seriāli

Kur paliek mans brīvais laiks?!


Foto: No kreisās – Saimons, Kellija, Neitans, Ališa, Kērtiss.

Foto: No kreisās – Saimons, Kellija, Neitans, Ališa, Kērtiss.

“Vairs nekādu jaunu seriālu!” – ar šādu solījumu es sevi mānu jau vairākus gadus, bet, kad šā gada novembra sākumā noskatījos pirmo Misfits seriāla sēriju, teicu sev “Pie velna solījumus!” Hovarda Overmena radītais seriāls, kurā stāstīts par pieciem atkritējiem, acumirklī kļuva par manu jaunāko apmātību. 

Pieci jaunieši – Kērtiss (Neitans Stjuarts–Džarets), Saimons (Ivans Rions), Kellija (Lorēna Soča), Ališa (Entonija Tomasa) un Neitans (Roberts Šīhans) – izcieš sodu par saviem kriminālajiem pārkāpumiem, strādājot probācijas dienesta piespriestos darbus, kad izceļas vētra, kuras laikā jauniešus sasper zibens. Visi izdzīvo un ar dažādiem laika intervāliem nonāk pie atklājuma, ka vētras laikā ieguvuši superspējas – jāpiebilst, ka šīs jauniegūtās spējas gan netiek izmantotas, lai glābtu pasauli, jo jauniešiem pašiem savu problēmu ir gana daudz. Piemēram, seriāla varoņi diezgan ātri pamanās nogalināt savu probācijas darbu vadītāju.

Foto: Misfits DVD vāciņš

Foto: Misfits DVD vāciņš

Seriāls ir ilgdzīvotājs – jau apritējuši četri gadi, kopš pirmā sērija tika nodota skatītāju vērtējumam, bet šā gada oktobrī tika atklāta jau piektā Misfits sezona. Tie, kas domā, ka Misfits ir sava veida X-cilvēki, smagi kļūdās, jo seriāla varoņiem nav tikpat kā nekā kopīga ar fantāzijas filmu varoņiem, kuri savas spējas pielieto, lai padarītu pasauli labāku. Tieši šajā oriģinalitātē un banalitāšu iztrūkumā slēpjas seriāla panākumu atslēga.

Priecē, ka seriāla veidotāji izvēlējušies mazpazīstamus aktierus, tādējādi piedāvājot skatītājiem ne tikai svaigu skatu uz supervaroņu tēmu, bet arī neredzētas sejas. Vislielākā fanu bāze noteikti ir Roberta Šīhana atveidotajam Neitanam, kurš ir nedaudz kaitinošs, diezgan vulgārs un ļoti komisks varonis, bet viņa citāti un izdarības seriāla fanu vidū izraisījušas sajūsmu. Ne mazāk simpatizē Ivana Riona atveidotais Saimons, kurš ir vienpatis, un Lorēnas Sočas atveidotā Kellija, kuras akcents ir kaut kas tāds, ko grūti izdabūt no galvas. (Šķiet, ka “I’m a fookin’ rocket scientist!” ir viņas populārākā frāze.) Kellija gan nav tā pati skaistākā seriāla meitene, bet viņa ir dabiska, puiciska un apveltīta ar labu humora izjūtu – tieši šīs īpašības viņu padara ļoti pievilcīgu.

Spēcīgās valodas un rupjo joku dēļ, Misfits gan nebūtu ieteicams bērniem, bet pārējiem silti iesaku šo seriālu padarīt par savu brīvā laika kavēkli. Par spīti tam, ka rudens man ir ļoti pārpildīts ar darbiem, Misfits seriālam es vienmēr atrodu laiku, pat tad, ja jāupurē kāda cita seriāla skatīšanās vai miega stundas.

Viens no visu laiku labākajiem seriāliem!

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

Dzīve zem kupola


Foto: No seriāla "Under The Dome" publicitātes materiāliem.

Foto: No seriāla “Under The Dome” publicitātes materiāliem.

Nemelošu, ja teikšu, ka Stīvena Kinga, Braiena K. Vogana un Stīvena Spīlberga veidotais seriāls „Under The Dome” ir viens no šī gada gaidītākajiem seriāliem, kurš jau tagad iekarojis plašu skatītāju uzmanību visā pasaulē. Jāpiebilst arī tas, ka gandrīz katrs seriāla skatītājs jau paspējis pazoboties par to, ka idejiski tas ļoti līdzinās „Simpsonu” filmai. 

