mūzika

Desmit dziesmas rudens un ziemas vakariem


autumn_music_b-684597Blogā esmu rakstījis gan par desmit filmām ziemas un rudens vakariem, gan par desmit grāmatām rudens un ziemas vakariem, tāpēc tagad pienācis laiks desmit dziesmām, kuras lieliski piestāv rudens un ziemas vakariem. Rudens un ziema ir mani mīļākie gadalaiki, kuriem piestāv īpaša mūzika, ne tāda, kādu parasti baudām siltajos gada mēnešos, tāpēc padalīšos ar desmit dziesmām, kuras kopā ar aukstumu atgriežas pie manis katru gadu. 

Gerija Džūlza Mad World (oriģināl izpildītājs Tears For Fears) ir īpaša dziesma, kura nenoliedzami ir ļoti depresīvs un spēcīgs gabals, kuru katrs labas mūzikas cienītājs ir dzirdējis vismaz vienreiz.

 

Džonijs Kešs ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem dziedātājiem un, kad pirmoreiz dzirdēju Hurt (oriģināl izpildītājs Nine Inch Nails), man uz visa ķermeņa uzmetās tāda zosāda, ar kādu mans ķermenis līdz tam vēl nebija sastapies, pateicoties kādai dziesmai.

 

Neesmu no tiem Nirvanas faniem, kas zina tikai vienu grupas dziesmu (protams, runa ir par Smells Like Teen Spirit), turklāt manai gaumei tīkamākas ir citas šis grupas dziesmas. Viena no tām ir Where Did You Sleep Last Night.

 

Pateicoties seriāla American Horror Story trešajai sezonai, kura manī īpašu sajūsmu neradīja, uzzināju par Stīviju Niksu, kuras mūzika paņēma mani savā varā. Turklāt atklāju, ka manas mīļākās poproka grupas Paramore soliste Heilija Viljamsa ir liela Niksas fane un viņas dziesmas Landslide fragmentu iekļāvusi arī savā dziesmā In The Mourning. Landslide, manuprāt, ir neatkārtojami skaista un rudenīga dziesma, kura ļauj ieslīgt pārdomās.

 

Pink Floyd ir grupa, kurai komentārus nevajag, un viņu dziesma Wish You Were Here izstaro patiešām maģisku, skumjām pielādētu enerģiju, ka nav pat nepieciešams ieklausīties dziesmas vārdos, lai uztvertu tās emocijas, kas šajā darbā ieliktas.

 

Neesmu Dollijas Pārtones fans, bet, ja man mūzikā ir kāds guilty pleasure, tad tā noteikti ir amerikāņu kantrī mūzika. Jolene ir viena no manām mīļākajām kantrī dziesmām, turklāt man tā patīk gan Dollijas Pārtones izpildījumā, gan viņas krustmeitas Mailijas Sairusas izpildījumā.

 

The Smiths dziesma How Soon Is Now ir noskaņas ziņā tumša un tieši tāpēc arī tumšajiem gada mēnešiem piestāvoša dziesma.

 

The Verve dziesma Bitter Sweet Symphony jau kopš pamatskolas laikiem ir viena no manām mīļākajām dziesmām, kuru īpaši bieži klausos tieši rudenī. Turklāt diezgan bieži nākas dzirdēt to, ka esmu līdzīgs grupas solistam Ričardam Aškroftam, kas laikam nav nekāds kompliments, jo, būsim godīgi, Aškrofts nav tā slavenība, par kuru kāds teiktu, ka viņš ir simpātisks.

 

Surface of Atlantic grupa noteikti zināma tikai retajam, bet tas nemaina faktu, ka viņu dziesma No Sleep, Walk ir kaut kas izteikti rudenīgs un, manuprāt, ļoti skaists un nomierinošs. Dziesma, kas ideāli piemērota tam, lai to klausītos austiņās pastaigas laikā.

 

The Cranberries dziesma Dreams ir viena no tām retajām dziesmām, kura, atkarībā no noskaņojuma un laika, kādā to klausies, var šķist gan izteikti skumja, gan izteikti priecīga.

