mūzika

Mūzikas albums vientulīgām stundām


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

“I’m covering my ears like a kid
When your words mean nothing, I go la la la
I’m turning off the volume when you speak
Cause if my heart can’t stop it, I find a way to block it I go.”

Šīs Naughty Boy dziesmas “La la la” rindiņas noteikti ir dzirdējis katrs, kurš ar popmūziku ir uz “Tu”, bet, manuprāt, diezgan maza šīs dziesmas klausītāju daļa zina, ka dziļās un neparastās balss īpašnieks, kas šīs rindiņas dzied, ir divdesmit divus gadus vecais britu jaunietis Sems Smits, kuru bieži vien cilvēki jauc ar citu britu jaunieti – 23 gadus veco dziedātāju Džonu Ņūmenu. Smita maģiskā balss ir sajūsminājusi cilvēkus visā pasaulē, liekot tiem vēlēties, lai jaunais dziedātājs dzied viņiem šūpuļdziesmas pirms iemigšanas.

Šā gada 26. maijā, septiņas dienas pēc dziedātāja divdesmit otrās dzimšanas dienas, klausītāju vērtējumam tika nodots Sema Smita debijas albums In The Lonely Hour, kuru izdevusi ierakstu kompānija Capitol Records. Rakstot šo albumu, Smits daudz klausījies norvēģu dziedātājas Maria Mena radītās dziesmas, kā arī smēlies iedvesmu no neatbildētas mīlestības radītajām sāpēm. (Intervijā The FADER jaunais dziedātājs atklājis, ka albums In The Lonely Hour ir par cilvēku, kurā viņš pagājušā gadā iemīlējās, nesaņemot pretmīlu. Smits šajā intervijā arī atklāja, ka viņam nav nekādas attiecību pieredzes, jo par viņa mīlestības objektiem vienmēr kļuvuši cilvēki, kas nav spējuši atbildēt ar to pašu.)

Foto: Sems Smits, uzstājoties SNL

Foto: Sems Smits, uzstājoties SNL

Runājot par albumā iekļautajām dziesmām, varu teikt, ka man tās visas šķiet pietiekami baudāmas, lai klausītos vairāk par vienu, divām un arī trim reizēm. Mana absolūtā šī albuma favorīt-dziesma ir Money On My Mindkuru pēdējo pāris nedēļu laikā noklausos vismaz desmit reizes dienā, bet ne mazāk simpātiska man šķiet Stay With Mekas klausītāju aizrauj ar smeldzi, emocionalitāti un gospeļu kori, kas piešķir dziesmai episkumu. I’ve Told You Now  ir dziesma, kuru bez problēmām un apnikuma varētu klausīties no rīta līdz vakaram (un to es saku bez jebkādas pārspīlēšanas), jo šīs dziesmas vienkāršībā un emocionālajā atkailinātībā slēpjas tās panākumu atslēga. Par pārējām albuma dziesmām neko daudz piebilst nevaru – tās ir smeldzīgas, nedaudz līdzinās viena otrai, ir vokāli ļoti spēcīgas, kā arī katrā no tām ir nedaudz klasiska šarma, kas spēj klausītāju apburt. Nav šaubu, ka arī pēc desmit gadiem Sema Smita dziesmas būs tiesīgas saukties par labu mūziku, jo, radot šo albumu, jaunais dziedātājs nav centies radīt preci, bet mūziku.

Ideāls albums, kuru klausīties vientulīgā stundā, ļaujoties pārdomām un labas mūzikas baudīšanai.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Reičelas Berijas aka Leas Mišelas debijas albums


Foto: Leas Mišelas debijas albuma "Louder" vāciņš

Foto: Leas Mišelas debijas albuma “Louder” vāciņš

Nekad neesmu slēpis, ka man nav izsmalcināta muzikālā gaume, jo pēc Nirvana, The Verve, Džonija Keša vai Radiohead dziesmu klausīšanās ar pavisam tīru sirdsapziņu varu ķerties klāt arī Šerilas Kolas, Olija Mērsa un Avicii daiļradei. Nevar taču visu laiku baudīt kaviāru, jo reizēm gribas arī frī kartupeļus un hamburgerus. 

Viens no ne tiem smalkākajiem albumiem, ko pēdējā laikā klausos samērā bieži, ir Glee zvaigznes Leas Mišelas “Louder”, kas tika izdots šā gada 28. februārī. Aktrise un dziedātāja sevi mūzikas lauciņā pieteica 2013. gada 10. decembrī, izdodot singlu Cannonball, kuru sākotnēji nemaz nebija plānots iekļaut starp albuma dziesmām, bet korekcijas dziesmu sarakstā ieviesa Leas drauga un kolēģa Korija Monteita traģiskā nāve 2013. gada jūlijā. Cannonball autore ir hitu ražotāja Sia, kas rakstījusi dziesmas Eminemam, Riannai, Selīnai Dionai, Britnijai Spīrsai, Šakirai, Kristīnai Agilerai u.c. visā pasaulē zināmiem popmūzikas izpildītājiem. Turklāt Sia ne tikai raksta dziesmas, bet arī pati dzied – zināmākie viņas darbi ir Wild Ones (kopā ar Flo Rida), Titanium (kopā ar Deividu Guettu) un She Wolf (arī kopā ar Deividu Guettu). Sia speciāli Leas albumam sarakstīja vēl divas dziesmas – Batlefield un If You Say So, kura, starp citu, ir veltīta Korija Monteita piemiņai.

