemest miskastē, jo angliski viss bijis tik skaisti un citāti tādi, ka dvēsele kūst, bet latviski… nekā. Iespējams, ka tā šķiet tikai man, bet angliski reizēm pat banalitātes skan baudāmāk.

Papīrs vai e-grāmatas?

Tikai un vienīgi drukātās grāmatas. Šķiet, ka esmu izlasījis tikai vienu vai divas e-grāmatas un esmu sapratis, ka tās nav domātas man, jo nav ne tipogrāfijas smaržas, kas man tik ļoti patīk, ne mainīgā svara, kas vienmēr atgādina par grāmatas apjomu.

Nobeigums

Manuprāt, grāmatu lasīšana ir dārgs hobijs, ja grāmatas ir jāpērk, bet, ja tiek apmeklēta bibliotēka, tad tas ir uzskatāms par cenas ziņā ļoti demokrātisku vaļasprieku. Lielākā problēma ir tā, ka nekad nav pietiekami daudz brīvā laika, lai izlasītu visu, ko acis, prāts un sirds kāro.

Kā uzveikt rudens depresiju?


Foto: Kadrs no Džo Konora īsfilmas "Wait".

Foto: Kadrs no Džo Konora īsfilmas “Wait”.

Sezonālā depresija cilvēkus visbiežāk piemeklē tieši rudenī un pavasarī, kad debesis regulāri iekrāsojas pelēkos toņos, bet migla un lietus kļūst par ikdienišķām lietām. Izmaiņas notiek ne tikai dabā, bet arī cilvēkos, jo daudzus šī pelēcība piemeklē arī iekšēji – parādās skumjas domas, zema pašapziņa, grūtības koncentrēties, zūd spēja domāt pozitīvi un pasliktinās darbaspējas. Smagas depresijas gadījumā noteikti jādodas pie ārsta, bet ir paņēmieni, kas palīdzēs tev aizgaiņāt vieglu depresiju un ļaus izvairīties no ieslīgšanas drūmās domās. 

  • Gaisma – Ja vien neesi fanātisks elektrības taupītājs, tad parūpējies, lai telpas, kurās uzturies, būtu gaišas. Liec savam ķermenim noticēt, ka ir saulains laiks un izbaudi gaismu, jo tā rada pozitīvu ietekmi uz cilvēka emocionālo stāvokli.
  • Sports – Katru dienu velti laiku fiziskām aktivitātēm. (Vislabākais, ja tās tiek veiktas svaigā gaisā.) Skriešana no rītiem var panākt brīnumainas lietas, liekot tev ne tikai izskatīties labāk, bet arī justies laimīgākam.
  • Smaržas – Parfimēri izpētījuši, ka pārvarēt sezonālo depresiju var arī ar smaržu palīdzību – rudens depresijas pārvarēšanai smaržu speciālisti iesaka izmantot Austrumu un ziedu smaržu grupas aromātus.
  • Masāžas – Vari doties pie profesionāla masiera, vari palūgt masāžu veikt savam mīļotajam cilvēkam, bet vari arī ik vakara roku un kāju masāžu sniegt sev pats. Izmanto eļļas, ķermeņa sviestus vai krēmus ar lavandas, citrusaugļu vai salvijas aromātiem – šīs smaržas tevī radīs miera sajūtu.
  • Pārtika – Ir daudzi pārtikas produkti, kuru lietošana uzturā, palīdzēs tev justies priecīgākam. Rudenī vajadzētu lietot piena produktus, šokolādi, rīsus, treknās zivis, banānus, brokoļus, spinātus, mellenes, pupas, riekstus un kafiju.

Protams, garastāvokļa uzlabošanas nolūkos vari ar draugiem doties uz kino, lai noskatītos kādu komēdiju, nopirkt ceļojumu uz siltajām zemēm, ļauties atpūtai SPA utt., bet rakstā minētie pieci punkti ir ikdienā visvienkāršāk realizējamie un tie ir naudas makam pietiekami draudzīgi, lai ikviens spētu uzvarēt cīņā pret depresiju.

