mūzika

Mazā laimes tabletīte


Foto: Albuma vāciņa noformējums

Foto: Albuma vāciņa noformējums

19 gadus vecais austrāliešu mūziķis un aktieris Trojs Sivāns (Troye Sivan) ir viens no šā gada patīkamākajiem atklājumiem mūzikā, gluži tāpat kā britu dziedātājs Sems Smits (Sam Smith). Troja jaunākais minialbums TRXYE uzskatāms par viņa veiksmīgāko albumu, jo, pateicoties TRXYE, jaunietis beidzot ir pamanīts. 

Ja jaunzēlandiešu dziedātāja Lorde būtu vīrietis, tad viņa noteikti līdzinātos Trojam Sivānam – vismaz skanējuma ziņā noteikti. Tomēr, atšķirībā no Lordes, Trojs ir daudz draudzīgāks un pozitīvāk noskaņots, jo aktīvi komunicē ar saviem faniem, izmantojot Tumblr blogu un YouTube vlogu. Par iegūto ierakstu līgumu, kuru Trojs pagājušā gadā parakstīja ar ierakstu kompāniju Universal Music Australia, jaunietis paziņoja, izmantojot savu YouTube vlogu, kuram pašlaik ir vairāk nekā 2,5 miljoni abonentu. Savā vlogā Trojs fanus iepazīstina gan ar gaidāmajiem jaunumiem, gan ar videoklipu filmēšanas aizkulisēm, gan citām ar blogošanu, vlogošanu, mūziku un aktiermākslu saistītajām lietām, tāpēc, ja esi šī jaunā censoņa fans, tad ir vērts sekot Troja YouTube kanālam.

Ja runājam par albumu, tad mana lielākā vilšanās ir tā, ka TRXYE sastāv tikai no piecām dziesmām, bet laba jau daudz nevajag, vai ne?! Iesākumam ar piecām dziesmām pietiek, bet ļoti ceru, ka nākamais austrāliešu dziedātāja albums sastāvēs vismaz no desmit dziesmām.

Foto: Trojs Sivāns

Foto: Trojs Sivāns

Par to, ka albuma spēcīgākā dziesma ir Happy Little Pill, nav šaubu. Šī dziesma, kas atklāj albumu, ir ne tikai kritiķu, bet arī mana favorīte, jo tā valdzina gan ar skanējumu, gan ar tajā pausto domu, kurā tiek apdziedātas mūsdienu jaunatnes atkarības no iepirkšanās, naudas, narkotikām, alkohola un antidepresantiem. Tikai par kripatiņu vājāka ir albuma nākamā dziesma Touch, bet trešā albuma dziesma Fun, manuprāt, stipri līdzinās jau iepriekšminētās jaunzēlandiešu dziedātājas Lordes singlam Tennis Court. Ceturtā albuma dziesma Gasoline ir laba, tomēr noteikti ne lieliska, bet albumu noslēdzošā dziesma The Fault In Our Stars mani atstāja pilnīgi vienaldzīgu. Laikam jau tāpēc, ka dziesma sarakstīta, iedvesmojoties no Džona Grīna romāna “Mūsu zvaigžņu vaina”, kurš mani viegli kaitināja ar savu banalitāti un salkanumu.

Dažās TRXYE atsauksmēs nācies lasīt, ka Trojs esot nākamais Džastins Bībers, tomēr atļaušos absolūti nepiekrist šo atsauksmju autoriem, jo šis austrāliešu dziedātājs spēlē citā līgā un ir daudz talantīgāks par lecīgo kanādiešu zvaigznīti. Esmu pārliecināts, ka TRXYE ir tikai sākums kaut kam patiešām iespaidīgam.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Romantiskie spoku stāsti


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Ja agrāk īsti nezināju, vai drīkstu dēvēt sevi par britu grupas Coldplay fanu, jo manas jūtas pret grupas daiļradi bija dalītas, tad tagad droši varu teikt: “Jā, es esmu Coldplay fans!” Viņu jaunākais albums Ghost Stories, kas dienasgaismu ieraudzīja šā gada maijā, ar vairāk nekā 2 miljoniem pārdotu albuma kopiju iekarojis gan mūzikas topu virsotnes, gan klausītāju sirdis visā pasaulē.  

