Atgriešanās spoku pilsētā


Adam_Lambert_-_The_Original_High_(Official_Album_Cover)Šā gada 12. jūnijā tika izdots jau trešais glemroka pārstāvja Adama Lamberta studijas albums The Original High, kurš, starp citu, tika radīts nevis Adama dzimtajā Amerikā, bet gan Zviedrijā. Iespējams, tieši Zviedrijas svaigais gaiss un nomierinošie dabasskati vainojami pie tā, ka Adama jaunākais albums ir tik harmonisks un nedaudz skandināvisks. 

Pagājušā gadā Adams koncertēja kopā ar leģendāro rokgrupu Queen, ieņemot solista Fredija Merkūrija vietu, tāpēc vienaldzīgo nebija – bija tādi, kas teica, ka Frediju neviens nespēj aizvietot, bet bija arī tādi, kas apgalvoja, ka pats Fredijs ar Adama sniegumu lepotos. Lai arī kādi būtu strīdi par Queen pagājušā gada koncertiem, jāatzīst, ka Adama balss ir tikpat spēcīga kā pašam Fredijam, tomēr ar labu balsi vien ir par maz, lai kļūtu pat leģendu.

Adama iepriekšējās ierakstu kompānijas RCA Records pārstāvji bija plānojuši, ka dziedātāja trešais albums sastāvēs no astoņdesmito gadu hitu kaverversijām, bet Adamu tas neapmierināja, tāpēc viņš, alkstot pēc radošās brīvības, pameta šīs ierakstu kompānijas paspārni un noslēdza līgumu ar Warner Bros. Records, lai strādātu kopā ar producentiem Maksu Martinu un Karlu Johanu Šusteru jeb Shellback. (Šie producenti strādājuši ar Britniju Spīrsu, Kelliju Klārksoni, Keitiju Periju, Teilori Sviftu, Kristīnu Agileru, Šēru Loidu un citiem dziedātajiem, kas regulāri sasniedz popmūzikas topu virsotnes.)

Foto no fotosesijas žurnālam Notion

Foto no fotosesijas žurnālam Notion

Savu iepriekšējo studijas albumu (Trespassing) Adams izdeva 2012. gadā, tāpēc ir patīkami pēc trīs gadu pārtraukuma saņemt veselas vienpadsmit jaunas dziesmas no šī mākslinieka. Adama faniem šis albums noteikti neliks vilties, jo kardināli viņš neko savā stilā nav mainījis, tikai vairāk pievērsies šobrīd ļoti aktuālajam sintpopam, kā arī ļāvies radošajai izaugsmei, kas īpaši jūtama, ja pirms The Original High noklausās Trespassing albumu. Piekritīšu mūzikas kritiķiem, sakot, ka albuma vājā vieta ir dziesmu vārdi, bet, manuprāt, ja ir tāda balss kā Adamam, tad pat muļķīgas lirikas liek klausītājiem aizturēt elpas.

Albuma pirmā dziesma un arī pirmais singls ir Ghost Town, kas ir vienkārši ideāla izvēle, jo dziesma ir enerģiska, saturiski nedaudz gotiska, kā arī atmiņā paliekoša. Īpaši gribu izcelt arī Underground un Lucy, kuras caurstrāvo pozitīvi uzlādējoša enerģija un ļoti patīkams ritms, kā arī roķīgi ģitāras solo. Ja dziesma Rumors, kurā dzirdama arī dziedātājas Tove Lo balss, tiks izdota kā singls, tad panākumi noteikti neizpaliks – Adama un zviedru dziedātājas balsis kopā skan vienkārši lieliski, turklāt Rumors skanējums ir diezgan komerciāls un radiostacijām draudzīgs. Savu favorīti no šī albuma pietaupīju beigām… un tā ir There I Said It, kas ir mierīga un skaista balāde, kura emocionāli eksplodē, kad Adams sāk dziedāt piedziedājumu – enerģiski uzlādēta dziesma, kuru noklausīties vismaz piecas reizes pēc kārtas, lai vēlāk varētu dziedāt dušā.