Radošās mokas un procesa fāzes


20130810_150651“Harija Potera” grāmatu dizaina autors Kazu Kibuiši reiz mikroblogu vietnē Twitter.com vīteroja par radošā darba iedalīšanu stadijās: “Radošais process: 1) Tas būs lieliski; 2) Tas ir grūti; 3) Tas ir briesmīgi; 4) Es esmu briesmīgs; 5) Hei, nav slikti; 6) Tas bija lieliski.” Katrs, kurš vismaz reizi savā mūžā darījis kaut ko radošu, sapratīs katras šīs fāzes sniegto spožumu un postu. 

Tā kā jums, mani bloga lasītāji, esmu ļāvis vērtēt, lasīt un komentēt veselus trīs romānus turpinājumos, tad loģisks šķita lēmums informēt jūs par to, ka pašlaik strādāju pie ceturtā literārā projekta, kura liktenis šobrīd ir miglā tīts. Pagaidām atrodos vienlaicīgi divās stadijās: – “tas ir briesmīgi” un “es esmu briesmīgs”, bet esmu drošs, ka tad, kad sāksies rediģēšanas process, domāšu, ka arī visa pasaule ir briesmīga un nežēlīga. (Līdz tai gan vēl tāls ceļš ejams, jo pagaidām rakstītajos vārdos iemūžinu varoņu gaitas un mokos neziņā par viņu likteņiem.)

Idejas galvā kūleņoja ilgu laiku, bet jau vairāk kā gadu nevienu no tām necentos iemūžināt, līdz pienāca augusta sākums, kad sapratu – gan finansiāli, gan fiziski varu atļauties veltīt laiku rakstīšanai, lai dotu sev kārtējo iespēju. Protams, nav skaidrs, kāds šis darbs būs – lielisks, viduvējs vai draņķīgs, bet es to noteikti neuzzināšu, ja vien nemēģināšu. Turklāt esmu sapratis, ka man bez rakstīšanas dzīvot ir sasodīti grūti, jo tas vienkārši ir dzīvesveids un aicinājums, kuru nevaru ne izmainīt, ne atbrīvoties no tā.

Vēl ejams tāls ceļš, kurš bruģēts ar bezmiega naktīm, aizrautīgu datora klaviatūras klabināšanu un ideju pierakstīšanu, kad tās mani piemeklēs pašos nepiemērotākajos brīžos, bet ticu, ka tas viss beigsies fāzē “tas bija lieliski”. Rakstīšanas procesu pārdzīvot ir tīrais nieks, ja zini, ka beigās tevi sagaidīs lielākā pasaules balva – gandarījums par paveikto.

Tāpēc, ja blogā ieraksti neparādās tik bieži, cik jūs to vēlētos, ziniet – es cītīgi strādāju pie gaidāmā romāna.

Idejas interjeram: iedvesmas un skaisto mirkļu siena


Fotor0804171550

Pāris gadus vienu manas istabas sienu rotāja apmēram 60 fotogrāfijas, bet šovasar biju nolēmis veikt istabā remontu, tāpēc nācās atvadīties ne tikai no vecajām tapetēm, bet arī no foto sienas, kura tik ļoti bija iepatikusies gan man, gan draugiem, gan ģimenei. Tāpēc nolēmu, ka foto siena būs arī tad, kad tiks pielikts punkts remontdarbiem, turklāt tai bija lemts piedzīvot papildinājumus. 

Šoreiz gribēju, lai foto sienai ir centrs – kaut kas īpašs un tāds, kas nav gluži manis paša veidots, tāpēc priekšroku devu desmit populāru cilvēku fotogrāfijām, kuras rotā iedvesmojoši citāti. (Lai šīs desmit fotogrāfijas vairāk izceltos starp citām, samazināju tām krāsu daudzumu līdz minimumam, padarot tās melnbaltas.) Tagad mani ikdienā iedvesmo Džeimsa Dīna, Eimijas Vainhausas, Emmas Vatsones, Kurta Kobeina, Stīvena Čboski, Lanas Del Rejas un Kristofera Makandlesa teiktais.