No 9 dziesmām, kas iekļautas Ghost Stories albumā, jau 3 izdotas kā singli (Magic, Midnight un A Sky Full of Starsun pavisam drīz (šā gada 8. septembrī) tiks izdots ceturtais albuma singls – True Love. Manuprāt, šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad visas spēcīgākās albuma dziesmas tiek izdotas kā singli. Par zviedru dīdžeja Avicii producēto dziesmu A Sky Full of Stars kritiķiem domas dalās un daudzi apgalvo, ka šī dziesma vienkārši neiederas Ghost Stories albumā, jo jauc kopējo noskaņu. Es gan negribētu piekrist kritiķiem, jo bez A Sky Full of Stars šis albums būtu pārāk depresīvs un pat nedaudz stīvs.

Ļoti iespējams, ka šis ir emocionāli atkailinātākais albums Coldplay karjeras vēsturē, jo iedvesmu dziesmām grupas solists Kriss Mārtins smēlies no šķiršanās ar aktrisi Gvinetu Paltrovu, tāpēc droši var teikt, ka šis ir sava veida šķiršanās albums. Katrs, kura sirds kādreiz tikusi salauzta, (kaut vai nedaudz) lieliski spēs uztvert albuma dziesmu vēstījumu.

Foto: Grupas solists Kriss Mārtins

Foto: Grupas solists Kriss Mārtins

Ja runājam par favorīt-dziesmām, tad man tādas ir veselas četras: maģiskā Magic, hipnotiskā Midnight, kuru bez apnikuma var klausīties vairākas reizes pēc kārtas, pozitīvā un emocionāli pacilājošā A Sky Full of Stars un albumu noslēdzošā O, kas liek skudriņām skriet pār muguru.

Esmu lasījis Coldplay fanu viedokļus par to, ka daudzu albumā iekļauto dziesmu vārdi ir banāli, bet īsti šim apgalvojumam negribētu piekrist – jā, dziesmu vārdos banalitāšu netrūkst, bet Nikijas Mināžas truluma līmeni Coldplay tuvāko desmitgažu laikā noteikti neplāno sasniegt. Kopumā albumu vērtēju kā veiksmīgu un pēc tā noklausīšanās paliek ļoti patīkama pēcgarša un vēlme vismaz pusi no albumā iekļautajām dziesmām pievienot savai ikdienas dziesmu pleilistei. Izdodot Ghost Stories, Kriss Mārtins un viņa grupas biedri pierādījuši sen zināmo patiesību par to, ka viss ģeniālais ir vienkāršs.

Ilgu laiku domāju, kāpēc albuma nosaukums ir tieši Ghost Stories, bet nu šķiet, ka esmu sapratis, kāpēc? Jo zaudēt kādu, ko esi ilgstoši mīlējis, ir baisi.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Nedaudz par Džeimsa Artura koncertu Rīgā


Foto: Džeimsa Artura fanu pūlis

Foto: Džeimsa Artura fanu pūlis

Kad šā gada maijā uzzināju, ka britu X-Faktora uzvarētājs Džeimss Arturs augusta sākumā uzstāsies Latvijā, nodomāju, ka tās ir tikai kārtējās baumas, jo līdz šim neviens no X-Faktora uzvarētājiem nebija viesojies Latvijā, turklāt nebiju pārliecināts par to, ka Džeimsam Latvijā ir tik daudz fanu, lai būtu vērts rīkot koncertu. Tomēr visa mana skepse izkūpēja gaisā, kad 7. augusta vakarā Džeimss uzstājās pārpildītā Daugavas koncertzālē, lai priecētu savus Latvijas fanus ar sava debijas albuma dziesmām. 

