Mūzika

Nav jāuzvar šovā, lai iegūtu līgumu ar ierakstu kompāniju


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Astoņpadsmit gadus vecā Gabriela Mišela Hendersone, kas pazīstama ar skatuves vārdu Ella Hendersone, ir Apvienotās Karalistes X-Faktora devītās sezonas dalībniece, kura šovā ieguva tikai sesto vietu, bet tas neliedza viņai iespēju noslēgt līgumu ar Saimonam Kauelam piederošo ierakstu kompāniju SyCo. Šā gada 13. oktobrī dienasgaismu ieraudzīja dziedātājas debijas albums Chapter One.

Gadā, kad X-Faktorā piedalījās spēcīgās balss īpašniece Ella, uzvaras laurus plūca Džeimss Arturs, kurš, starp citu, septītajā šova nedēļā stāvēja uz izbalsošanas svītras kopā ar Ellu. Daudzi joprojām uzskata, ka Ellas un Džeimsa nonākšana uz izbalsošanas svītras bija tikai pārpratums – skatītāji domāja, ka divi vokāli tik spēcīgi dalībnieki nevar tikt izbalsoti, tāpēc nebalsoja par viņiem. Togad augstāku vietu šovā ieguva pat vokāli ļoti vājais šovmenis Railands Klārks, kurš pēc šova dziedāšanai atmeta ar roku, vēlāk uzvarēja Big Brother šovā, bet pēc tam kļuva par ļoti pieprasītu raidījumu vadītāju. Bet Ella tikmēr strādāja…

2012. gadā, The Saturday Night Show šova laikā, kurā Ella izpildīja Silent Night dziesmu, tolaik sešpadsmit gadus vecā meitene paziņoja, ka viņa noslēgusi līgumu ar ierakstu kompāniju SyCo par debijas albuma izdošanu. Pēc šī paziņojuma sākās smags darbs pie albuma, kuram veltīta dziesma Hard Work – dziesmas videoklipā redzamas ainas no Ellas ikdienas un albuma tapšanas procesa.

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Uzreiz gan varu teikt, ka albums nav nekāds meistardarbs, bet arī zemē metams tas nav, turklāt pie gandrīz visu albumā iekļauto dziesmu radīšanas strādājusi pati Ella. (Glow, kas ir otrais albuma singls, ir vienīgā no trīspadsmit albumā iekļautajām dziesmām, kuru nav sarakstījusi jaunā dziedātāja.) Spēcīgākās albuma dziesmas noteikti ir Ghost, kas ir pirmais albuma singls, kas veselās 13 valstīs iekaroja pirktāko dziesmu TOP10; Empire; Glowkuras videoklips ir stipri līdzīgs albuma pirmā singla videoklipam; Give Your Heart Awaykuras piedziedājums ir sasodīti lipīgs; kā arī, protams, Missedar kuru Ella uzstājās X-Faktora pirmajā atlasē un saraudināja ne vienu vien no auditorijā esošajiem cilvēkiem.

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Albuma deluxe versijā iekļautas vēl 5 bonus-dziesmas, no kurām īpaši gribu izcelt divas: Beautifully Unfinished, kas iekaro simpātijas ar vienkāršību, jo klavieres un Ellas balss ir tā kombinācija, kuru es gribētu dzirdēt visās šī albuma dziesmās, kā arī Giantskurā vienkārši ir kaut kas ausīm ļoti tīkams.

Albumā lieliski parādītas Ellas apbrīnojamās vokālās spējas, bet šaubos, ka šis varētu būt albums, kuru pēc gadiem desmit vai divdesmit kāds uzskatīs par nopietnu un vērtīgu ieguldījumu mūzikā. Es gan piekrītu Ellas faniem, kuri apgalvo, ka labprāt klausītos arī to, kā Ella izdzied telefonu grāmatu. Tomēr Ellai ir visas iespējas radīt ko paliekošu, jo ar tādu balsi, kāda ir Ellai, ir viegli iztēloties viņu dziedam kādā Endrū Loida Vēbera mūziklā. Tā kā Ella ir tikai 18 gadus veca, tad, manuprāt, lielākie panākumi viņai vēl priekšā un pieļauju, ka ar laiku viņa varētu atkārtot britu dziedātājas Leonas Luisas panākumus un pat tos pārspēt.

