dziesmas

Mūzikas albums ar gabaliņu dvēseles


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Novembra sākumā dienasgaismu ieraudzīja 2012. gada Apvienotās Karalistes X-Faktora uzvarētāja Džeimsa Artura debijas albums James Arthur, kuru izdevusi Saimonam Kauelam piederošā ierakstu kompānija Syco Music. 

Šā gada martā Džeimss paziņoja, ka dodas uz ierakstu studiju, lai uzsāktu darbu pie sava debijas albuma, bet jau pēc astoņiem mēnešiem albums James Arthur, kurš sastāv no 13 dziesmām, tika nodots klausītāju vērtējumam. Pirmās kritiķu atsauksmes dalījās – daži apgalvoja, ka tas ir lielisks, daļa, ka tas ir draņķīgs, bet vairums, ka tas ir viduvējs. Tā kā esmu liels Džeimsa Artura talanta cienītājs, tad daudz nekavējos un iegādājos Džeimsa debijas albuma Deluxe versiju, kuru rotā dziedātāja paraksts, lai pats novērtētu, kāds tad ir 2012. gada X-Faktora uzvarētāja albums. (Deluxe versija sastāv no diviem diskiem – pirmajā iekļautas trīspadsmit kompozīcijas, bet otrajā ir četras dziesmu akustiskās versijas un dziesma Emergency.)

Favorīt dziesmas izkristalizējās ļoti ātri – Recovery, kas decembrī tiks izdota kā trešais albuma singls; Roses – romantiska balāde, kurā Džeimsa un Emeli Sande balsis skaisti harmonizē; Is This Love, kas ir viena no lipīgākajām un enerģiskākajām albuma dziesmām (manuprāt, šo dziesmu vajadzētu izdot kā singlu); un Certain Things, kas ir maigi plūstoša, bet ārkārtīgi skaista dziesma, kuru klausīties atkal un atkal… un atkal. Pats Džeimss atklājis, ka viņa mīļākā kompozīcija no albuma ir Smoke Clouds, kas, manuprāt, nav nekas īpašs. Protams, nevar aizmirst arī par Šontelles dziesmas Impossible kaverversiju, kas kļuva par pirmo albuma singlu un izpelnījās iespaidīgus panākumus – gan mūzikas topos, gan ienākumu ziņā.

Foto: James Arthur Deluxe albuma versija – ar dziedātāja autogrāfu

Foto: James Arthur Deluxe albuma versija – ar dziedātāja autogrāfu

Kad Džeimss vēl piedalījās X-Faktorā, daudz klausījos viņa grupas James Arthur Band albumu, kurā iekļautās dziesmas mani pilnībā pārņēma – īpaši Faded, kurā dziedātāja sāpes var ne tikai saklausīt, bet arī sajust. Tā patiesuma un emocionālā kailuma deva, kas ir James Arthur Band dziesmās, man ļoti pietrūka Džeimsa debijas albumā, jo tieši šīs sāpes, kuras var dzirdēt Džeimsa balsī, bija viens no iemesliem, kāpēc viņam X-Faktora laikā bija tik daudz atbalstītāju.

Pēdējo nedēļu laikā Džeimss nonācis Apvienotās Karalistes dzeltenās preses uzmanības centrā, jo savā Twitter.com profilā regulāri izteica kritiku daudziem dziedātājiem – to skaitā arī grupas One Direction dalībniekiem, kuri, viņaprāt, nemākot dziedāt dzīvajā. (Grupas fani dziedātājam veltīja skarbus vārdus, apgalvojot, ka vēloties Džeimsa nāvi.) Šonedēļ Džeimss izlēma, ka mikroblogu vietnē vairs nečivinās, tāpēc nodeva savu Twitter.com kontu PR cilvēku rokās. Iespējams, ka tas nebija Džeimsa, bet gan Saimona Kauela lēmums, jo grupa One Direction (tāpat kā Džeimss) atrodas Syco Music paspārnē.