Īpaši priecē tas, ka pie vairuma albumā iekļauto dziesmu rakstīšanas strādājis arī pats Adams, tādējādi padarot The Original High saturu personisku.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Kliedziens turpinās


kliedz2013. gadā pirmizrādi piedzīvoja divi seriāli, kuru galvenie varoņi ir sērijveida slepkavas – Hannibal, kurā stāstīts par inteliģento gardēdi Hanibālu Lekteru, un Bates Motel, kurā stāstīts par šizofrēnisko mammas puisīti Normanu Beitsu. Ir 2015. gads un vēl kāda ikoniska šausmu filma ir pārtapusi seriālā – šoreiz pienākusi kārta “Kliedzienam” (Scream). 

30. jūnija vakarā televīzijas kanāls MTV demonstrēja pirmo seriāla Scream sēriju, kurā par spocīgajā maskā tērptā sērijveida slepkavas upuriem kļuva jau divi no seriāla varoņiem. Spriežot pēc īsā ieskata seriāla otrajā sērijā, šķiet, ka neviena sērija neiztiks bez upuriem, tāpēc atliek cerēt, ka līdz pirmās sezonas noslēgumam kāds no varoņiem būs izdzīvojis.

Stāsts sākas ar to, ka kāds nofilmē, kā maigojas divas meitenes (Odrija (Beksa Teilore-Klausa) un Reičela (Sosija Beikona)), un publicē šo video internetā, tādējādi padarot Odrijas dzīvi vidusskolā par nelielu elli. Neilgi pēc tam tiek nogalināta Nina (Bella Torna) un viņas puisis Tailers (Makss Loids Džounss), kuri piedalījušies šī skandalozā video filmēšanā, tādējādi radot aizdomas, ka slepkavības motīvs varētu būt atriebība.

Jāsaka, ka seriāls ar neko jaunu nepārsteidz, kā arī tā formāts un pasniegšanas stils ir televīzijas kanālam MTV ļoti raksturīgs – intrigas, skaisti jaunieši, viegli sagremojams saturs, spraiga darbība un cīņa par savu vietu nežēlīgajā vidusskolas jauniešu pasaulē. Manuprāt, sākot skatīties šo seriālu, neviens neko ģeniālu vispār negaida, jo Scream galvenais mērķis ir izklaidēt skatītāju, noturot viņa uzmanību no pirmās līdz pēdējai seriāla minūtei. Par spīti tam, ka seriāls skatītājam nesniedz neko jaunu, jāatzīst, ka tas ir pietiekami saistošs un intrigām caurvīts, lai būtu vēlme to skatīties pēc nogurdinošas darbadienas. Viegla satura izklaide, kas nepieprasa īpaši aktīvu domāšanu.

Foto: vadošie seriāla aktieri

Foto: vadošie seriāla aktieri

Seriāla slepkava nedaudz atšķiras no filmas slepkavas, jo seriāla veidotāji nolēmuši viņam (vai viņai?) piešķirt jaunu sejas masku, kas ir baisāka nekā filmās redzamā, kā arī seriāla slepkavu apvij kāda leģenda par Brendonu Džeimsu – puisi ar kroplīgu seju, kurš iemīlējās populārā meitenē vārdā Deizija, bet, piedzīvojis viņas draugu izsmieklu, nolēma atriebties, nogalinot viņus. Stāsts beidzas ar to, ka Deizija paliek dzīva, bet Brendons Džeimss mirst. Vismaz tā visi domā līdz brīdim, kad Deizija, kura pēc šiem notikumiem slēpusi savu identitāti, saņem sūtījumu ar īstu, asiņainu sirdi.

Foto: jaunā slepkavas maska

Foto: jaunā slepkavas maska

Manā bērnībā Scream filmas bija ļoti populāras, tāpēc seriāla pirmizrāde šķita tāda kā atgriešanās bērnībā, kad slepkava spocīgajā maskā lika uz ķermeņa izsprāgt zosādai. Tomēr ļoti šaubos, ka tagad, kad esmu divdesmit piecus gadus vecs, seriāls spēs manī radīt līdzīgas emocijas.