2007. gadā pirmizrādi piedzīvoja „Simpsonu” filma, 2009. gadā grāmatnīcu plauktos nonāca Stīvena Kinga romāns „Under The Dome”, bet 2013. gada 23. jūnijā pirmizrādi piedzīvoja  seriāls „Under The Dome”, kurš balstīts uz Kinga romānā aprakstītajiem notikumiem. Hronoloģija pierāda, ka Kings faktiski būtu varējis romāna ideju „aizņemties” no Meta Greininga („Simpsonu” radītāja). Varbūt Šausmu Karalis patiešām iedvesmojās no dzeltenās amerikāņu ģimenītes un nolēma radīt savu stāstu par pilsētas dzīvi zem kupola, bet esmu drošs, ka Kingam jau sen apnicis tas, ka viņa fantastikas/šausmu/mistērijas garadarbs tiek salīdzināts ar „Simpsonu” filmu.

Foto: Kadrs no "Simpsonu" filmas.

Foto: Kadrs no “Simpsonu” filmas.

Seriālā stāstīts par kādu pilsētu, kas kādu dienu tiek palikta zem kupola, gluži kā Ziemassvētku sniega bumba, kurā ieslodzīti veseli ciemati un pilsētas kopā ar visiem to iedzīvotājiem. Pilsētas iedzīvotāji ir dažādi – lezbiešu pāris, sliktais puisis Bārbijs (Mike Vogel), kurš patiesībā ir lāga vīrs, neatlaidīgā un talantīgā žurnāliste Džūlija (Rachelle Lafevre), psihopāts Juniors (Alexander Koch), jaukā policiste Linda (Natalie Martinez), mazais ģēnijs Džo (Colin Ford) un daudzi citi. Varoņu daudzums seriālā ir iespaidīgs, tāpēc seriāla pirmās pāris sērijas rada nelielu jucekli galvā, jo nav īstas skaidrības, kurš ir svarīgs varonis, bet kurš kalpo tikai kā fona dekorācija. Turklāt gandrīz katram varonim ir kāds skelets, kas paslēpts skapī vai aprakts mežā (kā tas ir Bārbija gadījumā) – tas arī uztur intrigu, kaut gan galvenā „Under The Dome” intriga paliek nemainīga – no kurienes uzradies mistiskais kupols?

Foto: Stīvena Kinga romāna "Under The Dome" vāks.

Foto: Stīvena Kinga romāna “Under The Dome” vāks.

Ir aktieri, kuru veikums seriālā ir slavējams (piemēram, tā tas ir Reičelas Lafevre gadījumā), bet lielākoties „Under The Dome” varoņi šķiet garlaicīgi un nepārliecinoši, brīžiem pat kaitinoši (īpaši jau Brita Robertsone). Bieži seriāla notikumi rada „nu un?!” sajūtu, jo „Under The Dome” stāsts nešķiet pārliecinošs un kaut kas pārāk oriģināls, jo būtībā gandrīz viss griežas ap mazpilsētas intrigām, kuras apspēlētas jau daudzās filmās, grāmatās un seriālos. Var jau teikt, ka mistērijas piešprice sniedz seriālam svaigumu, bet lielākā „Under The Dome” mistērija ir tā, kā māja var uzliesmot kā ar benzīnu aplieta, bet vēlāk turpināt mierīgi degt, nesadedzinot cilvēku, kurš tajā ieslodzīts krietnu laika posmu?! Saprotu, ka šis ir fantastikas seriāls, bet daudzas ainas tajā vienkārši nozog skatītājam ticamības momentu.

Esmu drošs, ka „Under The Dome” nenokļūs manu 2013. gada mīļāko seriālu sarakstā, bet arī draņķīgs tas nav, tāpēc  turpināšu sekot turpmākajiem seriāla pavērsieniem un cerēšu, ka ar laiku tas kļūs tikai labāks. Tomēr nebrīnīšos, ja seriāls nepiedzīvos 2. sezonu.

VĒRTĒJUMS: 5/10

Mātes mīlestības spēks jeb psiha pirmsākums


bates.motelTāpat kā katram kokam ir saknes, tā arī katram stāstam ir savs sākums – arī stāstiem par maniakāliem slepkavām un varmākām. Seriāla Bates Motel režisors Entonijs Kipriano piedāvā skatītājiem ceļojumu pagātnē, lai iepazītos ar Normu Beitsu un viņas dēlu Normanu. Ja esi kino klasikas cienītājs, tad Normana Beitsa vārds tev noteikti nav svešs – tieši tā, Bates Motel pastāstīs tev to, kas notika ar Normanu un viņa māti pirms Alfrēda Hičkoka Psiho.

Dušas ainu no Alfrēda Hičkoka Psiho varētu ierindot baisāko šausmu kino ainu topa augšgalā, jo tā daudziem kino skatītājiem uz ilgu laiku laupījusi labpatiku pret mazgāšanos karstā dušā. Šoreiz gan liksim mierā Hičkoku, jo, ja tā drīkst izteikties, tad Bates Motel seriālam Hičkoks ir mūza (vai labāk būtu teikt – iedvesmotājs). Šoreiz visi lauri par Normana Beitsa stāstu pienākas seriāla režisoram Entonijam Kipriano, rakstniekam Robertam Blokam un seriāla aktieriem.