VĒRTĒJUMS: 7/10

2014. gada X-Faktora prognozes


Foto: 2014. gada X-Faktora tiesneši – no kreisās: Saimons Kauels,  Šerila Fernandesa-Versini, Melānija Brauna jeb Mela B jeb Scary Spice, Luiss Volšs.

Foto: 2014. gada X-Faktora tiesneši – no kreisās: Saimons Kauels, Šerila Fernandesa-Versini, Melānija Brauna jeb Mela B jeb Scary Spice, Luiss Volšs.

grupas

Luiss Volšs šogad ir grupu kategorijas mentors un viņa paspārnē šogad nonākušas trīs grupas: māsu duets Blonde Electra, kurš tiek dēvēts par kaitinošu, bet, manuprāt, viņas ir izklaidējošs Jedwards un Iggy Azalea sakausējums, šova laikā izveidotā puišu grupa Stereo Kicks, kas sastāv no astoņiem vokāli spēcīgiem puišiem, un Only The Young, kas ir samērā garlaicīga popgrupa. Par vārda tiešākajā nozīmē interesantāko grupu var dēvēt Blonde Electra, kas noteikti neplūks uzvaras laurus, jo atraktīvās māsas jau pašā šova sākumā ieguvušas patiešām iespaidīgu nīdēju pulciņu. Reālākais pretendents uz uzvaru no šīs kategorijas ir jaunā puišu grupa Stereo Kicks. (Tas gan nemaina faktu, ka šī astoņu puišu grupa ir kārtējā puišu grupa, kuras mērķauditorija ir pusaugu meitenes.)

overs

Neskatoties uz to, ka pagājušā gadā Overs kategorijas pārstāve Sema Beilija plūca uzvaras laurus, šaubos, ka arī šogad kāds no šīs kategorijas triumfēs. Dalībnieku, kas vecāki par 25 gadiem, mentors šogad ir pats Saimons Kauels, kurš judges houses posmā neslēpa vilšanos par to, ka viņam šogad tikusi tieši šī kategorija. Bukmeikeri prognozē, ka šogad uzvarētājs varētu būt Džejs, bet, manuprāt, šīs kategorijas spēcīgākā dalībniece ir Flēra, kurai ir pilns zvaigznes komplekts – valdzinoša āriene, harisma un patiešām lieliska balss. Tomēr ļoti šaubos, ka Flēra varētu tikt kronēta par 2014. gada X-Faktora uzvarētāju.

meitenes

Meiteņu mentore šogad (jau atkal) ir Šerila Fernandesa-Versini, kura no daudz talantīgām meitenēm izvēlējās trīs patiešām garlaicīgas, vokāli ne īpaši spēcīgas meitenes, kuras tiks līdz finālam tikai tad, ja notiks brīnums. Hloja aka wannabe Merilina Monro ir kaitinošāka par māsu duetu Blonde Electra, turklāt nepamet sajūta, ka viņa nepārtraukti spēlē teātri, turklāt arī viņa, tāpat kā iepriekšminētais duets, paspējusi iemantot daudzu skatītāju antipātijas.

puisi

Protams, labāko kategoriju, kuras mentore šogad ir mega-grupas Spice Girls dalībniece Mela B, pietaupīju beigām, jo esmu diezgan pārliecināts, ka uzvaras laurus šogad plūks kāds no Melas puišiem. Melas kategorijā ir trīs puiši: Džeiks, kuru 2012. gadā mājās aizsūtīja toreizējā puišu mentore Nikola Šercingere (togad divi no viņas puišiem tika līdz finālam un viens no viņiem (Džeimss Arturs) plūca uzvaras laurus), itālis Andrea, kura balss ir tik iespaidīga, ka liek uzmesties zosādai, kā arī Pols, kuru pagājušā gadā mājās aizsūtīja Luiss Volšs, kurš tolaik bija puišu mentors.