Par seriāla aktieriem neko daudz pateikt nevaru – vairums ir viduvēji, bet daļa no aktieriem ir diezgan vāji. Pie favorītiem noteikti varu pieskaitīt Odrijas atveidotāju Beksu Teilori-Klausu un Noasa atveidotāju Džonu Karnu, bet vājākās aktrises titulu bez jebkādām šaubām vēlētos piešķirt Brūkas lomas atveidotājai Karlsonai Jangai, kura man atgādina aktrisi Kristīnu Čenovetu.

Ir skaidrs viens – ūdens šajā seriālā tiks saduļķots tik spēcīgi, ka katram varonim būs gan motīvs, gan alibi, tāpēc noteikti būs pietiekami interesanti, lai katra nākamā seriāla sērija tiktu gaidīta ar nepacietību.

VĒRTĒJUMS: 5,5/10 

Vils Greisons, Vils Greisons


9200000003760743Vai esi kādreiz domājis par to, cik dīvaini un reizē aizraujoši būtu satikt cilvēku, kuram ir tieši tāds pats vārds un uzvārds kā tev? Šo tēmu savā romānā Will Grayson, Will Grayson apspēlējuši rakstnieki Deivids Levitāns un Džons Grīns. 

Ideja par šādu grāmatu radās Deividam Levitānam, jo vienu no rakstnieka labākajiem draugiem sauc Deivids Leventāls – uzvārdi abiem nav vienādi, tomēr pietiekami līdzīgi, lai spētu radīt dažādus pārpratumus. Laikos, kad rakstnieks un Leventāls studēja Brauna Universitātē, vienādie vārdi un līdzīgie uzvārdi garantēja biežu otram paredzēto sūtījumu saņemšanu, kā arī uzslavas par panākumiem, kurus patiesībā guvis otrs Deivids.

Džona Grīna radītais Vils Greisons saimnieko nepāra skaitļu nodaļās un viņš ir vidusmēra puisis, kurš īsti nezina, ko no dzīves vēlas, turklāt viņa labākais draugs ir skolas bagātākais, milzīgākais un gejiskākais puisis Tainijs Kūpers, kurš atgādina Hagrida, Džūdijas Gārlendas, Teilores Sviftas un Ellas Vudas (filmas “Gudrā blondīne” galvenā varone) krustojumu. Tainijs Kūpers ir, manuprāt, literatūras vēsturē kaitinošākais varonis, tāpēc mani sarūgtināja tas, ka Grīns un Levitāns atvēlējuši šim labsirdīgajam, bet muļķīgajam milzim tik būtisku lomu šajā darbā.

Foto: no kreisās – Deivids Levitāns un Džons Grīns

Foto: no kreisās – Deivids Levitāns un Džons Grīns

Deivida Levitāna radītais Vils Greisons saimnieko pāra skaitļu nodaļās un viņš ir depresīvs jaunietis, kura dzīvē nav pārāk daudz prieka, ja neskaita ikdienišķo sarakstīšanos internetā ar kādu mistisku puisi vārdā Īzaks. Vila dzīve ir nonākusi posmā, kad depresija ir pārvarēta, bet laime vēl nav sākusies – ir tikai savāds tukšums, neziņa un ārsta izrakstīto medikamentu notrulinātas emocijas.

Abi šie varoņi dzīvo savas šķietami garlaicīgās un pelēcīgās dzīves, kad viņi pavisam nejauši tiekas kādā Čikāgas intīmpreču veikalā – pirmais Vils tur ieradies, lai nosistu laiku, kamēr viņa draugi apmeklē kādu koncertu, bet otrs Vils tur ieradies, lai satiktu savu internetā iepazīto draugu. Tā sākas piedzīvojums, kura centrā ir Tainijs Kūpers un viņa lielais, gejiskais mūzikls.