Kritiķi šo albumu vērtē kā stipri viduvēju un šis ir tas gadījums, kad man nemaz nav vēlmes apstrīdēt kritiķu viedokli. Jā, albums ir tik popsīgs, cik vien popsīgs kāds mūzikas albums var būt, bet tikai tāpēc negribu albumu saukt par draņķīgu un Leu Mišelu norakstīt kā popmūzikas “junk food”, jo talants viņai ir. Pēc desmit gadiem par “Louder”  noteikti būs aizmirsuši vismaz 90% cilvēku, kas to būs kādreiz noklausījušies, bet īslaicīgai baudīšanai šis albums ir pat diezgan labs.

Foto: Lea Mišela un Korijs Monteits

Foto: Lea Mišela un Korijs Monteits

Un nu mana mīļākā daļa – favorīt-dziesmas! Pirmā, kas mani paņēma savā varā, bija Burn with You, jo tās piedziedājumā ir pāris ļoti skaistu rindiņu: “But I don’t wanna go to heaven/ If You’re going to hell/ I will burn with You”. Nākamā, kas iekaroja manas simpātijas, bija Battlefieldkuru klausoties ir vienkārši neiespējami nedomāt par Koriju Monteitu un viņa traģisko likteni. (Kad pirmoreiz klausījos Battlefield, man pār muguru skrēja skudriņas.)

Nezinu, vai tas bija atbalss efekts vai dziesmas vienkāršība, kas man tik ļoti simpatizēja, bet dziesma Thousand Needles, manuprāt, ir viena no labākajām “Louder” kompozīcijām. Šķiet, ka pēdējā mana favorīte no šī albuma ir Cue the Rain, kuras klausīšanās man vienmēr liek smaidīt, jo tajā ir pozitīva enerģija un dažbrīd pat šķiet, ka Lea, iedziedot šo dziesmu, ir smaidījusi.

Ja man būtu jāizvēlas, kuras divas dziesmas izdot kā nākamos singlus no šī albuma, tad es teiktu, ka Don’t Let Go un Battlefield ir vislielākais potenciāls iekļūt popmūzikas topu augšgalos. Starp citu, nākamais singls tiks izdots šā gada 4. maijā un tas būs On My Way, kas noteikti nav ne labākā, nedz arī sliktākā albuma dziesma.

Noslēgumā varu teikt, ka albumā tomēr ir jūtama Reičelas Berijas (Leas Mišelas atveidotā varone seriālā Glee) piegarša, tāpēc novēlu, lai Lea nākamajā albumā no šī seriāla varones tēla ietekmes atbrīvojas pavisam. Tikai vēlams, lai to nedara tādā veidā, kā Mailija Sairusa atbrīvojās no sev piekabinātā Hannas Montanas tēla.

VĒRTĒJUMS: 4,5/10 

Mūzikas albums ar gabaliņu dvēseles


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Novembra sākumā dienasgaismu ieraudzīja 2012. gada Apvienotās Karalistes X-Faktora uzvarētāja Džeimsa Artura debijas albums James Arthur, kuru izdevusi Saimonam Kauelam piederošā ierakstu kompānija Syco Music. 

Šā gada martā Džeimss paziņoja, ka dodas uz ierakstu studiju, lai uzsāktu darbu pie sava debijas albuma, bet jau pēc astoņiem mēnešiem albums James Arthur, kurš sastāv no 13 dziesmām, tika nodots klausītāju vērtējumam. Pirmās kritiķu atsauksmes dalījās – daži apgalvoja, ka tas ir lielisks, daļa, ka tas ir draņķīgs, bet vairums, ka tas ir viduvējs. Tā kā esmu liels Džeimsa Artura talanta cienītājs, tad daudz nekavējos un iegādājos Džeimsa debijas albuma Deluxe versiju, kuru rotā dziedātāja paraksts, lai pats novērtētu, kāds tad ir 2012. gada X-Faktora uzvarētāja albums. (Deluxe versija sastāv no diviem diskiem – pirmajā iekļautas trīspadsmit kompozīcijas, bet otrajā ir četras dziesmu akustiskās versijas un dziesma Emergency.)

Favorīt dziesmas izkristalizējās ļoti ātri – Recovery, kas decembrī tiks izdota kā trešais albuma singls; Roses – romantiska balāde, kurā Džeimsa un Emeli Sande balsis skaisti harmonizē; Is This Love, kas ir viena no lipīgākajām un enerģiskākajām albuma dziesmām (manuprāt, šo dziesmu vajadzētu izdot kā singlu); un Certain Things, kas ir maigi plūstoša, bet ārkārtīgi skaista dziesma, kuru klausīties atkal un atkal… un atkal. Pats Džeimss atklājis, ka viņa mīļākā kompozīcija no albuma ir Smoke Clouds, kas, manuprāt, nav nekas īpašs. Protams, nevar aizmirst arī par Šontelles dziesmas Impossible kaverversiju, kas kļuva par pirmo albuma singlu un izpelnījās iespaidīgus panākumus – gan mūzikas topos, gan ienākumu ziņā.

Foto: James Arthur Deluxe albuma versija – ar dziedātāja autogrāfu

Foto: James Arthur Deluxe albuma versija – ar dziedātāja autogrāfu

Kad Džeimss vēl piedalījās X-Faktorā, daudz klausījos viņa grupas James Arthur Band albumu, kurā iekļautās dziesmas mani pilnībā pārņēma – īpaši Faded, kurā dziedātāja sāpes var ne tikai saklausīt, bet arī sajust. Tā patiesuma un emocionālā kailuma deva, kas ir James Arthur Band dziesmās, man ļoti pietrūka Džeimsa debijas albumā, jo tieši šīs sāpes, kuras var dzirdēt Džeimsa balsī, bija viens no iemesliem, kāpēc viņam X-Faktora laikā bija tik daudz atbalstītāju.

Pēdējo nedēļu laikā Džeimss nonācis Apvienotās Karalistes dzeltenās preses uzmanības centrā, jo savā Twitter.com profilā regulāri izteica kritiku daudziem dziedātājiem – to skaitā arī grupas One Direction dalībniekiem, kuri, viņaprāt, nemākot dziedāt dzīvajā. (Grupas fani dziedātājam veltīja skarbus vārdus, apgalvojot, ka vēloties Džeimsa nāvi.) Šonedēļ Džeimss izlēma, ka mikroblogu vietnē vairs nečivinās, tāpēc nodeva savu Twitter.com kontu PR cilvēku rokās. Iespējams, ka tas nebija Džeimsa, bet gan Saimona Kauela lēmums, jo grupa One Direction (tāpat kā Džeimss) atrodas Syco Music paspārnē.

Par spīti visām samazgām, ko dzeltenās preses “žurnaļugas” izgāž pār Džeimsu, man viņa mūzika patīk un dziedātāja talantu un godīgumu cienu. Kādreiz gribētu arī apmeklēt kādu no Džeimsa koncertiem, jo dzīvajā viņš dzied labi un viņa dziesmu akustiskās versijas ir fenomenālas.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Hanna Montana ir mirusi! Lai dzīvo Mailija Sairusa!


Foto: "Bangerz" albuma vāciņš

Foto: “Bangerz” albuma vāciņš

“Hanna Montana ir mirusi! Lai dzīvo Mailija Sairusa!” Ar šādiem vārdiem varētu pieteikt aktrises un dziedātājas jaunāko mūzikas albumu Bangerz, kas īpašu sabiedrības uzmanību izpelnījies tieši pateicoties Mailijas trakulīgajai uzvedībai pēdējo mēnešu laikā. Tā vien šķiet, ka divdesmit gadus vecā dziedātāja darījusi visu iespējamo, lai sabiedrība pamanītu to, ka viņa vairs nav Hanna Montana un spēj radīt kompozīcijas un mūzikas videoklipus, kas liek Lēdijai Gāgai nobālēt. 

Protams, netrūkst cilvēku, kas uzskata, ka Mailijas uzvedība MTV VMA balvu pasniegšanā nav attaisnojama un ir absolūti šausmīga, bet cilvēki, kuriem ir kaut kāda sajēga par mūzikas biznesu, saprot, ka viss, ko līdz Bangerz albuma iznākšanas dienai darījusi dziedātāja, ir bijusi tikai veiksmīga sabiedrības provocēšana un uzmanības piesaistīšana, lai neviens nepalaistu garām viņas jaunā albumu nonākšanu mūzikas veikalos. Šķiet, ka Mailija ir visur – uz žurnālu vākiem, dzeltenās preses lappusēs, mūzikas topos, YouTube skatītāko videoklipu sarakstu augšgalos, sarunu šovos un mikroblogu vietnes Twitter.com apspriestāko slavenību vidū.

Foto: Mailija Sairusa un modes fotogrāfs Terijs Ričardss, kurš ir arī dziesmas "Wrecking Ball" videoklipa autors.

Foto: Mailija Sairusa un modes fotogrāfs Terijs Ričardsons, kurš ir arī dziesmas “Wrecking Ball” videoklipa autors.

Ja ignorējam visas Mailijas sabiedriskās aktivitātes, mūždien no mutes izkārto mēli, kas uzsākusi neatkarīgu dzīvi, vulgārās fotogrāfijas, izaicinošo ģērbšanās stilu, dibena kratīšanu un mēģinājumus izlikties par melnādaino sievieti no geto rajona, tad viņas radītā mūzika nešķiet nemaz tik slikta. Tieši pretēji – Bangerz ir diezgan kvalitatīvs popmūzikas albums, kurā daudzu dziesmu sacerēšanas procesā piedalījusies pati Mailija. (Vienmēr pozitīvi vērtēju, ja mākslinieks pats raksta kompozīcijas, kuras izpilda.)

Albuma favorīt-dziesmas noteikti ir ballīšu hits We Can’t Stop, kuru producējis Mike Will Made It (viņš strādājis pie lielākās daļas dziesmu, kas iekļautas Bangerz albumā), romantiskā Adore You, emocionāli spēcīgā Wrecking Ball, kuras videoklips, manuprāt, ir nedaudz par vulgāru dziesmas tekstam, un jutekliski enerģiskā Maybe You’re Right.

Antipātijas izraisīja SMS (Bangerz), kurā dzirdama arī Britnijas Spīrsas balss – dziesma kā radīta, lai to iebradātu popmūzikas mēslainē.  (Tieši tāpat ir arī ar 4×4.) Pārējās albuma dziesmas, kuras neesmu pieminējis, vērtējamas kā viduvējas.

Atzīšos, ka reizēm mani kaitina Mailijas tieksme dziedāt caur degunu, bet vokālās dotības viņai ir, turklāt vērā ņemamas. To apliecina kaut vai nesenā uzstāšanās SNL šovā, kurā Mailija izpildīja divus lielākos Bangerz albuma hitus – We Can’t Stop un Wrecking Ball. (Ja katra viņas uzstāšanās būtu tik korekta un vokāli spēcīga, tad nevienam nebūtu tiesības teikt ko sliktu par šo popmūzikas izpildītāju.)

Viens gan ir skaidrs – Bangerz ir labākais Mailijas albums.

VĒRTĒJUMS: 7/10

2013. gada X-Faktora prognozes


Foto: Apvienotās Karalistes "X-Faktora" 2013. gada tiesneši. No kreisās: Luiss Volšs, Šārona Osborna, Gerijs Bārlovs un Nikola Šercingere.

Foto: Apvienotās Karalistes “X-Faktora” 2013. gada tiesneši. No kreisās: Luiss Volšs, Šārona Osborna, Gerijs Bārlovs un Nikola Šercingere.

Foto: Gerija Bārlova komanda

Foto: Gerija Bārlova komanda


Gerijs Bārlovs šogad izveidojis pat ļoti daudzsološu komandu, kurā ir trīs vokāli spēcīgas grupas – Miss Dynamix, kurā ir trīs meitenes – divas no viņām sākotnēji konkursā piedalījās kā solo mākslinieces, bet viena no viņām startēja citas grupas sastāvā; Kingsland Road – grupa, kuru tiesneši salīdzina ar Take That un izsaka prognozes, ka viņi būs “next big boy band”; trešā grupa – Rough Copy – sākotnēji bija trio, tad kļuva par duetu, bet uz “live” šoviem viņi dosies kā trio. Gerija kategorijā noteikti visspēcīgākā grupa ir Miss Dynamix, kas tika izveidota šova ietvaros, – neizslēdzu iespējamību, ka meitenes varētu arī uzvarēt. 

Foto: Šāronas Osbornas komanda

Foto: Šāronas Osbornas komanda

Sākšu ar to, ka Šāronas Osbornas komanda nekad nav uzvarējusi X-Faktorā, tāpēc šogad viņa apņēmusies to mainīt. Šāronai šogad tikusi “Over 25″ kategorija, kurā viņa iekļāvusi trīs sievietes – Lornu, kurai Robijs Viljamss pārmeta harismas trūkumu; Šelliju, kuru Šārona jau dēvē par dīvu; un Semu, kura iekarojusi gan tiesnešu, gan skatītāju simpātijas. Nešaubos, ka Semai ir visas izredzes uzvarēt šā gada X-Faktorā, jo viņa ir tipiska strādniece, mamma un ģimenes cilvēks, kura ar savu vienkāršību iekaro skatītāju simpātijas. (Sociālajos portālos cilvēki pat dalās pārdomās, ka Sema varētu būt nākamā Sjūzena Boila.)

Foto: Luisa Volša komanda

Foto: Luisa Volša komanda

Daudzi joprojām pauž neapmierinātību par to, ka Luiss Volšs savu puišu komandu izveidoja, atstājot aiz strīpas talantīgo Polu Eikisteru un “šovmenu” Džailzu Poteru, kurš jau tika nodēvēts par jauno Oliju Mērsu. Luisa komandā ir trīs mazāk vai vairāk talantīgi puiši – Lūks, kurš nemazgā matus; Sems, kurš ir harismātisks, bet nav apveltīts ar pašu spilgtāko balsi; un Nikolass, kurš ir tikai sešpadsmit gadus vecs, bet apveltīts ar tādu balsi, ka profesionāļi varētu viņu apskaust. Puišu komanda šogad diezgan vāja, kaut gan Luisam bija visas iespējas, lai izveidotu komandu, kas spētu iekarot visas trīs vietas X-Faktora finālā. Nebēdātu, ja Nikolass uzvarētu, bet neredzu viņu kā dziedātāju, kurš spētu pārdot tūkstošiem un miljoniem albumu visā pasaulē.

Foto: Nikolas Šercingeres komanda

Foto: Nikolas Šercingeres komanda

Ja ir kāda žūrijas locekle, kas nekad neliek vilties, tad tā ir Nikola Šercingere. Pagājušā gadā viņas puišu komanda uzvarēja X-Faktorā, iegūstot gan pirmo (Džeimss Arturs), gan otro (Džameins Duglass) vietu. Nikola varētu likt vēsturei atkārtoties, jo viņas komanda šogad atkal ir visspēcīgākā, jo visas trīs viņas komandas meitenes ir unikālas – Ebija, kuras balsī ir trauslums un maigs jutekliskums; Hanna, kuras dzīvesstāsts ir sirdi plosošs, bet balss liek skudriņām skriet pār muguru; un Tamera, kuras pašpārliecinātība reizēm var būt kaitinoša, bet balss un prasme uzstāties ir zvaigznes cienīgas. Nikolas meitenes ir atmiņā paliekošas un esmu pārliecināts, ka kāda no meiteņu komandas dalībniecēm šogad plūks uzvaras laurus. BET, tīri subjektīvi vērtējot, gribētu, lai uzvar Ebija vai Hanna, jo viņas ir dabiskas, patīkamas, vokāli spēcīgas un ar harismu apveltītas meitenes, bet Tamera spēs iekarot savu vietu mūzikas biznesā arī tad, ja šovā neuzvarēs. (Tāpat, kā to izdarīja Šēra Loida.)

Protams, pagaidām nav zināms, vai kāds, kurš palika ārpus TOP divpadsmitnieka, šovā neatgriezīsies kā “wild card”. Britu interneta ziņu portāli jau publicējuši vairākas ziņas, kurās atspoguļojuši X-Faktora skatītāju sašutumu par to, ka Luiss savā komandā neiekļāva Polu Eikisteru, bet Šārona atraidīja Džozefu Vīlanu. Skatītāji prognozē, ka gadījumā, ja šovā kā “wild card” atgriezīsies Pols, tad visticamāk viņš arī plūks X-Faktora uzvaras laurus.

Gotiski dzīvespriecīgā mode rokmūzikas faniem


Foto: Olivers Saikss

Foto: Olivers Saikss

Šā gada aprīļa sākumā dienasgaismu ieraudzīja britu metāl-roka grupas Bring Me The Horizon jaunākais albums – Sempiternal, kurā iekļautās dziesmas jau paspējušas nokļūt dažādos mūzikas topos, bet, pats galvenais, iekarojušas daudzu grupas fanu sirdis. Protams, viens no veidiem, kā paust atbalstu savai iemīļotajai grupai, ir albumu pirkšana, bet vēl savu piederību grupas faniem var apliecināt ar apģērbu – īpaši jau tad, ja kādam no grupas dalībniekiem ir sava apģērbu līnija. 

Iespējams, ka daudzi BMTH fani nemaz nezina, ka tās solistam Oliveram Saiksam pieder apģērbu līnija Drop Dead Clothing, kuru viņš pats arī ir dibinājis. Saiksa radītais zīmols lieliski atspoguļo paša dziedātāja gaumi un stila izjūtu, ļaujot faniem (gan puišiem, gan meitenēm) iegādāties drēbes, kuras izstaro gan dzīvesprieku, gan nedaudz gotisku auru. Zīmola Drop Dead apģērbus iespējams iegādāties interneta veikalā www.iheartdropdead.com

Kolāžā neliels ieskats Drop Dead vīriešiem domāto apģērbu piedāvājumā.

Kolāžas autors: Dainis Gžibovskis

Kolāžas autors: Dainis Gžibovskis

Papildinājums Latvijas fantāzijas autoru zvaigznājā


koncertfligelisRomāns “Koncertflīģelis” ir jaunā latviešu autora Ingus Macata debija literatūrā, kurā tiek apspēlēta tēma: “Un kā būtu, ja pastāvētu paralēlā pasaule, kurā varētu iekļūt ar mūzikas palīdzību?” 

“Koncertflīģelis” ir stāsts par jaunu un talantīgu pianistu Čelestīno Gregori, kuru piemeklējusi slimība, kas draud padarīt viņu aklu vai pat ievest nāvē. Šis puisis, izmantojot flīģeļa radītās skaņas, spējīgs nonākt Kadencē – pasaulē, kurā valda mūzika. Romānā savītas divas pasaules – reālā un fantāzijas – pirmajā tiek risinātas ģimenes savstarpējās attiecības un notiek cīņa par dzīvību, bet otrajā – cīņa pret ļauno Mallu, kurš grib iznīcināt Kadenci, lai nokļūtu reālajā pasaulē.

Reālās pasaules notikumi grāmatā atainoti ticami, diezgan dabiski un jāatzīst, ka arī saistoši, bet pavisam kas cits ir ar fantāzijas pasauli, kura šķiet samocīta, samākslota un nespēj izraisīt nekādas īpašās emocijas, jo ir stipri divdimensionāla un brīžiem pat pārņem sajūta, ka tā ir lieka šajā romānā. Kadences radīšana nostrādāta diezgan pavirši – vai nu autoram bijis iedvesmas deficīts, vai vienkārši bijis slinkums to visu rūpīgi izplānot un pietiekami saistoši uzrakstīt. Atsevišķs stāsts ir biežā Dieva vārda piesaukšana šajā romānā. Ja sākumā tas nešķiet tik uzkrītoši, tad, tiekot grāmatai pusē, tas sāk kļūt patiešām apnicīgi, jo rodas sajūta, ka autors par katru cenu grib lasītāju pārliecināt par to, cik Dievs ir lielisks. (Man nekas nav pret kristiešiem, jo pats tāds esmu, bet šī viedokļa uzspiešana vienkārši ir pārāk uzkrītoša un uzbāzīga.) 

Ingus Macats ir viens no jauno rakstnieku foruma “Karneola” autoriem – šajā forumā savu talantu izkopušas arī jau zināmas personības – Ellena R. Landara un daudzu fantāzijas romānu autore Laura Dreiže. “Karneola” sevī pulcē jauno fantāzijas un fantastikas rakstnieku paaudzi, jo pagaidām visi publicētie karneoliešu darbi sarakstīti tieši šajos žanros. Ja runājam konkrēti par Ingus Macatu, tad jāatzīst, ka “Karneolas” meitenes ir ar pieredzi bagātākas un arī raksta meistarīgāk, bet par to jaunajam puisim nevajadzētu pārāk satraukties, jo esmu pārliecināts, ka viņš pilnveidosies, daudz rakstīs un centīsies sasniegt jaunas virsotnes. Tomēr mani nepamet sajūta, ka fantāzija un fantastika nav tas lauciņš, kurā jaunajam rakstniekam vajadzētu izpaust savu talantu, tāpēc gribu ieteikt viņam, lai nākamo darbu veido, neizmantojot fantasy elementus, jo bez tiem “Koncertflīģelis” nešķiet zemē metams. Manuprāt, Ingus ir talantīgs, tikai nav izvēlējies sev piemērotāko literatūras žanru, kurā izpaust savas dotības.

VĒRTĒJUMS: 4,5/10 

Eksplozīvais Bostonas duets, kas liks jums vēlēties darīt sliktas lietas


Foto: Duets Sleigh Bells – foto no SNL arhīviem.

Foto: Duets Sleigh Bells – foto no SNL arhīviem.

Nesen žurnāls Rolling Stone publicēja sarakstu ar pēdējās piecgades piecdesmit labākajiem mūziķiem un grupām, kas spēj sniegt labākos un baudāmākos koncertus, priecējot fanus ar augstu kvalitāti ne tikai ierakstos, bet arī klātienē. Šī saraksta pirmajā vietā ierindojies leģendārais Brūss Springstīns, bet topa trīsdesmit otro vietu ieņem kāds maz zināms Bruklinas noise-pop duets – Sleigh Bells.

Sleigh Bells šajā sarakstā apsteidza tādus mūzikas grandus kā Lēdija Gāga, Florence and The Machine, Bruno Marss un Bijonse. Dueta kontā ir tikai divi albumi (Treats un Reign of Terror), kas ar īpaši lieliem panākumiem mūzikas topos neizceļas, tāpēc iekļūšana šajā sarakstā uzskatāma par lielu pagodinājumu.

Foto: Sleigh Bells jaunākā albuma Reign of Terror vāciņš.

Foto: Sleigh Bells jaunākā albuma Reign of Terror vāciņš.

Sleigh Bells kopš 2008. gada ir duets, kas sastāv no ģitārista Dereka Millera un solistes Aleksas Krauzes, bet, dodoties koncertos, viņi pārtop par trio, jo patstāvīgajiem dalībniekiem pievienojas arī ģitārists Džeisons Boijers, kurš Sleigh Bells sastāvā ir kopš 2012. gada. Duets nepārtraukti eksperimentē ar mūzikas žanriem, miksējot popu, roku, pankroku, indie popu un sintētisko mūziku, radot iepriekš nedzirdētus skaņdarbus, kas patīkami kontrastē ar mūsdienu populāro mūziku.

Dueta skanējums ir skaļš, masīvs, brīžiem trokšņains un pat ļoti agresīvs, bet baudāms, jo stipri atšķiras no mainstream mūzikas, kas katru dienu skan gandrīz katrā radiostacijā. Varētu pat teikt, ka Sleigh Bells iedvesmo dumpiniekus. Daudzi grupas fani teikuši, ka klausoties dziesmu Crown On The Ground, viņiem rodas vēlme ālēties un darīt sliktas lietas, bet šķiet, ka Sofijas Kopolas filmas The Bling Ring cienītājiem šī dziesma vienmēr asociēsies ar Emmas Vatsones frāzi  „I wanna rob!” . (Šī dziesma dzirdama arī režisora Deivida Kepa filmā Premium Rush.) Crown On The Ground gan nav izdota kā singls, bet tā ir viena no populārākajām dueta kompozīcijām.

Pagājušā gada sākumā Dereks un Aleksa uzstājās Saturday Night Live šovā, kurā izpildīja divas kompozīcijas, izpelnoties skatītāju atzinību un pozitīvas atsauksmes.

Ja ir vēlme iepazīt Sleigh Bells daiļradi, tad ieteiktu sākt ar Rill Rill, kas ir duetam netipiski mierīga un harmoniska kompozīcija, kuru var klausīties atkārtoti pat vairāku stundu garumā, neiedzīvojoties ausu sāpēs. (Pretēju efektu var panākt ar Crown On The Ground, kuras skanējums ir agresīvs un ausis nesaudzējošs.) Šo kolorīto Bostonas duetu vislabāk raksturo 2010. gada singls Infinity Guitars, kas, manuprāt, ir labākais, ko Sleigh Bells radījuši. Man parasti nepatīk, ka mūsdienās cilvēki lieto vārdu „seksīgs” pārāk bieži, bet šoreiz atļaušos teikt, ka Sleigh Bells mūzika ir patiešām seksīga, jo tajā ir spēcīga enerģija, kas spējīga atdzīvināt kaisli un ugunīgu temperamentu gandrīz katrā šī dueta klausītājā.

Zināms, ka 2013. gadā gaidāms Sleigh Bells trešais albums, bet, kāds tas būs – tā ir mistērija, jo Dereka un Aleksas tieksme eksperimentēt ar mūziku spējīga radīt pārsteigumus gan klausītājiem, gan viņiem pašiem.

Zviedru meitene ar Riannas balsi


introducing

Viņa ir tikai piecpadsmit gadus veca zviedru meitene, bet jau tagad tiek salīdzināta ar pasaules popmūzikas sensāciju, barbadosiešu dziedātāju Riannu. Savus pirmos uzvaras laurus viņa plūca desmit gadu vecumā, uzvarot Zviedrijas talantu šovā Talang 2008, bet šā gada sākumā tika izdots viņas debijas albums – Introducing. Iepazīstieties – Zara Larsson

Vairums cilvēku, klausoties Zara Larsson singlu Uncover, domā, ka Rianna izdevusi jaunu singlu, jo abu dziedātāju balsis ir tik ļoti līdzīgas, ka abas var vienkārši sajaukt. (Šo līdzību varētu noliegt tikai cilvēks, kuram uz ausīm “sēž lācis”.) Jau desmit gadu vecumā šī meitene bija apveltīta ar balsi, kuru varētu apskaust pati Selīna Diona.

Video: Zara Larsson izpilda Selīnas Dionas megahitu My Heart Will Go On šova Talang 2008 finālā.

 

2012. gadā dziedātāja parakstīja līgumu ar mūzikas ierakstu kompāniju TEN Music Group, kas pieder kompānijai Universal Music AB. Šā gada 21. janvārī tika izdots viņas pirmais minialbums Introducing, kura vadošais singls Uncover Zviedrijā ieguvis platīna statusu.

Video: Dziedātājas līdz šim lielākais singls Uncover.

 

Dziedātājas pirmajā minialbumā ir piecas dziesmas, kas tikai nedaudz ieskicē meitenes stilu un parāda viņas vokālās spējas. Protams, piecas dziesmas ir diezgan maz, lai spriestu par dziedātāju, bet jāatzīst, ka viņa ir ļoti jauna, talantīga un daudzsološa, tāpēc man patīk domāt, ka viņai viss vēl priekšā. Turklāt šā gada 27. martā tika paziņots, ka drīzumā gaidāms dziedātājas nākamais minialbums, no kura viena dziesma (She’s Not Me) jau nodota klausītāju vērtējumam.

 

Dziedātāja arī aktīvi blogo, tāpēc, ja saproti zviedru valodu, vari apmeklēt viņas blogu, kurā meitene raksta par dažādām lietām – mūziku, modi, pasākumiem, ēdienu, kosmētiku un arī par Džastinu Bīberu.

Ja šī meitene pareizi mācēs likt lietā savu talantu un neizmainīs to sīknaudā, tad varu garantēt, ka Zara Larsson mūzikas biznesā darīs lielas lietas.

Paramore albums “Paramore” – bez Farro brāļiem, bet ar jaunu skanējumu


paramore.paramoreCilvēki, kas mani labi pazīst, zina, ka Paramore ir viena no manām visu laiku mīļākajām grupām, tāpēc viņu ceturtais studijas albums “Paramore” acumirklī iekaroja manu uzmanību. Jau pirms albuma noklausīšanās man bija skaidrs, ka “Paramore” albums stipri atšķirsies no iepriekšējiem grupas veikumiem, jo šis ir pirmais, kura radīšanā nav palīdzējuši Farro brāļi, kas 2010. gadā grupu pameta. Uzreiz jāatzīst, ka Farro brāļu aiziešana mainījusi Paramore skanējumu, ieviešot tajā jaunas vēsmas. 

Grupas sastāvā ir palikuši trīs dalībnieki – Heilija Viljamsa, Teilors Jorks un Džeremijs Deiviss. No jaunākā grupas albuma “Paramore” izdoti jau divi singli – Now un Still Into You. Albums ir tikai pāris dienas vecs, bet tas jau paspējis izraisīt aktīvas diskusijas Paramore fanu vidū – ir tādi, kuriem jaunais skanējums šķiet svaigs un baudāms, bet ir arī tādi, kas saka, ka Paramore pievīluši savus fanus, jo no vecā labā Paramore maz kas pāri palicis.

Jau iepriekš atvainojos, ja nebūšu objektīvs, jo esmu Paramore fans jau ļoti ilgu laiku un ir grūti kritizēt grupu, kuras darbus apbrīno un klausies gandrīz katru dienu.

Noklausījos pirmo singlu (Now) no jaunā Paramore albuma un domāju, ka viss albums būs diezgan agresīvs, enerģisks un pārpildīts ar eksperimentāliem gabaliem, bet patīkami pārsteidza tas, ka mani sagaidīja kontrasti un rūpīgi noslīpētas dziesmas. Singls Now sniedz maldinošu priekšstatu par albumu, jo “Paramore” ir diezgan mierīgs, harmonisks un pārdomas raisošs. Albuma otrais singls Still Into You ir daudz veiksmīgāks par pirmo, jo tā skanējums ir tīrāks un nav tās haotiskuma sajūtas, kas pārņēma klausoties Now.

Tagad parunāsim par favorītdziesmām. Pirmā manas simpātijas iekaroja mierīgā Last Hope, kuras skanējums man šķita vienkāršs, bet pietiekami labs un emocionāls, lai iekarotu visas manas simpātijas. Ar Still Into You gāja sarežģītāk, jo, kad to dzirdēju pirmoreiz, man tā šķita pārāk popsīga un grupai nepiemērota, bet tad noklausījos to vairākas reizes un sapratu, ka patiesībā tā ir pat ļoti laba, lipīga un piemērota, lai to izdotu kā singlu. Klausoties Proof, man gribas smaidīt un dziedāt līdzi piedziedājumam, tāpēc ir skaidrs, ka uzskatu arī šo dziesmu par izdevušos. Zinu, ka daudzi nebūs ar mani vienisprātis, bet viena no skaistākajām albuma dziesmām ir Hate To See Your Heart Brake, kuras nekomerciālais formāts un skanējums ir patiešām īsta bauda ausīm jeb, kā amerikāņi teiktu – eargasm. Dziesmā Ain’t It Fun iepīti gospeļa elementi, kas dziesmu padara enerģisku, svaigu un grupai netipisku, bet viennozīmīgi arī lielisku. Pieminēšanas vērtas ir arī divas albumā iekļautās interlūdijas  – Moving On un I’m Not Angry Anymore.

Kritiķi albumu vērtē kā ļoti veiksmīgu un arī es gribu pievienoties viņu vērtējumam. Sākumā gan bija grūti pieņemt Paramore jauno skanējumu, bet tad sapratu, ka grupa aug un grib, lai fani aug līdzi viņu mūzikai. Kā nekā nākošgad Paramore svinēs jau desmito pastāvēšanas gadadienu – tas ir ļoti daudz, ja ņem vērā faktu, ka grupas soliste Heilija ir tikai divdesmit četrus gadus veca.

VĒRTĒJUMS: 9/10