Jāatzīst, ka šī bija pirmā reize, kad kāds no tiesnešiem (konkrētāk: Mela B) izvēlējās tieši tos trīs dalībniekus, kurus izvēlētos es, ja būtu X-Faktora tiesnesis.

Subjektīvais rezumē: Uzvarētājs būs Andrea vai Pols.

Kādas ir jūsu prognozes?

P. S. Wildcards māksliniekus šoreiz ignorēju.

Dziedātājs, kuru atraidīja Saimons Kauels


Foto: Lost In Love albuma vāciņš

Foto: Lost In Love albuma vāciņš

18 gadu vecumā viņš piedalījās šova X-Faktors atlasē, izpildot šova tiesnešiem grupas The Script dziesmu The Man Who Can’t Be Moved – Šerila Kola uzslavēja gan dziesmas izvēli, gan puiša balsi, Luiss Volšs apgalvoja, ka no puiša varētu sanākt kas ļoti labs, atbalstītājiem pievienojās arī Danija Minoga, bet ietekmīgais mūzikas producents Saimons Kauels veltīja puisim šādus vārdus: “Es nedomāju, ka tu kādreiz būsi pietiekami labs.” Šī puiša vārds ir Mike Hough

Maiks (īstajā vārdā Maikls) ir divdesmit trīs gadus vecs jaunietis, kurš pēc šovā X-Faktors ciestās neveiksmes nepadevās, bet turpināja darboties mūzikas lauciņā, lai pierādītu, ka arī mūzikas eksperti un talantu meklētāji pieļauj kļūdas. Šobrīd Maikam profesionālajā jomā veicas labāk kā dažam labam X-Faktora finālistam, jo viņš aktīvi koncertē, dzied kopā ar slaveniem dziedātājiem, bijis nominēts MOBO balvai kā Apvienotās Karalistes R’n’B/soulmūzikas labākais izpildītājs, kā arī izpelnījies daudzu pasaulē zināmu mūziķu atzinību. (Par Maiku pozitīvi izteikušies tādi dziedātāji kā Jessie J, JLS puiši, Piksija Lota, Šontelle un Taio Cruz.)

Foto: Maiks 2009. gadā (pa kreisi) un 2014. gadā (pa labi).

Foto: Maiks 2009. gadā (pa kreisi) un 2014. gadā (pa labi).

Vairums X-Faktora dalībnieku, kas šovā cietuši neveiksmi, atgriežas savā ikdienas rutīnā, bet Maiks nav viens no tiem – viņš pameta darbu bankā, kurā strādāja par kasieri, un sāka sevi vokāli pilnveidot, lai pierādītu, ka viņš spēj būt pietiekami labs, lai mūzikas lauciņā kaut ko sasniegtu. Viņš negaidīja nākamo gadu, lai atkal piedalītos X-Faktora atlasē, kā to dara daudzi tiesnešu atsijātie šova dalībnieki, iedomājoties, ka tikai dalība X-Faktorā spēs izcelt viņus slavas saulītē.

Sākumā Maiks ierakstīja un savā YouTube kanālā publicēja dažādu populāru dziesmu kaverversijas, bet vēlāk ierakstīja arī savas oriģināldziesmas, kuras vēlāk tika apkopotas albumā. (Riannas dziesmas Diamonds kaverversija Maika YouTube kanālā skatīta vairāk nekā 4,4 miljonus reižu.) Viņa jaunākais albums Lost In Love dienasgaismu ieraudzīja šā gada 20. jūlijā un par kases grāvēju gan nekļuva, bet tas nekādā gadījumā nemaina faktu, ka albums ir ļoti baudāms un klausīšanās vērts.