Noslēpumainos apstākļos mirst Normana tēvs, tāpēc viņa māte Norma nolemj pamest  Arizonas štatu, lai uzsāktu jaunu dzīvi tālu prom – Oregonas štatā. Māte nopērk moteli, lai veidotu ģimenes biznesu, Normans uzsāk mācības jaunā skolā, septiņpadsmit gadus vecais puisis ātri iekaro vietējo meiteņu simpātijas un kopdzīve ar māti šķiet gluži vai idilliska. Bet tad uzrodas bijušais moteļa īpašnieks, kurš no īpašuma šķīries piespiedu kārtā, tāpēc vēlas atgūt savas ģimenes īpašumu. Kādā naktī vīrieti piemeklē nevaldāmas dusmas un viņš atkal apciemo Normu, tikai šoreiz, lai izvarotu viņu. Normans māti izglābj, bet viņa, dusmu aizmiglota, nogalina atbruņoto vīrieti un ģimeniskā idille izkūp gaisā, jo nu jāslēpj līķis.

Aktieru sastāvs seriālam izvēlēts veiksmīgi – Vera Fārminga Normas lomā, Fredijs Haimors Normana lomā, Makss Tiriots Dilana lomā un Olīvija Kuka Emmas lomā. Fredijs Haimors ir perfekts Normana lomā, jo ir daudzdimensionāls un pilnasinīgs, turklāt viņš skatītājos reizē raisa gan simpātijas, gan apslāpētas bailes. Veras Fārmingas atveidotā Norma ir valdonīga sieviete, manipulatore, kuru vienlaicīgi gribas gan žēlot, gan ienīst, tāpēc arī Norma ir staigājošs rēbuss, kuru skatītāji vēlas atminēt.  Šķiet, ka filmā ir tikai viena izteikti labā varone un tā ir Olīvijas Kukas atveidotā dīvainīte Emma, kuru vada labi nodomi un tīra sirds.

Veras Fārmingas uzvārds man šķita jau iepriekš dzirdēts, kaut gan skaidri zināju, ka neesmu redzējis nevienu filmu, kurā viņa būtu piedalījusies, tāpēc mazliet parakos aktrises biogrāfijā un atklāju, kāpēc man arī viņas seja šķita redzēta. Vera Fārminga ir Taisas Fārmingas vecākā māsa  (Taisa ir seriāla American Horror Story pirmās sezonas zvaigzne). Abas māsas šķir divdesmit viena gada vecuma starpība un arī fakts, ka Vera sapņoja par aktrises karjeru, bet Taisai aktrises darbs nemaz nešķita tik vilinošs.

Ja runājam par seriālu, tad jāsaka, ka tas sevī slēpj daudzus sižeta pavērsienus un ir grūti kādam uzticēt savas simpātijas, jo varoņi ātri vien apmet kažokus uz otru pusi, no labajiem kļūstot par ļaunajiem un otrādi. Galvenā tēma šajā seriālā ir mātes-dēla mīlestība, kas sākumā šķiet aizkustinoša, bet pēc tam tā transformējas slimīgā, biedējošā un pat atbaidošā. Turklāt tās niecīgās un šķietami nevainīgās intimitātes detaļas šķita pat ļoti šķebinošas. Seriāls ir veidots ļoti prasmīgi, tas ir baudāms, neparedzams, kaut gan gala rezultāts Hičkoka darbu cienītājiem jau ir zināms.

Protams, man bail nākt klajā ar pārsteidzīgiem secinājumiem, bet nešaubos, ka Bates Hotel būs viens no maniem 2013. gada mīļākajiem seriāliem.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Vai trešā AHS sezona būs stāsts par Salemas raganām?!


salema

Jauna American Horror Story sezona, jauns stāsts un jauni minējumi par to, kas tad šoreiz būs Raiena Mērfija radītā seriāla epicentrā. Seriāla veidotāji jau devuši mājienus, ka jaunā AHS sezona būs burvīga, jo tajā darbosies raganas. 

Mērfijs izveidojis savdabīgu draudzību ar AHS aktieriem, jo nemaz negrasās no viņiem tik vienkārši atvadīties, tāpēc režisors viņus apstiprinājis lomām arī jaunajā seriāla sezonā. Tas nekas, ka stāsts ir cits un varoņi iepriekš neredzēti. Trešajā AHS sezonā varēsim vērot jau iemīļotus aktierus – Frānsisu Konroju, Evanu Pītersu, Taisu Fārmingu, Džesiku Lanžu, Sāru Paulsonu un Liliju Reibu, bet būs arī kāda jaunpienācēja – Oskara balvas laureāte Keitija Beitsa. Jāsaka, ka prieks par palicējiem, jaunpienācēju un arī par Taisas Fārmingas atgriešanos seriāla komandā.