Grāmatu iegādājos tāpēc, ka uz tās bija Džona Grīna vārds, bet biju patīkami pārsteigts par Deivida Levitāna nodaļām, jo tieši viņa rakstītais uzrunāja – viņa nodaļās bija iekļautas reālas jauniešu problēmas, turklāt Levitāna rakstītajā ir saturisks dziļums un arī nedaudz depresīva noskaņa, kas man simpatizēja. Arī Grīna radītais Vils, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs literārais tēls, tomēr es laikam nespēšu piedot rakstniekam to, ka viņš radījis Tainiju Kūperu. Saprotu, ka Tainijs ir šī romāna līme, tomēr viņa loma šajā stāstā ir pārspīlēta – viņš ir kā pārlieku liels cukura daudzums ļoti labā tējā, kas padara dzērienu nebaudāmu un nedaudz šķebinošu.

Grāmatas valoda ir diezgan vienkārša, turklāt notikumi rit raiti, tāpēc Will Grayson, Will Grayson lasīšana būs piemērota arī tiem, kuru angļu valodas prasmes nav tajā labākajā līmenī.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Kā ģērbties šajā vasarā?


Faktiski vasara Latvijā iestājusies jau pirms laba laika, tomēr saulīte sāk lutināt tikai tagad – jūnija beigās, tāpēc ir iemesls papildināt savu vasaras garderobi ar vasarīgām drēbēm un aksesuāriem. Izvēloties klasiskas vērtības – džinsu, vēsos toņus, ziedu un ģeometriskās apdrukas, kā arī oversized piegriezuma jakas un kreklus, kas īpaši ērti šķitīs karstajās vasaras dienās, būs grūti nošaut greizi. Turklāt šogad aktuāls nedaudz nevīžīgs stils, tāpēc pārāk uz apģērbu gludināšanu un saskaņošanu nevajadzētu iespringt, bet vajadzētu vienkārši baudīt vasaru. 

Visi attēlos redzamie apģērbi, apavi un aksesuāri pieejami ASOS interneta veikalā.

vasara.cepures

vasara.krekli

vasara.jakas

vasara.aksesuari

vasara.aksesuari2

vasara.sorti

vasara.apavi

Latviešu vlogi, kuriem vērts pievērst uzmanību


Foto: Little Visuals

Foto: Little Visuals

Blogāre Latvijā attīstījusies ļoti veiksmīgi un ir ļoti daudz blogeru, kas savu hobiju pārcēluši jaunā kvalitātes līmenī, liekot saprast, ka blogošana nav tāda niekošanās vien, jo reizēm pat viens vienīgs bloga ieraksts spēj piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību kādai konkrētai problēmai. Kamēr blogārē viss ir skaisti, tikmēr vlogārē ne tik ļoti. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Latvijā nav skatīšanās vērtu vlogu – to vienkārši nav tik daudz kā labu blogu, bet tas tikai tāpēc, ka vlogi Latvijā parādījās krietnu laiciņu pēc blogiem, turklāt vloga veidošanai nepieciešama tehnika un vismaz elementāras prasmes video apstrādē. Kuri tad ir Latvijas vlogeri, kuriem būtu vērts pievērst uzmanību?

Foto: Kadrs no BizBony intervijas radio PieciLV.

Foto: Kadrs no BizBony intervijas radio PieciLV.

Biz Bony – Šajā YouTube kanālā saimnieko jaunietis Uldis Greters, kurš ar vlogošanu nodarbojas jau kopš 2011. gada beigām. Viņa kanālā atrodami challenge (izaicinājumu) video, kādus parasti veido vlogeri visā pasaulē, gameplay video, kas noteikti patiks spēļu faniem, kā arī dažādi dienasgrāmatas tipa video, kas pasniegti ar veselīgu humora devu. Pavērojot pirmos Biz Bony vloga video, jāsaka, ka izaugsme ir jūtama, vēl ir kur pilnveidoties, bet vlogs pavisam noteikti ir daudzsološs.

Foto: Kadrs no Pigments TV parodij-video par raidījumu

Foto: Kadrs no Pigments TV parodij-video par raidījumu “Dzīves krustcelēs”.