Mana absolūtā favorīte no Maika jaunākā albuma ir Letter To Myselfkura ir emocionāli atkailinātākā, spēcīgākā un, manuprāt, arī spēcinošākā albuma dziesma. Lost In Love albuma mērķauditorija noteikti ir R. Kelly, John Legend un Jason Derulo fani, kam patīk R’n’B un soulmūzika ar nelielu popmūzikas piegaršu.

Noslēgumā gribu citēt jauno dziedātāju:

“I am proof that if you keep going, you can get somewhere.”

Mazā laimes tabletīte


Foto: Albuma vāciņa noformējums

Foto: Albuma vāciņa noformējums

19 gadus vecais austrāliešu mūziķis un aktieris Trojs Sivāns (Troye Sivan) ir viens no šā gada patīkamākajiem atklājumiem mūzikā, gluži tāpat kā britu dziedātājs Sems Smits (Sam Smith). Troja jaunākais minialbums TRXYE uzskatāms par viņa veiksmīgāko albumu, jo, pateicoties TRXYE, jaunietis beidzot ir pamanīts. 

Ja jaunzēlandiešu dziedātāja Lorde būtu vīrietis, tad viņa noteikti līdzinātos Trojam Sivānam – vismaz skanējuma ziņā noteikti. Tomēr, atšķirībā no Lordes, Trojs ir daudz draudzīgāks un pozitīvāk noskaņots, jo aktīvi komunicē ar saviem faniem, izmantojot Tumblr blogu un YouTube vlogu. Par iegūto ierakstu līgumu, kuru Trojs pagājušā gadā parakstīja ar ierakstu kompāniju Universal Music Australia, jaunietis paziņoja, izmantojot savu YouTube vlogu, kuram pašlaik ir vairāk nekā 2,5 miljoni abonentu. Savā vlogā Trojs fanus iepazīstina gan ar gaidāmajiem jaunumiem, gan ar videoklipu filmēšanas aizkulisēm, gan citām ar blogošanu, vlogošanu, mūziku un aktiermākslu saistītajām lietām, tāpēc, ja esi šī jaunā censoņa fans, tad ir vērts sekot Troja YouTube kanālam.

Ja runājam par albumu, tad mana lielākā vilšanās ir tā, ka TRXYE sastāv tikai no piecām dziesmām, bet laba jau daudz nevajag, vai ne?! Iesākumam ar piecām dziesmām pietiek, bet ļoti ceru, ka nākamais austrāliešu dziedātāja albums sastāvēs vismaz no desmit dziesmām.

Foto: Trojs Sivāns

Foto: Trojs Sivāns

Par to, ka albuma spēcīgākā dziesma ir Happy Little Pill, nav šaubu. Šī dziesma, kas atklāj albumu, ir ne tikai kritiķu, bet arī mana favorīte, jo tā valdzina gan ar skanējumu, gan ar tajā pausto domu, kurā tiek apdziedātas mūsdienu jaunatnes atkarības no iepirkšanās, naudas, narkotikām, alkohola un antidepresantiem. Tikai par kripatiņu vājāka ir albuma nākamā dziesma Touch, bet trešā albuma dziesma Fun, manuprāt, stipri līdzinās jau iepriekšminētās jaunzēlandiešu dziedātājas Lordes singlam Tennis Court. Ceturtā albuma dziesma Gasoline ir laba, tomēr noteikti ne lieliska, bet albumu noslēdzošā dziesma The Fault In Our Stars mani atstāja pilnīgi vienaldzīgu. Laikam jau tāpēc, ka dziesma sarakstīta, iedvesmojoties no Džona Grīna romāna “Mūsu zvaigžņu vaina”, kurš mani viegli kaitināja ar savu banalitāti un salkanumu.

