seriāli

Būt citādākam


Foto: Filmas DVD vāciņš

Foto: Seriāla DVD vāciņš

Pēc tam, kad pārstāju skatīties The Walking Dead seriālu, domāju, ka ilgi vairs seriālus par zombijiem neskatīšos, jo tolaik šķita, ka zombiju tēma ir sevi izsmēlusi un apaugusi ar apnicīgām klišejām. Tomēr tad manā uzmanības lokā nonāca britu seriāls In The Flesh, kurš jau ar pirmajām divām sērijām kļuva par manu absolūto zombij-seriālu favorītu. 

Ar ko tad šis seriāls atšķiras no citiem zombij-seriāliem? Galvenokārt ar dziļumu, jo seriāla scenārija autors Dominiks Mičels zombijus parādījis citā gaismā, liekot skatītājiem domāt par to, ka katrs no šiem zombijiem ir kāda dēls, brālis, tēvs, mīļotais, brālēns utt. In The Flesh liek skatītājiem uzdot sev jautājumu: “Kā mainītos mana attieksme, ja es uzzinātu, ka kāds no maniem tuviniekiem ir citādāks?” Tieši tā – citādāks, nevis zombijs, jo šajā seriālā zombiju tēls ir izmantots tikai kā rīks, ar kuru šo citādību vizuāli izcelt.

Sākotnēji Mičels nemaz nerakstīja stāstu par zombijiem, bet gan par garīgi slimu puisi, kurš atgriežas mājās pēc tam, kad vardarbīgi uzbrucis kādam cilvēkam. Seriāla idejas autors stāstu nedaudz izmainīja, cerībā, ka zombiju tēma daudz labāk spēs piesaistīt cilvēku uzmanību, lai viņa vēstījums sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju. Un Mičelam tas izdevās!

In The Flesh galvenais varonis ir Kīrans Vokers (Lūks Ņūberijs) – jauns puisis, kurš beidzis dzīvi, izdarot pašnāvību, pēc laika atgriezies kā zombijs, pēc tam izgājis rehabilitācijas kursu speciālā zombiju klīnikā, un visbeidzot arī atgriezies savās mājās, lai stātos aci pret aci ar saviem pagātnes dēmoniem. Puiša vecāki dēla atgriešanos uztver ar lielu prieku un arī ar raizēm par to, kā viņu dēla atgriešanos uztvers sabiedrība, bet Kīrana māsa Džema (Herieta Keinza) pret brāli izturas ar nicinājumu, jo uzskata, ka īstais Kīrans Vokers ir miris.  Ir cilvēki, kas mīl šos zombijus un ir cilvēki, kas tos nīst, bet visam pa vidu ir arī baznīca un kristīgie fanātiķi, kas šajā seriālā atainoti kā diezgan tumsonīgi indivīdi.

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no seriāla

Seriālā ir daudz intrigu, bet, manuprāt, pati pirmā un lielākā intriga ir tā, kāpēc Kīrans izdarīja pašnāvību?

In The Flesh skatītājiem liek daudz domāt un ir pat grūti uzskaitīt visas tās tēmas, kuras šajā seriālā ir iekļautas, tieši tāpēc man šis britu veikums tik ļoti patīk. Seriāla veidotāji ir izpildījuši galveno uzdevumu – viņi ar savu darbu likuši skatītājiem domāt par aktuālām un svarīgām tēmām, kuras sabiedrībai bieži vien patīk ignorēt vai nosodīt, iepriekš tajās pat neiedziļinoties.

Foto: Kadrs no seriāla

Foto: Kadrs no seriāla

Skatoties seriālus vai filmas par zombijiem, vairums skatītāju gaida vardarbīgas ainas, daudz asiņu, varoņus, kas bezbailīgi un ātri nogalina zombijus, kā arī pašus zombijus, kas ir sekli bezsmadzeņu radījumi, kuri ir ļauni un nav pelnīju nekādu žēlsirdību. Tieši tāpēc In The Flesh ir uzskatāms par svaigu dvesmu zombij-filmu un zombij-seriālu lauciņā, jo šajā seriālā lielākā ļaunuma titulu saņem nevis zombiji, bet gan cilvēku seklā domāšana un nevēlēšanās izprast citus.

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

Seriāls distopiju faniem


The-100-poster-falling-verticalAtzīšos, ka, analizējot dažādus nākotnes scenārijus, biežāk domāju nevis par to, ko es darīšu, kad būšu pusmūža vecumā, bet gan par to, kāda pasaule izskatīsies ilgi pēc tam, kad būšu miris. Vai nākotnes pasaulē valdīs utopija vai distopija? Laikam jau tieši tāpēc sāku skatīties Džeisona Rotenberga režisēto seriālu The 100, kas piedāvā savu versiju par to, kāda izskatīsies cilvēces nākotne. 

Seriāla notikumi risinās 97 gadus pēc kodolkara, kas iznīcinājis gandrīz visu civilizāciju un padarījis planētu Zeme neapdzīvojamu. Tieši tas ir iemesls, kāpēc apmēram 2400 izdzīvojušo cilvēku mitinās milzīgā kosmosa stacijā, kas tiek saukta par Arku, un par atgriešanos uz planētas Zeme tuvāko gadu laikā nemaz neplāno, bet… Pienāk diena, kad 100 Arkas likumpārkāpēji (jaunieši un viens bērns) tiek nosūtīti uz planētu Zeme, lai pārbaudītu, vai planēta ir kļuvusi apdzīvojama. Tomēr šī misija tiek veikta ne tikai tāpēc, lai atbildētu uz šo jautājumu, bet arī tāpēc, ka kosmosa stacijā strauji izsīkst skābekļa rezerves un vairs nav nozīmes tam, vai cilvēki mirs no radiācijas uz planētas Zeme, vai arī no skābekļa trūkuma Arkā. (Nosūtīto jauniešu patiesā misija ir paildzināt dzīves ilgumu Arkā palikušajiem, atstājot tiem savu skābekļa normu.) Vairums no šīs misijas īstenotājiem jauniešu nosūtīšanu uz Zemi uztver kā nāvessodu, jo netic, ka Zemi iespējams apdzīvot tik neilgu laiku pēc kodolkara beigām.

Seriālu caurvij dažādas intrigas un pamīšus tiek atainota gan notikumu attīstība uz Zemes, gan kosmosā, turklāt ļoti simpatizē tas, ka seriāla veidotāji nav novilkuši striktu līniju starp ļaunajiem un labajiem. Periodiski gan izveidojas divas karojošas frontes, bet tikpat ātri šīs frontes apvienojas vienā, lai cīnītos pret kādu lielāku ļaunumu, kā arī lai atrisinātu dažādas problēmas, kurām nav ne gala, ne malas.

Foto: Kadrs no seriāla

Foto: Kadrs no seriāla

Par aktieriem man nav īpaši daudz ko teikt – tāda viduvēja aktierspēle, bet nekas tāds, lai saķertu galvu šausmās vai bezgala ilgi jūsmotu. Brīžiem kaitina Elaizas Teilores atveidotā Klārka, kas nosacīti ir galvenā varone, jo viņas stūrgalvība un paštaisnums tiešām “spēlē uz nerviem”. Mans The 100 favorīt-aktieris ir Džaspera atveidotājs Devons Bostiks, kurš daudziem kino faniem zināms no Diary of a Wimpy Kid filmu sērijas, kurā Bostiks atveido Grega brāli Rodriku. (Tas gan absolūti neattiecas uz šo seriālu, bet Devons Bostiks vizuāli ir pārsteidzoši līdzīgs jaunajam un talantīgajam aktierim Ezram Milleram.)

Pieļauju, ka šis seriāls noteikti patiks rakstnieka Hjū Hovija darbu faniem, jo idejiski un sižetiski Hovija “Vilna” un Rotenberga The 100 ir diezgan līdzīgi darbi.

Jau šī gada 11. jūnijā tiks noslēgta seriāla pirmā sezona, bet topošie un esošie The 100 fani var nesatraukties, jo seriāla veidotāji paziņojuši, ka būs arī otrā sezona.

VĒRTĒJUMS: 6,5/10

Kur paliek mans brīvais laiks?!


Foto: No kreisās – Saimons, Kellija, Neitans, Ališa, Kērtiss.

Foto: No kreisās – Saimons, Kellija, Neitans, Ališa, Kērtiss.

“Vairs nekādu jaunu seriālu!” – ar šādu solījumu es sevi mānu jau vairākus gadus, bet, kad šā gada novembra sākumā noskatījos pirmo Misfits seriāla sēriju, teicu sev “Pie velna solījumus!” Hovarda Overmena radītais seriāls, kurā stāstīts par pieciem atkritējiem, acumirklī kļuva par manu jaunāko apmātību. 

Pieci jaunieši – Kērtiss (Neitans Stjuarts–Džarets), Saimons (Ivans Rions), Kellija (Lorēna Soča), Ališa (Entonija Tomasa) un Neitans (Roberts Šīhans) – izcieš sodu par saviem kriminālajiem pārkāpumiem, strādājot probācijas dienesta piespriestos darbus, kad izceļas vētra, kuras laikā jauniešus sasper zibens. Visi izdzīvo un ar dažādiem laika intervāliem nonāk pie atklājuma, ka vētras laikā ieguvuši superspējas – jāpiebilst, ka šīs jauniegūtās spējas gan netiek izmantotas, lai glābtu pasauli, jo jauniešiem pašiem savu problēmu ir gana daudz. Piemēram, seriāla varoņi diezgan ātri pamanās nogalināt savu probācijas darbu vadītāju.

Foto: Misfits DVD vāciņš

Foto: Misfits DVD vāciņš

Seriāls ir ilgdzīvotājs – jau apritējuši četri gadi, kopš pirmā sērija tika nodota skatītāju vērtējumam, bet šā gada oktobrī tika atklāta jau piektā Misfits sezona. Tie, kas domā, ka Misfits ir sava veida X-cilvēki, smagi kļūdās, jo seriāla varoņiem nav tikpat kā nekā kopīga ar fantāzijas filmu varoņiem, kuri savas spējas pielieto, lai padarītu pasauli labāku. Tieši šajā oriģinalitātē un banalitāšu iztrūkumā slēpjas seriāla panākumu atslēga.

Priecē, ka seriāla veidotāji izvēlējušies mazpazīstamus aktierus, tādējādi piedāvājot skatītājiem ne tikai svaigu skatu uz supervaroņu tēmu, bet arī neredzētas sejas. Vislielākā fanu bāze noteikti ir Roberta Šīhana atveidotajam Neitanam, kurš ir nedaudz kaitinošs, diezgan vulgārs un ļoti komisks varonis, bet viņa citāti un izdarības seriāla fanu vidū izraisījušas sajūsmu. Ne mazāk simpatizē Ivana Riona atveidotais Saimons, kurš ir vienpatis, un Lorēnas Sočas atveidotā Kellija, kuras akcents ir kaut kas tāds, ko grūti izdabūt no galvas. (Šķiet, ka “I’m a fookin’ rocket scientist!” ir viņas populārākā frāze.) Kellija gan nav tā pati skaistākā seriāla meitene, bet viņa ir dabiska, puiciska un apveltīta ar labu humora izjūtu – tieši šīs īpašības viņu padara ļoti pievilcīgu.

Spēcīgās valodas un rupjo joku dēļ, Misfits gan nebūtu ieteicams bērniem, bet pārējiem silti iesaku šo seriālu padarīt par savu brīvā laika kavēkli. Par spīti tam, ka rudens man ir ļoti pārpildīts ar darbiem, Misfits seriālam es vienmēr atrodu laiku, pat tad, ja jāupurē kāda cita seriāla skatīšanās vai miega stundas.

Viens no visu laiku labākajiem seriāliem!

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

Dzīve zem kupola


Foto: No seriāla "Under The Dome" publicitātes materiāliem.

Foto: No seriāla “Under The Dome” publicitātes materiāliem.

Nemelošu, ja teikšu, ka Stīvena Kinga, Braiena K. Vogana un Stīvena Spīlberga veidotais seriāls „Under The Dome” ir viens no šī gada gaidītākajiem seriāliem, kurš jau tagad iekarojis plašu skatītāju uzmanību visā pasaulē. Jāpiebilst arī tas, ka gandrīz katrs seriāla skatītājs jau paspējis pazoboties par to, ka idejiski tas ļoti līdzinās „Simpsonu” filmai. 

2007. gadā pirmizrādi piedzīvoja „Simpsonu” filma, 2009. gadā grāmatnīcu plauktos nonāca Stīvena Kinga romāns „Under The Dome”, bet 2013. gada 23. jūnijā pirmizrādi piedzīvoja  seriāls „Under The Dome”, kurš balstīts uz Kinga romānā aprakstītajiem notikumiem. Hronoloģija pierāda, ka Kings faktiski būtu varējis romāna ideju „aizņemties” no Meta Greininga („Simpsonu” radītāja). Varbūt Šausmu Karalis patiešām iedvesmojās no dzeltenās amerikāņu ģimenītes un nolēma radīt savu stāstu par pilsētas dzīvi zem kupola, bet esmu drošs, ka Kingam jau sen apnicis tas, ka viņa fantastikas/šausmu/mistērijas garadarbs tiek salīdzināts ar „Simpsonu” filmu.

Foto: Kadrs no "Simpsonu" filmas.

Foto: Kadrs no “Simpsonu” filmas.

Seriālā stāstīts par kādu pilsētu, kas kādu dienu tiek palikta zem kupola, gluži kā Ziemassvētku sniega bumba, kurā ieslodzīti veseli ciemati un pilsētas kopā ar visiem to iedzīvotājiem. Pilsētas iedzīvotāji ir dažādi – lezbiešu pāris, sliktais puisis Bārbijs (Mike Vogel), kurš patiesībā ir lāga vīrs, neatlaidīgā un talantīgā žurnāliste Džūlija (Rachelle Lafevre), psihopāts Juniors (Alexander Koch), jaukā policiste Linda (Natalie Martinez), mazais ģēnijs Džo (Colin Ford) un daudzi citi. Varoņu daudzums seriālā ir iespaidīgs, tāpēc seriāla pirmās pāris sērijas rada nelielu jucekli galvā, jo nav īstas skaidrības, kurš ir svarīgs varonis, bet kurš kalpo tikai kā fona dekorācija. Turklāt gandrīz katram varonim ir kāds skelets, kas paslēpts skapī vai aprakts mežā (kā tas ir Bārbija gadījumā) – tas arī uztur intrigu, kaut gan galvenā „Under The Dome” intriga paliek nemainīga – no kurienes uzradies mistiskais kupols?

Foto: Stīvena Kinga romāna "Under The Dome" vāks.

Foto: Stīvena Kinga romāna “Under The Dome” vāks.

Ir aktieri, kuru veikums seriālā ir slavējams (piemēram, tā tas ir Reičelas Lafevre gadījumā), bet lielākoties „Under The Dome” varoņi šķiet garlaicīgi un nepārliecinoši, brīžiem pat kaitinoši (īpaši jau Brita Robertsone). Bieži seriāla notikumi rada „nu un?!” sajūtu, jo „Under The Dome” stāsts nešķiet pārliecinošs un kaut kas pārāk oriģināls, jo būtībā gandrīz viss griežas ap mazpilsētas intrigām, kuras apspēlētas jau daudzās filmās, grāmatās un seriālos. Var jau teikt, ka mistērijas piešprice sniedz seriālam svaigumu, bet lielākā „Under The Dome” mistērija ir tā, kā māja var uzliesmot kā ar benzīnu aplieta, bet vēlāk turpināt mierīgi degt, nesadedzinot cilvēku, kurš tajā ieslodzīts krietnu laika posmu?! Saprotu, ka šis ir fantastikas seriāls, bet daudzas ainas tajā vienkārši nozog skatītājam ticamības momentu.

Esmu drošs, ka „Under The Dome” nenokļūs manu 2013. gada mīļāko seriālu sarakstā, bet arī draņķīgs tas nav, tāpēc  turpināšu sekot turpmākajiem seriāla pavērsieniem un cerēšu, ka ar laiku tas kļūs tikai labāks. Tomēr nebrīnīšos, ja seriāls nepiedzīvos 2. sezonu.

VĒRTĒJUMS: 5/10

Mātes mīlestības spēks jeb psiha pirmsākums


bates.motelTāpat kā katram kokam ir saknes, tā arī katram stāstam ir savs sākums – arī stāstiem par maniakāliem slepkavām un varmākām. Seriāla Bates Motel režisors Entonijs Kipriano piedāvā skatītājiem ceļojumu pagātnē, lai iepazītos ar Normu Beitsu un viņas dēlu Normanu. Ja esi kino klasikas cienītājs, tad Normana Beitsa vārds tev noteikti nav svešs – tieši tā, Bates Motel pastāstīs tev to, kas notika ar Normanu un viņa māti pirms Alfrēda Hičkoka Psiho.

Dušas ainu no Alfrēda Hičkoka Psiho varētu ierindot baisāko šausmu kino ainu topa augšgalā, jo tā daudziem kino skatītājiem uz ilgu laiku laupījusi labpatiku pret mazgāšanos karstā dušā. Šoreiz gan liksim mierā Hičkoku, jo, ja tā drīkst izteikties, tad Bates Motel seriālam Hičkoks ir mūza (vai labāk būtu teikt – iedvesmotājs). Šoreiz visi lauri par Normana Beitsa stāstu pienākas seriāla režisoram Entonijam Kipriano, rakstniekam Robertam Blokam un seriāla aktieriem.

Noslēpumainos apstākļos mirst Normana tēvs, tāpēc viņa māte Norma nolemj pamest  Arizonas štatu, lai uzsāktu jaunu dzīvi tālu prom – Oregonas štatā. Māte nopērk moteli, lai veidotu ģimenes biznesu, Normans uzsāk mācības jaunā skolā, septiņpadsmit gadus vecais puisis ātri iekaro vietējo meiteņu simpātijas un kopdzīve ar māti šķiet gluži vai idilliska. Bet tad uzrodas bijušais moteļa īpašnieks, kurš no īpašuma šķīries piespiedu kārtā, tāpēc vēlas atgūt savas ģimenes īpašumu. Kādā naktī vīrieti piemeklē nevaldāmas dusmas un viņš atkal apciemo Normu, tikai šoreiz, lai izvarotu viņu. Normans māti izglābj, bet viņa, dusmu aizmiglota, nogalina atbruņoto vīrieti un ģimeniskā idille izkūp gaisā, jo nu jāslēpj līķis.

Aktieru sastāvs seriālam izvēlēts veiksmīgi – Vera Fārminga Normas lomā, Fredijs Haimors Normana lomā, Makss Tiriots Dilana lomā un Olīvija Kuka Emmas lomā. Fredijs Haimors ir perfekts Normana lomā, jo ir daudzdimensionāls un pilnasinīgs, turklāt viņš skatītājos reizē raisa gan simpātijas, gan apslāpētas bailes. Veras Fārmingas atveidotā Norma ir valdonīga sieviete, manipulatore, kuru vienlaicīgi gribas gan žēlot, gan ienīst, tāpēc arī Norma ir staigājošs rēbuss, kuru skatītāji vēlas atminēt.  Šķiet, ka filmā ir tikai viena izteikti labā varone un tā ir Olīvijas Kukas atveidotā dīvainīte Emma, kuru vada labi nodomi un tīra sirds.

Veras Fārmingas uzvārds man šķita jau iepriekš dzirdēts, kaut gan skaidri zināju, ka neesmu redzējis nevienu filmu, kurā viņa būtu piedalījusies, tāpēc mazliet parakos aktrises biogrāfijā un atklāju, kāpēc man arī viņas seja šķita redzēta. Vera Fārminga ir Taisas Fārmingas vecākā māsa  (Taisa ir seriāla American Horror Story pirmās sezonas zvaigzne). Abas māsas šķir divdesmit viena gada vecuma starpība un arī fakts, ka Vera sapņoja par aktrises karjeru, bet Taisai aktrises darbs nemaz nešķita tik vilinošs.

Ja runājam par seriālu, tad jāsaka, ka tas sevī slēpj daudzus sižeta pavērsienus un ir grūti kādam uzticēt savas simpātijas, jo varoņi ātri vien apmet kažokus uz otru pusi, no labajiem kļūstot par ļaunajiem un otrādi. Galvenā tēma šajā seriālā ir mātes-dēla mīlestība, kas sākumā šķiet aizkustinoša, bet pēc tam tā transformējas slimīgā, biedējošā un pat atbaidošā. Turklāt tās niecīgās un šķietami nevainīgās intimitātes detaļas šķita pat ļoti šķebinošas. Seriāls ir veidots ļoti prasmīgi, tas ir baudāms, neparedzams, kaut gan gala rezultāts Hičkoka darbu cienītājiem jau ir zināms.

Protams, man bail nākt klajā ar pārsteidzīgiem secinājumiem, bet nešaubos, ka Bates Hotel būs viens no maniem 2013. gada mīļākajiem seriāliem.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Vai trešā AHS sezona būs stāsts par Salemas raganām?!


salema

Jauna American Horror Story sezona, jauns stāsts un jauni minējumi par to, kas tad šoreiz būs Raiena Mērfija radītā seriāla epicentrā. Seriāla veidotāji jau devuši mājienus, ka jaunā AHS sezona būs burvīga, jo tajā darbosies raganas. 

Mērfijs izveidojis savdabīgu draudzību ar AHS aktieriem, jo nemaz negrasās no viņiem tik vienkārši atvadīties, tāpēc režisors viņus apstiprinājis lomām arī jaunajā seriāla sezonā. Tas nekas, ka stāsts ir cits un varoņi iepriekš neredzēti. Trešajā AHS sezonā varēsim vērot jau iemīļotus aktierus – Frānsisu Konroju, Evanu Pītersu, Taisu Fārmingu, Džesiku Lanžu, Sāru Paulsonu un Liliju Reibu, bet būs arī kāda jaunpienācēja – Oskara balvas laureāte Keitija Beitsa. Jāsaka, ka prieks par palicējiem, jaunpienācēju un arī par Taisas Fārmingas atgriešanos seriāla komandā.

Mērfijs izteicis vēlmi filmēt AHS trešo sezonu vietā, kurā notikušas reālas šausmas, tāpēc lielākā daļa seriāla fanu stingri pauž savu pārliecību, ka jaunā AHS sezona tiks filmēta Masačūsetsas štatā, Salemā, kas pasaulē pazīstama ar nežēlīgajām raganu prāvām.

Seriāla 3. sezona būšot nedaudz gaišāka, piesātināta ar melno humoru un sižetu caurvīšot arī kāds romantisks stāsts. Bet, ja atceramies AHS pirmās sezonas traģisko mīlas stāstu starp Vaioletu un Teitu, tad neieteiktu pārāk sacerēties uz laimīgām beigām – vismaz ne tradicionāli laimīgām, kad visi beigās ir dzīvi, laimīgi un ar daudz bērniem.

Ar Mērfiju gan ir tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar skaidri zināt! Tāpēc atliek vienīgi minēt. Savus minējumus varat izteikt pusgada garumā, jo kārtējais amerikāņu šausmu stāsts skatītājus sasniegs tikai šā gada rudenī.

“Man jāatzīst – es esmu veca un biedējoša”: Megija Smita par dzīvi un karjeru


Megija.Smita

Aktrise ar 60 gadus ilgu, veiksmīgu un spožu karjeru – viņas kontā ir divi Oskari, septiņas BAFTA balvas, trīs Golden Globe balvas, trīs Emmy balvas un viena Tony balva. Tik bagātīga balvu bagāža ir niecīgai aktieru daļai, tāpēc noteikti gribēsiet zināt, kas ir šī aktrise, kuras balvas uzskaitīju?! Tā ir Megija Smita – aktrise, kura reti sniedz intervijas, bet nesen pagodināja raidījumu “60 minutes” ar atklātu interviju. 

Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju par šo aktrisi, jo tieši Megija Smita bija tā, kas ieteica Danielu Redklifu burvju puisēna Harija Potera lomai, tāpēc Redklifs par saviem panākumiem var pateikties tieši Smitai, kura izbīdīja slavas saulītē tolaik tikai vienpadsmit gadus veco puisēnu.

Smitas attieksme pret popularitāti ir ļoti vēsa un aktrise atzīst, ka netiecas pēc slavenību dzīvesstila un popularitātes, turklāt nesaprotot, kāpēc viņai kas tāds būtu vajadzīgs.  Septiņdesmit astoņus gadus vecā aktrise joprojām atrodas slavas zenītā, jo seriāls Downton Abbey, kurā viņai ir nozīmīga loma, Anglijā un citur pasaulē ir ļoti populārs. Smita atzīst, ka nav noskatījusies nevienu seriāla sēriju, – uz šo teikumu intervētājs atjokoja, ka tad viņa esot vienīgais cilvēks Anglijā, kas neskatoties Downton Abbey. 

Cienījamā aktrise atklāj, ka nezina, kāds ir viņas lielākais talants, bet, ja to zinātu, tad, iespējams, censtos iemācīt to citiem. Aktrise labpatikā smaida, kad intervētājs nosauc aktierus, aktrises un režisorus ar kuriem Smita kopā strādājusi, jo saraksts ir iespaidīgs, spēcīgs un spilgtas atmiņas raisošs.

No Smitas dzirkstī humora izjūta un izteiktais angļu miers, kad intervētājs izsaka viņai komplimentu par to, ka viņa esot īsta profesionāle. Viņa atbild, ka cerot – tā ir patiesība, jo būtu takā laiks tādai būt. Nav nekādu šaubu – Megija Smita patiešām ir augstas klases aktrise un viņa nebaidās atzīt, ka ir ļoti prasīga, tāpēc cilvēki domājot, ka viņa ir biedējoša. “Es to absolūti saprotu. Veci cilvēki ir biedējoši. Un man jāatzīst – es esmu veca un biedējoša.” 

Režisori un aktieri, kas strādājuši kopā ar Smitu, aktrisei velta tikai labus vārdus, sakot, ka viņa ir talantīga, apbrīnojami emocionāla un spēj iejusties gan traģiskos tēlos, gan spēj būt izcili smieklīga.

Uz jautājumu, kā aktrise samierinās ar novecošanu, viņa atbild: “Man tas nepavisam nepatīk, bet es nezinu nevienu, kuram patīk. (…) Es nesaprotu, kāpēc visam jānotiek tik ātri.” 

Aktrise kļūst dziļdomīga, kad tiek vaicāts, vai viņa skumst pēc savas mūža mīlas – otrā vīra Beverlija Krosa, kurš nomira pirms vairāk nekā četrpadsmit gadiem. Aktrise atklāj, ka viņai absolūti nav prātā doma par jauna vīra meklējumiem un Smitas seja atplaukst priekā, kad tiek runāts par viņas mazbērniem.

Jaunajai paaudzei Megija Smita lielākoties asociējas ar profesores Minervas Maksūras lomu Harija Potera sāgā, kas būtiski ietekmēja aktrises dzīvi. Smita atzīst, ka bijis jocīgi vērot to, kā Harija Potera sāgas aktieri pieaug, jo desmit gadi, kas tika pavadīti filmējot sāgu, patiesībā ir puse no jauno aktieru dzīves.

Smita saka, ka par došanos pensijā nedomā, jo tas laiks jau sen palaists garām. Aktrises talanta cienītāji par to noteikti priecājas un atliek vien vēlēt aktrisei nodzīvot vēl daudzus, veselības un prieka piepildītus gadus.