Mērfijs izteicis vēlmi filmēt AHS trešo sezonu vietā, kurā notikušas reālas šausmas, tāpēc lielākā daļa seriāla fanu stingri pauž savu pārliecību, ka jaunā AHS sezona tiks filmēta Masačūsetsas štatā, Salemā, kas pasaulē pazīstama ar nežēlīgajām raganu prāvām.

Seriāla 3. sezona būšot nedaudz gaišāka, piesātināta ar melno humoru un sižetu caurvīšot arī kāds romantisks stāsts. Bet, ja atceramies AHS pirmās sezonas traģisko mīlas stāstu starp Vaioletu un Teitu, tad neieteiktu pārāk sacerēties uz laimīgām beigām – vismaz ne tradicionāli laimīgām, kad visi beigās ir dzīvi, laimīgi un ar daudz bērniem.

Ar Mērfiju gan ir tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar skaidri zināt! Tāpēc atliek vienīgi minēt. Savus minējumus varat izteikt pusgada garumā, jo kārtējais amerikāņu šausmu stāsts skatītājus sasniegs tikai šā gada rudenī.

“Man jāatzīst – es esmu veca un biedējoša”: Megija Smita par dzīvi un karjeru


Megija.Smita

Aktrise ar 60 gadus ilgu, veiksmīgu un spožu karjeru – viņas kontā ir divi Oskari, septiņas BAFTA balvas, trīs Golden Globe balvas, trīs Emmy balvas un viena Tony balva. Tik bagātīga balvu bagāža ir niecīgai aktieru daļai, tāpēc noteikti gribēsiet zināt, kas ir šī aktrise, kuras balvas uzskaitīju?! Tā ir Megija Smita – aktrise, kura reti sniedz intervijas, bet nesen pagodināja raidījumu “60 minutes” ar atklātu interviju. 

Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju par šo aktrisi, jo tieši Megija Smita bija tā, kas ieteica Danielu Redklifu burvju puisēna Harija Potera lomai, tāpēc Redklifs par saviem panākumiem var pateikties tieši Smitai, kura izbīdīja slavas saulītē tolaik tikai vienpadsmit gadus veco puisēnu.

Smitas attieksme pret popularitāti ir ļoti vēsa un aktrise atzīst, ka netiecas pēc slavenību dzīvesstila un popularitātes, turklāt nesaprotot, kāpēc viņai kas tāds būtu vajadzīgs.  Septiņdesmit astoņus gadus vecā aktrise joprojām atrodas slavas zenītā, jo seriāls Downton Abbey, kurā viņai ir nozīmīga loma, Anglijā un citur pasaulē ir ļoti populārs. Smita atzīst, ka nav noskatījusies nevienu seriāla sēriju, – uz šo teikumu intervētājs atjokoja, ka tad viņa esot vienīgais cilvēks Anglijā, kas neskatoties Downton Abbey. 

Cienījamā aktrise atklāj, ka nezina, kāds ir viņas lielākais talants, bet, ja to zinātu, tad, iespējams, censtos iemācīt to citiem. Aktrise labpatikā smaida, kad intervētājs nosauc aktierus, aktrises un režisorus ar kuriem Smita kopā strādājusi, jo saraksts ir iespaidīgs, spēcīgs un spilgtas atmiņas raisošs.

No Smitas dzirkstī humora izjūta un izteiktais angļu miers, kad intervētājs izsaka viņai komplimentu par to, ka viņa esot īsta profesionāle. Viņa atbild, ka cerot – tā ir patiesība, jo būtu takā laiks tādai būt. Nav nekādu šaubu – Megija Smita patiešām ir augstas klases aktrise un viņa nebaidās atzīt, ka ir ļoti prasīga, tāpēc cilvēki domājot, ka viņa ir biedējoša. “Es to absolūti saprotu. Veci cilvēki ir biedējoši. Un man jāatzīst – es esmu veca un biedējoša.” 

Režisori un aktieri, kas strādājuši kopā ar Smitu, aktrisei velta tikai labus vārdus, sakot, ka viņa ir talantīga, apbrīnojami emocionāla un spēj iejusties gan traģiskos tēlos, gan spēj būt izcili smieklīga.

Uz jautājumu, kā aktrise samierinās ar novecošanu, viņa atbild: “Man tas nepavisam nepatīk, bet es nezinu nevienu, kuram patīk. (…) Es nesaprotu, kāpēc visam jānotiek tik ātri.” 

Aktrise kļūst dziļdomīga, kad tiek vaicāts, vai viņa skumst pēc savas mūža mīlas – otrā vīra Beverlija Krosa, kurš nomira pirms vairāk nekā četrpadsmit gadiem. Aktrise atklāj, ka viņai absolūti nav prātā doma par jauna vīra meklējumiem un Smitas seja atplaukst priekā, kad tiek runāts par viņas mazbērniem.