Dažās TRXYE atsauksmēs nācies lasīt, ka Trojs esot nākamais Džastins Bībers, tomēr atļaušos absolūti nepiekrist šo atsauksmju autoriem, jo šis austrāliešu dziedātājs spēlē citā līgā un ir daudz talantīgāks par lecīgo kanādiešu zvaigznīti. Esmu pārliecināts, ka TRXYE ir tikai sākums kaut kam patiešām iespaidīgam.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Romantiskie spoku stāsti


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Ja agrāk īsti nezināju, vai drīkstu dēvēt sevi par britu grupas Coldplay fanu, jo manas jūtas pret grupas daiļradi bija dalītas, tad tagad droši varu teikt: “Jā, es esmu Coldplay fans!” Viņu jaunākais albums Ghost Stories, kas dienasgaismu ieraudzīja šā gada maijā, ar vairāk nekā 2 miljoniem pārdotu albuma kopiju iekarojis gan mūzikas topu virsotnes, gan klausītāju sirdis visā pasaulē.  

No 9 dziesmām, kas iekļautas Ghost Stories albumā, jau 3 izdotas kā singli (Magic, Midnight un A Sky Full of Starsun pavisam drīz (šā gada 8. septembrī) tiks izdots ceturtais albuma singls – True Love. Manuprāt, šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad visas spēcīgākās albuma dziesmas tiek izdotas kā singli. Par zviedru dīdžeja Avicii producēto dziesmu A Sky Full of Stars kritiķiem domas dalās un daudzi apgalvo, ka šī dziesma vienkārši neiederas Ghost Stories albumā, jo jauc kopējo noskaņu. Es gan negribētu piekrist kritiķiem, jo bez A Sky Full of Stars šis albums būtu pārāk depresīvs un pat nedaudz stīvs.

Ļoti iespējams, ka šis ir emocionāli atkailinātākais albums Coldplay karjeras vēsturē, jo iedvesmu dziesmām grupas solists Kriss Mārtins smēlies no šķiršanās ar aktrisi Gvinetu Paltrovu, tāpēc droši var teikt, ka šis ir sava veida šķiršanās albums. Katrs, kura sirds kādreiz tikusi salauzta, (kaut vai nedaudz) lieliski spēs uztvert albuma dziesmu vēstījumu.

Foto: Grupas solists Kriss Mārtins

Foto: Grupas solists Kriss Mārtins

Ja runājam par favorīt-dziesmām, tad man tādas ir veselas četras: maģiskā Magic, hipnotiskā Midnight, kuru bez apnikuma var klausīties vairākas reizes pēc kārtas, pozitīvā un emocionāli pacilājošā A Sky Full of Stars un albumu noslēdzošā O, kas liek skudriņām skriet pār muguru.

Esmu lasījis Coldplay fanu viedokļus par to, ka daudzu albumā iekļauto dziesmu vārdi ir banāli, bet īsti šim apgalvojumam negribētu piekrist – jā, dziesmu vārdos banalitāšu netrūkst, bet Nikijas Mināžas truluma līmeni Coldplay tuvāko desmitgažu laikā noteikti neplāno sasniegt. Kopumā albumu vērtēju kā veiksmīgu un pēc tā noklausīšanās paliek ļoti patīkama pēcgarša un vēlme vismaz pusi no albumā iekļautajām dziesmām pievienot savai ikdienas dziesmu pleilistei. Izdodot Ghost Stories, Kriss Mārtins un viņa grupas biedri pierādījuši sen zināmo patiesību par to, ka viss ģeniālais ir vienkāršs.

Ilgu laiku domāju, kāpēc albuma nosaukums ir tieši Ghost Stories, bet nu šķiet, ka esmu sapratis, kāpēc? Jo zaudēt kādu, ko esi ilgstoši mīlējis, ir baisi.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Kāpēc tu atnesi ieroci uz ballīti?!


Foto: Albuma noformējums

Foto: Albuma noformējums

Kad šķietami piemīlīgā aktrise Teilore Momsena paziņoja par to, ka pamet seriālu “Intrigante” (Gossip Girl), lai pievērstos mūzikai, daudzi tikai pasmējās, sakot, ka meitene pati nezina, ko dzīvē vēlas darīt, bet Teilore daudziem sagādāja pārsteigumu, gadu gaitā pierādot, ka ir sasodīti laba dziedātāja. Grupa The Pretty Reckless, kurā Teilore ir soliste, šā gada martā izdeva jau otro studijas albumu Going to Hell, kurā nav ne miņas no jaukās Teilores, kas atveidoja Dženiju seriālā “Intrigante”, jo jau pati pirmā albuma dziesma sākas ar… orgasmu. Vārda vistiešākajā nozīmē! 

Albumu atklāj dziesma Follow Me Down, kuras ievadā skan grupas solistes vaidi – ne sāpju, bet baudas radīti. Teilore provocē klausītājus jau ar pirmajām albuma sekundēm, bet, kamēr citi šausmināsies par jaunās meitenes vulgaritāti, tikmēr gudrākie TPR klausītāji tikai pasmaidīs par šo visu, jo zinās – provokācijas ir neatņemama šīs grupas tēla sastāvdaļa, turklāt bieži vien provokācija ir tikai spēle, lai pakacinātu mietpilsoņus. Teksti par elli, par svētības aiztaupīšanu, ieroča atnešanu uz ballīti, sačakarēto pasauli, mokošu vientulību un sāpēm – tas viss un vēl daudz kas cits atrodams albumā Going To Hell.

Ja Teilore Momsena būtu Merilina Mensona meita, tad nešaubos, ka viņš būtu bezgala lepns par savu lolojumu, jo šī divdesmit gadus vecā jauniete rada kvalitatīvu mūziku un turpina labākās rokmūziķu dzīvesstila tradīcijas, ignorējot apkārtējo nicinošās piezīmes par viņas stilu, izdarībām uz skatuves un vecāku šausmināšanos par to, cik sliktu piemēru viņa rāda jaunajai paaudzei. (Teilore kādā intervijā teikusi: “Es atvainojos, ja ietekmēju jūsu bērnus ne tā, kā jūs to vēlētos, bet es nevaru būt atbildīga par viņu rīcību.”)

Foto: kadrs no Heaven Knows dziesmas video

Foto: kadrs no Heaven Knows dziesmas video

Šis albums, manuprāt, ir nedaudz labāks par iepriekšējo (Light Me Up, kas tika izdots 2010. gadā), jo šis ir nedaudz tumšāks, roķīgāks un arī provokatīvāks. “Manu dziesmu lirikas ir mana dienasgrāmata – jūs dzirdat katru manas dzīves detaļu.” – tā Teilore izteikusies par pašas radīto mūziku. Un šajā albumā emocionāli atkailinātākā dziesma noteikti ir liriskā Waiting For A Friend, kas ir arī viena no manām šī albuma favorītēm, kuru ir grūti noklausīties tikai vienreiz, jo gribas to dzirdēt vēl un vēl. Albuma ceturtā dziesma House On A Hill, kurā iepīti citāti no 1988. gada filmas They Live, ir mana nākamā favorīte, bet ne mazāk mani uzrunāja albuma devītā dziesma Burn, kas paņem klausītāju savā varā ar vienkāršību. Tomēr man ir izkristalizējusies viena absolūtā šī albuma favorīte, kura man neizsakāmi patīk un liek cerēt, ka tā neiedvesmos nevienu jaunieti atnest ieroci uz ballīti. Jā, es runāju par Why’d You Bring A Shotgun To The Party. Par pārējām albuma dziesmām man nav nekas daudz sakāms – tās ir labas, bet, manuprāt, ne izcilas.

Teilores nemitīgi piesmakušajā balsī ir bauda klausīties un brīžiem pat ir grūti noticēt, ka tikai šogad šī meitene kļūs divdesmit vienu gadu veca, jo viņa ir gluži kā Kurta Kobeina un Merilina Mensona sakausējums – talantīga, šokējoša, mākslinieciska, skaista un viennozīmīgi arī saistoša personība. “Es negribu būt Kortnija Lova – es gribu būt Kurts Kobeins.” – tā Teilore izteikusies par vienu no saviem elkiem mūzikā.

Ļoti simpatizē, ka visu albumā iekļauto dziesmu radīšanā piedalījusies pati Teilore: piecas no albuma dziesmām Teilore sarakstījusi viena, bet pārējās septiņas albumā iekļautās dziesmas viņa sarakstījusi kopā ar grupas ģitāristu un bekvokālistu Benu Filipsu.

VĒRTĒJUMS: 7/10 

Mūzikas albums vientulīgām stundām


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

“I’m covering my ears like a kid
When your words mean nothing, I go la la la
I’m turning off the volume when you speak
Cause if my heart can’t stop it, I find a way to block it I go.”

Šīs Naughty Boy dziesmas “La la la” rindiņas noteikti ir dzirdējis katrs, kurš ar popmūziku ir uz “Tu”, bet, manuprāt, diezgan maza šīs dziesmas klausītāju daļa zina, ka dziļās un neparastās balss īpašnieks, kas šīs rindiņas dzied, ir divdesmit divus gadus vecais britu jaunietis Sems Smits, kuru bieži vien cilvēki jauc ar citu britu jaunieti – 23 gadus veco dziedātāju Džonu Ņūmenu. Smita maģiskā balss ir sajūsminājusi cilvēkus visā pasaulē, liekot tiem vēlēties, lai jaunais dziedātājs dzied viņiem šūpuļdziesmas pirms iemigšanas.

Šā gada 26. maijā, septiņas dienas pēc dziedātāja divdesmit otrās dzimšanas dienas, klausītāju vērtējumam tika nodots Sema Smita debijas albums In The Lonely Hour, kuru izdevusi ierakstu kompānija Capitol Records. Rakstot šo albumu, Smits daudz klausījies norvēģu dziedātājas Maria Mena radītās dziesmas, kā arī smēlies iedvesmu no neatbildētas mīlestības radītajām sāpēm. (Intervijā The FADER jaunais dziedātājs atklājis, ka albums In The Lonely Hour ir par cilvēku, kurā viņš pagājušā gadā iemīlējās, nesaņemot pretmīlu. Smits šajā intervijā arī atklāja, ka viņam nav nekādas attiecību pieredzes, jo par viņa mīlestības objektiem vienmēr kļuvuši cilvēki, kas nav spējuši atbildēt ar to pašu.)

Foto: Sems Smits, uzstājoties SNL

Foto: Sems Smits, uzstājoties SNL

Runājot par albumā iekļautajām dziesmām, varu teikt, ka man tās visas šķiet pietiekami baudāmas, lai klausītos vairāk par vienu, divām un arī trim reizēm. Mana absolūtā šī albuma favorīt-dziesma ir Money On My Mindkuru pēdējo pāris nedēļu laikā noklausos vismaz desmit reizes dienā, bet ne mazāk simpātiska man šķiet Stay With Mekas klausītāju aizrauj ar smeldzi, emocionalitāti un gospeļu kori, kas piešķir dziesmai episkumu. I’ve Told You Now  ir dziesma, kuru bez problēmām un apnikuma varētu klausīties no rīta līdz vakaram (un to es saku bez jebkādas pārspīlēšanas), jo šīs dziesmas vienkāršībā un emocionālajā atkailinātībā slēpjas tās panākumu atslēga. Par pārējām albuma dziesmām neko daudz piebilst nevaru – tās ir smeldzīgas, nedaudz līdzinās viena otrai, ir vokāli ļoti spēcīgas, kā arī katrā no tām ir nedaudz klasiska šarma, kas spēj klausītāju apburt. Nav šaubu, ka arī pēc desmit gadiem Sema Smita dziesmas būs tiesīgas saukties par labu mūziku, jo, radot šo albumu, jaunais dziedātājs nav centies radīt preci, bet mūziku.

Ideāls albums, kuru klausīties vientulīgā stundā, ļaujoties pārdomām un labas mūzikas baudīšanai.

VĒRTĒJUMS: 8/10