Vai māksla bez sāpēm ir iespējama?!


Foto: aktieris Džeimss Dīns

Foto: aktieris Džeimss Dīns

Bieži dzirdēts, ka dzejnieka uzdevums esot publiski noasiņot – šo apgalvojumu arodvidusskolas laikos pieminēja arī mana literatūras skolotāja, kuras vadītās literatūras lekcijas joprojām atceros ar labpatiku. Manuprāt, publiski noasiņo ne tikai dzejnieki, bet arī mūziķi, rakstnieki, aktieri un arī mākslinieki, kas izpaužas citās jomās. 

Daudzi sāpes uztver kā kaut ko sliktu un nevajadzīgu, tomēr nekas šajā pasaulē nav lieks – arī sāpes. Uzskatu, ka mākslas pasaule bez sāpēm nemaz nebūtu iedomājama, jo tik daudz ģeniālu mākslas darbu radīti laika periodos, kas māksliniekiem nav bijuši tie gaišākie. Kā piemēru varu minēt britu dziedātāju Džeimsu Arturu, kurš šovasar viesojās Latvijā. The James Arthur Band laikos, kas dziedātājam iezīmējās ar naudas trūkumu, domām par pašnāvību un lielveikalu apzagšanu, Džeimss radīja patiešām lielisku, emocionāli izjustu un ļoti kvalitatīvu mūziku, bet pēc tam, kad viņš uzvarēja šovā X-Faktors un parakstīja līgumu ar SyCo ierakstu kompāniju, viņa radītā mūzika kļuva nedaudz tukšāka – kaut kas ļoti būtisks no Džeimsa agrākā skanējuma bija zudis. (Iespējams, tas tāpēc, ka SyCo ierakstu kompānija Džeimsam uzspieda sev vēlamo formātu, bet, iespējams, tāpēc, ka Džeimss bija kļuvis laimīgs, jo rada sapņu piepildījumu.) Šogad Džeimss pārtrauca sadarbību ar SyCo un šā gada 19. oktobrī viņš izdeva savu jaunāko singlu Kryptonite, kurā atkal jūtamas sāpes un pilnīgs emocionālais kailums, kas daudziem tik ļoti pietrūka Džeimsa debijas albumā, kuru izdeva SyCo. Singls Kryptonite tika radīts laika posmā, kad Džeimss mikroblugu vietnē Twitter neslēpa savas dusmas, sāpes un neapmierinātību ar apkārt notiekošo – nepamanīt, ka viņš ir apjucis, sāpināts un dusmu pilns, bija neiespējami.

Foto: Kāda fana komentārs par Džeimsa dziesmām un sāpju ietekmi uz viņa mūziku.

Foto: Kāda fana komentārs par Džeimsa dziesmām un sāpju ietekmi uz viņa mūziku.

Protams, netrūkst arī lielisku dziesmu, dzejoļu un literāro darbu, kas radīti prieka un eiforijas iespaidā, bet atmiņā paliekošākie ir tieši tie darbi, kurus caurstrāvo sāpes un spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, kuriem bijusi tumša nokrāsa. Arī Harijs Poters tā autorei Dž. K. Roulingai fantāzijā piedzima laikos, kad viņa nesen bija izšķīrusies no vīra, kļuvusi par vientuļo māti, iztika no ļoti niecīgas naudas summas un dzīvoja ļoti pieticīgā miteklī – īsumā sakot, tolaik jaunajai sievietei tie bija emocionāli un finansiāli grūti laiki, bet tas netraucēja viņai uzrakstīt vienu no pasaulē populārākajām un finansiāli veiksmīgākajām fantāzijas literatūras sāgām.

Foto: rakstniece Dž. K. Roulinga

Foto: rakstniece Dž. K. Roulinga

Varu minēt arī kādu pašmāju piemēru: Ieva Akuratere dziesmu “Manai tautai (Palīdzi Dievs)”, kas man vienmēr liek skriet skudriņām pār ķermeni, radīja laikos, kad izsāpēja ne tikai savu, bet visas latviešu tautas sāpi. Tādu piemēru ir bezgala daudz, tāpēc uzskaitīt tos visus būtu neiespējami.

Šādas pārdomas mani bieži vedina uzdot sev retorisku jautājumu: Vai laimīgs mākslinieks ir labs mākslinieks?!

Saprotu, ka māksliniekam nav jābūt emocionālam graustam, lai radītu mākslu, bet, manuprāt, bez sāpēm un iekšējā pārdzīvojuma kaut ko labu radīt ir gandrīz neiespējami.

Kimbrielas Dīnas rakstā Is pain the key to good art? minēts, ka, balstoties uz dažādiem pētījumiem, mākslinieki biežāk cieš no depresijas, šizofrēnijas, bipolārajiem traucējumiem un maniakālās depresijas , nekā cilvēki, kas nav saistīti ar mākslu.

Reizēm ar emocionālajām sāpēm ir līdzīgi kā ar fiziskajiem treniņiem – ja pēc treniņa sāp muskuļi, tas nozīmē, ka tie aug un treniņš bijis produktīvs, tāpat ir ar emocionālajām sāpēm, jo tās ir jāpārvar un jāizsāp, lai turpinātu garīgo izaugsmi.

Noslēgumā gribu citēt poproka grupas Paramore solisti Heiliju Viljamsu, kurai par šo tēmu ir patiešām lielisks citāts:

“It’s not that I don’t feel the pain it’s just I’m not afraid of hurting anymore.”

Konkurss: padalies ar savu īpašo dziesmu


Foto: Konkursa balva – BaibaBooks izdotā lasītāja dienasgrāmata.

Foto: Konkursa balva – BaibaBooks izdotā lasītāja dienasgrāmata.

Tā kā blogā sen nav bijis neviens konkurss, tad nolēmu, ka pienācis īstais laiks, lai tādu sarīkotu. Uzdevums šoreiz vienkāršs un muzikāls, bet balva lieliska un ļoti literāra. 

Konkursa noteikumi: Katram no mums taču ir kāda īpaša dziesma, kura, banāli sakot, aizskar dvēseles stīgas – manā dzīvē tādu ir diezgan daudz: Džeimsa Artura Faded, Paramore Last Hope, The XX Angels, Džona Meijera Belief, Stīvijas Niksas Landslide, Pink Floyd Wish You Were Here, Adama Lamberta Whataya Want From Me un citas, bet šoreiz runa nav par dziesmām, kas ietekmējušas manu dzīvi, bet gan par dziesmām, kuras jūsu dzīvēs, bloga lasītāji, atstājušas paliekošas pēdas. Es nerunāju par mīļākajām dziesmām, bet dziesmām, kas palīdzējušas grūtā brīdī, vienmēr liek pasmaidīt, kad viss šķiet drūms, skanējušas jūsu dzimšanas brīdī vai jūsu bērnu dzimšanas brīžos utt.

Viss, kas jums jādara, lai piedalītos konkursā, ir jāieraksta un jāpublicē komentārs zem šī bloga ieraksta, minot tajā savu īpašo dziesmu un īsumā pastāstot, kāpēc šī dziesma jūsu dzīvē bijusi vai joprojām ir īpaša. Gaidīšu komentārus!

Balva: Jau 1. novembrī izlozēšu vienu laimīgo komentāra autoru, kurš savā īpašumā iegūs lielisko lasītāja dienasgrāmatu “Es lasu un man patīk”, kuru izdevusi jaunā izdevniecība BaibaBooks.

Konkursa rezultāti: Uzreiz gribu atvainoties, ka konkursa rezultāti tiek publicēti ar lielu kavēšanos, jo mans dators tieši oktobra pēdējā dienā izdomāja doties pie tehnikas dieviem, bet, kas ilgi nāk, tas labi nāk… vai kaut kā tamlīdzīgi. Ļoti labprāt piešķirtu pa lasītāja dienasgrāmatai katram, kurš padalījās ar savu īpašo dziesmu, bet, izmantojot random.org, noskaidroju, ka šoreiz veiksme visvairāk uzsmaidīja Anetei Aizbaltei. Lūdzu, sazinies ar mani par balvas saņemšanu! (E-pastu adreses, uz kurām rakstīt, var redzēt bloga augšpusē, labajā stūrī.)

Paldies visiem, kas padalījās ar savām īpašajām dziesmām – atmiņā tika atsauktas gan man mīļas dziesmas, gan noklausījos dažas iepriekš nedzirdētas dziesmas, kuras iekļāvu savā pleilistē.

Nav jāuzvar šovā, lai iegūtu līgumu ar ierakstu kompāniju


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Astoņpadsmit gadus vecā Gabriela Mišela Hendersone, kas pazīstama ar skatuves vārdu Ella Hendersone, ir Apvienotās Karalistes X-Faktora devītās sezonas dalībniece, kura šovā ieguva tikai sesto vietu, bet tas neliedza viņai iespēju noslēgt līgumu ar Saimonam Kauelam piederošo ierakstu kompāniju SyCo. Šā gada 13. oktobrī dienasgaismu ieraudzīja dziedātājas debijas albums Chapter One.

Gadā, kad X-Faktorā piedalījās spēcīgās balss īpašniece Ella, uzvaras laurus plūca Džeimss Arturs, kurš, starp citu, septītajā šova nedēļā stāvēja uz izbalsošanas svītras kopā ar Ellu. Daudzi joprojām uzskata, ka Ellas un Džeimsa nonākšana uz izbalsošanas svītras bija tikai pārpratums – skatītāji domāja, ka divi vokāli tik spēcīgi dalībnieki nevar tikt izbalsoti, tāpēc nebalsoja par viņiem. Togad augstāku vietu šovā ieguva pat vokāli ļoti vājais šovmenis Railands Klārks, kurš pēc šova dziedāšanai atmeta ar roku, vēlāk uzvarēja Big Brother šovā, bet pēc tam kļuva par ļoti pieprasītu raidījumu vadītāju. Bet Ella tikmēr strādāja…

2012. gadā, The Saturday Night Show šova laikā, kurā Ella izpildīja Silent Night dziesmu, tolaik sešpadsmit gadus vecā meitene paziņoja, ka viņa noslēgusi līgumu ar ierakstu kompāniju SyCo par debijas albuma izdošanu. Pēc šī paziņojuma sākās smags darbs pie albuma, kuram veltīta dziesma Hard Work – dziesmas videoklipā redzamas ainas no Ellas ikdienas un albuma tapšanas procesa.

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Uzreiz gan varu teikt, ka albums nav nekāds meistardarbs, bet arī zemē metams tas nav, turklāt pie gandrīz visu albumā iekļauto dziesmu radīšanas strādājusi pati Ella. (Glow, kas ir otrais albuma singls, ir vienīgā no trīspadsmit albumā iekļautajām dziesmām, kuru nav sarakstījusi jaunā dziedātāja.) Spēcīgākās albuma dziesmas noteikti ir Ghost, kas ir pirmais albuma singls, kas veselās 13 valstīs iekaroja pirktāko dziesmu TOP10; Empire; Glowkuras videoklips ir stipri līdzīgs albuma pirmā singla videoklipam; Give Your Heart Awaykuras piedziedājums ir sasodīti lipīgs; kā arī, protams, Missedar kuru Ella uzstājās X-Faktora pirmajā atlasē un saraudināja ne vienu vien no auditorijā esošajiem cilvēkiem.

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Albuma deluxe versijā iekļautas vēl 5 bonus-dziesmas, no kurām īpaši gribu izcelt divas: Beautifully Unfinished, kas iekaro simpātijas ar vienkāršību, jo klavieres un Ellas balss ir tā kombinācija, kuru es gribētu dzirdēt visās šī albuma dziesmās, kā arī Giantskurā vienkārši ir kaut kas ausīm ļoti tīkams.

Albumā lieliski parādītas Ellas apbrīnojamās vokālās spējas, bet šaubos, ka šis varētu būt albums, kuru pēc gadiem desmit vai divdesmit kāds uzskatīs par nopietnu un vērtīgu ieguldījumu mūzikā. Es gan piekrītu Ellas faniem, kuri apgalvo, ka labprāt klausītos arī to, kā Ella izdzied telefonu grāmatu. Tomēr Ellai ir visas iespējas radīt ko paliekošu, jo ar tādu balsi, kāda ir Ellai, ir viegli iztēloties viņu dziedam kādā Endrū Loida Vēbera mūziklā. Tā kā Ella ir tikai 18 gadus veca, tad, manuprāt, lielākie panākumi viņai vēl priekšā un pieļauju, ka ar laiku viņa varētu atkārtot britu dziedātājas Leonas Luisas panākumus un pat tos pārspēt.

VĒRTĒJUMS: 7/10

2014. gada X-Faktora prognozes


Foto: 2014. gada X-Faktora tiesneši – no kreisās: Saimons Kauels,  Šerila Fernandesa-Versini, Melānija Brauna jeb Mela B jeb Scary Spice, Luiss Volšs.

Foto: 2014. gada X-Faktora tiesneši – no kreisās: Saimons Kauels, Šerila Fernandesa-Versini, Melānija Brauna jeb Mela B jeb Scary Spice, Luiss Volšs.

grupas

Luiss Volšs šogad ir grupu kategorijas mentors un viņa paspārnē šogad nonākušas trīs grupas: māsu duets Blonde Electra, kurš tiek dēvēts par kaitinošu, bet, manuprāt, viņas ir izklaidējošs Jedwards un Iggy Azalea sakausējums, šova laikā izveidotā puišu grupa Stereo Kicks, kas sastāv no astoņiem vokāli spēcīgiem puišiem, un Only The Young, kas ir samērā garlaicīga popgrupa. Par vārda tiešākajā nozīmē interesantāko grupu var dēvēt Blonde Electra, kas noteikti neplūks uzvaras laurus, jo atraktīvās māsas jau pašā šova sākumā ieguvušas patiešām iespaidīgu nīdēju pulciņu. Reālākais pretendents uz uzvaru no šīs kategorijas ir jaunā puišu grupa Stereo Kicks. (Tas gan nemaina faktu, ka šī astoņu puišu grupa ir kārtējā puišu grupa, kuras mērķauditorija ir pusaugu meitenes.)

overs

Neskatoties uz to, ka pagājušā gadā Overs kategorijas pārstāve Sema Beilija plūca uzvaras laurus, šaubos, ka arī šogad kāds no šīs kategorijas triumfēs. Dalībnieku, kas vecāki par 25 gadiem, mentors šogad ir pats Saimons Kauels, kurš judges houses posmā neslēpa vilšanos par to, ka viņam šogad tikusi tieši šī kategorija. Bukmeikeri prognozē, ka šogad uzvarētājs varētu būt Džejs, bet, manuprāt, šīs kategorijas spēcīgākā dalībniece ir Flēra, kurai ir pilns zvaigznes komplekts – valdzinoša āriene, harisma un patiešām lieliska balss. Tomēr ļoti šaubos, ka Flēra varētu tikt kronēta par 2014. gada X-Faktora uzvarētāju.

meitenes

Meiteņu mentore šogad (jau atkal) ir Šerila Fernandesa-Versini, kura no daudz talantīgām meitenēm izvēlējās trīs patiešām garlaicīgas, vokāli ne īpaši spēcīgas meitenes, kuras tiks līdz finālam tikai tad, ja notiks brīnums. Hloja aka wannabe Merilina Monro ir kaitinošāka par māsu duetu Blonde Electra, turklāt nepamet sajūta, ka viņa nepārtraukti spēlē teātri, turklāt arī viņa, tāpat kā iepriekšminētais duets, paspējusi iemantot daudzu skatītāju antipātijas.

puisi

Protams, labāko kategoriju, kuras mentore šogad ir mega-grupas Spice Girls dalībniece Mela B, pietaupīju beigām, jo esmu diezgan pārliecināts, ka uzvaras laurus šogad plūks kāds no Melas puišiem. Melas kategorijā ir trīs puiši: Džeiks, kuru 2012. gadā mājās aizsūtīja toreizējā puišu mentore Nikola Šercingere (togad divi no viņas puišiem tika līdz finālam un viens no viņiem (Džeimss Arturs) plūca uzvaras laurus), itālis Andrea, kura balss ir tik iespaidīga, ka liek uzmesties zosādai, kā arī Pols, kuru pagājušā gadā mājās aizsūtīja Luiss Volšs, kurš tolaik bija puišu mentors.

Jāatzīst, ka šī bija pirmā reize, kad kāds no tiesnešiem (konkrētāk: Mela B) izvēlējās tieši tos trīs dalībniekus, kurus izvēlētos es, ja būtu X-Faktora tiesnesis.

Subjektīvais rezumē: Uzvarētājs būs Andrea vai Pols.

Kādas ir jūsu prognozes?

P. S. Wildcards māksliniekus šoreiz ignorēju.

Dziedātājs, kuru atraidīja Saimons Kauels


Foto: Lost In Love albuma vāciņš

Foto: Lost In Love albuma vāciņš

18 gadu vecumā viņš piedalījās šova X-Faktors atlasē, izpildot šova tiesnešiem grupas The Script dziesmu The Man Who Can’t Be Moved – Šerila Kola uzslavēja gan dziesmas izvēli, gan puiša balsi, Luiss Volšs apgalvoja, ka no puiša varētu sanākt kas ļoti labs, atbalstītājiem pievienojās arī Danija Minoga, bet ietekmīgais mūzikas producents Saimons Kauels veltīja puisim šādus vārdus: “Es nedomāju, ka tu kādreiz būsi pietiekami labs.” Šī puiša vārds ir Mike Hough

Maiks (īstajā vārdā Maikls) ir divdesmit trīs gadus vecs jaunietis, kurš pēc šovā X-Faktors ciestās neveiksmes nepadevās, bet turpināja darboties mūzikas lauciņā, lai pierādītu, ka arī mūzikas eksperti un talantu meklētāji pieļauj kļūdas. Šobrīd Maikam profesionālajā jomā veicas labāk kā dažam labam X-Faktora finālistam, jo viņš aktīvi koncertē, dzied kopā ar slaveniem dziedātājiem, bijis nominēts MOBO balvai kā Apvienotās Karalistes R’n’B/soulmūzikas labākais izpildītājs, kā arī izpelnījies daudzu pasaulē zināmu mūziķu atzinību. (Par Maiku pozitīvi izteikušies tādi dziedātāji kā Jessie J, JLS puiši, Piksija Lota, Šontelle un Taio Cruz.)

Foto: Maiks 2009. gadā (pa kreisi) un 2014. gadā (pa labi).

Foto: Maiks 2009. gadā (pa kreisi) un 2014. gadā (pa labi).

Vairums X-Faktora dalībnieku, kas šovā cietuši neveiksmi, atgriežas savā ikdienas rutīnā, bet Maiks nav viens no tiem – viņš pameta darbu bankā, kurā strādāja par kasieri, un sāka sevi vokāli pilnveidot, lai pierādītu, ka viņš spēj būt pietiekami labs, lai mūzikas lauciņā kaut ko sasniegtu. Viņš negaidīja nākamo gadu, lai atkal piedalītos X-Faktora atlasē, kā to dara daudzi tiesnešu atsijātie šova dalībnieki, iedomājoties, ka tikai dalība X-Faktorā spēs izcelt viņus slavas saulītē.

Sākumā Maiks ierakstīja un savā YouTube kanālā publicēja dažādu populāru dziesmu kaverversijas, bet vēlāk ierakstīja arī savas oriģināldziesmas, kuras vēlāk tika apkopotas albumā. (Riannas dziesmas Diamonds kaverversija Maika YouTube kanālā skatīta vairāk nekā 4,4 miljonus reižu.) Viņa jaunākais albums Lost In Love dienasgaismu ieraudzīja šā gada 20. jūlijā un par kases grāvēju gan nekļuva, bet tas nekādā gadījumā nemaina faktu, ka albums ir ļoti baudāms un klausīšanās vērts.

Mana absolūtā favorīte no Maika jaunākā albuma ir Letter To Myselfkura ir emocionāli atkailinātākā, spēcīgākā un, manuprāt, arī spēcinošākā albuma dziesma. Lost In Love albuma mērķauditorija noteikti ir R. Kelly, John Legend un Jason Derulo fani, kam patīk R’n’B un soulmūzika ar nelielu popmūzikas piegaršu.

Noslēgumā gribu citēt jauno dziedātāju:

“I am proof that if you keep going, you can get somewhere.”

Mazā laimes tabletīte


Foto: Albuma vāciņa noformējums

Foto: Albuma vāciņa noformējums

19 gadus vecais austrāliešu mūziķis un aktieris Trojs Sivāns (Troye Sivan) ir viens no šā gada patīkamākajiem atklājumiem mūzikā, gluži tāpat kā britu dziedātājs Sems Smits (Sam Smith). Troja jaunākais minialbums TRXYE uzskatāms par viņa veiksmīgāko albumu, jo, pateicoties TRXYE, jaunietis beidzot ir pamanīts. 

Ja jaunzēlandiešu dziedātāja Lorde būtu vīrietis, tad viņa noteikti līdzinātos Trojam Sivānam – vismaz skanējuma ziņā noteikti. Tomēr, atšķirībā no Lordes, Trojs ir daudz draudzīgāks un pozitīvāk noskaņots, jo aktīvi komunicē ar saviem faniem, izmantojot Tumblr blogu un YouTube vlogu. Par iegūto ierakstu līgumu, kuru Trojs pagājušā gadā parakstīja ar ierakstu kompāniju Universal Music Australia, jaunietis paziņoja, izmantojot savu YouTube vlogu, kuram pašlaik ir vairāk nekā 2,5 miljoni abonentu. Savā vlogā Trojs fanus iepazīstina gan ar gaidāmajiem jaunumiem, gan ar videoklipu filmēšanas aizkulisēm, gan citām ar blogošanu, vlogošanu, mūziku un aktiermākslu saistītajām lietām, tāpēc, ja esi šī jaunā censoņa fans, tad ir vērts sekot Troja YouTube kanālam.

Ja runājam par albumu, tad mana lielākā vilšanās ir tā, ka TRXYE sastāv tikai no piecām dziesmām, bet laba jau daudz nevajag, vai ne?! Iesākumam ar piecām dziesmām pietiek, bet ļoti ceru, ka nākamais austrāliešu dziedātāja albums sastāvēs vismaz no desmit dziesmām.

Foto: Trojs Sivāns

Foto: Trojs Sivāns

Par to, ka albuma spēcīgākā dziesma ir Happy Little Pill, nav šaubu. Šī dziesma, kas atklāj albumu, ir ne tikai kritiķu, bet arī mana favorīte, jo tā valdzina gan ar skanējumu, gan ar tajā pausto domu, kurā tiek apdziedātas mūsdienu jaunatnes atkarības no iepirkšanās, naudas, narkotikām, alkohola un antidepresantiem. Tikai par kripatiņu vājāka ir albuma nākamā dziesma Touch, bet trešā albuma dziesma Fun, manuprāt, stipri līdzinās jau iepriekšminētās jaunzēlandiešu dziedātājas Lordes singlam Tennis Court. Ceturtā albuma dziesma Gasoline ir laba, tomēr noteikti ne lieliska, bet albumu noslēdzošā dziesma The Fault In Our Stars mani atstāja pilnīgi vienaldzīgu. Laikam jau tāpēc, ka dziesma sarakstīta, iedvesmojoties no Džona Grīna romāna “Mūsu zvaigžņu vaina”, kurš mani viegli kaitināja ar savu banalitāti un salkanumu.

Dažās TRXYE atsauksmēs nācies lasīt, ka Trojs esot nākamais Džastins Bībers, tomēr atļaušos absolūti nepiekrist šo atsauksmju autoriem, jo šis austrāliešu dziedātājs spēlē citā līgā un ir daudz talantīgāks par lecīgo kanādiešu zvaigznīti. Esmu pārliecināts, ka TRXYE ir tikai sākums kaut kam patiešām iespaidīgam.

VĒRTĒJUMS: 8/10