Pigments TV –  Šajā YouTube kanālā saimnieko trīs jaunieši – Nauris Juris, Ričards un Krišjānis, kuri patīkami izceļas ar oriģinalitāti un patiešām ļoti gaumīgu humoru. Pigments TV kanālā pieejamas dažādas televīzijas raidījumu un televeikala reklāmu parodijas, kā arī uzjautrinoši video ar padomiem dažādām dzīves situācijām. Uz šo puišu veikumu lieliski var attiecināt slaveno teicienu “mazāk ir vairāk”, jo līdz jauna video publicēšanai jāgaida ilgi, bet katrs no tiem ir gaidīšanas vērts.

Foto: Kadrs no Reiņa vloga video.

Foto: Kadrs no Reiņa vloga video.

Reinis Vilnis BaltiņšReini daudzi noteikti atpazīst, pateicoties uzjautrinošajiem Vine sešu sekunžu video, bet samērā nesen viņš sācis veidot vlogu, kurā video ir daudz garāki. Skatoties Reiņa veidotos video, uzreiz var redzēt, ka video veidošana viņam nav sveša – vizuāli kvalitatīvi, gaumīgi, turklāt video materiāli vienmēr tiek papildināti ar lielisku mūziku. Ceru, ka iesāktais tiks turpināts, jo pagaidām šis vlogs ir ļoti daudzsološs.

Foto: Kadrs no Katrīnas vloga video.

Foto: Kadrs no Katrīnas vloga video.

Katrīna KareleĻoti simpātiska jauniete, kuras izskatu (meitene ir līdzīga modelei Kendalai Dženerei) noteikti novērtēs puiši, bet Katrīnas vlogu video saturs ir vairāk piemērots daiļā dzimuma auditorijai. Meitenes veidotie video ir vizuāli kvalitatīvi un tajos tiek apspriestas dažādas tēmas – iepirkšanās, kosmētika, mājdzīvnieki, ēdiens, hennas tetovējumi un daudz kas cits. Pieļauju, ka ar laiku Katrīnas skatītāju auditorija tikai pletīsies plašumā un arī profesionāli viņa augs un pilnveidosies.

Foto: Kadrs no Sindijas Lo vloga video.

Foto: Kadrs no Sindijas Lo vloga video.

Sindija LoPar šīs vlogeres eksistenci uzzināju, kad mikroblogu vietnē Twitter lasīju negatīvas atsauksmes par viņu, tāpēc nolēmu noskatīties dažus viņas vloga video, lai saprastu, kāpēc tiek izlieta žults. Neko negatīvu gan neatradu – gados jaunās meitenes YouTube kanālam ir vairāk nekā 22 000 abonentu un šis skaitlis turpina augt, kas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc ir cilvēki, kas pār viņu vēlas izgāzt negāciju jūru. Neietilpstu Sindijas Lo vloga mērķauditorijā, tomēr jāatzīst, ka meitene ir talantīga, sirsnīga un sakarīgi domājoša, tāpēc vecākiem nevajadzētu satraukties, ja viņu bērns skatās Sindijas Lo vloga video, jo reizēm tie ir arī pamācoši. Ceru, ka meitene turpinās vlogot un ir pārliecība, ka tad, ja viņa turpinās iesākto, pēc kādiem 5 gadiem viņa šajā jomā būs sasniegusi vērā ņemamus panākumus.

Un kādus latviešu vlogus zini un skaties tu?

“Astrāls: Sākums”/Insidious: Chapter 3


Filmas plakāts

Filmas plakāts

Katram stāstam ir savs sākums, tieši tāpēc “Astrāla” (Insidious) filmu veidotāji piedāvā jau trešo šīs sērijas filmu – prīkvelu “Astrāls: Sākums” (Insidious: Chapter 3), kuras darbība notiek vairākus gadus pirms Lambertu ģimenes lietas.

Pirmajām divām “Astrāla” sērijas filmām Lī Vonels bija tikai scenārija autors, bet nu viņš pilnībā ņēmis vadības grožus savās rokās un pie “Astrāls: Sākums” veidošanas strādājis gan kā scenārija autors, gan kā režisors. Turklāt tas vēl nav viss – viņš šajā filmā piedalās arī kā aktieris, atveidojot vienu no diviem spoku medniekiem. Manuprāt, šāda kombinācija nav pārāk daudzsološa – protams, ja vien tu neesi Vudijs Alens vai Ksavjē Dolans.

Filmas galvenā varone Kvina Brenere (Stefānija Skota) ierodas pie talantīgās ekstrasenses Elisas Raineres (Līna Šeja), lai sazinātos ar savu mirušo māti, kura, pēc Kvinas domām, mēģina ar viņu nodibināt kontaktu. Vecā ekstrasense nelabprātīgi piekrīt meitenei palīdzēt, bet seanss nenorit tik gludi, kā cerēts, tāpēc nolemj meitenei atteikt turpmāku palīdzības sniegšanu un uz atvadām piekodina pārtraukt centienus sazināties ar mirušo māti. Tomēr durvis uz viņsauli ir atvērtas un baisas parādības turpina piemeklēt Kvinu, sākumā padarot viņu par ceļu satiksmes negadījuma upuri, bet vēlāk par paranormālo parādību upuri. Ir skaidrs, ka tā nav Kvinas māte, kas mēģina ar meiteni sazināties…

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no filmas

Trešās filmas uzbūve ar neko daudz neatšķiras no pirmo divu filmu uzbūves, tāpēc ar neko jaunu tā nepārsteidz. Iespējams, tieši tāpēc trešā “Astrāla” sērijas filma šķiet saturiski vājākā. Tā ir gluži kā trešo reizi sildīta zupa – it kā ir laba, bet tajā pat laikā jau divreiz baudīta, tāpēc nesniedz jaunas garšas un esošās kļuvušas neizteiksmīgākas un apnicīgas. Manuprāt režisoram vajadzēja rakt dziļāk, pamatojot ļauno garu darbību – protams, var izlīdzēties ar skaidrojumu, ka ļaunie ir ļauni tāpēc, ka viņi vienkārši tādi ir, bet uz mani tas īsti nenostrādāja. Nedaudz apnicīgs šķita arī nodeldētais skatītāju biedēšanas paņēmiens ar ekrānā pēkšņi izlecošiem mošķiem – jā, tie momenti lika nedaudz satrūkties, bet miegu naktī nelaupīja.

Filmas pērle pavisam noteikti ir aktrise Līna Šeja, kura skatītājos rada līdzpārdzīvojumu, piešķirot šim stāstam nedaudz dziļāku jēgu un diezgan lielu sirsnības devu. Pateicoties viņas sniegumam, nenožēloju, ka veltīju laiku šai filmai.

VĒRTĒJUMS: 5/10

Stāsts par romantisko patmīli


horizon54f7156bcbccdAmerikāņu rakstnieks Frensiss Skots Ficdžeralds tikai ar vienu savu darbu (“Lielisko Getsbiju”) nokļuva manu visu laiku mīļāko rakstnieku sarakstā, tāpēc ar zināmām bažām un cerībām ķēros klāt viņa debijas romānam “Šaipus paradīzes”. (2012. gadā šī romāna tulkojumu latviešu valodā, kura autore ir Dagnija Dreika, izdeva apgāds “Daugava”.) 

Romāna darbība norisinās 20. gadsimta sākumā – Amerika, tāpat kā visa pasaule, ir pārmaiņu priekšā un pa šo pārmaiņu straumi peld arī turīgas ģimenes atvase Emorijs Bleins. Jau kopš pusaudža vecuma Emorija dzīvē ļoti būtisku lomu ieņem sievietes, bet ar nevienu no viņām puisis nav spējīgs nodibināt ilgstošas attiecības, jo pats īsti nezina, ko vēlas saņemt no attiecībām un dzīves. Romāna galvenais varonis ir tik ļoti pārņemts ar faktu, ka ir izskatīgs un izglītots puisis no turīgas ģimenes, ka viņš pārāk neiespringst uz sevis pilnveidošanu, kā arī veselīga paškritika viņam ir svešs jēdziens. Tieši tāpēc vairumam “Šaipus paradīzes” lasītāju Emorijs diez vai šķitīs tas simpātiskākais tēls literatūras vēsturē. Kaut gan viņam piemīt rakstura īpašības, kuras ir katram cilvēkam – jāatzīst gan, ka vairumam ne tik lielā koncentrācijā kā Emorijam.