Jaunajai paaudzei Megija Smita lielākoties asociējas ar profesores Minervas Maksūras lomu Harija Potera sāgā, kas būtiski ietekmēja aktrises dzīvi. Smita atzīst, ka bijis jocīgi vērot to, kā Harija Potera sāgas aktieri pieaug, jo desmit gadi, kas tika pavadīti filmējot sāgu, patiesībā ir puse no jauno aktieru dzīves.

Smita saka, ka par došanos pensijā nedomā, jo tas laiks jau sen palaists garām. Aktrises talanta cienītāji par to noteikti priecājas un atliek vien vēlēt aktrisei nodzīvot vēl daudzus, veselības un prieka piepildītus gadus.

Kā mazpilsētas meitene iekaroja Lielo Ābolu, kļūstot par stila ikonu


kerijas.d-gramatas

Kerija Bredšova, – manuprāt, šis rakstnieces Kendaisas Bušnelas radītais tēls paskaidrojumus neprasa, jo grāmatu, seriālu un filmu varone, lielpilsētas žurnāliste un dzīves baudītāja Kerija ir daudzu sieviešu elks visā pasaulē. Katram stāstam ir sākums un seriāls „Kerijas dienasgrāmatas” stāsta par to, kā Kerija iekaroja Lielo Ābolu, pirmoreiz iemīlējās un atrada savu dzīves aicinājumu.

Agrie astoņdesmitie – Kerija ir pusaudze, kura nesen zaudējusi māti, tāpēc bieži nākas iztikt bez pieaugušas sievietes gudrā padoma, kas meitenei tik ļoti nepieciešams. Meitenes sirdi iekaro sliktais puisis Sebastians Kids, kura kontā ir diezgan pikanti un tumši noslēpumi. Kerija ir naiva, labu nodomu vadīta un Manhetenas apžilbināta pusaudze, kuras problēmas nav svešas lielākai daļai pusaudžu. „Kerijas dienasgrāmatas” var skatīties arī tad, ja Kerijas piedzīvojumi ir sveši, bet to var uztvert arī kā seriāla „Sekss un Lielpilsēta” papildinājumu.

Jābrīdina gan, ka nekādu augsto aktierspēles meistarklasi seriālā nevar vērot un arī sižets ir redzēts daudzos jauniešu seriālos – pat Kerijas draudzeņu tipāži ir diezgan klišejiski. Tas gan nenozīmē, ka seriāls ir garlaicīgs, jo ir dažādi stāsta pavērsieni, kas notur uzmanību. Cilvēkiem, kas negrib savu prātu nodarbināt ar sarežģītu sižetu šķetināšanu un grūti izlobāmu vēstījumu, „Kerijas dienasgrāmatas”  varētu būt tieši laikā.

Ja runājam par aktieriem, tad neko īpaši kritisku vai slavinošu nevaru teikt – normāls pusaudžu seriāla līmenis. Vienīgi daudzi „Sekss un Lielpilsēta” skatītāji uzdod jautājumus, kurā brīdī  seriāla veidotāji paskaidros to, kā jaunā Kerija (Anna Sofija Roba), apveltīta ar maigiem sejas vaibstiem un smalku degunu, kļuva par pieaugušo Keriju (Sāra Džesika Pārkere), kuras sejas vaibsti ir asi, deguns diezgan masīvs un  seja garenas formas. Jāatzīst, ka abas aktrises ir ļoti atšķirīgas, bet seriāla veidotāji darījuši visu iespējamo, lai padarītu abas pēc iespējas līdzīgākas.

Seriālā ir daudz astoņdesmito gadu modes, tāpēc domāju, ka modes cienītājiem, hipsteriem un fašionistām „Kerijas dienasgrāmatas”  varētu patikt. Šajā seriālā man ļoti patīk Manhetenas ballīšu lauvene un žurnāla modes redaktore Larisa (Frīma Eidžimena), kuras akcents ir patiešām valdzinošs, – protams, Eidžimena nav nekāda augstās klases aktrise, bet viņā ir kaut kas ļoti patīkams, kas piesaista uzmanību. Nemaz nešaubos, ka lielākā daļa no seriāla aktieriem tālāk par vieglo kino nemaz netiks – vismaz pagaidām neredzu tādus talantus, lai notiktu pretējais.

VĒRTĒJUMS: 5/10

Raiens Mērfijs apstiprina AHS baumas


landza.un.merfijs

Foto: No kreisās – Džesika Lānža un Raiens Mērfijs

American Horror Story fanu prātus nodarbina jautājums, kā tad beigsies stāsts par garīgi slimo patversmi, kuras iemītnieki ir pietiekami kolorīti, lai viņu sabiedrība nodrošinātu spriedzi trīspadsmit sēriju garumā. Otrais AHS stāsts vēl nav beidzies, kad Mērfijs kaļ plānus trešajai seriāla sezonai. 

AHS radītājs Raiens Mērfijs atklājis, ka viņam esot idejas trešajai seriāla sezonai. Mērfijs par saviem nākotnes plāniem jau runājis ar Džesiku Lānžu un viņa esot bijusi sajūsmā par tiem. Nenoliegsim, ka šis fakts automātiski liek domāt, ka arī trešajā seriāla sezonā varēsim vērot lieliskās aktrises Džesikas Lānžas aktiermeistarību.

Pagaidām gan viņš ar informāciju skopojas un neko daudz neatklāj, bet tas neliedz faniem izteikt pārdrošus minējumus. Izteikti minējumi, ka AHS trešās sezonas darbība risināšoties pamestā izklaižu parkā, uz Titānika klāja, Bermudu Trijstūrī utt.

Blogeris Perezs Hiltons apgalvo, ka AHS fanu iztēle pašlaik ir kā lifts no filmas “Būda mežā”. Atļaušos blogerim piekrist, jo arī mana iztēle pašlaik ir kā tas maģiskais lifts, kurš piestāj dažādās baisās pieturās… Vismaz garantēts vēl viens stindzinoši jautrs gads kopā ar AHS.

Garīgi slimo patversmes baisais šķērsgriezums


„American Horror Story” seriāla pirmā sezona sacēla īstu vētru un izpelnījās pozitīvas atsauksmes gan no profesionāliem kritiķiem, gan no parastiem skatītājiem. Seriāla otro sezonu „Asylum” gaidīja miljoniem skatītāju visā pasaulē un daudzi bija pārliecināti, ka AHS pirmās sezonas panākumus neizdosies pārspēt. Režisors Raiens Mērfijs latiņu uzstādīja ļoti augstu.

„Asylum” pāspēja visus iepriekšējos AHS rekordus, jo seriāla otrās sezonas pirmo sēriju noskatījās gandrīz četri miljoni Amerikas televīzijas skatītāju. (Ja vēl šim skaitlim pieplusotu tos, kuri seriālu skatās internetā, tad domāju, ka skaitlis būtu vēl iespaidīgāks.) Piekritīšu tiem, kas teiks, ka reitingi nav nekāds kvalitātes rādītājs, jo arī „Krēslas” sāgai, kura, maigi izsakoties, ir draņķīga, ir daudz fanu. Par laimi, šis nav „Krēslas” gadījums, kad draņķīgam gabalam ir fanu jūra un histēriski raudošu meiteņu pūļi, kuru dzīve pakārtota fanošanai par filmu sēriju un tās aktieriem.

Jāatzīst, ka par „American Horror Story: Asylum” esmu lasījis arī izteikti sliktas atsauksmes. Negatīvo atsauksmju plūdi internetā bija lasāmi pēc „Asylum” 1. sērijas („Welcome to Briarcliff”) demonstrēšanas televīzijā. Lielākoties Mērfijam pārmeta to, ka AHS 2. sezonā parādījušies citplanētieši…

Raiens Mērfijs nebaidās no izaicinājumiem un no eksperimentiem, jo šausmu žanrs ir pārpildīts ar remdena satura šausmu seriāliem un filmām, bet Mērfijs negrib būt viens no remdeno seriālu veidotājiem. Kāpēc būt viduvējam režisoram, ja vari būt lielisks režisors?! Es cienu Mērfiju par viņa drosmi, pat par spīti tam, ka reizēm viņš aizšauj galīgi greizi. (Kā tas ir ar seriālu „The New Normal” vai ar „Glee”, kas no lieliska jauniešu seriāla kļuvis par vienkārši apnicīgu un banālu.)

Foto: Džesika Lānža

„Asylum” ir daļa no „American Horror Story”, bet seriāla otrajai sezonai sižetiski nav nekāda sakara ar seriāla pirmo sezonu – žanrs tas pats, daļēji arī aktieri, bet stāsts pavisam cits. Liels prieks, ka seriāla otrajā sezonā varam vērot arī lielisko Džesiku Lānžu māsas Džūdas lomā un harismātisko Evanu Pītersu Kita Valkera lomā. Uzskatu, ka Džesika Lānža ir vienkārši neatkārtojami lieliska aktrise – lai arī viņas atveidotā māsa Džūda dzīvo tumsonīgos uzskatos, pateicoties Lānžas tēlojumam, es pilnībā saprotu, kāpēc māsa Džūda ir tāda, kāda viņa ir. Tāpat ir arī ar Evana Pītersa atveidoto Kitu Valkeru – skatītājam ir viegli izprast viņa apjukumu un šaubas par to, vai viņš patiešām ir jucis vai arī tikai atradies nepareizajā laikā, nepareizajā vietā.

Foto: Evans Pīterss

Seriālā ir daudz kolorītu varoņu – māsa Mērija Junisa, talantīgā žurnāliste Lana Vintersa, Greisa, sadistiskais dakteris Arturs Ārdens un arī sieviete no Aušvices nāves nometnes – Anna Frenka. Jā, seriālā ir fašisti, sadisti, slepkavas, nimfomāne, citplanētieši, sātana apsēstie, kristieši, tumsoņas, nepatiesi apsūdzētie, lesbietes, briesmoņi, vājprātīgie, mūķenes, nodevēji, nesaprasti cilvēki un arī tādi, kas vienkārši vēlas būt mīlēti. Kokteilis diezgan raibs, bet jāsaka, ka ļoti baudāms.

Katra nākamā seriāla sērija ierauj skatītāju arvien dziļāk stāstā un atklāj par garīgi slimo patversmes iemītniekiem un personālu arvien vairāk. Tiek sniegtas atbildes uz skatītāju jautājumiem un tiek radīti jauni jautājumi, kuri uztur seriāla intrigu.

Nebiju domājis, ka Mērfijs būs spējīgs noturēt seriāla augsto līmeni arī otrajā sezonā, bet viņam tas ir izdevies. „Asylum” pārspēj AHS pirmo sezonu – stāsts ir daudz tumšāks, tajā ir atainota 20. gadsimta sešdesmito gadu tumsonība un depresīvā gaisotne. Vēsturskie fakti tiek savīti kopā ar fantāzijas augļiem un dažām sazvērestības teorijām.

VĒRTĒJUMS: 10/10 

Jaunākais Mērfija seriāls – “The New Normal”


Atklāšu, ka The New Normal sāku skatīties tikai tāpēc, ka viens no seriāla veidotājiem ir „Radīti skatuvei” (Glee) un „Amerikāņu šausmu stāsta” (American Horror Story) autors Raiens Mērfijs. Vienmēr esmu apbrīnojis to, ko Mērfijs dara seriālu pasaulē, jo viņš nebaidās no uzdrīkstēšanās. 

The New Normal ir stāsts par vientuļo māti, kura grib studēt, bet viņai nepietiek naudas un par geju pāri, kas grib bērnu. Jaunā sieviete Goldija kļūst par geju pāra bērna surogātmāti, lai varētu atļauties savu sapni – jurisprudences studijas. Jaunais geju pāris (Braiens un Deivids) ir turīgi un dara visu iespējamo, lai tikai Goldija justos labi un iznēsātu veselīgu bērniņu. Tomēr viss nav tik skaisti, jo uzrodas Goldijas māte Džeina, kuru meitas izvēle nebūt nepriecē.

Biju gaidījis, ka seriāls būs pasniegts nopietnākā manierē, bet šķiet, ka Mērfijs izmantojis paņēmienu, ko pielieto arī „Radīti skatuvei” veidošanā – nopietnas lietas tiek pasniegtas vieglā, humoristiskā manierē. Varbūt tā pat ir labāk, jo saturu var sagremot katrs skatītājs un seriālā stipri jūtams Mērfija rokraksts. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka seriāls ir ģeniāls.

The New Normal man lika domāt – vai es atbalstu šādu ģimenes modeli mūsdienu sabiedrībā? Jāatzīst, ka es nespēju atbildēt ar jā vai nē uz šo jautājumu, jo nekas taču nav tikai balts vai melns. Domājot no vienas puses – bērnam jāaug ģimenē, kurā ir gan tēvs, gan māte, bet šāds ģimenes modelis ne vienmēr garantē bērnam laimīgu dzīvi, jo ir taču vecāki, kas bērniem liek morāli vai/un fiziski ciest. Bet no otras puses – gejiem un lesbietēm bērni nav negaidīti, tie vienmēr tiek rūpīgi plānoti, gaidīti, loloti un mīlēti, tomēr nezinu vai bērnam būtu pareizi uzaugt šādā vidē… (Kaut gan ģimene bērna seksualitāti neietekmē, jo zināms, ka homoseksuālu vecāku ģimenēs uzaug heteroseksuāli bērni, bet homoseksuāli bērni visbiežāk uzaug heteroseksuālu vecāku ģimenēs.)

Man šajā jautājumā nav absolūti strikta viedokļa, bet zinu tikai vienu – bērnam galvenais ir tikai viens faktors – tas, lai ģimenē viņš justos mīlēts!

Šis ir pirmais seriāls, kurā Mērfijs tik ļoti aizskar politiskas tēmas un ceturtajā seriāla sērijā pat tiek runāts par ASV prezidenta vēlēšanām un par to, kurš kandidāts ir draudzīgāks homoseksuāliem cilvēkiem. Šis ir seriāls ar diezgan nopietnu vēstījumu, kas pasniegts humoristiskā mērcē. Seriāls liek daudz un dikti domāt – visvairāk jau par to, kas tad īsti ir ģimeniskās vērtības?

Runājot par aktieru sastāvu, ir tā, ka mazliet kaitina teatrāliskums un brīžiem arī uzspēlētība. Ir brīži, kad rodas sajūta – skatos teātra izrādi, nevis seriālu. Iespējams tas tāpēc, ka viens no galvenajiem aktieriem (Andrew Rannells) ir Brodvejas mūziklu zvaigzne.

Man patīk daudzi Mērfija radītie seriāli – Nip/Tuck, Glee, American Horror Story un bērnībā man patika arī Popular, bet (diemžēl) jāatzīst, ka The New Normal mani īsti neuzrunā. Varbūt pie visa vainojams tas, ka Mērfijs pašlaik strādā pie diviem komerciāli graujošiem seriāliem un trešajam nespēj atdoties ar pilnu sirdi un dvēseli?! Varbūt!

VĒRTĒJUMS: 6,5/10

Te arī seriāla traileris:

Seriāls par ēku, kurā mājo pats nelabais – “666 Park Avenue”


Ziniet, kas piestāv aukstiem, lietainiem rudens vakariem, kad istabā deg svece ar drebelīgu liesmu, krūzē kūp piparmētru tēja ar medu, bet krāsnī sprakšķēdama deg malka? Tieši tā – šausmu filmas! Šoreiz parunāsim par mistēriju/šausmu seriālu „666 Park Avenue”.

Esmu skeptisks pret šausmu žanra seriāliem kopš laika, kad iepazinu Raiena Mērfija „American Horror Story”, kurš, manuprāt, ir līdz šim labākais šausmu žanra seriāls, kādu esmu redzējis. Iespējams, ka „666 Park Avenue” radītājus iedvesmoja tieši Mērfija un AHS panākumi, jo starp abiem seriāliem var saskatīt zināmas līdzības, kaut gan katrs no tiem izceļas ar savu stilu.

Par ko ir stāsts? Jauns pāris (Džeina (Reičela Teilore) un Henrijs (Deivs Anabls)) dabū darbu eksluzīvā un skaistā Manhetenas namā, turklāt darba devējs Gevins (Terijs O’Kvīns) piešķir viņiem satrocoši skaistu dzīvokli šajā celtnē. Viss šķiet kā pasakā, jo bagātais Gevins un viņa sieva Olīvija (Vanesa Viljamsa) ir laipnības iemiesojumi un arī citi ēkas iedzīvotāji šķiet jauki. Tomēr, jo ilgāku laiku Džeina pavada ēkā, jo vairāk saprot, ka celtnē ir daudzi neatrisināti noslēpumi un slepkavības, par kurām apkārtējie klusē. Par spīti tam, ka Gevins ir lielisks darba devējs, Džeina jūt biedējoši stindzinošo auru, kuru viņš izstaro.

Jāsaka, ka „666 Park Avenue” seriāls ir krietni vien klišejiskāks nekā iepriekš minētais AHS, bet tas nebūt nenozīmē to, ka seriāls būtu draņķīgs – absolūti ne! Skatīties to var un pat iesaku to darīt. Patika tas, ka šīs klišejas nebija uzbāzīgas un arī tas, ka seriāls citu vidū izceļas ar ieturētu stilu – tas nav pārlieku biedējošs, vulgārs vai arī seksuāls. Jā, tajā ir sava daļa šausmu un arī sava daļa erotikas, bet tas viss ir ļoti gaumīgi pasniegts. (Iespējams, ka tas ir vienlaicīgi gan pluss, gan arī lielākais mīnuss, jo seriālā nav manāma uzdrīkstēšanās, kā tas bija AHS gadījumā.)

Tā kā man tuva literatūra, tad man visvairāk interesē rakstnieka Braiena Leonarda (Roberts Baklijs) liktenis, kurš ir precējies, bet (sasodīts) viņu kārdina kaimiņiene Aleksa (Helēna Matsone) no pretējās mājas loga, kura (atkal – sasodīts) kļūst par viņa sievas Luīzes asistenti. Erotiski, kutelīgi un reizē baisi.

Mani vienaldzīgu neatstāja arī mūžīgā atraitne Daniela Tailere , kurai mūždien gadās nepareizie vīrieši un tad ir tikai viena izeja, kā tikt ar viņiem galā… Nazis, pistole… Kas nu kuru reizi gadās pa rokai.

Aktieru sastāvs priecē, tikai sāk rasties aizdomas, ka Vanesa Viljamsa māk tēlot pārsvarā tikai bagātas un glamūrīgas dāmītes, jo līdz šim esmu redzējis viņu tikai šāda veida lomās. (Bet par viņas aktierspēli sūdzēties nevaru.)

Tā kā seriālu sāka demonstrēt tikai šā gada 30. septembrī, tad līdz šim esmu noskatījies divas sērijas un ir pamatotas aizdomas, ka pagaidām seriāls tikai uzņem apgriezienus un īstās intrigas vēl priekšā. “666 Park Avenue” izskatās klasiski un daudzsološi. Noteikti turpināšu sekot līdzi seriāla gaitai.

VĒRTĒJUMS: 7,5/10

Šeit arī seriāla traileris: