Zviedru meitene ar Riannas balsi

Viņa ir tikai piecpadsmit gadus veca zviedru meitene, bet jau tagad tiek salīdzināta ar pasaules popmūzikas sensāciju, barbadosiešu dziedātāju Riannu. Savus pirmos uzvaras laurus viņa plūca desmit gadu vecumā, uzvarot Zviedrijas talantu šovā Talang 2008, bet šā gada sākumā tika izdots viņas debijas albums – Introducing. Iepazīstieties – Zara Larsson! 

Vairums cilvēku, klausoties Zara Larsson singlu Uncover, domā, ka Rianna izdevusi jaunu singlu, jo abu dziedātāju balsis ir tik ļoti līdzīgas, ka abas var vienkārši sajaukt. (Šo līdzību varētu noliegt tikai cilvēks, kuram uz ausīm “sēž lācis”.) Jau desmit gadu vecumā šī meitene bija apveltīta ar balsi, kuru varētu apskaust pati Selīna Diona.

Video: Zara Larsson izpilda Selīnas Dionas megahitu My Heart Will Go On šova Talang 2008 finālā.

 

2012. gadā dziedātāja parakstīja līgumu ar mūzikas ierakstu kompāniju TEN Music Group, kas pieder kompānijai Universal Music AB. Šā gada 21. janvārī tika izdots viņas pirmais minialbums Introducing, kura vadošais singls Uncover Zviedrijā ieguvis platīna statusu.

Video: Dziedātājas līdz šim lielākais singls Uncover.

 

Dziedātājas pirmajā minialbumā ir piecas dziesmas, kas tikai nedaudz ieskicē meitenes stilu un parāda viņas vokālās spējas. Protams, piecas dziesmas ir diezgan maz, lai spriestu par dziedātāju, bet jāatzīst, ka viņa ir ļoti jauna, talantīga un daudzsološa, tāpēc man patīk domāt, ka viņai viss vēl priekšā. Turklāt šā gada 27. martā tika paziņots, ka drīzumā gaidāms dziedātājas nākamais minialbums, no kura viena dziesma (She’s Not Me) jau nodota klausītāju vērtējumam.

 

Dziedātāja arī aktīvi blogo, tāpēc, ja saproti zviedru valodu, vari apmeklēt viņas blogu, kurā meitene raksta par dažādām lietām – mūziku, modi, pasākumiem, ēdienu, kosmētiku un arī par Džastinu Bīberu.

Ja šī meitene pareizi mācēs likt lietā savu talantu un neizmainīs to sīknaudā, tad varu garantēt, ka Zara Larsson mūzikas biznesā darīs lielas lietas.

Paramore albums “Paramore” – bez Farro brāļiem, bet ar jaunu skanējumu

Cilvēki, kas mani labi pazīst, zina, ka Paramore ir viena no manām visu laiku mīļākajām grupām, tāpēc viņu ceturtais studijas albums “Paramore” acumirklī iekaroja manu uzmanību. Jau pirms albuma noklausīšanās man bija skaidrs, ka “Paramore” albums stipri atšķirsies no iepriekšējiem grupas veikumiem, jo šis ir pirmais, kura radīšanā nav palīdzējuši Farro brāļi, kas 2010. gadā grupu pameta. Uzreiz jāatzīst, ka Farro brāļu aiziešana mainījusi Paramore skanējumu, ieviešot tajā jaunas vēsmas. 

Grupas sastāvā ir palikuši trīs dalībnieki – Heilija Viljamsa, Teilors Jorks un Džeremijs Deiviss. No jaunākā grupas albuma “Paramore” izdoti jau divi singli – Now un Still Into You. Albums ir tikai pāris dienas vecs, bet tas jau paspējis izraisīt aktīvas diskusijas Paramore fanu vidū – ir tādi, kuriem jaunais skanējums šķiet svaigs un baudāms, bet ir arī tādi, kas saka, ka Paramore pievīluši savus fanus, jo no vecā labā Paramore maz kas pāri palicis.

Jau iepriekš atvainojos, ja nebūšu objektīvs, jo esmu Paramore fans jau ļoti ilgu laiku un ir grūti kritizēt grupu, kuras darbus apbrīno un klausies gandrīz katru dienu.

Noklausījos pirmo singlu (Now) no jaunā Paramore albuma un domāju, ka viss albums būs diezgan agresīvs, enerģisks un pārpildīts ar eksperimentāliem gabaliem, bet patīkami pārsteidza tas, ka mani sagaidīja kontrasti un rūpīgi noslīpētas dziesmas. Singls Now sniedz maldinošu priekšstatu par albumu, jo “Paramore” ir diezgan mierīgs, harmonisks un pārdomas raisošs. Albuma otrais singls Still Into You ir daudz veiksmīgāks par pirmo, jo tā skanējums ir tīrāks un nav tās haotiskuma sajūtas, kas pārņēma klausoties Now.

Tagad parunāsim par favorītdziesmām. Pirmā manas simpātijas iekaroja mierīgā Last Hope, kuras skanējums man šķita vienkāršs, bet pietiekami labs un emocionāls, lai iekarotu visas manas simpātijas. Ar Still Into You gāja sarežģītāk, jo, kad to dzirdēju pirmoreiz, man tā šķita pārāk popsīga un grupai nepiemērota, bet tad noklausījos to vairākas reizes un sapratu, ka patiesībā tā ir pat ļoti laba, lipīga un piemērota, lai to izdotu kā singlu. Klausoties Proof, man gribas smaidīt un dziedāt līdzi piedziedājumam, tāpēc ir skaidrs, ka uzskatu arī šo dziesmu par izdevušos. Zinu, ka daudzi nebūs ar mani vienisprātis, bet viena no skaistākajām albuma dziesmām ir Hate To See Your Heart Brake, kuras nekomerciālais formāts un skanējums ir patiešām īsta bauda ausīm jeb, kā amerikāņi teiktu – eargasm. Dziesmā Ain’t It Fun iepīti gospeļa elementi, kas dziesmu padara enerģisku, svaigu un grupai netipisku, bet viennozīmīgi arī lielisku. Pieminēšanas vērtas ir arī divas albumā iekļautās interlūdijas  – Moving On un I’m Not Angry Anymore.

Kritiķi albumu vērtē kā ļoti veiksmīgu un arī es gribu pievienoties viņu vērtējumam. Sākumā gan bija grūti pieņemt Paramore jauno skanējumu, bet tad sapratu, ka grupa aug un grib, lai fani aug līdzi viņu mūzikai. Kā nekā nākošgad Paramore svinēs jau desmito pastāvēšanas gadadienu – tas ir ļoti daudz, ja ņem vērā faktu, ka grupas soliste Heilija ir tikai divdesmit četrus gadus veca.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Blogere, kurai tetovēšanās ir sava veida terapija un attīrīšanās. Intervija ar Aneti Ābeli.

Uz interviju aicināju Happynorelle bloga autori Aneti Ābeli, kuras ieteikumi man bieži palīdzējuši atrast lasāmvielu, klausāmvielu un skatāmvielu, kurā kavēties atpūtas brīžos. Lasot šo interviju, iesaku fonā uzlikt The Baseballs albumu „Strings’n’stripes”, lai noskaņotu sevi uz Norelles viļņa.   

Mazliet pastāsti, kāda izskatās Tava ikdiena? Ar ko nodarbojies laikā, kad neblogo? 

Man ir visai vienmuļa ikdiena. Agrāk dienas pagāja arhīva, bibliotēkas un studiju zīmē. Šobrīd manu ikdienu aizpilda aktīvi darba meklējumi. Paralēli tam pamazām meklēju jaunu dzīvesvietu un apdaru visādus sīkos darbiņus sev apkārt. Tāpat meklēju jaunas idejas, jo man līdz ar pavasari arī slinkums sāk pazust – gribas ko interesantu veidot, apmeklēt, darīt utt.

Ja šī būtu ideāla pasaule, tad kur šobrīd atrastos, kādu darbu darītu? 

Man šādus jautājumus nevar uzdot, jo tad es varu aizrauties ar fantāzijām. (Smejas.)

Ideālā pasaulē es šobrīd atrastos vietā, kur ir siltāks un rakstītu savu sleju vai rubriku žurnālam. Vai arī būtu atvērusi savu tetovēšanās salonu (joprojām kaut kur, kur ir silts).

Ja jau nonācām līdz tetovējumiem, tad pastāsti, cik Tev to ir un kāda katram no tiem ir nozīme? 

Man ir četri un prātā jau ideja piektajam. Neviens nav tapis spontāni un nevienu neesmu nožēlojusi. Mans pirmais bija kaķis uz pleca, uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Priecājos, ka to posmu savā dzīvē esmu noslēgusi un jauno posmu gribēju sākt ar tetovējumu. Nākošais, kurš tapa, bija feja uz kreisās rokas (rokas daļā zem elkoņa locītavas), kurai sekoja bruņurupucis uz labās rokas (kad saliek rokas kopā, tad tieši pretī fejai) un pēdējais bija indiāņu spalvas uz kreisās rokas (rokas daļā virs elkoņa locītavas).

Tas izklausīsies dīvaini, bet tetovēšanās process man ir kā sava veida terapija, sava veida… hmm… attīrīšanās. Pēc tam es jūtos daudz labāk, it kā viss, kas mani nomācis, viss, kas man iekšēji sāpējis, ir izsāpēts fiziski šī procesa laikā un es varu turpināt dzīvot.

Tāpēc tā manu zīmējumu nozīme ir grūti paskaidrojama. Aiz tiem neslēpjas konkrēti notikumi, bet vairāk dažādu emociju kopums. Esmu saaugusi ar saviem zīmējumiem, tie ir daļa no manis un ja kāds nespēj tos pieņemt, tad viņš nespēj pieņemt mani.

Kā izdomāji izveidot savu blogu? Arī tā bija sava veida terapija, izklaide, atpūta? 

Blogs iesākās kā vēlme izpausties. Nedomāju par lasītāju piesaistīšanu vai popularitāti. Gribēju pamēģināt blogot, bez lieliem nākotnes nodomiem. Kā teikt – ja patiks, tad turpināšu, ja ne… nu tad neko. Sākumā es rakstīju citā lapā, nevis WordPress un nerakstīju par kino, grāmatām vai seriāliem, kā to daru šobrīd. Kad radīju savu blogu, studēju, dzīvoju kojās, vienā istabā ar savu labāko draudzeni un blogā pierakstīju ikdienas domas, kaut kādus mūsu smieklīgos dialogus, dusmas uz pasauli, referātu tapšanas aizkulises utt. Toreiz manus ierakstus lasīja viņa un par pārējo es neuztraucos. Laika gaitā izlēmu pārnest blogu uz WordPress, kur bija vairāk funkciju nekā tajā lapā, kurā es iepriekš rakstīju (šobrīd vairs neatceros, kas tā bija par lapu). Tā radās Happynorelle, lēnām iezīmējās bloga virzieni, arī lasītāji radās vairāk. Joprojām starp grāmatu un filmu atsauksmēm pavīd kādas manas pārdomas, bet ne vairs kā agrāk. Mans blogs pamazām izauga un izmainījās, gluži kā es pati un mana attieksme pret rakstīšanu. 

Varbūt Tev ir kāds blogs-favorīts, kuru regulāri lasi un kuru uzskati par visu blogu etalonu? 

Man ir vesela rinda ar blogiem, kurus lasu. Minēšu vien dažus no saviem favorītiem. Starp tiem ir arī Tavējais. Tavs blogs bija pirmais, kuru sāku lasīt regulāri. Otrs, kuru sāku lasīt regulāri un kurš joprojām ļoti patīk, ir http://teejtasiite.wordpress.com/, jo mums gaumes ir līdzīgas un es tur varu atrast grāmatas un filmas, kuras iekļaut savos ”noteikti jānoskatās/jāizlasa” sarakstos. No grāmatu blogiem ļoti patīk http://gramatas.wordpress.com/ un arī http://www.gramatplaukts.lv/.
Diezgan nesens atklājums ir http://aivabirbele.blogspot.com/. Patīk rakstības stils. Šobrīd gan laikam vairs neraksta, bet man patika http://pesimismsnemirst.wordpress.com/.
Par etalonu laikam neuzskatu nevienu.

Runā, ka par sievieti daudz var uzzināt no viņas somiņas satura. Pastāsti, kas parasti atrodas Tavā somiņā? 

Mana soma ir milzīgs haoss. Taču vienmēr manā somiņā varēs atrast mp3 atskaņotāju un austiņas. Neizeju no mājas bez mp3. Kad nesen saplīsa austiņas un kādu laiku tomēr nācās iet bez mūzikas, tā bija kā personīgā traģēdija. Vēl lūpu balzams (aukstajos gadalaikos) vai lūpu spīdums (vasarā). Naudasmaks, atslēgas, telefons, auduma maisiņš – tā jau ir klasika. (Smejas). Vēl plānotājs, salvetes un kaut kas garšīgs (visbiežāk konfektes). Manā somā vienmēr sakrājas kaudzēm čeku. Paņemu veikalos, ielieku somā un tur tie arī krājas. (Smejas.) Agrāk nēsāju arī nagu vīlīti līdzi, bet vienreiz neveiksmīgi iesviedu iepriekšējo telefonu un to vīlīti somā kopā, rezultātā saskrambāju telefona ekrānu.

Ja pareizi atceros, tad Tev ir stilīgais Agneses Kleinas plānotājs. Ar modi esi vairāk uz “Tu” vai uz “Jūs”? 

Jā, jā, man šogad ir. Es tikai, protams, kā tas man mēdz gadīties, aizgulējos un par vēlu izdomāju, ka gribu – vairs nebija koši zilā ar A burtiņu uz vāka. (Smejas.) Gribējās šogad savādāku plānotāju nevis parasto, ko var grāmatnīcās nopirkt.

Ar modi esmu vairāk tomēr uz ”Jūs”. Es bieži nemaz īsti nezinu, kas ir modē.

Protams, redzot pretimnācējas uz ielas, kaut kādas tendences iezīmējas (piemēram, krāsu ziņā), bet es nepievēšu tam tādu uzmanību. Necenšos būt stilīga vai sekot tendencēm. Vairāk skatos, kas patīk, piestāv un uzrunā tieši mani.

Kas Tevī rada vislielāko sajūsmu – grāmatas, filmas, seriāli, mūzika vai varbūt kas cits? 

No nosauktajām lietām – mūzika. Mani sajūsmina arī labas grāmatas vai filmas un tad es nevaru beigt tās ieteikt citiem. (Smejas.) Taču mūzika mani uzlādē. Piemēram, čellu mūzika. Ar sajūsmu to klausos un, ja esmu koncertā, tad arī vēroju pašu čellistu darbībā. Nesen mani sajūsmināja The Piano guys izpildītās dziesmas. Piemēram, versija par dziesmu A thousand years. Skatījos un domāju, ka gribētu tur netālu no viņiem apsēsties un klausīties.
Ārpus minētajām lietām, protams, sajūsmina iedvesmojoši cilvēki, kuriem izdevies sasniegt savus mērķus un sapņus.

Varbūt vari padalīties, kuri ir tie cilvēki, kas konkrēti Tevi iedvesmo visvairāk? 

Pirmais, kurš ienāca prātā – Mārtiņš Freimanis. No Latvijas personībām viņš bija tas, kurš mani iedvesmoja.

No ārzemju cilvēkiem prātā nāk James Arthur. Labi, kāds var šajā brīdī palūkoties uz mani un papurināt galvu, jo es runāju par cilvēku no talantu šova, bet nopietni – viņa stāsts un panākumi ir iedvesmojoši.

Mani iedvesmo daudzi cilvēki, kuri Latvijā ir veiksmīgi īstenojuši savas interesantās idejas biznesa formā. Tie stāsti vienmēr ir gan interesanti, gan iedvesmojoši, jo, par spīti visam, šiem cilvēkiem bizness ir izdevies.  Saistībā ar sfēru, kuru esmu studējusi, mani iedvesmo vairāki fakultātes pasniedzēji – gan viņu personības, gan zināšanas.

Iedomājies, ka visas dzīves laikā Tev jāsaraksta tikai viena grāmata – par ko Tu rakstītu? 

Hmm…. es laikam uzrakstītu komēdiju vai komēdiju ar kaut kādiem pašdarbnieku detektīva elementiem. Drāmu un mīlas stāstu ir jau daudz, tāpēc gribētos atstāt nākošajām paaudzēm (vai vismaz saviem bērniem manuskripta formātā) tādu uzjautrinošu stāstu.

Rakstīji, ka Tev patīk citiem ieteikt filmas, grāmatas un mūziku, tāpēc gribu, lai iesaki intervijas lasītājiem vienu grāmatu, filmu un mūzikas albumu. 

No grāmatām mans ieteikums ir Kristinas Sabaļauskaites ”Silva rerum”. Domājot par filmām, es tiešām nespēju izšķirties, tāpēc piedod, bet atļaujos minēt divas – ”Moonrise Kingdom” un ”Third Star”. Mūzika… par šo es domāju visvairāk. Lai gan mums aiz loga vēl par pavasari nekas nevēsta, es ieteikšu grupu, kuras Preslija stilā izpildītās populāru dziesmu versijas man jebkurā gadalaikā atnes pavasarīgu sajūtu – The Baseballs ”Strings’n'stripes”.

Saku paldies Anetei par atbildēm uz jautājumiem, bet Tev, lasītāj, iesaku apmeklēt Happynorelle blogu, lai rastu idejas labai un intelektuālai izklaidei.  

Dziesmas, kuras iedvesmoja radīt “Krustnagliņas”

Mūzika iedvesmo! Arī tad, kad tiek radīti literārie darbi. Tā kā tagad modē ir publicēt grāmatu un literāro darbu skaņu celiņus, tad arī es nolēmu, ka publicēšu “Krustnagliņu” skaņu celiņu. Viss sākās ar Sam Tsui ”The One That Got Away” dziesmas kaverversiju, kuras vārdi “In another life I Would make You stay” man nepārtraukti skanēja galvā, radīdami iedvesmu un pamatu jaunam romānam turpinājumos. Protams, rakstīšanas procesā bija vēl vairākas dziesmas, kas spēlēja būtisku lomu radīšanas procesā, tāpēc uzskaitīšu svarīgākās

Jessie J – Nobody’s Perfect 

Paramore – When It Rains

Radiohead – Separator 

Halestorm – Here’s To Us 

Sum 41 – Pieces 

Chase and Status – Time 

John Mayer – Free Fallin’ 

Emeli Sande – River 

Gavin DeGraw – Not Over You 

K’NAAN ft. Nelly Furtado – Is Anybody Out There?

Marlon Roudette – New Age 

Westlife – I’ll See You Again

Florence + The Machine – Shake It Out 

Johnny Cash – Hurt

Protams, bija vismaz vēl divtik vairāk dziesmu, kuras sniedza iedvesmu laikā, kad rakstīju “Krustnagliņas”, bet šajā rakstā minētās ir pašas svarīgākās, kuras visspēcīgāk mani ietekmēja. Brīžiem mūzika mani novirzīja no domām, brīžiem spēcīgi iedvesmoja, bet jāatzīst viens, – rakstot literāros darbus, mana “degviela” ir kafija un mūzika. Bez šiem diviem elementiem rakstīšanu nespēju iedomāties.

“Pirmklasīgās” – pirmklasīga skatāmviela “Glee” faniem

Režisora Džeisona Mūra filma „Pirmklasīgās” (Pitch Perfect) ir finansiāli ļoti veiksmīga un tas patiešām pārsteidz, jo filmas aktieru sastāvā atrodama tikai viena plaši atpazīstama aktrise – Anna Kendrika, kura filmā atveido galveno lomu.

„Pirmklasīgās” nav nemaz tik pirmklasīga filma, jo tās sižets ļoti atgādina Reiena Mērfija seriāla  „Radīti skatuvei” (Glee) sižetu – gan filmas, gan seriāla dzīve lielākoties riņķo tikai ap vokālajiem konkursiem un lielākā atšķirība starp šiem abiem veikumiem ir tāda, ka „Pirmklasīgajās” autotune programma izmantota daudzreiz mazākos apmēros. Vairākos ziņu portālos tiek rakstīts, ka „Pirmklasīgās” ir kritiķu visvairāk slavētā gada muzikālā komēdija , tāpēc gribu iebilst, jo spītējot kritiķu uzslavām, es šo filmu par neko īpaši ģeniālu neuzskatu.

Kāds ir filmas stāsts? Beka uzsāk mācības koledžā, kaut gan patiesībā grib kļūt par dīdžeju, tomēr mācības viņa turpina, jo iesaistās meiteņu a capella vokālajā grupā, kas ir nedaudz iestrēgusi iepriekšējā gadsimtā, jo neizpilda neko no jaunākajiem hitiem. Meitenes sagaida a capella grupu konkurss, kurā viņas alkst uzvarēt, bet skaidrs ir viens, – ja līdzšinējie principi netiks lauzti, tad uzvara ies secen…

Bekas lomas atveidotāja Anna Kendrika par lomu šajā filmā izpelnījusies kritiķu uzslavas, bet joprojām man nav skaidrs – par ko īsti? Kendrikas atveidotā varone man šķita kaut kas līdzīgs Bellai no „Krēslas” filmu sērijas – tikpat bezemocionāla, samākslota, stīva un neviena nemīlēta. Pretējās domās esmu par Rebelas Vilsonas atveidoto Resno Eimiju, kura ir smieklīga, atklāta un harizmātiska.

Mērfija seriālā neciešu to, ka autotune tiek izmantots ļoti, ļoti lielos daudzumos, tāpēc priecājos par to, ka „Pirmklasīgajās” varēja dzirdēt īstu cilvēku balsis, kuras nebija „uzlabotas” ar dažādām datorprogrammām. Filmas varoņi gan varēja nebūt tik sekli, bet tā kā šī ir komēdija, tad varoņu seklums un neskaitāmi daudzās klišejas laikam piederas pie normas.

„Pirmklasīgās” ir ļoti viegla satura komēdija, kas skatītāju smadzenes īpaši nenoslogos, jo sižets ir bezgala paredzams, aktierspēle ļoti viduvēja, bet dialogi šķiet jau kādā komēdijā vai lētā pusaudžu drāmā dzirdēti. Nekā jauna, bet pasmieties par filmā dzirdētajiem jokiem var, varoņi ir kolorīti un filmā izpildītās dziesmas ļoti kvalitatīvas. Paredzu, ka „Pirmklasīgās” tuvāko gadu laikā varētu kļūt par filmu, kuru televīzija demonstrēs vismaz vienreiz katrā skolēnu brīvlaikā.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Repa albums, kurā atklājas mākslinieka sāpes un ievainojamība

Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt reperus, kuru mūziku klausos – jāatzīst, ka neesmu liels repa fans, bet ir kāds šī žanra pārstāvis, kura mūzika man ir ļoti, ļoti tuva. Professor Green bieži tiek dēvēts par britu Eminemu, – protams, viņiem ir daudz kopīga, tomēr netrūkst arī virknes atšķirību. 2011.gadā izdotais albums At Your Inconvenience, manuprāt, ir emocionāli dziļš, atklāts un patīkami svaigs.

Pierasts, ka repa albumi ir pārpildīti ar agresiju, tekstiem par seksu, narkotikām, izlaidīgu dzīvesveidu, ielu dzīvi un vēstījumu, kuru grūti nosaukt par sakarīgu. At Your Inconvenience ir patīkami svaigs albums, jo Professor Green klausītājiem parāda savu ievainojamību, kura brīžiem saplūst ar rūgtām pagātnes atmiņām un naidu, kas mijas ar mīlestību.

Sāksim ar dziesmām, kuras vērts atcerēties. At Your Inconvenience noteikti nav mana favorīte, bet ļoti patīk dziesmas video, kurā atrodamas atsauces uz Stenlija Kubrika filmu The Shining. Read All About It ir zināmākā albuma dziesma un tai ir veselas trīs daļas (albumā iekļauta tikai viena – Professor Green un Emeli Sande izpildījumā). Tā ir emocionāli atkailināta dziesma, kurā stāstīts par tēva-dēla attiecībām un repera tēva pašnāvību. Silti iesaku noklausīties šīs dziesmas 2. daļu, kura man neapnīk pat tad, ja dzirdēta desmit reizes pēc kārtas. Remedy noteikti neizceļas ar dziļu vēstījumu, bet dziesma spējīga uzrunāt klausītājus – noteikti enerģiskākais albuma gabals. Ja kāda no albuma dziesmām nav pienācīgi novērtēta, tad tā noteikti ir Astronaut – skaista, klusināta lūgšana, kuras spēks slēpjas tieši rāmajā trauslumā. (Dziesmā stāstīts par sievieti, kura atkarīga no heroīna.) Today I Cried ir tik ļoti pārpildīta ar sāpēm, ka to nevajadzētu klausīties vairākas reizes pēc kārtas – manuprāt, laba, bet pārāk nomācoša dziesma. Forever Falling ir mazliet agresīva, jo tajā ir neliels rokmūzikas piejaukums, bet reps un roks ir organiski sapludināts kopā un dziesmas enerģija ir pozitīvi uzlādējoša.

Par pārējām albuma dziesmām neko izteikti sliktu nevaru teikt, vienīgi vilšanos sagādāja Avalon, kas varēja būt laba dziesma, bet kaut kas tajā nav kā vajag – iespējams, ka pie vainas piedziedājums un Sierra Kusterbeck, kuras balss nav pietiekami spēcīga šai dziesmai. Ja man būtu iespēja izņemt vienu dziesmu no albuma, tad tā noteikti būtu Avalon, kas bojā kopējo noskaņu.

Profesionālu kritiķu vērtējumā šis ir vājš albums, The Daily Telegraph to pat novērtējuši ar vienu no piecām zvaigznēm. Jāatzīst, ka kritiķi netraucē Professor Green plūkt uzvaras laurus, jo britu repera mērķauditorija ir cilvēki, kuriem nospļauties par to, ko saka profesionāli mūzikas kritiķi

VĒRTĒJUMS: 8/10

Seksuāli un emocionāli piesātināts albums – Unapologetic

Jaunāko barbadosiešu dziedātājas Rianas albumu Unapologetic esmu noklausījies vismaz desmit reizes un jāatzīst, ka tas mani ir uzrunājis. Tas nav izcils un noteikti arī nav labākais Rianas albums, bet tajā ir kripatiņa pašas dziedātājas būtības – ne tās, ko parasti atspoguļo mediji. 

Albuma pirmā dziesma Phresh Out The Runway ir diezgan agresīva un arī seksualitātes pārpildīta – tā lieliski raksturo Rianas publisko tēlu , bet mazliet atgrūž klausītāju un tās sintētiskais skanējums nešķiet īsti pievilcīgs. Nākamā ir Diamonds, kas, šķiet, komentārus neprasa, jo šī dziesma izdota arī kā singls un panākumi ir vienkārši apskaužami. Albumā atrodamas dziesmas ar viesmākslinieku piedalīšanos – Numb ar Eminemu, Loveeeeeee song ar Future, Right Now ar Deividu Guettu, Stay ar Mikiju Ekko un Nobody’s Business ar Krisu Braunu. Numb un Loveeeeeee song absolūti neuzrunāja un ceru, ka šīs dziesmas netiks izdotas kā singli, jo Unapologetic albumā ir vairākas galvas tiesu pārākas dziesmas.

Kriss Brauns nesenā pagātnē piekāva savu mīļoto Rianu un tam visam sekoja tiesa, tad baumas par abu saiešanu kopā un šogad abu mīlas stāsts atkal atjaunots un viņi ar dziesmu pasaka, ka viņu attiecības nav citu darīšana. Popsīgā, dumpinieciskā un mazliet pat salkanā Nobody’s Business ir lipīga dziesma un ļoti šarmē tas, kā tiek izrunāts vārds business. 

Tagad parunāsim par dziesmām, kuras ir vērts noklausīties vairāk par vienu reizi.  What Now bija pirmā dziesma no albuma, kas mani uzrunāja – nav nekas ģeniāls, bet pietiekami kvalitatīvs gan. Saistošs šķita arī divu dziesmu sakausējums – Love Without Tragedy un Mother Mary – dziesmas ir emocionāli intīmas un Mother Mary iekļauts arī reliģisks vēstījums, turklāt ļoti patika mierīgā dziesmas atmosfēra un atbalss efekts, kas dziesmu padara vienkārši episku un hipnotizējošu. Par vokāli spēcīgāko un muzikāli augstvērtīgāko varētu uzskatīt Stay.

Labākā albuma dziesma, manuprāt, noteikti ir Half Of Me – dziesmas autore ir lieliskā dziedātāja Emeli Sande un šķiet, ka viņa, rakstot dziesmas tekstu, uztvērusi Rianas būtību. Riana pati atzinusi, ka šī dziesma viņu saviļņojusi un dziesmas teksts liek aizdomāties par to, cik patiesībā maz mēs zinām par saviem elkiem. Mazliet apbēdina tikai tas, ka Half Of Me ir albuma bonusa dziesma, nevis viena no vadošajām dziesmām.

Noslēgumā mazs citāts no Half of Me:

Oh you know me, I’m the life of the party
Beautiful people surround me
Everybody falling in love
Oh you know me, everybody knows that I’m crazy
Sticks and stones, they never break me
And I’m the type that don’t give a fuck

And that’s just the half of it
You saw the half of it.

/Emeli Sande/

VĒRTĒJUMS: 6,5/10 

Albuma vadošais singls Diamonds

Parunāsim par Jaunā gada solījumiem un dzīves plānošanu

Agrāk man patika rakstīt Jaunā gada apņemšanās, kurās ieskicēju absolūti neiespējamas lietas – piemēram, reiz es rakstīju, ka sākšu aktīvi trenēties. Pat muļķim bija skaidrs, ka jau marta sākumā mana apņemšanās būs lauzta, tāpat kā lielākā daļa solījumu, kurus sev devu gadumijā. Tāpēc gribētu ieteikt visiem tikai vienu apņemšanos – izbaudīt dzīvi! 

Ir kāds diezgan muļķīgs, bet ļoti smieklīgs Avicii un Nicky Romero mūzikas videoklips dziesmai I Could Be The One – tas obligāti būtu jānoskatās visiem, kas sastāda bezgala garus sarakstus ar dažādiem Jaunā gada solījumiem. Iedvesmojošs, humoristisks un sasodīti asprātīgs mūzikas video.

Videoklipa varonei arī ir šāds To do list, kurā iekļautie divi punkti man ārkārtīgi patīk. Tātad, pirmais punkts – not give a fuck un otrais – that’s all! Tieši ar šādu dzīves uztveri vajadzētu dzīvot, atceroties, ka vienīgais, kas kavē Tavu sapņu piepildīšanos, esi Tu pats. Nepareizi dara tie cilvēki, kas savus sapņus ierobežo ar tādām domām, kā Ko padomās vecāki, radinieki vai draugi?!

Neceliet debesīs vērtības, kuras par labām atzīst citi – svarīgi ir tas, kādas ir Tavas vērtības. Tev nav jānomet svars tikai tāpēc, ka pasaulē valda slaiduma kults! Tev nav jābaidās no kļūdām tikai tāpēc, ka citi varētu Tevi nosodīt par tām – kļūdīties ir cilvēcīgi. Tev nav jābaidās no izaicinājumiem – pieņem tos un dodies neprātīgā ceļojumā, valkā drēbes, kuras vienmēr esi vēlējies valkāt.

Jādzīvo šodien, nevis jāgaida 1. janvāris, lai kaut ko mainītu, sastādot sarakstu ar dažādiem solījumiem. Būsim reāli – šie saraksti aktualitāti zaudē jau martā vai pat vēl ātrāk un tikai retais šiem solījumiem ir uzticīgs visa gada garumā. Gaidot “īsto dienu”, lai sāktu dzīvot, Tevi var notriekt kravas auto ar uzrakstu 2LATE – protams, es to nedomāju nopietni, bet neizslēdzu arī iespējamību, ka tā patiešām varētu notikt. Ir tikai viens noteikums, kas vienmēr jāievēro – dari lietas, kas dara Tevi laimīgu un ir saskaņā ar Tavām morāles normām un pārliecību!

Te arī iepriekš minētais Avicii un Nicky Romero mūzikas video dziesmai I Could Be The One:

Pasakas notiek arī reālajā dzīvē – no sabiedrības pabiras par mūzikas sensāciju

Foto: Džeimss pirms dalības Lielbritānijas šovā X-Faktors.

Vēl pavisam nesenā pagātnē viņš zaga pārtiku lielveikalos un nakšņoja parkā uz soliņa. Vēlāk gan viņš sāka īrēt necilu istabiņu, kuras īres maksa bija 200 britu mārciņas (apmēram 170 lati) mēnesī. (Lielbritanijā tā ir ļoti zema īres maksa.) Viņš saka: “Es biju sabiedrības pabira.” 

Vēl pavisam nesenā pagātnē viņš par savu lielāko dzīves sasniegumu uzskatīja pajumtes atrašanu, bet pat viņa miteklis nebija nekas dižs, tāpēc jaunais dziedātājs atklāj: “Mana dzīve veda uz nekurieni.”

“Es gāju uz lielveikaliem, tādiem kā Sainsbury’s, un piepildīju plastmasas maisiņu, cenšoties nozagt tik daudz pārtikas, lai pietiktu nedēļai.”

2012. gada X-Faktora uzvarētājs Džeimss Arturs atzīst, ka tolaik neesot bijis tas labākais cilvēks.

Bija laiks, kad dziedātājs cīnījās ar depresiju un, lai to kliedētu, viņš sāka aizrauties ar vieglajām narkotikām. Bija dienas, kad viņš nevēlējās kāpt laukā no gultas un depresija bija tik spēcīga, ka viņš sāka domāt par pašnāvību. “Bet es nekad nebiju pietiekami egoistisks, lai nogalinātu sevi. Man ir četras māsas un tas nebūtu tas labākais piemērs viņām. Viņas ņem priekšzīmi no manis. Es vienmēr esmu vēlējies, lai viņas lepotos ar mani.” Džeimsa māsām pašlaik ir ar ko lepoties, jo Džeimsa Artura singls Impossible ir ātrāk pārdotais singls X-Faktora pastāvēšanas vēsturē. Trīs dienu laikā pārdoti jau 225 000 singla eksemplāri.

Runājot par pagātni, Džeimss atklāj: “Es biju nomākts. Man nebija daudz motivācijas. Savā dzīvē es nebiju tur, kur vēlējos būt.” 

Jaunais dziedātājs apgalvo, ka saskārās ar izmisumu, jo dziedāšana bija vienīgais, ko viņš prata un vēlējās darīt, bet mūždien līdzās bija drūma nolemtības sajūta. Protams, tad nāca X-Faktora atlases un viss mainījās un ierāva Džeimsu neaptveramā panākumu virpulī – beidzot visai Lielbritānijai bija iespēja redzēt un dzirdēt Džeimsa talantu.

Džeimss esot uzrakstījis dažas dziesmas ļoti populārajai puišu grupai One Direction, tāpēc ir pamats domāt, ka Džeimss nākotnē būs ne tikai lielisks dziedātājs, bet arī ļoti pieprasīts dziesmu autors.

Džeimsa tuvākās nākotnes prioritātes? Zobārsta apmeklējums! Iespējams, ka tieši sliktais zobu stāvoklis bija iemesls, kāpēc Džeimss šova laikā smaidīja reti. Bet pat tas netraucēja dziedātājam kļūt par šova lielāko siržu lauzēju.

Džeimss Arturs jau tagad ir ierakstīts mūzikas vēsturē, jo viņa singls Impossible pirmo 24 stundu laikā vietnē iTunes tika pārdots rekordlielā daudzumā – diennakts laikā tika pārdoti 187 000 eksemplāri. (Līdz šim, Lielbritānijas mūzikas vēsturē nevienam nebija izdevies sasniegt tik iespaidīgus pārdošanas apjomus vienas diennakts laikā.)

Dziedātājs atklāja arī to, ka varētu iemīlēties savā mentorē Nikolā Šercingerē – turklāt Džeimss savu mentori sauc par dievieti, bet viņa lielā mīlestība esot britu dziedātāja Šerila Kola, kuru viņš acumirklīgi piekristu apprecēt, ja vien rastos tāda iespēja.

Pasakas notiek arī reālajā dzīvē – galvenais ir nepadoties un ticēt, ka katram ir kāds talants ar kuru spīdēt!

Rakstā izmantoti fragmenti no Džeimsa intervijas The Sun.

Long live the king James Arthur!

2012. gada 9. decembris tiks ierakstīts X-Faktora vēsturē, jo tā bija diena, kad dzima zvaigzne – Džeimss Arturs. Šova iznākums gan nav nekāds pārsteigums, jo X-Faktora tiesneši (arī šova tēvs Saimons Kauels) mudināja skatītājus balsot tieši par Džeimsu. 

Dziesmas stāstu izdzīvo arī reālajā dzīvē

Finālā Džeimss izpildīja divas dziesmas – Mārvina Geija Let’s Get It On un Šontelles Impossible. Diezgan zīmīgi, ka Šontelles dziesmas pamatā ir stāsts par dziedātāju, kura ir ļoti talantīga, bet nepamanīta, tomēr beigās izlauž ceļu uz panākumiem. Uzminiet, kā beidzas Impossible dziesmas videoklips?! Tieši tā, – videoklipa varone iegūst līgumu ar ierakstu kompāniju! Tāpat arī Džeimss izlauza ceļu uz panākumiem – ar smagu darbu, pārdzīvojumiem, fantastisku mentori (Nikolu Šercingeri) un ar unikālu balsi, iegūstot ierakstu līgumu.

 

 

Pirmās septiņas nedēļas šova līderis bija nemainīgs

Pēc šova noslēguma, X-Faktora organizatori publiskoja visas balsošanas tabulas ar rezultātiem un beidzot kļuva skaidrs, kāpēc daudzi baidījās par to, ka šovā varētu uzvarēt Kristofers. Pirmās septiņas nedēļas šova līderis bija Kristofers – katru nedēļu skatītāji viņu iebalsoja pirmajā vietā. Tikai pēc tam, kad no šova tika izbalsota Ella Hendersone, skatītāji saprata, ka viņu favorīti nav drošībā, ja par viņiem aktīvi nebalso. Vokālais sniegums bija mazsvarīgs, ja nebija skatītāju atbalsta.

Fināla balsojums bija pārliecinošs – Džeimss uzvarēja, iegūstot gandrīz 54% skatītāju balsu.

Foto: No kreisās: Kristofers, Džeimss un Džameins.

Kristofers satriekts un slīcina bēdas alkoholā

8. decembris izrādījās liktenīgs Kristoferam, jo uz lielo finālu bija tikai divas vietas, bet viņš bija trešais liekais. Skatītāji lēma, ka lielajā finālā grib redzēt Nikolas Šercingeres puišus – Džeimsu un Džameinu. Kristofers pārdzīvoja par skatītāju lēmumu, bet īpaši sāpīgs viņam šķita fakts, ka neviens no dalībniekiem nebija viņu nosaucis kā savu favorītu vai potenciālo uzvarētāju.

Bija plānots, ka visi šova dalībnieki uzstāsies lielajā šova finālā ar kopdziesmu, bet Kristofers uz mēģinājumu ieradās smagā alkohola reibumā, tādējādi parādot, ka viņš ir izdarījis savu izvēli. Kad 2012. gada X-Faktora lielajā finālā visi dalībnieki izpildīja Ziemassvētku kopdziesmu, tad trūka viens dalībnieks – Kristofers.

Foto: Džeimsam var sekot arī Twitter.com – @JamesArthur23 Varbūt viņš nolems piesekot arī jums! (Kā tas notika manā gadījumā.)

Long live the king James Arthur!

Viņa balsī var saklausīt emocijas, īpaši jau sāpes, viņš ir patiess, sirsnīgs un nebaidās arī raudāt, kad blakus ir Nikola Šercingere. Džeimss Arturs – iegaumējiet šo vārdu, jo viņš būs mūzikas pasaules sensācija! Dziedātājs ar balsi, kurā var dzirdēt sāpes – Džeimss Arturs.

Video: rezultātu paziņošana.