Jāatzīst, ka šajā romānā nācās vilties, jo stāsts nekur neved – Emorijs mētājas no vienas meitenes pie nākamās, turklāt viņa jūtas vienmēr tiek ietērptas skaistos vārdos, bet ne darbos, kas liek apšaubīt viņa jūtas pat pret tām daiļajām būtnēm, kuras viņš sakās mīlam. Arī viņa nākotnes plāni profesionālajā jomā ir miglā tīti un atliek vienīgi zīlēt kafijas biezumos to, kas tad no šī jaunieša varētu izveidoties, jo arī dažādiem darbiem un nākotnes plāniem vienā mirklī viņš dedzīgi pieķeras, bet jau nākamajā runā par tiem vēsi un pat ar zināmu nicinājumu.

Ficdžeralds šajā romānā spēlējas ar stāsta pasniegšanas formu – pamatā tas ir prozas darbs, bet stāstījumu bagātina daudzas dzejas rindas, bet, kad Emorijs satiek Rozalindu, stāstījums iegūst lugas formātu. Šāds risinājums, protams, ir ļoti īpatnējs, bet diez vai lasītājiem tīkamākais. Turklāt romānā no viena ceļa uz citu mētājas ne tikai Emorijs, bet arī pats Ficdžeralds, jo, lasot “Šaipus paradīzes”, man brīžiem šķita, ka autors rakstīšanas procesā nav zinājis, kādu darbu vēlas radīt. Jūtama romānā minēto autoru, kuru vārdi ļoti bagātīgi izraibina gan stāstījumu, gan zemteksta piezīmes, ietekme uz Ficdžeraldu, kas stāstījumam nenāk par labu, jo padara šo darbu saraustītu un beigās tas atgādina zupu, kurai pievienots par daudz garšvielu no dažādām paciņām.

Foto: F. S. Ficdžeralds ar meitu (1924. gads)

Foto: F. S. Ficdžeralds ar meitu (1924. gads)

Romānā spilgti atainota Amerika un tās sabiedrība 20. gadsimta sākumā, tāpēc šajā darbā vietām iepītas arī dažādas politiskās tēmas, bez kurām nevar iztikt, ja tiek rakstīts par tā laika Ameriku. Pārsteidzoši, ka daudzas romānā minētās tēmas un paustās atziņas ir aktuālas arī mūsdienās, kas apliecina Ficdžeralda darbu spilgtāko īpašību – bezlaicību. Tieši tāpēc droši var teikt, ka “Šaipus paradīzei” galvenā atziņa varētu būt šāda: “Laiki mainās, bet cilvēki ne!”

Ficdžeralda valoda ir brīnišķīga – viņš raksta patiešām baudāmus tekstus, kas ir meistarīgi savīti, turklāt viņš spēj uztvert tās lietas, kuras ir aktuālas visos laikos, kā arī viņa rakstīto caurstrāvo bagātīgas zināšanas par literatūru, tomēr šoreiz forma spēcīgi nomāc saturu, tāpēc diemžēl jāsaka, ka mani šis darbs neuzrunāja.

Noslēgumā daži spilgtākie citāti no romāna:

“Neiejaukšanās politikā ir apmēram tas pats kas lutināt bērnu, nemitīgi apgalvojot, ka beigās ar viņu tik un tā viss būs kārtībā.” 

“Laikam katra liela laime ir mazliet skumja.”

“Mūsu dienās neviens nespēj paciest skaļu slavu. Tā ir drošākais ceļš uz aizmirstību. Cilvēkiem apnīk nemitīgi klausīties, kā piemin vienu un to pašu vārdu.”

“Viņi uzskata, ka neskolotiem ļautiņiem nav daudz jāmaksā par darbu, bet nesaprot, ka tad, ja šie strādnieki nesaņems pieklājīgu algu, arī viņu bērni paliks nemācīti, un tā mēs riņķosim pa apli vien.”

VĒRTĒJUMS: 5,5/10