Foto: Aminata un Rick Feds Society

Foto: Aminata un Rick Feds Society

Sāksim ar to, ka es biju viens no tiem laimīgajiem, kas tika apmeklētāju pirmajās rindās, tāpēc varēju i Džeimsa tuvplānus nofotografēt, i Džeimsam acīs ieskatīties, i dažādus sīkumus koncerta laikā piefiksēt. Tomēr, spītējot tam, ka stāvēju ļoti tuvu skatuvei, nesapratu, kāpēc pirms Džeimsa uzstāšanās bija nepieciešama deju studijas Pro-X uzstāšanās, jo jau trešajā rindā stāvošie tikai daļēji varēja redzēt dejotāju priekšnesumu. Pieļauju, ka pūļa vidū vai beigās stāvošie no šī šova neredzēja vispār neko, tāpēc uzskatu, ka deju studijas Pro-X uzstāšanās šajā reizē bija absolūti lieka. Daudz pozitīvāk varu izteikties par iesildītājiem – pašmāju mūziķu apvienību Rick Feds Society, kas uzstājās kopā ar viesmāksliniekiem un atstāja pozitīvu iespaidu. (Pateicoties dziedātājas spēcīgajai balsij, īpaši patika Aminatas uzstāšanās, kas uz skatuves kāpa kā viena no viesmāksliniecēm.) Ar blogeri un rakstnieci Līgu Sproģi pēc koncerta spriedām, ka Rick Feds Society skanējuma ziņā ļoti līdzinās “Jumpravai”. (Pagaidām gan nezinu, vai vēlēšos šīs muzikālās apvienības darbus klausīties atkārtoti, jo tie manai gaumei bija pārāk sintētiski un ausīm nedraudzīgi. Vokālistēm gan visu cieņu – visām balsis lieliskas.)

Foto: Pašā bildes vidū mana galva – labi būt garam

Foto: Pašā bildes vidū mana galva – labi būt garam

Protams, pūlis tā pa īstam satrakojās tikai tad, kad uz skatuves kāpa pats Džeimss Arturs, kurš bija ģērbies ļoti ikdienišķi – galvā sarkana snapback cepure, mugurā melns T-krekls, kājās zila auduma džinsi un melni ādas šņorzābaki. Koncerta laikā Džeimss izpildīja visas sava debijas albuma dziesmas, kā arī Džastina Timberleika Cry Me a River  un Rudimental Waiting All Night dziesmu kaverversijas. Īsti nepievērsu uzmanību tam, kas notika pūļa aizmugurē, bet pūlis pie skatuves trakoja, kad tika izpildīta Waiting All Night kaverversija. Ievēroju arī to, ka, izpildot Recovery, kas, manuprāt, ir viena no labākajām Džeimsa debijas albuma dziesmām, dziedātājam acīs bija asaras, tāpēc izpildījums šķita emocionāli īpaši atkailināts un aizkustinošs.

Pēc stundu ilgas uzstāšanās, neizpildījis Šontelles dziesmas Impossible kaverversiju, Džeimss pameta skatuvi, kas, protams, koncerta apmeklētājos raisīja aizdomas, ka tā ir tikai tāda skatītāju ķircināšana, jo kur nu bez zināmākās albuma dziesmas, kas ir arī Džeimsa X-Faktora uzvarētāja singls, ar kuru viņš 2012. gadā lauza daudzus X-Faktora rekordus. Pēc īsa pārtraukuma Džeimss atgriezās, lai izpildītu pēdējās divas koncerta dziesmas, no kurām viena bija Impossible, un dziesmas rindiņa “Shout it from the roof tops” tovakar ieguva īpašu nozīmi, jo Daugavas koncertzāle, kurā uzstājās Džeimss, taču atrodas uz ēkas jumta.

Tie, kas stāvēja tuvu skatuvei, varēja redzēt, ka Džeimss šajā koncertā uzstājās ar maksimālu atdevi, jo dziedātājs jau koncerta vidū bija izmircis sviedros, kas lija gan pār ģitāru, gan piesūcināja apģērbu un gluži vai straumītē tecēja no Džeimsa elkoņiem. Turklāt vokāli un instrumentāli viss bija tik lieliski, ka labāk vairs nevarētu vēlēties – 7. augusta vakarā Džeimss Latvijas klausītājiem pierādīja, ka ne par velti plūcis uzvaras laurus X-Faktorā. No Džeimsa augstprātības, par kuru regulāri raksta britu dzeltenā prese, nebija ne miņas – dziedātājs aktīvi sarokojās ar faniem, padalījās ar dzērieniem, lai klausītāji varētu veldzēt slāpes, un cieņpilni izturējās pret visiem, kas bija ieradušies baudīt viņa mūziku. Īsumā – Džeimss atstāja vienkārša, sirsnīga un ļoti talantīga dziedātāja iespaidu. Koncerta laikā Džeimss izteica vēlmi Rīgā atgriezties, tāpēc novēlu, lai nākamreiz viņa koncerts notiek pārpildītā Arēna Rīga hallē.

Būtu grēks nepieminēt, ka man ir lepnums par koncerta apmeklētājiem, kas atnāca uz koncertu sagatavojušies – dziedāja līdzi visām dziesmām, neturēja emocijas pie sevis un, es tā ļoti ceru, ka arī deva Džeimsam pozitīvu emociju lādiņu.

Foto galerija: ar mobilā telefona kameru uzņemtās bildes.

 

Mūzikas albums vientulīgām stundām


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

“I’m covering my ears like a kid
When your words mean nothing, I go la la la
I’m turning off the volume when you speak
Cause if my heart can’t stop it, I find a way to block it I go.”

Šīs Naughty Boy dziesmas “La la la” rindiņas noteikti ir dzirdējis katrs, kurš ar popmūziku ir uz “Tu”, bet, manuprāt, diezgan maza šīs dziesmas klausītāju daļa zina, ka dziļās un neparastās balss īpašnieks, kas šīs rindiņas dzied, ir divdesmit divus gadus vecais britu jaunietis Sems Smits, kuru bieži vien cilvēki jauc ar citu britu jaunieti – 23 gadus veco dziedātāju Džonu Ņūmenu. Smita maģiskā balss ir sajūsminājusi cilvēkus visā pasaulē, liekot tiem vēlēties, lai jaunais dziedātājs dzied viņiem šūpuļdziesmas pirms iemigšanas.

Šā gada 26. maijā, septiņas dienas pēc dziedātāja divdesmit otrās dzimšanas dienas, klausītāju vērtējumam tika nodots Sema Smita debijas albums In The Lonely Hour, kuru izdevusi ierakstu kompānija Capitol Records. Rakstot šo albumu, Smits daudz klausījies norvēģu dziedātājas Maria Mena radītās dziesmas, kā arī smēlies iedvesmu no neatbildētas mīlestības radītajām sāpēm. (Intervijā The FADER jaunais dziedātājs atklājis, ka albums In The Lonely Hour ir par cilvēku, kurā viņš pagājušā gadā iemīlējās, nesaņemot pretmīlu. Smits šajā intervijā arī atklāja, ka viņam nav nekādas attiecību pieredzes, jo par viņa mīlestības objektiem vienmēr kļuvuši cilvēki, kas nav spējuši atbildēt ar to pašu.)

Foto: Sems Smits, uzstājoties SNL

Foto: Sems Smits, uzstājoties SNL

Runājot par albumā iekļautajām dziesmām, varu teikt, ka man tās visas šķiet pietiekami baudāmas, lai klausītos vairāk par vienu, divām un arī trim reizēm. Mana absolūtā šī albuma favorīt-dziesma ir Money On My Mindkuru pēdējo pāris nedēļu laikā noklausos vismaz desmit reizes dienā, bet ne mazāk simpātiska man šķiet Stay With Mekas klausītāju aizrauj ar smeldzi, emocionalitāti un gospeļu kori, kas piešķir dziesmai episkumu. I’ve Told You Now  ir dziesma, kuru bez problēmām un apnikuma varētu klausīties no rīta līdz vakaram (un to es saku bez jebkādas pārspīlēšanas), jo šīs dziesmas vienkāršībā un emocionālajā atkailinātībā slēpjas tās panākumu atslēga. Par pārējām albuma dziesmām neko daudz piebilst nevaru – tās ir smeldzīgas, nedaudz līdzinās viena otrai, ir vokāli ļoti spēcīgas, kā arī katrā no tām ir nedaudz klasiska šarma, kas spēj klausītāju apburt. Nav šaubu, ka arī pēc desmit gadiem Sema Smita dziesmas būs tiesīgas saukties par labu mūziku, jo, radot šo albumu, jaunais dziedātājs nav centies radīt preci, bet mūziku.

Ideāls albums, kuru klausīties vientulīgā stundā, ļaujoties pārdomām un labas mūzikas baudīšanai.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Reičelas Berijas aka Leas Mišelas debijas albums


Foto: Leas Mišelas debijas albuma "Louder" vāciņš

Foto: Leas Mišelas debijas albuma “Louder” vāciņš

Nekad neesmu slēpis, ka man nav izsmalcināta muzikālā gaume, jo pēc Nirvana, The Verve, Džonija Keša vai Radiohead dziesmu klausīšanās ar pavisam tīru sirdsapziņu varu ķerties klāt arī Šerilas Kolas, Olija Mērsa un Avicii daiļradei. Nevar taču visu laiku baudīt kaviāru, jo reizēm gribas arī frī kartupeļus un hamburgerus. 

Viens no ne tiem smalkākajiem albumiem, ko pēdējā laikā klausos samērā bieži, ir Glee zvaigznes Leas Mišelas “Louder”, kas tika izdots šā gada 28. februārī. Aktrise un dziedātāja sevi mūzikas lauciņā pieteica 2013. gada 10. decembrī, izdodot singlu Cannonball, kuru sākotnēji nemaz nebija plānots iekļaut starp albuma dziesmām, bet korekcijas dziesmu sarakstā ieviesa Leas drauga un kolēģa Korija Monteita traģiskā nāve 2013. gada jūlijā. Cannonball autore ir hitu ražotāja Sia, kas rakstījusi dziesmas Eminemam, Riannai, Selīnai Dionai, Britnijai Spīrsai, Šakirai, Kristīnai Agilerai u.c. visā pasaulē zināmiem popmūzikas izpildītājiem. Turklāt Sia ne tikai raksta dziesmas, bet arī pati dzied – zināmākie viņas darbi ir Wild Ones (kopā ar Flo Rida), Titanium (kopā ar Deividu Guettu) un She Wolf (arī kopā ar Deividu Guettu). Sia speciāli Leas albumam sarakstīja vēl divas dziesmas – Batlefield un If You Say So, kura, starp citu, ir veltīta Korija Monteita piemiņai.

Kritiķi šo albumu vērtē kā stipri viduvēju un šis ir tas gadījums, kad man nemaz nav vēlmes apstrīdēt kritiķu viedokli. Jā, albums ir tik popsīgs, cik vien popsīgs kāds mūzikas albums var būt, bet tikai tāpēc negribu albumu saukt par draņķīgu un Leu Mišelu norakstīt kā popmūzikas “junk food”, jo talants viņai ir. Pēc desmit gadiem par “Louder”  noteikti būs aizmirsuši vismaz 90% cilvēku, kas to būs kādreiz noklausījušies, bet īslaicīgai baudīšanai šis albums ir pat diezgan labs.

Foto: Lea Mišela un Korijs Monteits

Foto: Lea Mišela un Korijs Monteits

Un nu mana mīļākā daļa – favorīt-dziesmas! Pirmā, kas mani paņēma savā varā, bija Burn with You, jo tās piedziedājumā ir pāris ļoti skaistu rindiņu: “But I don’t wanna go to heaven/ If You’re going to hell/ I will burn with You”. Nākamā, kas iekaroja manas simpātijas, bija Battlefieldkuru klausoties ir vienkārši neiespējami nedomāt par Koriju Monteitu un viņa traģisko likteni. (Kad pirmoreiz klausījos Battlefield, man pār muguru skrēja skudriņas.)

Nezinu, vai tas bija atbalss efekts vai dziesmas vienkāršība, kas man tik ļoti simpatizēja, bet dziesma Thousand Needles, manuprāt, ir viena no labākajām “Louder” kompozīcijām. Šķiet, ka pēdējā mana favorīte no šī albuma ir Cue the Rain, kuras klausīšanās man vienmēr liek smaidīt, jo tajā ir pozitīva enerģija un dažbrīd pat šķiet, ka Lea, iedziedot šo dziesmu, ir smaidījusi.

Ja man būtu jāizvēlas, kuras divas dziesmas izdot kā nākamos singlus no šī albuma, tad es teiktu, ka Don’t Let Go un Battlefield ir vislielākais potenciāls iekļūt popmūzikas topu augšgalos. Starp citu, nākamais singls tiks izdots šā gada 4. maijā un tas būs On My Way, kas noteikti nav ne labākā, nedz arī sliktākā albuma dziesma.

Noslēgumā varu teikt, ka albumā tomēr ir jūtama Reičelas Berijas (Leas Mišelas atveidotā varone seriālā Glee) piegarša, tāpēc novēlu, lai Lea nākamajā albumā no šī seriāla varones tēla ietekmes atbrīvojas pavisam. Tikai vēlams, lai to nedara tādā veidā, kā Mailija Sairusa atbrīvojās no sev piekabinātā Hannas Montanas tēla.

VĒRTĒJUMS: 4,5/10 

Mūzikas albums ar gabaliņu dvēseles


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Novembra sākumā dienasgaismu ieraudzīja 2012. gada Apvienotās Karalistes X-Faktora uzvarētāja Džeimsa Artura debijas albums James Arthur, kuru izdevusi Saimonam Kauelam piederošā ierakstu kompānija Syco Music. 

Šā gada martā Džeimss paziņoja, ka dodas uz ierakstu studiju, lai uzsāktu darbu pie sava debijas albuma, bet jau pēc astoņiem mēnešiem albums James Arthur, kurš sastāv no 13 dziesmām, tika nodots klausītāju vērtējumam. Pirmās kritiķu atsauksmes dalījās – daži apgalvoja, ka tas ir lielisks, daļa, ka tas ir draņķīgs, bet vairums, ka tas ir viduvējs. Tā kā esmu liels Džeimsa Artura talanta cienītājs, tad daudz nekavējos un iegādājos Džeimsa debijas albuma Deluxe versiju, kuru rotā dziedātāja paraksts, lai pats novērtētu, kāds tad ir 2012. gada X-Faktora uzvarētāja albums. (Deluxe versija sastāv no diviem diskiem – pirmajā iekļautas trīspadsmit kompozīcijas, bet otrajā ir četras dziesmu akustiskās versijas un dziesma Emergency.)

Favorīt dziesmas izkristalizējās ļoti ātri – Recovery, kas decembrī tiks izdota kā trešais albuma singls; Roses – romantiska balāde, kurā Džeimsa un Emeli Sande balsis skaisti harmonizē; Is This Love, kas ir viena no lipīgākajām un enerģiskākajām albuma dziesmām (manuprāt, šo dziesmu vajadzētu izdot kā singlu); un Certain Things, kas ir maigi plūstoša, bet ārkārtīgi skaista dziesma, kuru klausīties atkal un atkal… un atkal. Pats Džeimss atklājis, ka viņa mīļākā kompozīcija no albuma ir Smoke Clouds, kas, manuprāt, nav nekas īpašs. Protams, nevar aizmirst arī par Šontelles dziesmas Impossible kaverversiju, kas kļuva par pirmo albuma singlu un izpelnījās iespaidīgus panākumus – gan mūzikas topos, gan ienākumu ziņā.

Foto: James Arthur Deluxe albuma versija – ar dziedātāja autogrāfu

Foto: James Arthur Deluxe albuma versija – ar dziedātāja autogrāfu

Kad Džeimss vēl piedalījās X-Faktorā, daudz klausījos viņa grupas James Arthur Band albumu, kurā iekļautās dziesmas mani pilnībā pārņēma – īpaši Faded, kurā dziedātāja sāpes var ne tikai saklausīt, bet arī sajust. Tā patiesuma un emocionālā kailuma deva, kas ir James Arthur Band dziesmās, man ļoti pietrūka Džeimsa debijas albumā, jo tieši šīs sāpes, kuras var dzirdēt Džeimsa balsī, bija viens no iemesliem, kāpēc viņam X-Faktora laikā bija tik daudz atbalstītāju.

Pēdējo nedēļu laikā Džeimss nonācis Apvienotās Karalistes dzeltenās preses uzmanības centrā, jo savā Twitter.com profilā regulāri izteica kritiku daudziem dziedātājiem – to skaitā arī grupas One Direction dalībniekiem, kuri, viņaprāt, nemākot dziedāt dzīvajā. (Grupas fani dziedātājam veltīja skarbus vārdus, apgalvojot, ka vēloties Džeimsa nāvi.) Šonedēļ Džeimss izlēma, ka mikroblogu vietnē vairs nečivinās, tāpēc nodeva savu Twitter.com kontu PR cilvēku rokās. Iespējams, ka tas nebija Džeimsa, bet gan Saimona Kauela lēmums, jo grupa One Direction (tāpat kā Džeimss) atrodas Syco Music paspārnē.

Par spīti visām samazgām, ko dzeltenās preses “žurnaļugas” izgāž pār Džeimsu, man viņa mūzika patīk un dziedātāja talantu un godīgumu cienu. Kādreiz gribētu arī apmeklēt kādu no Džeimsa koncertiem, jo dzīvajā viņš dzied labi un viņa dziesmu akustiskās versijas ir fenomenālas.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Hanna Montana ir mirusi! Lai dzīvo Mailija Sairusa!


Foto: "Bangerz" albuma vāciņš

Foto: “Bangerz” albuma vāciņš

“Hanna Montana ir mirusi! Lai dzīvo Mailija Sairusa!” Ar šādiem vārdiem varētu pieteikt aktrises un dziedātājas jaunāko mūzikas albumu Bangerz, kas īpašu sabiedrības uzmanību izpelnījies tieši pateicoties Mailijas trakulīgajai uzvedībai pēdējo mēnešu laikā. Tā vien šķiet, ka divdesmit gadus vecā dziedātāja darījusi visu iespējamo, lai sabiedrība pamanītu to, ka viņa vairs nav Hanna Montana un spēj radīt kompozīcijas un mūzikas videoklipus, kas liek Lēdijai Gāgai nobālēt. 

Protams, netrūkst cilvēku, kas uzskata, ka Mailijas uzvedība MTV VMA balvu pasniegšanā nav attaisnojama un ir absolūti šausmīga, bet cilvēki, kuriem ir kaut kāda sajēga par mūzikas biznesu, saprot, ka viss, ko līdz Bangerz albuma iznākšanas dienai darījusi dziedātāja, ir bijusi tikai veiksmīga sabiedrības provocēšana un uzmanības piesaistīšana, lai neviens nepalaistu garām viņas jaunā albumu nonākšanu mūzikas veikalos. Šķiet, ka Mailija ir visur – uz žurnālu vākiem, dzeltenās preses lappusēs, mūzikas topos, YouTube skatītāko videoklipu sarakstu augšgalos, sarunu šovos un mikroblogu vietnes Twitter.com apspriestāko slavenību vidū.

Foto: Mailija Sairusa un modes fotogrāfs Terijs Ričardss, kurš ir arī dziesmas "Wrecking Ball" videoklipa autors.

Foto: Mailija Sairusa un modes fotogrāfs Terijs Ričardsons, kurš ir arī dziesmas “Wrecking Ball” videoklipa autors.

Ja ignorējam visas Mailijas sabiedriskās aktivitātes, mūždien no mutes izkārto mēli, kas uzsākusi neatkarīgu dzīvi, vulgārās fotogrāfijas, izaicinošo ģērbšanās stilu, dibena kratīšanu un mēģinājumus izlikties par melnādaino sievieti no geto rajona, tad viņas radītā mūzika nešķiet nemaz tik slikta. Tieši pretēji – Bangerz ir diezgan kvalitatīvs popmūzikas albums, kurā daudzu dziesmu sacerēšanas procesā piedalījusies pati Mailija. (Vienmēr pozitīvi vērtēju, ja mākslinieks pats raksta kompozīcijas, kuras izpilda.)

Albuma favorīt-dziesmas noteikti ir ballīšu hits We Can’t Stop, kuru producējis Mike Will Made It (viņš strādājis pie lielākās daļas dziesmu, kas iekļautas Bangerz albumā), romantiskā Adore You, emocionāli spēcīgā Wrecking Ball, kuras videoklips, manuprāt, ir nedaudz par vulgāru dziesmas tekstam, un jutekliski enerģiskā Maybe You’re Right.

Antipātijas izraisīja SMS (Bangerz), kurā dzirdama arī Britnijas Spīrsas balss – dziesma kā radīta, lai to iebradātu popmūzikas mēslainē.  (Tieši tāpat ir arī ar 4×4.) Pārējās albuma dziesmas, kuras neesmu pieminējis, vērtējamas kā viduvējas.

Atzīšos, ka reizēm mani kaitina Mailijas tieksme dziedāt caur degunu, bet vokālās dotības viņai ir, turklāt vērā ņemamas. To apliecina kaut vai nesenā uzstāšanās SNL šovā, kurā Mailija izpildīja divus lielākos Bangerz albuma hitus – We Can’t Stop un Wrecking Ball. (Ja katra viņas uzstāšanās būtu tik korekta un vokāli spēcīga, tad nevienam nebūtu tiesības teikt ko sliktu par šo popmūzikas izpildītāju.)

Viens gan ir skaidrs – Bangerz ir labākais Mailijas albums.

VĒRTĒJUMS: 7/10