Apkārt skaistajiem citātiem izvietoju fotogrāfijas, kurās iemūžināti mirkļi no manas dzīves un man svarīgi cilvēki. (Paldies par bildēm saku gan profesionāliem fotogrāfiem, gan draugiem, gan radiniekiem, kuri tās uzņēmuši.) Tā kā manā istabā ir tumšas tapetes, tad fotogrāfijas drukāju tā, lai tām apkārt būtu maza, balta maliņa, lai tās vairāk izceltos uz tumšās sienas fona.

Fotogrāfiju līmēšanai pie sienas ieteiktu izmantot divpusējo līmlenti, jo, lietojot to, varēsi pielīmēt fotogrāfijas pie sienas tā, lai nebūtu redzamas līmējuma vietas (kuras parasti var redzēt tad, ja līmēts ar vienpusējo līmlenti). Veidojot šādu foto sienu, vajadzētu atcerēties par to, ka ar līmlenti var sabojāt tapetes, tāpēc rūpīgi apsver visus par un pret, un tikai tad pieņem gala lēmumu. Protams, foto sienu var veidot arī no dažādu izmēru un formu fotogrāfijām, lai galarezultāts izskatītos oriģinālāk, turklāt to visu var papildināt arī ar dažādām uzlīmēm un citām lietām. Galvenais – ļaujies radošajām izpausmēm!

Veiksmi un panākumus!

Fotor0804172145

Blogs dodas vasaras atpūtā


429789_368913293139844_1049786607_n

Saule un es.

Arī šogad došos diezgan ilgā vasaras atvaļinājumā, kurā, tāpat kā pagājušogad, iztikšu bez dažādām tehnoloģijām, tāpēc būs pauze arī bloga aktivitātēs. Ļoti iespējams, ka pāris reizes nedēļā kaut ko iečivināšu mikroblogu vietnē Twitter.com (@D_G_Felton), bet īpaši aktīvs interneta lietotājs noteikti nebūšu, tāpēc nebrīnieties, ja uz e-pastiem un draugiem.lv vēstulēm atbildēšu tikai pēc pāris mēnešiem. 

Pagaidām plānots, ka būšu prom visu vasaru, līdz pat rudens sākumam. Grāmatas nelasīšu, seriālus un filmas neskatīšos, modi ignorēšu, politiskajiem notikumiem līdzi nesekošu, romānus nerakstīšu un arī jaunākos mūzikas albumus nevērtēšu. Vienkārši atslēgšos no visa, kas man ir apkārt ikdienā, lai uzkrātu radošos spēkus , kurus likt lietā jau tuvākā nākotnē, veidojot bloga saturu un citus radošos projektus.

Protams, tie ir tikai plāni, bet pieļauju iespējamību, ka rudenī atsākšu sadarbību ar grāmatu izdevniecībām, kaut gan simtprocentīgi pārliecināts par šādu lēmumu neesmu. Ir arī kāds ļoti īpašs un svarīgs sadarbības piedāvājums (saistīts ar literatūru), kuram akceptu vai noraidījumu solījos dot tikai rudenī, tāpēc laiks pārdomām man ir nepieciešams kā gaiss. Ja piekritīšu šim īpašajam sadarbības piedāvājumam, tad par to noteikti tiks ziņots blogā. Un ne tikai blogā…

Interviju sadaļa noteikti tiks turpināta, jo ir vēl ļoti daudz cilvēku, kurus gribu intervēt (īpaši jau blogerus). Jāpiebilst, ka arī pārējās sadaļas nedomāju pamest novārtā. Vienīgi esmu pārliecināts, ka sadaļa „Romāns turpinājumos” dosies vismaz gadu ilgā atpūtā, jo pašlaik nestrādāju pie neviena literārā projekta, kuru būtu plānots publicēt.

Tas īsumā ir viss. Ceru, ka jūs izbaudīsiet vasaru, bet man laiks ņemt ceļa somas un doties prom. Tiksimies rudenī vai, iespējams, jau vasaras beigās!