Par spīti visām samazgām, ko dzeltenās preses “žurnaļugas” izgāž pār Džeimsu, man viņa mūzika patīk un dziedātāja talantu un godīgumu cienu. Kādreiz gribētu arī apmeklēt kādu no Džeimsa koncertiem, jo dzīvajā viņš dzied labi un viņa dziesmu akustiskās versijas ir fenomenālas.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Zviedru meitene ar Riannas balsi


introducing

Viņa ir tikai piecpadsmit gadus veca zviedru meitene, bet jau tagad tiek salīdzināta ar pasaules popmūzikas sensāciju, barbadosiešu dziedātāju Riannu. Savus pirmos uzvaras laurus viņa plūca desmit gadu vecumā, uzvarot Zviedrijas talantu šovā Talang 2008, bet šā gada sākumā tika izdots viņas debijas albums – Introducing. Iepazīstieties – Zara Larsson

Vairums cilvēku, klausoties Zara Larsson singlu Uncover, domā, ka Rianna izdevusi jaunu singlu, jo abu dziedātāju balsis ir tik ļoti līdzīgas, ka abas var vienkārši sajaukt. (Šo līdzību varētu noliegt tikai cilvēks, kuram uz ausīm “sēž lācis”.) Jau desmit gadu vecumā šī meitene bija apveltīta ar balsi, kuru varētu apskaust pati Selīna Diona.

Video: Zara Larsson izpilda Selīnas Dionas megahitu My Heart Will Go On šova Talang 2008 finālā.

 

2012. gadā dziedātāja parakstīja līgumu ar mūzikas ierakstu kompāniju TEN Music Group, kas pieder kompānijai Universal Music AB. Šā gada 21. janvārī tika izdots viņas pirmais minialbums Introducing, kura vadošais singls Uncover Zviedrijā ieguvis platīna statusu.

Video: Dziedātājas līdz šim lielākais singls Uncover.

 

Dziedātājas pirmajā minialbumā ir piecas dziesmas, kas tikai nedaudz ieskicē meitenes stilu un parāda viņas vokālās spējas. Protams, piecas dziesmas ir diezgan maz, lai spriestu par dziedātāju, bet jāatzīst, ka viņa ir ļoti jauna, talantīga un daudzsološa, tāpēc man patīk domāt, ka viņai viss vēl priekšā. Turklāt šā gada 27. martā tika paziņots, ka drīzumā gaidāms dziedātājas nākamais minialbums, no kura viena dziesma (She’s Not Me) jau nodota klausītāju vērtējumam.

 

Dziedātāja arī aktīvi blogo, tāpēc, ja saproti zviedru valodu, vari apmeklēt viņas blogu, kurā meitene raksta par dažādām lietām – mūziku, modi, pasākumiem, ēdienu, kosmētiku un arī par Džastinu Bīberu.

Ja šī meitene pareizi mācēs likt lietā savu talantu un neizmainīs to sīknaudā, tad varu garantēt, ka Zara Larsson mūzikas biznesā darīs lielas lietas.

“Pirmklasīgās” – pirmklasīga skatāmviela “Glee” faniem


pirmklasigasRežisora Džeisona Mūra filma „Pirmklasīgās” (Pitch Perfect) ir finansiāli ļoti veiksmīga un tas patiešām pārsteidz, jo filmas aktieru sastāvā atrodama tikai viena plaši atpazīstama aktrise – Anna Kendrika, kura filmā atveido galveno lomu.

„Pirmklasīgās” nav nemaz tik pirmklasīga filma, jo tās sižets ļoti atgādina Reiena Mērfija seriāla  „Radīti skatuvei” (Glee) sižetu – gan filmas, gan seriāla dzīve lielākoties riņķo tikai ap vokālajiem konkursiem un lielākā atšķirība starp šiem abiem veikumiem ir tāda, ka „Pirmklasīgajās” autotune programma izmantota daudzreiz mazākos apmēros. Vairākos ziņu portālos tiek rakstīts, ka „Pirmklasīgās” ir kritiķu visvairāk slavētā gada muzikālā komēdija , tāpēc gribu iebilst, jo spītējot kritiķu uzslavām, es šo filmu par neko īpaši ģeniālu neuzskatu.

