Patiess stāsts


Foto: Filmas plakāts

Foto: Filmas plakāts

Apskatot aktiera Džeimsa Franko lapu vietnē IMDb, rodas sajūta, ka viņa dzīve sastāv tikai no vienas vienīgas filmēšanās, jo gaidāmo filmu, seriālu un animācijas filmu saraksts, kuru tapšanā piedalās šis aktieris, ir gana garš. Šogad skatītāju vērtējumam tika nodota režisora Rūperta Gūlda veidotā filma True Story, kurā Džeimss Franko atveido cilvēku, kas nogalinājis savu ģimeni. 

Filmas pamatā ir patiess stāsts par The New York Times žurnālistu Maiklu Finkelu (Džona Hils) un četrās slepkavībās apsūdzēto Kristianu Longo (Džeimss Franko), kuru savstarpējo attiecību attīstības dzinuļi diez vai atbilst augstām morāles un ētikas normām.

Filmas sākumā tiek ieskicēts veiksmīga un talantīga žurnālista portrets – Maikla raksti regulāri nonāk uz The New York Times Magazine pirmās lapas, kolēģi viņu ciena, viņa draudzene Džila (Felisitija Džounsa) viņu mīl un atbalsta, bet rakstu varoņi viņam uzticas. Tomēr tad šis skaistais, bet trauslais ziepju burbulis plīst, jo Maikls pieļauj pētnieciskās žurnālistikas nāves grēku – viņš nepārbauda faktus. Šī kļūda jaunajam vīrietim maksā darba vietu prestižajā laikrakstā, turklāt samērā ātri pēc atlaišanas viņš saprot, ka zaudējis arī potenciālo darba devēju un lasītāju uzticību, kas ir vēl smagāks trieciens, jo nozīmē karjeras beigas. Tad Maikls uzzina, ka kāds cilvēks, kurš nogalinājis savu sievu un trīs bērnus, uzdevies par Maiklu Finkelu. Lai arī kā Maikls grib to noliegt, slepkavas fanātiskā pieķeršanās viņam glaimo, turklāt sabiedrības nīstajā slepkavā viņš saskata iespēju atgriezties žurnālistikas apritē ar ekskluzīvu stāstu, tādējādi atgūstot zaudēto lasītāju uzticību.

Foto: Kadrs no filmas

Foto: Kadrs no filmas

Maikls, kurš vienmēr bijis taisnības cīnītājs, lieliski apzinās, ka Kristians, visticamāk, noslepkavojis savu ģimeni, tomēr vēlas ticēt, ka stāsts ir daudz dziļāks un viņa darbu fans ticis nepatiesi apsūdzēts. Rakt dziļāk – tas ir žurnālista uzdevums, bet ko tad, ja viss, ko nepieciešams redzēt, jau pašā sākumā atradies virspusē un nekā dziļāka stāstā nekad nav bijis?!

Skatoties filmu, rodas jautājums, pēc kā tad īsti Maikls tiecas: taisnības vai savas godkāres apmierināšanas? Spriežot pēc tā, cik ļoti viņš cer, ka Kristians tomēr izrādīsies kaut vai tikai daļēji nevainīgs noziegumos, kuros apsūdzēts, otrais variants ir tuvāk patiesībai.

Foto: Īstā Longo ģimene

Foto: Īstā Longo ģimene

Jūtams, ka scenārija autori nav bijuši uzdevuma augstumos, jo ir šādi tādi robi sižetā, uz kuriem vēl varētu pievērt acis, tomēr mazo kļūdu ignorēšana nemaina faktu, ka filma nedaudz garlaiko un liek vilties. Vadošie aktieri ir uzdevuma augstumos, tomēr viņu atveidotie varoņi simpātijas neraisa – Maikls ir oportūnists, kas pārdevis savus kādreizējos ideālus, Kristians ir manipulatīvs un harismātisks noziedznieks, kura pastrādātie darbi izraisa riebumu, bet Džila… izskatās, ka viņai viss pa lielam ir vienalga. Lai arī Džeimss Franko ir viens no maniem favorītiem kino pasaulē, jāatzīst, ka šī ne tuvu nav viņa labākā loma – iespējams, pie vainas saspringtais darba grafiks un pārāk liels apgūstamo lomu skaits samērā īsā laika periodā.

Filma ir remdena – no drāmas un trillera, kas notika īstajā dzīvē, uz ekrāniem nonācis emocionāli diezgan atdzisis materiāls. No ļoti saistoša un intriģējoša stāsta sanākusi stipri viduvēja filma, tomēr nevarētu teikt, ka nožēloju tās skatīšanos.

VĒRTĒJUMS: 6/10

10 Instagram konti, kuriem vērts sekot


tumblr_min9taq6l21r1thfzo2_1280

Protams, Instagram popularitātes virsotnē ir Kardašianu un Dženeru māsas, Teilore Svifta, Džastins Bībers, Selēna Gomesa, Ariana Grande, Bejonse un citas popkultūras zvaigznes, tomēr šīs personības, manuprāt, nav tās interesantākās šajā vietnē, tāpēc ieteikšu jums, bloga lasītāji, 10 Instagram profilus, kuriem vērts sekot, lai smeltos iedvesmu, pasmietos un palutinātu acis. 

A walk to remember. (Dreaming of colder weather)

A photo posted by // Kyle Kuiper // (@kdkuiper) on

Kyle Kuiper – @kdkuiper Fotogrāfs, kura darbi liek aizrauties elpai, sirdij pukstēt nedaudz straujāk, acīm ieplesties plašāk un galvā virmot domām par to, cik pasaule ir skaista.

Thank you for your sympathy, last week. #myfeelgoodplace

A photo posted by janske (@janske) on

Janske @janske  Migla, koki, jūra, daba un skaistums, kas slēpjas vienkāršās lietās.

Lorraine Loots @lorraineloots Mākslas darbi skudrām – skaisti un smalki.

Dropped the kids off at the pool and now they've been kidnapped. #myFault #Ransom #MelGibson #toilet #mashup

A photo posted by Jaemy Choong (@jaemyc) on

Jaemy Choong @jaemyc Amizantas spēles ar filmu plakātiem.

#aboutlastnight I don't get drunk, I get less classy and more fun!

A photo posted by P I G G Y & P O L L Y (@piggyandpolly) on

Piggy & Polly @piggyandpolly Kurš teica, ka kaķiem pieder internets?! Franču buldogu māsiņas Pigija un Pollija apburs jebkuru suņu mīļotāju.

can't see the haters

A photo posted by @baddiewinkle on

Baddie Winkle @baddiewinkle Nebrīnītos, ja atklātos, ka šī kundzīte ir Mailijas Sairusas omīte. Dulla kundzīte, kas turpina baudīt dzīvi kā mūsdienīga jauniete, spītējot lielajam gadu skaitlim.

part 1 #mydaywithkardashianstakingselfies

A photo posted by joel strong (@mydaywithleo) on

Joel Strong @mydaywithleo Slavenību galvas (no papīra) uz parastu cilvēku ķermeņiem ikdienišķās un ne tik ikdienišķās situācijās.

A photo posted by Miserable Men (@miserable_men) on

Miserable Men @miserable_men  Bildes ar vīriešiem, kas devušies līdzi savām sirdsdāmām iepirkties.

Shout out to all the cougars out there #cougar #sexy #game #hunting #craptaxidermy #taxidermy #photooftheday

A photo posted by Crap Taxidermy (@craptaxidermy) on

Crap Taxidermy @craptaxidermy Taksidermijas meistarklase humora mīļotajiem.

Vitaliy Raskalov @raskalov  Jauns debesskrāpju un citu virsotņu iekarotājs, kura bildes brīžiem liek ne tikai skudriņām skriet pār ķermeni, bet arī liek tirpt kājām.

Un kuri Instagram profili iedvesmo un uzjautrina Tevi?

Doriana Greja ģīmetne


oskars_vailds_-_doriana_greja_gimetneNo savas bērnības vislabāk atceros Hansa Kristiana Andersena un Brāļu Grimmu pasakas, tomēr ļoti būtiska loma manas dzīves pirmajos gados bija arī Oskara Vailda saturiski nopietnajām un nedaudz drūmajām pasakām, kuras uz mani atstāja tik neizdzēšamu iespaidu, ka man joprojām šī britu rakstnieka darbi šķiet piesātināti ar nedaudz grēcīgu maģiju. Un grēcīgums ir atslēgas vārds, ja runa ir par viņa slavenāko darbu “Doriana Greja ģīmetne”.

1890. gadā žurnālā Lippincott’s Magazine pirmoreiz tika publicēts romāns “Doriana Greja ģīmetne’ (sastāvēja no 13 nodaļām), kas 1891. gadā tika publicēts arī grāmatas formātā (sastāvēja no 20 nodaļām, jo Vailds romānu papildināja ar jaunām nodaļām). Tiek uzskatīts, ka Doriana Greja prototips ir pats Oskars Vailds, mākslinieka Bazila Halvarda prototips ir gleznotājs Frenks Mailzs, kuru Vailds satika studiju gados Oksfordā, bet Lorda Henrija Votona prototips ir dzīves baudītājs Lords Ronalds Govers. 125 gadu laikā šī darba ietekme ir tikai augusi – romāns tulkots vairākos desmitos valodu, piedzīvojis daudzas ekranizācijas, iedvesmojis māksliniekus, ticis daudz apspriests, slavēts un kritizēts, kā arī ierakstījis Oskara Vailda vārdu literatūras zvaigznājā ar īpaši trekniem zelta burtiem.

Romāna galvenais varonis ir jauneklis Dorians Grejs, kurš, aplūkojot mākslinieka Bazila Halvarda gleznoto gleznu, vēlas, lai viņš pats nekad nenovecotu, bet laika zobs skartu tikai viņa ģīmetni. Lai šī vēlēšanās piepildītos, nav nepieciešama ne burvestība, ne maģiski rituāli pusnaktī – jaunā narcisa vēlme piepildās tajā pat brīdī, kad tā tiek izteikta skaļi. Glezna kļūst par Doriana dvēseles spoguli un atspoguļo sevī gadu un grēku uzkrauto nastu, bet Dorians, spītējot gadiem, kas iet, paliek jauns un skaists. (“Doriana grēki ģīmetnei bija tas pats, kas tārpi miesai” – 129. lpp.) Tomēr laika gaitā puisis, dzīvojot grēcīgu dzīvi, saprot, ka skaistums ir pārvērtēts, bet grēki spiež sirdi arī tad, ja dvēsele ir pārdota nelabajam.

“Doriana Greja ģīmetne” ir pirmais un vienīgais Vailda sarakstītais romāns, tāpēc mani pārņēma divējādas izjūtas – prieks, jo sen nebiju lasījis tik ģeniālu debijas romānu, un skumjas, jo tas tomēr ir vienīgais Vailda romāns. Gandrīz katrā lapaspusē atrodams kāds izrakstīšanas vērts citāts, kas liek domāt, ka Vailds pie šī darba strādājis ar ārkārtīgu rūpību, cenšoties noslīpēt katru teikumu līdz perfekcijai (un tas viņam patiešām ir izdevies).

Foto: Kadrs no režisora Olivera Pārkera veidotās romāna ekranizācijas Dorian Gray (2009).

Foto: Kadrs no režisora Olivera Pārkera veidotās romāna ekranizācijas Dorian Gray (2009).

Lai arī romānu uzskatu par meistardarbu, tajā tomēr bija viena lieta, kas man ne īpaši patika – tas, cik vienkārši Dorians pārdod savu dvēseli. Iespējams, Vailds ar to vēlējies pierādīt, cik skaļi izteiktiem vārdiem ir liels spēks, tomēr mani īsti nepārliecināja, ka dvēseles pārdošana ir tik nekomplicēts un vienlaicīgi diezgan nejaušs process.  Ja viss patiešām ir tik vienkārši, tad mūsdienās meitenes un puiši, pateicoties neapdomīgi izteiktiem vārdiem, ir pārdevuši savas dvēseles par lielākiem dibeniem, izteiktu vēdera muskulatūru, lielākām lūpām, garām skropstām un daudz ko citu, kas mūsdienās tik ļoti tiek apbrīnots.

Gluži kā Dorians Grejs, kurš iemantoja mūžīgo jaunību, arī šis romāns ieguvis ilgdzīvotāja statusu, jo arī mūsdienās, 125 gadus pēc romāna publicēšanas, tajā apspriestie temati joprojām ir aktuāli. Arī 21. gadsimtā bieži vien cilvēki labprātāk izvēlas rūpīgi izkopt savu ārieni un gatavi spert izmisuma pilnus soļus, lai tikai saglabātu jaunību, bet garīgo vērtību izkopšanu atstāj novārtā. Un jāatzīst, ka mēs daiļiem cilvēkiem grēkus piedodam daudz vieglāk, jo klusībā mēs visi taču apbrīnojam skaistumu un vēlamies būt daļa no tā.

Noslēgumā daži citāti no romāna:

“Kad mēs paši sevi apvainojam, mēs jūtam, ka nevienam citam nav vairs tiesības to darīt. Piedošanu mums dod nevis mācītājs, bet pats nožēlošanas akts.” – 106. lpp.

“Neviens savu ideālu nesastop divreiz. Un nav daudzi, kas to sastop kaut reizi.” – 126. lpp.

“Varbūt cilvēks nekad nešķiet tik brīvs kā tieši tad, kad viņam jāspēlē kāda loma.” – 190. lpp.

“Īstenība ir haoss, bet iedomās aizvien ir kaut kas nežēlīgi loģisks” – 216. lpp.

“Labāk ir nezināt. Zināšana būtu liktenīga. Tieši nezināšana ir vilinoša. Viegls miglājs spēj visu pārvērst burvībā.” – 222. lpp.

“Ja cilvēks skatās uz dzīvi kā mākslinieks, tad viņa prāts ir viņa sirdī.” – 231. lpp.

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

Izdevējs: Izdevniecība Liesma (1976. gads); Tulkojis: Jānis Ezeriņš.

Nepareizais tievums


tumblr_m945oi25FM1rzc0p3o1_1280

“Tu vispār ēd?”, “Ārprāts, cik tu esi kaulains!”, “Tu gadījumā neesi slims?”, “Tev gadījumā nav anoreksija?”, “Tev vajadzētu uzēst dažus kilogramus.” Ja tu esi dabiski kalsns, tad šādas frāzes un jautājumi tev noteikti ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. 

Jā, es ēdu, iespējams, pat vairāk nekā tu. Patiesībā es brokastīs apēdu omleti no sešām olām un divas picas maizītes. Nē, es neesmu slims un mani veselības stāvokļa rādītāji ir krietni virs vidējā. Nē, man nav anoreksija. Jā, es zinu, ka izskatītos labāk, ja mans svars būtu par dažiem kilogramiem lielāks, bet esmu vairākus gadus strādājis pie tā, lai pieņemtu savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Bija laiks, kad centos ar speciālu treniņu programmu un diētu palīdzību pieņemties svarā, bet tas viss beidzās ar fiasko, jo trīs mēnešu laikā pieņēmos svarā tikai par sešiem kilogramiem un pašsajūta nebija tā labākā, jo ēšanas ierobežojumi mani nomocīja. Tā īsumā varētu atbildēt uz jautājumiem, kas man regulāri tiek uzdoti tikai tāpēc, ka esmu mantojis tievuma gēnus no sava tēva.

d2a24ee3198c48d7c8c5a0ac0fb478fc

Angļu valodā pastāv tāds jēdziens kā body shaming jeb ķermeņa kaunināšana, kas, manuprāt, ir aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībā, kurā pašlaik valda fitnesa kults – tu nedrīksti būt kaulains vai resns, jo tikai muskuļots ķermenis ir skaists. Skumjākais ir tas, ka ķermeņa kaunināšanu piekopj tie, kas paši no tās cieš. Piemēram, manā paziņu lokā sievietes ar lieko svaru ļoti nicinoši izsakās par sievietēm, kuras ir dabiski kārnas, kā arī bez jebkādas kautrēšanās uzdod augstāk minētos jautājumus šīm sievietēm. Te jau mēs nonākam pie cita temata, kurš saucas “dubultie standarti”, jo ir normāli tievam cilvēkam teikt “Ārprāts, cik tu esi kaulains!“, bet apaļīgam cilvēkam veltīts teikums “Ārprāts, cik tu esi resns!” visticamāk izsauks zināmu šoku apkārtējos. Cilvēks nevar gaidīt to, ka apkārtējie būs pret viņu iecietīgi, ja viņš pats nicinoši izteiksies par tiem, kuru vizuālais izskats atšķiras no viņējā.

Runājot ar draugiem un paziņām, bieži it-kā-starp-citu manierē tiek izteikts viedoklis par to, ka tievi cilvēki nedrīkst justies nedroši par savu ķermeni, jo tievums, viņuprāt, ir gandrīz vai ekvivalents augstai pašpārliecinātībai. Droši varu teikt, ka tievi cilvēki par savu ķermeni komplekso tikpat ļoti, kā jebkurš cilvēks, neatkarīgi no ādas krāsas, vecuma vai dzimuma, jo, kā teicis rakstnieks Džons Grīns: “Ir riskanti ticēt, ka cilvēks ir kaut kas vairāk nekā tikai cilvēks.” 

Domāt, ka tavs ārējais veidols dod tiesības nosodīt tos, kuri izskatās atšķirīgi, ir absolūti muļķīgi, tieši tāpēc vajadzētu aizmirst arī dubulto standartu piekopšanu, jo nosaukt kādu par kaulu kambari ir tikpat slikti, kā nosaukt kādu par resnu govi.

Slavenību stils: Olijs Aleksandrs


olijs

Foto: britu dziedātājs Olijs Aleksandrs

Britu sintpopa grupas Years&Years solists Olijs Aleksandrs iekarojis ne tikai mūzikas mīļotāju sirdis ar savu īpatnējo balsi, bet piesaistījis arī modes ekspertu uzmanību ar savu unikālo stilu. Olija stila raksturīgākās iezīmes ir oversized krekli un jakas, apģērbi ar ģeometriskiem un etniskiem rakstiem, dažādi šorti, uz augšu uzrotītas garās bikses, kā arī garas, baltas zeķes apvienojumā ar apjomīgiem sporta apaviem. Divdesmit piecus gadus vecā dziedātāja un aktiera stils ir pietiekami brīvs un bezrūpīgs, lai patiktu cilvēkiem, kuri mīl ērtus apģērbus un par trendiem īpaši nesatraucas. 

Visus kolāžā redzamos apģērbus iespējams iegādāties ASOS interneta veikalā.

olijs.cepures

olijs.aksesuari

olijs.krekli

olijs.dzemperi

olijs.bikses

olijs.apavi

Bailes pazaudēt laiku


9167917106_13f05fd899_b

Ir maz tādu lietu, kurām es spēju nodoties pilnībā, jo pat tad, kad mazgāju zobus, cenšos ar brīvo roku izmazgāt ziepju trauku un noslaucīt putekļus no vannas istabas plauktiņiem, lai tikai lietderīgi izmantotu laiku. Tomēr pavisam nesen, kad centos ar dzīvokļa atslēgu izķemmēt matus un ar ķemmi gatavojos atslēgt dzīvokļa durvis, sapratu, ka šāda lietderīga laika izmantošana, darot vairākus darbus vienlaicīgi, varbūt arī nav tā labākā lieta, ko piekopt ikdienā. 

Vairāku lietu darīšana vienlaicīgi varētu šķist ļoti labs veids, kā nepazaudēt laiku un dienas laikā izdarīt vairāk, tomēr esmu novērojis, ka šāda rīcība gandrīz vienmēr noved pie viena rezultāta – minimāli ietaupīta laika un vairākiem ne īpaši rūpīgi izdarītiem darbiem.

Īpaši tracinošs šis netikums, ja to tā drīkst saukt, ir reizēs, kad tiecies ar kādu draugu vai paziņu, un viņš tikšanās laikā savā viedtālrunī paspēj izlasīt jaunākās ziņas, ielikt Instagram jaunu bildi, iečivināt Twitter par tikšanos, atbildēt uz pienākušajām īsziņām, kā arī atbildēt uz dažiem ne pārāk svarīgiem telefona zvaniem. Otram cilvēkam prieks no šādas tikšanās ir tuvu nullei, jo viņš var sākt justies nevis kā cilvēks, bet kā ķeksītis darāmo lietu sarakstā.

Foto: leģendārais aktieris Džeimss Dīns rotaļājas kopā ar savu brālēnu

Foto: leģendārais aktieris Džeimss Dīns rotaļājas kopā ar savu brālēnu

Protams, ir situācijas, kad vairāku lietu darīšana vienlaicīgi ir jauka un nepieciešama – piemēram, audiogrāmatas klausīšanās, kad tiek veikti mājas uzkopšanas darbi, vai seriālu skatīšanās, kad tiek mizoti dārzeņi vakariņām. Tomēr cilvēks nav daudzfunkcionāla iekārta, tāpēc nav jāsatraucas, ja ir lietas, kuras tu nespēj apvienot ar blakusdarbiem, kā arī nevajadzētu izjust iekšēju trauksmi, ja ir vēlme nodoties tikai vienai nodarbei, lai arī cik nelietderīga tā būtu.

Bailes pazaudēt laiku liedz mums laiku izbaudīt. Laiks ir domāts lai to tērētu, nevis lai satilpinātu vienā laika sprīdī pēc iespējas vairāk darbību, tādējādi liedzot sev izbaudīt to, cik lielisku sajūtu sniedz koncentrēšanās tikai uz kaut ko vienu, neizjūtot steigu un nepieciešamību paralēli darīt vēl ko citu.

Grupa, kas liek endorfīniem riņķot dzīslās


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

Gluži vai hipnotisks skanējums, ausīm tīkama solista balss, lipīgi piedziedājumi, maģiski un nedaudz mistiski dziesmu videoklipi – tā īsumā varētu raksturot britu sintpopa trio Years & Years. Polydor Records ierakstu kompānijas paspārnē šā gada 10. jūlijā pie klausītājiem nonāca pirmais grupas studijas albums Communion

Līdz albuma izdošanas dienai pie klausītājiem jau bija nonākuši pieci singli no šī albuma (Real 2014. gada 17. februārī, Take Shelter 2014. gada 18. augustā, Desire 2014. gada 23. novembrī, King 2015. gada 27. februārī un Shine 2015. gada 5. jūlijā), tāpēc daudziem mūzikas mīļotājiem šī grupa noteikti nav sveša. Īpaši jau pēc singla King, kurš Lielbritānijas singlu topā ierindojās 1. vietā, bet vietnē YouTube dziesmas videoklips aplūkots jau vairāk kā 58 miljonus reižu.

Grupas solists Olijs Aleksandrs, kurš šā gada 15. jūlijā svinēs savu divdesmit piekto dzimšanas dienu, grupai Years & Years pievienojās 2010. gadā, kad grupas basģitārists Maikijs Goldsvērtijs dzirdēja, kā Olijs dzied dušā. Līdz laikam, kad Olijs pievienojās grupai, viņš vairāk bija zināms kā aktieris, bet nu dziedātāja slava ir ievērojami pāraugusi aktiera slavu, tāpēc šis jaunietis vairumam asociējas tikai ar darbību mūzikas lauciņā.

Albumā iekļautas trīspadsmit dziesmas, no kurām īpaši gribu izcelt rituāla noskaņām piesātināto un skanējuma ziņā nekomerciālo Foundation, endorfīnus radošo Shinekomerciāli neveiksmīgo, bet ritmisko Take Shelterrelaksējoši romantisko Eyes Shut, spožāko albuma singlu King, dziesmu Withoutkuras klausīšanās liks apbrīnot Olija balsi, uzmundrinošo un pozitīvisma pielieto Borderkā arī meditatīvo Memokura, manuprāt, ļoti veiksmīgi izvēlēta kā albuma noslēdzošā dziesma.

Foto: britu puišu trio Years & Years

Foto: britu puišu trio Years & Years

Šo gadu laikā grupa ir ievērojami augusi un par to var pārliecināties, noklausoties viņu 2012. gadā izdoto debijas singlu I Wish I Knew, kurš ir īsts pārbaudījums ausīm. Grupa no kļūdām ir mācījusies un Communion albums ir tik labs, ka tajā nav nevienas dziesmas, kuru varētu nosaukt par neveiksmīgu, jo katra no tām iederas kopējā albuma kompozīcijā, radot apbrīnas vērtu albumu.

Years & Years pavisam noteikti ir pati karstākā 2015. gada grupa un šaubos, ka mūzikas pasaulē šogad būs kāda jauna grupa vai dziedātājs, kurš mirdzēs spožāk par šo britu apvienību. Nav šaubu, 2015. gads ir Years & Years gads. Puišu radītā mūzika izstaro nedaudz maģisku auru, pozitīvi uzlādē un apbur klausītājus ar patīkamo un brīžiem ļoti nomierinošo skanējumu.

VĒRTĒJUMS: 10/10