Kāds ir filmas stāsts? Beka uzsāk mācības koledžā, kaut gan patiesībā grib kļūt par dīdžeju, tomēr mācības viņa turpina, jo iesaistās meiteņu a capella vokālajā grupā, kas ir nedaudz iestrēgusi iepriekšējā gadsimtā, jo neizpilda neko no jaunākajiem hitiem. Meitenes sagaida a capella grupu konkurss, kurā viņas alkst uzvarēt, bet skaidrs ir viens, – ja līdzšinējie principi netiks lauzti, tad uzvara ies secen…

Bekas lomas atveidotāja Anna Kendrika par lomu šajā filmā izpelnījusies kritiķu uzslavas, bet joprojām man nav skaidrs – par ko īsti? Kendrikas atveidotā varone man šķita kaut kas līdzīgs Bellai no „Krēslas” filmu sērijas – tikpat bezemocionāla, samākslota, stīva un neviena nemīlēta. Pretējās domās esmu par Rebelas Vilsonas atveidoto Resno Eimiju, kura ir smieklīga, atklāta un harizmātiska.

Mērfija seriālā neciešu to, ka autotune tiek izmantots ļoti, ļoti lielos daudzumos, tāpēc priecājos par to, ka „Pirmklasīgajās” varēja dzirdēt īstu cilvēku balsis, kuras nebija „uzlabotas” ar dažādām datorprogrammām. Filmas varoņi gan varēja nebūt tik sekli, bet tā kā šī ir komēdija, tad varoņu seklums un neskaitāmi daudzās klišejas laikam piederas pie normas.

„Pirmklasīgās” ir ļoti viegla satura komēdija, kas skatītāju smadzenes īpaši nenoslogos, jo sižets ir bezgala paredzams, aktierspēle ļoti viduvēja, bet dialogi šķiet jau kādā komēdijā vai lētā pusaudžu drāmā dzirdēti. Nekā jauna, bet pasmieties par filmā dzirdētajiem jokiem var, varoņi ir kolorīti un filmā izpildītās dziesmas ļoti kvalitatīvas. Paredzu, ka „Pirmklasīgās” tuvāko gadu laikā varētu kļūt par filmu, kuru televīzija demonstrēs vismaz vienreiz katrā skolēnu brīvlaikā.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Maijā es ļāvos mūzikai… Ar visām maņām


Manā dzīvē gandrīz nekas, izņemot miegu, nenotiek bez mūzikas, – Latvijas autortiesību biedrības un citi grupējumi gan var nomierināties, jo latviešu mūziku neklausos, lai celtu sava darba produktivitāti. (Arī Prāta Vētras albums mani atstājis vienaldzīgu.) Katrai dziesmai ir savs stāsts un es gribu padalīties ar dziesmām, kuras man kļuvušas tuvas tieši maija mēnesī…

  • Ed Sheeran – Lego House – Patīk dziesmā uzburtā noskaņa un videoklipā paustā doma par vientulību, apmātību un tiekšanos pēc tā, lai atrastu kādu līdzīgi domājošu cilvēku. Zinu, ka daudzi domā, ka šo dziesmu dzied Harija Potera sāgas aktieris Ruperts Grints, – tā nav! Dziesmu dzied Ed Sheeran un Grints videoklipā atveido tikai apsēstu fanu.
  • Birdy – People Help The People – Viss šajā dziesmā ir skaists, – lirikas, dziedātājas balss, videoklips un noskaņa. Īpaši aizkustina videoklips, kurā cilvēku sejās redzamās emocijas it tik īstas un aicinājums palīdzēt cilvēkiem tik ļoti saprotams un loģisks. Patiešām apbrīnojama jaunā dziedātāja.
  • Katharine McPhee – Don’t Forget MeKatharine McPhee ir viena no “Amerikāņu Elka” zvaigznēm, – viņa šo dziesmu izpilda muzikālā seriāla “Smash” 1. sezonas noslēguma sērijā. Apbrīnoju dziesmas radītājus un izpildītāju, – tik ideāli uztvēruši Merilinas Monro būtību un iekšējo pasauli, ka viena vienīga dziesma spēj uzburt leģendārās skaistules emocionālo pasauli. Dziesmas iespaidā pat noskatījos “My Week With Marilyn”, lai uzzinātu ko vairāk par šo leģendāro būtni.
  • Florence And The Machine – Shake It Out – Uzreiz gan jāsaka, ka Florence And The Machine ir viena no manām mīļākajām grupām un Florences Velšas balsi uzskatu par vienu no visu laiku iespaidīgākajām mūzikas pasaulē. Visām Florences dziesmām ir raksturīgs masīvums, – daudzu muzikālo instrumentu skanējums, reizēm arī arfas un orķestra pievienošanās, kora balsis vai arī spēcīgas bekvokāla balsis, kas nekad nenomāc pašas Florences balsi. Par konkrēto dziesmu runājot, – pirmo reizi dzirdēju dienā, kad sapratu, ka, gluži kā dziesmā: “looking for heaven found the devil in me”. Pēc dziesmas noklausīšanās nāca tāda kā apskaidrība par visu un gribējās izberzt dvēseli baltu jo baltu. Neteikšu, ka šī ir mana mīļākā Florences dziesma, jo visas viņas dziesmas ir satriecošas un spēcīgas, ar dziļu jēgu.
  • Adam Lambert – Underneath – Dziesma par to, ka bieži vien cilvēki ir sekli un nevēlas izprast citus. (Dziesmas tekstā pausta arī doma par to, ka visi grib runāt par frīku, bet neviens negrib viņu izprast.) Šīs dziesmas tekstā paustās izjūtas nebūs svešas nevienam, kurš kādreiz juties nesaprasts, atstumts vai apkārtējo nepieņemts. Dziļi emocionāla dziesma, kas man liek teikt, ka Adams Lamberts ir visspožākā zvaigzne no visiem “Amerikāņu Elkiem”.
  • Coldplay – Fix You – Nu kā var nepatikt Coldplay?! Nu vismaz man ļoti patīk viņu dziesmas, īpaši jau Fix You. Šķiet, ka manas naksnīgās domas ir identiskas dziesmas tekstam, – jo bieži ir sajūtas: ka saņemu to, ko esmu vēlējies, bet ne to, kas man patiesībā bija vajadzīgs; jūtos noguris, bet nespēju aizmigt; pametu ko tādu, ko nekas nespēj aizstāt; cenšos cik spēju, bet negūstu panākumus; kad kādu esmu mīlējis, bet esmu pazaudējis to… Šī dziesma ir vienkārši emocionāla esence, – tās klausīšanās palīdz brīžos, kad jūti, ka viss jūk un brūk. (Fix You savā ziņā mierina tās klausītāju.)
  • Michael Jackson – Scream – Neesmu nekad bijis kaislīgs Džeksona mūzikas fans, bet ir dziesmas, kas man patīk no viņa repertuāra. Scream man bija patīkams atklājums, – pēdējā laikā ir bijušas tādas situācijas, kad ir vēlme kliegt un Scream dziesma šo iekšējo kliedzienu veica manā vietā. + Tie deju soļi 03:18 ir vienkārši WOW! (Kā jau viss, ko darīja Džeksons.)
  • Lara Fabian – Je t’aime – Laikam jau mani šī dziesma paņēma ar emocijām, kādas pauž dziedātāja, arī fanu apbrīnojamais kvēlums un Fabianas emocionāli drebelīgais dziesmas izpildījums. Šis vairāk ir stāsts nevis par pašu dziesmu, bet par fanu un dziedātājas abpusējo mīlestību un to, cik liels spēks ir dziedātājas pazemībā un fanu apbrīnā.

Tas arī šoreiz viss, – kad sakrāsies vēl dziesmas par kurām vēlēšos pastāstīt, tad būs arī jauns bloga ieraksts par šo tēmu. Ceru, ka arī jums kāda no manām nosauktajām dziesmām ir, vai vēl tikai būs, īpaši mīļa un tuva. 

“Bada Spēles”, “The Civil Wars” un Teilore Svifta


Agrāk domāju, cik stulbam jābūt, lai nosauktu duetu par “The Civil Wars” (tulk. Pilsoņu Kari). Tad es sāku klausīties viņu mūziku un man bija pilnīgi vienalga kā šo duetu sauc, jo viņu radītā mūzika ir tik baudāmi ēteriskas enerģijas pārpildīta. Šogad “The Civil Wars” talants tika pagodināts ar Grammy balvu. Viņi, sadarbībā ar dziedātāju Teilori Sviftu radījuši “Bada Spēlēm” veltītu dziesmu, kura nesen prezentēja arī videoklipu…

Kad pirmoreiz dzirdēju “Bada Spēļu” tituldziesmu “Safe and Sound”, nospriedu, ka, mūsdienās, reti kad tiek radītas tik skaistas dziesmas. (Šī dziesma izraisīja līdzīgas emocijas kā Šainedas O’Konoras “Lay Your Head”.) Ja man būtu kāda teikšana, tad liktu, lai “The Civil Wars” un Teilore Svifta sadarbību turpina, jo šis trio ir pārpildīts ar satriecošu emocionālo spēku un dziesmai pat nevajag tulkojumu, jo balss intonācija un enerģija visu “iztulko”.

Nereti spēcīgām dziesmām ir vāji videoklipi, bet “Safe and Sound”, kas pie skatītājiem nonāca 16. februārī, spēj sniegt arī vizuālo enerģiju. Mani komplimenti Sviftai, kura bez kosmētikas izskatās kā pasaules skaistākā sieviete – tieši šajā mūzikas video viņā ir kas trausls un apbrīnojams, kas paātrina sirdsdarbību un palēnina acu mirkšķināšanas tempu. Par viņas tēlu videoklipā varētu rakstīt vēl un vēl, bet šoreiz klausīšu teicienam, ka klusēšana ir zelts, jo tāpat ir skaidrs, ka gan subjektīvi, gan objektīvi vērtējot nonākšu pie viena un tā paša slēdziena…

Videoklipam milzīgs pluss par dabiskumu un vidi! Pavisam noteikti šis nav visu laiku labākais mūzikas video, bet pietiekami satriecošs un skaists savā vienkāršībā, lai to vērtētu ar izcilu atzīmi. (Uz mani atstāja 100 reizes lielāku iespaidu nekā Lēdijas Gāgas avangards vai Nikijas Mināžas kliegšana un ielasmeitas cienīgie deju soļi.) Ja jaunās meitenes ņem no kādas slavenības priekšzīmi, tad, lai tā būtu Teilore.

Te arī pieminētais “The Civil Wars” un Teilores Sviftas video: 

1 dziesma – 3 fantastiskas versijas


Šoreiz parunāsim par mūziku. Mūsdienās populāras ir tā saucamās dziesmu kaverversijas. Vienmēr ir tā, ka izkristalizējas viens favorīts – oriģināl-versija vai kāds no kaveriem. Šoreiz parunāsim par dziesmu “Hurt”, kuru sarakstījis Trents Reznors un atzinis ka šī ir viņa visu laiku personiskākā un labākā dziesma. Atzīšu, ka tās vēstījums un dziesmā ieliktās emocijas ir neaptverami spēcīgas un garīgi intīmas… Tad nu pievērsīsimies trim populārākajām dziesmas versijām.

 1. Nine Inch Nails 

Viņi bija pirmie, kas šo dziesmu izpildīja un jāsaka, ka godam iznesa tās vēstījumu, savas emocijas. Šajā izpildījumā ir kas ļoti smags, maģisks, reizē tumšs un vilinošs. Šajā izpildījumā skan kā roka balāde. 

2. Džonijs Kešs

Pirmo reizi, kad klausījos šo versiju, man kaklā sakāpa kamols un bija samērā smagi klausīties. Nostaļģijas pārpildīts video un izpildījums. Turklāt, šis video ir tik īsts cik vien var būt – nekā samākslota, pat no grimmētājas pakalpojumiem Kešs atteicās. Daudzi joko, ka pat Čaks Noriss, klausoties šo veikumu, nelaiķa Keša izpildījumā, raud. Par šīs dziesmas izpildījumu un video Kešs tika nominēts 7 MTV balvām un ieguva arī vienu Grammy balvu. Dziedātājs nomira 2003. gadā un tieši tajā gadā kļuva par ikonu un leģendu. Šis video gluži vai uzglezno dziesmas liriku ideju.

Šī versija mazliet atgādina tādu saldsērīgu kantrī dziesmu.  

3. Leona Luisa 

Savādi, bet patīkami dzirdēt šo dziesmu sievietes izpildījumā, bet Luisai piestāv, turklāt – ļoti, ļoti… Spēcīgs vokāls, harizmātiska personība, piesātināts, spēcīgs, izjusts izpildījums. Neizsraisa gan tādas emocijas kā Keša veikums, jo Luisas versija ir popsīgāka, ne tik ļoti emocionāli intīma. Tomēr arī šis veikums vienlīdz labs deviņcollīgo naglu un Vīra Melnā veikumiem.

Šajā versijā ievērojami jūtama gospeļu un soul mūzikas pieskaņa.

Katrā no šīm versijām ir sava spēka deva un katrai no tām ir sava individuāla forma, kuru piešķir konkrētais izpildītājs. Autors par šo dziesmu ir teicis šādus vārdus: “I’m not proud to say I hate myself and don’t like what I am, but maybe there is real human communication that ends up positive even though everything being said is negative.” 

Katrs šo veikumu jūt savādāk, jo tā ir par dziļi intīmām izjūtām, kuras pazīst katrs un ikvienam par tām ir savas atmiņas. Līdz ar to arī individuālas asociācijas ar dziesmas tekstā ietverto jēgu. 

Mans visu laiku labāko dziesmu TOP 7


Katram no mums ir savs mīļāko dziesmu saraksts, tad nu es nolēmu apkopot dziesmas, kuras bijušas manā mūzikas sarakstā apmēram desmit gadus. Es pat gribētu teikt, ka man mīļās dziesmas ir nemirstīgi hīti. Tad nu sākam atskaiti un mazs stāstiņš par katru dziesmu. 

7. Queen – Show must go on

Klausos šo dziesmu vienmēr, kad vajag uzmundrinājumu – īpaša stāsta par to man nav. Vienkārši patīk. 

6. Kelly Family – Fell In Love With an Alien 

Kad biju kādus desmit gadus vecs, tad manā ģimenē visi klausījās Kelly Family – jāatzīst, ka pati grupa vien sludināja dziļas ģimeniskās vērtības un izpildīja skaistas dziesmas. 

Šī konkrētā dziesma man atgādina par sajūtām, ka reizēm mēs mīlam cilvēkus, kuri šķiet gluži vai esam citplanētieši. 

5. Janis Joplin – Me and Bobby McG 

Atzīšos, ka vēl pirms pāris gadiem nezināju, kas ir Dženisa Džoplina. Viņas daiļradi sāku klausīties tikai tad, kad dzirdēju dziedātājas Pink kaverversiju dziesmai “Me and Bobby McG”. Džoplina, pavisam noteikti, bija sava laika spožākā zvaigzne starp sievietēm. Viņas mūžs bijis īss, bet aiz sevis viņa atstājusi nemirstošu mūzikas liesmu.

4. The Verve – Bitter Sweet Symphony

Manā dzīvē bija viens mēnesis, kad klausījos tikai un vienīgi “Bitter Sweet Symphony” un man vēl tagad šī dziesma nav apnikusi. No mana TOP 7 šī dziesma ir visjaunākā, bet tajā ir tāds spēks, kas modina sevī nebijušus instinktus. Šī dziesma liek smaidīt to šķelmīgi viltīgo smaidiņu, kas citus brīdina, ka nebūs labi. Dziesma, kas visvairāk raksturo mani.

3. Eurythmics – Sweet Dreams

Klausījos jau agrā bērnībā. Dziesma gluži hipnotiski notur klausītāju. Ja redzu, ka kādam no draugu loka šī dziesma ir MP3 atskaņotājā, tad automātiski secinu, ka viņam/viņai ir laba gaume. Viena no retajām dziesmām, kuru varu nodziedāt “no galvas”. 

2. John Lennon – Imagine

Sākumā atklāšu, ka neciešu “Bītlus” – ar nekādu varu manu nepierunāsiet klausīties Dzelteno zemūdeni vai ko citu no viņu repertuāra. Tomēr ir viena bītla – Džona Lenona dziesma, kuras vārdi mani aizkustina. “Imagine” lirikas iedvesmo uz tādu lietu par kuru jau pateikts dziesmas nosaukumā – iedomājies (vai iztēlojies). Dziesma par hipiju sapni. “Tu vari teikt, ka esmu sapņotājs, bet es neesmu vienīgais.” /Džons Lenons/

1. Joan Osborne – One Of Us

Pavisam noteikti, šis ir viens no visu laiku labākajiem mūzikas gabaliem pasaules vēsturē – gan izpildījuma, gan liriku ziņā. Klausījos laikos, kad biju sevis un savas garīgās pasaules meklējumos. Dziesma vedina uz domu, “ja nu Dievs būtu viens no mums”. Mani šī dziesma reizē skumdina un reizē uzmundrina. Bet viens ir skaidrs – maz ir tik skaistu dziesmu. (Šai līdzvērtīga ir Gerija Džūlza “Mad World”). 

Protams, šīs nav visas dziesmas manu “nemirstīgo dziesmu sarakstā”. Tajā varētu iekļaut arī Džoannu Džetu un Geriju Džūlzu, kā arī Goo Goo Dolls. Varbūt tad par viņiem nākamajā dziesmu sarakstā?! 

Patīkamu klausīšanos! 

 

Iesaku: Maikla Bublē jaunais, Ziemassvētku CD


Protams, tuvojas Ziemassvētki un to gaidīšana ir krietni vien patīkamāka nekā pēc svētku laiks, kad ir tāds kā dīvains tukšums. Tāpēc es svinu jau mēnesi pirms Ziemassvētkiem. Pērku dāvanas, ceru drīzumā izkārt lampiņas logos un atnest mājās egļu čiekurus vainagam un degu gluži vai nepacietībā, lai kuru katru dienu atnestu mājās eglīti. (Būtu gatavs to darīt arī šodien.) Jau plānoju kā, lai siltāk saģērbjas uz Ziemassvētku misi baznīcā. Tomēr, paldies Dievam, Amerikas komercializācija nes arī ko labu šai pasaulei, – piemēram Maikla Bublē jaunais CD “Christmas”, kas, manuprāt, ir lielisks. Noskaņa, izpildījums, aranžējums. Un galvenais – Bublē nav no tiem māksliniekiem, kas tīšuprāt tiecas pēc slavas un komercijas. Viņš nebaidās pasmieties par Bīberu, kuru viņš dēvē par iedomīgu un Kid Rock, kuru viņš apsmej par pārmērīgo žūpošanu. Tad nu tā, nost ar komerciju, jā mūzikai! 

Ukrainas mūzikas jaunā sensācija


Aīda Nikolaičuka ir ukrainiete, kas strādā par kasieri, bet domāju, ka pavisam drīz viņa par kasieres darbu varēs aizmirst. Kāpēc? Viņa ar savu balsi šokēja visu Ukrainu šovā “X-Factor”. Jaunā, harismātiskā un skaistā meitene kāpa uz skatuves, jo šovam viņu bija pieteikusi draudzene.

29 gadus jaunā Aīda kāpa uz skatuves, lai izpildītu Poļinas Gagarinas dziesmu Колыбельная un jau pavisam drīz divi žūrijas pārstāvji saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Dziedātājs Serjoga pat no auss izņēma austiņu pa kuru dzirdēja producentu norādījumus, lai pārliecinātos par to vai ausis viņu neviļ.

Dziedājums bija tik perfekts, ka atgādināja fonogrammu. Žūrijas dalībnieki bija gandrīz simtprocentīgi pārliecināti, ka tā IR fonogramma. Meitenei palūdza dziesmu izpildīt a capella versijā. Dzirdētais visus šokēja vēlreiz… Aīda nekad mūžā nebija apmeklējusi vokālos pedagogus un viņas balss bija tik tīra un elpa tik kontrolēta, ka jau ar pirmo reizi dziesmu varētu ierakstīt un laist pārdošanā. Pasaulē ir ārkārtīgi maz dziedātāju, kuriem ir tik tīra balss. Viena no tādām esot dziedātāja Pink, kura lielu daļu savu dziesmu studijā ierakstot jau ar otro reizi. Bet šai Ukrainas dziedātājai pietiktu ar vienu reizi.

Pat skarbais vecis Serjoga par Aīdu bija sajūsmā. Varu teikt tikai vienu – par Aīdu Nikolaičuku mēs vēl dzirdēsim. Viņai ir tas, ko sauc par x faktoru. 

Šeit arī video ar uzstāšanos: