Nindzja Timijs un nozagtie smiekli


300x0_timijs_vaksHenrika Tamma bērnu grāmata “Nindzja Timijs un nozagtie smiekli” jau vairākas nedēļas dzīvojas pa grāmatnīcu pirktāko grāmatu topu augšgaliem, tāpēc pieļauju, ka par Timiju dzirdējis gandrīz katrs, kuram mājās ir mazāki vai lielāki bērni, kas lasa grāmatas. 

Grāmatas galvenais varonis ir šķietami parasts kaķēns Timijs, kurš kopā ar savu labāko draugu ūdeļpuiku Simonu izgudro dažādas lietas, kuras vēlāk pārdod, lai nodrošinātu sev iztiku. Kādu dienu, nesot savu jaunāko izgudrojumu pircējam, draugus apzog Gribļu brālēni, tādējādi radot Timijā un viņa draugos vēlmi apkarot noziedzību. Tiek izveidota nindzju komanda, kas naktīs patrulē, lai atklātu, kāpēc tiek zagti izgudrojumi, kā arī to, kas un kāpēc zog bērnu smieklus. Protams, kā jau vairumā grāmatu, arī šajā netrūkst piedzīvojumu un mīlestības.

Foto: Ilustrācija no grāmatas.

Foto: Ilustrācija no grāmatas.

Pirmais, kas mani šajā grāmatā piesaistīja, protams, bija ilustrācijas, kurās varētu ilgi lūkoties, apbrīnojot smalkās detaļas un meistarīgo izpildījumu. Tamms strādājis arī pie Šreka un Nārnijas filmām, kas ir jūtams grāmatas ilustrācijās, jo galvenie varoņi līdzinās Šreka filmu varoņiem, bet pilsētas vide savā iespaidīgumā daudz neatpaliek no Nārnijas pasaules. Autoram gan neko nevar pārmest, jo katram māksliniekam taču ir savs rokraksts, turklāt katra ilustrācija ir kā maza, skaista glezniņa, tāpēc sūdzēties par vizuālo saturu būtu grēks.

Teksta saturs gan nav tik spēcīgs kā ilustrācijas, jo stāsts neko īpaši jaunu nepiedāvā – ir galvenais varonis ar augstām morāles normām, talantīgs izgudrotājs, pāris ne pārāk inteliģenti draugi, viens izskatīgs draugs, noslēpumaina skaistule, kā arī ļaundaris, kura ļaunumam nav tāda īsti pārliecinoša pamatojuma. Īsti arī nesapratu, kāpēc ļaundaris tik ļoti vēlas iegūt sev dvēseli, jo kāds labums sliktajam džekam no dvēseles?! Man nedaudz pietrūka arī humora, jo, manuprāt, katra kārtīga bērnu grāmata pelnījusi pamatīgu humora devu. (Šajā jomā Tamms varētu pamācīties no latviešu rakstnieka Māra Putniņa, kurš ne tikai spēj sasmīdināt visu vecumu lasītājus, bet arī prot radīt ļoti oriģinālus grāmatu varoņus.)

Grāmatas vēstījums ir pozitīvs, kā arī galvenie stāsta varoņi ir patīkami un harizmātiski, tomēr, kā jau minēju, būtu vēlējies, lai Tamma ideja būtu daudz oriģinālāka. Ja neskatās uz oriģinalitātes trūkumu, tad jāatzīst, ka Tamma grāmata nostrādāta izcili – sākot ar ilustrācijām un beidzot ar lielisko tehnisko izpildījumu. Noteikti vēlēšos izlasīt arī nākamo šīs sērijas grāmatu, kuras ilustrācijas, starp citu, jau var apskatīt autora mājaslapā. (Un tās ir patiešām elpu aizraujošas.)

VĒRTĒJUMS: 7,5/10

No zviedru valodas tulkojusi Rute Lediņa; Izdevis apgāds “Zvaigzne ABC”.

Meklējot Sofijas noslēpumu


300x0_sofijasnoslepums_978-9934-0-6073-1Vasarai piestāv piedzīvojumi un noslēpumu šķetināšana – arī tad, ja tas tiek darīts caur grāmatas lapaspusēm. Tieši tāpēc Lindas Nemieras jaunākais romāns “Sofijas noslēpums” būs vasarai piemērota lasāmviela, kuru izbaudīt, sauļojoties pludmalē vai kliedējot nomāktību lietainā dienā.

Kad sirdssāpju nomāktā Maruta ierodas Rīgā, lai satiktu savu bērnības draudzeni un studiju biedreni Veroniku, kura Rīgā strādā par gidi, abas vēsturnieces nemaz nenojauš, kas viņas sagaida jau pavisam tuvā nākotnē. Maruta ir atradusi pavedienus, kas viņu varētu aizvest līdz zudušajai Atlantīdai, tomēr viņa nevēlas meklēt to viena, tāpēc pierunā Veru doties sev līdzi ceļojumā uz Stambulu, kur meklējamas pirmās norādes. Pēc nepārliecinošas pretošanās draudzenes trakajai idejai, Vera piekrīt uz laiku paņemt atvaļinājumu un jau pavisam drīz abas sēž lidmašīnā uz Stambulu, kur plānots ne tikai atpūsties no ikdienas rutīnas, bet arī noskaidrot, kādu noslēpumu glabā Svētās Sofijas katedrāle. Atpūsties īsti nesanāk, tomēr iekulties dažādos piedzīvojumos un iedzīvoties pirmajos sirmajos matos abām draudzenēm gan izdodas.

Jāatzīst, ka, lasot pirmo grāmatas nodaļu, bija nedaudz grūti pierast pie rakstnieces unikālā stila, kurš absolūti nav latviski depresīvs, bet ir dzīvespriecīgs, optimistisks un ar humoru pieliets. Dažbrīd gan tiek aizskarti arī nopietni temati, tomēr Linda necenšas savas varones pārāk žēlot, kā arī neļauj to darīt viņām pašām, kas man savā ziņa pat simpatizē, jo ne Vera, ne Maruta nav “pie visa vainīgi vīrieši” tipa sievietes. Protams, grāmatā ir lasāmi daži uz stereotipiem balstīti pieņēmumi par dzimumiem, tomēr nav arī tā, ka vismaz daļēji tie nebūtu patiesi.

Runājot par romāna vājajām vietām, jāatzīst, ka būtu gribējis, lai galveno varoņu ceļš būtu daudz sarežģītāks, jo diezgan bieži problēmas tika atrisinātas ar to, ka jauno sieviešu ceļā īstajā laikā un vietā parādījās īstie cilvēki. Kā arī nedaudz pietrūka varoņu iekšējo konfliktu, kas būtu padarījuši abas sievietes nedaudz dziļākas, tādējādi ļaujot lasītājiem labāk viņas izprast. Romāna stiprākās puses – vēsturisko faktu pārbagātība un dzirkstošais humors.

Var just, ka Linda iepriekš rakstījusi grāmatas jauniešiem, jo arī “Sofijas noslēpumā” ir atsauces uz bērnu un jauniešu iemīļotiem popkultūras darbiem, kā arī romāna valoda ir jauniešu romāniem diezgan tipiska, tāpēc lasīšanas process ir raits. Pieļauju, ka “Sofijas noslēpums” varētu patikt tiem lasītājiem, kas bērnībā fanoja par Enidas Blaitonas darbiem, jo šajā romānā ir vērtības, kuras ar savām grāmatām cītīgi popularizēja Blaitona.

Baidījos, ka rakstniece, izvēloties pārāk pompozu atrisinājumu, romānu varētu sabojāt, tomēr beigas bija labākas un piezemētākas nekā gaidīju, tāpēc, aizverot grāmatas aizmugurējo vāku, palika patīkama pēcgarša.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Roulinga publicē jaunu stāstu par burvju skolu Ziemeļamerikā


Foto no Pottermore vietnes.

Foto no Pottermore vietnes.

Arī pēc Poteriādes sāgas noslēguma rakstniece Dž. K. Roulinga turpina paplašināt burvju pasauli – šī gada sākumā rakstniece atklāja jaunu burvju un raganu skolu eksistenci, bet šī mēneša beigās par vienu no tām (Ilvermorny) Roulinga vietnē Pottermore publicējusi stāstu

Skola dibināta 17. gadsimtā un tā atrodas Greiloka kalna augstākajā virsotnē – no vientiešu skatieniem to apslēpj burvestības, kuras reizēm izpaužas kā miglas mākoņa vainags. Skolas dibinātāja ir īriete Izolde (Isolt Sayre), kura Amerikā ieradās sešpadsmitajā gadsimtā, lai aizbēgtu no savas tantes, kura izpostīja meitenes bērnības mājas un nogalināja viņas vecākus.

Meitene pēc aizbēgšanas no tantes izliekas par zēnu un maģisko spēju pilnveidošanai izmanto no tantes nozagto zizli, kurš kādreiz piederējis vienam no “Cūkkārpas” dibinātājiem – Salazaram Slīdenim.

Amerikā Izolde izglābj Eiropas gobliniem radniecīgu radījumu pukwudgie, neapzinoties, ka tas patiesībā ir cilvēku dzīvībai bīstams. Meitene ar cilvēkus nicinošo radību atrod kopīgu valdu un piešķir tam Viljama vārdu. Vēlāk kopā ar jauniegūto draugu viņa izglābj divus nelaimē nonākušus zēnus, kuru vecāki arī tikuši nogalināti, tādējādi pukwudgie meitenei atmaksā par dzīvības glābšanu un abu ceļi šķiras.

Izolde iemīlas vientiesī Džeimsā un adoptē izglābtos zēnus, bet vēlāk, vēloties, lai viņas bērniem būtu burvju skola, kur mācīties, viņa kopā ar vīru sāk izgatavot zižļus un uzsāk savu bērnu apmācību. Tā kā bērnībā tante Izoldei liedza apmeklēt “Cūkkārpu”, jaunā sieviete izlemj veidot Ilvermorny skolu, kas nosaukta par godu viņas vecāku mājai Īrijas laukos. Liekot lietā labākās “Cūkkārpas” tradīcijas, tiek izveidoti četri skolas torņi – Horned Serpent (ragaina čūska), kas simbolizē prātu un zinātniekus; Wampus (panterai līdzīga radība), kas simbolizē ķermeni un karotājus; Pukwudgie (Eiropas goblinam līdzīga radība), kas simbolizē sirdi un dziedinātājus; Thunderbird (putns, kas lidojot rada vētras), kas simbolizē dvēseli un dēkaiņus.

Pēc laika pārim piedzimst dvīnes un aug ne tikai viņu ģimene, bet arī skolas popularitāte. Padzirdējusi par burvju skolu, pie Izoldes ierodas viņas tante, lai nogalinātu visu viņas ģimeni, tomēr viņa piedzīvo sakāvi, jo ierodas Izoldes senais draugs pukwudgie Viljams un ar bultu nogalina ļauno sievieti, kura visu mūžu bijusi apmāta ar domu, ka pasaulē drīkst eksistēt tikai tīrasiņu burvji.

Pāris nodzīvo ilgāk nekā 100 gadus un viņu dibinātā skola 19. gadsimtā iegūst vispasaules slavu un augstu reputāciju burvju aprindās. Skolu arī mūsdienās apsargā pukwudgie radības – vienu no viņiem sauc Viljams. Tā kā neviens īsti nezina, cik ilgi dzīvo šīs radības, tad tiek pieļauts, ka tas ir tas pats Viljams, kurš reiz tika izglābts, bet vēlāk izglāba visu savas glābējas ģimeni.

Foto: insidethemagic.net

Foto: insidethemagic.net

Daudzi Poteriādes fani sociālajos tīklos jau pasmējušies, ka Ilvermorny šķirošanas ceremonija stipri līdzinās šovam The Voice, jo skolas audzēknim jānostājas skolas simbola vidū un jāgaida, ko darīs milzīgie koka grebumi skolas simbolu formā. Ja Wampus grib audzēkni, tad tas ieaurojas, Thunderbird sasit spārnus, Pukwudgie paceļ gaisā bultu, bet Horned Serpent pierē iedegas kristāls. Ja audzēkni izvēlas vairāki skolas simboli, tad viņš var izvēlēties, kurā no skolas torņiem viņš vēlas būt. Pottermore vietnē apgalvots, ka tikai reizi dekādē kādu audzēkni izvēlas visi četri skolas simboli. (Jāatzīst, ka The Voice šovā tas notiek daudz biežāk.)

Varbūt varam cerēt, ka šī skola parādīsies arī Poteriādes prīkvelā Fantastic Beasts and Where to Find Them?! Kādas ir jūsu domas par šo stāstu? Un varbūt Roulingai vajadzētu Pottermore vietnē publicētos stāstus izdot grāmatas formātā?

Satiekoties ar pagātnes dēmoniem


career-of-evil-robert-galbraith

Career of Evil ir jau trešais Roberta Golbraita aka Dž. K. Roulingas kriminālromāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistenti Robinu Elakotu. Grāmata pie lasītājiem nonāca 2015. gada 20. oktobrī un ātri vien saņēma lielākoties pozitīvas atsauksmes gan no literatūras kritiķiem, gan no Golbraita darbu cienītājiem. 

Jau pats romāna sākums ir spraigs, jo Straika asistentei uz biroju tiek piegādāts liels sūtījums, kurā ir jaunas meitenes kāja. Šis notikums pamatīgi izjauc ierasto mieru, kas kādu laiku valdījis abu galveno romāna varoņu dzīvēs, turklāt notikums spilgti tiek atainots arī presē, tādējādi aizbaidot gandrīz visus potenciālos Straika klientus. Privātdetektīvam uzreiz ir skaidrs, ka tikai četri cilvēki no viņa pagātnes būtu spējīgi uz šādu noziegumu, tāpēc vainīgā noskaidrošana un apcietināšana ir laika jautājums, bet laiks rit un tas nozīmē, ka kājas īpašniece nebūs vienīgais slepkavas upuris. Nopietni tiek apdraudēta arī Robinas drošība un dzīvība, kas vēl vairāk pastiprina abpusējās antipātijas Straika un viņa asistentes līgavaiņa Metjū starpā.

Rakstot šo romānu, Roulinga rakusi dziļāk Straika un Robinas atmiņās, liekot uzpeldēt ne vienam vien pagātnes rēgam, no kuriem daži varētu pārsteigt tos, kas lasījuši pirmās divas šīs sērijas grāmatas. Varoņi šajā grāmatā kļuvuši daudz-dimensionāli un sarežģīti, kā arī robeža starp “pareizo” un “nepareizo” ir stipri vien izpludināta, tāpēc atšķirīgiem lasītājiem viens un tas pats grāmatas varonis varētu radīt pilnīgi pretējas emocijas. Jāatzīst, ka manas simpātijas pret privātdetektīvu sāk sarukt, bet pret viņa asistenti tās diezgan strauji aug, jo, manuprāt, Robina ir ļoti veiksmīgi izveidots literārais varonis, kurā ir daudz īstuma un cilvēcīguma. Tas gan nav nekas pārsteidzošs, jo daiļā dzimuma varones Roulinga vienmēr pratusi radīt spēcīgas un atmiņā paliekošas.

Foto: Fanart no Tumblr. Kormorans un Robina.

Foto: Fanart no Tumblr. Kormorans un Robina.

Romānā īpašs uzsvars likts uz cilvēkiem ar ķermeņa integritātes identitātes traucējumiem – cilvēkiem, kas kādu no savām veselajām ķermeņa daļām jūt kā lieku un uzskata sevi par invalīdiem, par spīti tam, ka fiziski viņi ir pilnībā veseli. Ne mazāka uzmanība veltīta pedofilu un izvarotāju upuriem, liekot grāmatas lasītājiem aizdomāties par to, cik negodīga cīņa tiesas zālēs notiek starp seksuālās vardarbības upuriem un tiem, kas pret viņiem pastrādājuši nepiedodamus noziegumus. (Lasot Career of Evil, sev vairākas reizes vaicāju: “Kāpēc tiesu sistēma ir tik maiga pret dzimumnoziegumos apsūdzētājiem?!”)

Gandrīz katra romāna nodaļa tiek sākta ar citātiem no amerikāņu rokgrupas Blue Öyster Cult dziesmu lirikām, jo Straika mātei, kura bija super-grūpija, šī grupa bija īpaši mīļa, kā arī ne mazāk tuva šī grupa ir cilvēkam, kurš nosūtīja Straika asistentei Robinai jaunas meitenes kāju.

Romāns ir aizraujošs, tā valoda ir plūstoša un nav daudz tādu nodaļu, kuras radītu garlaicību, turklāt atainotie notikumi ir ticami, jo Roulinga nav centusies mākslīgi radīt situācijas, lai tikai šokētu lasītājus. Tāpat kā pirmās divas šīs sērijas grāmatas, arī Career of Evil ir ieturēta klasiskajās angļu kriminālromānu noskaņās. Šoreiz vainīgā atrašana gan nešķita šokējoša, jo jau pašā sākumā tika piedāvāti četri potenciālie vaininieki, kuru skaits pavisam ātri tika samazināts līdz trīs aizdomās turamajiem. Līdz pat pašām romāna beigām svārstījos starp diviem variantiem un pat cerēju, ka no Straika pagātnes tiks izvilkts vēl kāds viņa ienaidnieks, bet romāna noslēgums vienlaicīgi bija gan paredzams, gan nervus kutinošs.

Protams, tas ir tikai mans subjektīvais skatījums, bet pirmais sērijas romāns The Cuckoo’s Calling noskaņas ziņā man patika labāk un otrajā sērijas romānā The Silkworm man ļoti patika izvēlētā tēma, tomēr jāatzīst, ka izpildījuma ziņā Career of Evil ir labākais Kormorana sērijas romāns. (Ja savienotu pirmā romāna noskaņu ar otrā romāna tēmu un trešā romāna izpildījumu, tad sanāktu ideāls kriminālromāns.)

Pavisam noteikti turpināšu sekot Kormorana un Robinas piedzīvojumiem, kā arī turēšu visus īkšķus, lai starp galvenajiem varoņiem neuzplauktu romantiskas jūtas.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Atbalsti Latvijas uzņēmējus un saņem lieliskas dāvanas!


 

01_ampple_musicAmpple ir Latvijas StartUp uzņēmums, kas izstrādājis ultraplānu skaļruni Apple planšetēm un uzsācis kampaņu kolektīvās finansēšanas platformā INDIEGOGO, kur savākti jau vairāk kā 50% no uzstādītā mērķa, kuru sasniedzot, tiks uzsākta produkta ražošana. Līdz kampaņas beigām atlikušas 8 dienas un, lai sasniegtu mērķi, Ampple noderētu arī jūsu atbalsts. 

Kopā ar draugiem ONE WOLF un elektrofolk grupu TAIRI uzņēmums Ampple ir sarūpējis īpaši Latvijas atbalstītājiem taustāmas, valkājamas, klausāmas, skatāmas dāvanas. Visi Ampple atbalstītāji no Latvijas saņems ieejas kartes uz īpašu grupas TAIRI (Laima Jansone, DJ Monsta un Toms Poišs) koncertu 7. septembrī. Latviešu uzņēmējus var atbalstīt, pasūtot lielisko ONE WOLF dizaina T-kreklu, kā arī pasūtot pašu Ampple skaļruni/aizsargvāciņu. Manuprāt, vairāk kā tikai lielisks darījums, kuram bonusā nāk arī gandarījums, ka esi atbalstījis pašmāju uzņēmējus!

04_ampple_soundtest

Par Ampple.

Latvijas start-up uzņēmuma Ampple idejas mērķis ir uzlabot skaņu mobilajām ierīcēm un piedāvāt dzidras un piesātinātas skaņas pieejamību ikvienam, tādējādi arī aktualizējot iPada lietošanu dažādās situācijas. Šī iemesla dēļ vāciņš ir radīts no īpaši izturīgas plastmasas, ļaujot pasargāt ierīci no visa veida bojājumiem.

Ierīce ne tikai rada elektroniski pastiprinātu skaņu, sniedzot krietni vairāk basu, bet arī nodrošina baterijas darbību pilnai darba dienai. Vieglā un izsmalcinātā dizaina sistēma, kas ikdienas lietošanā ir nemanāma, var darboties vairāk nekā 10h.

“Mūsu izstrādātais produkts ir portatīvs iPad aizsargvāciņš ar iebūvētiem jaudīgiem skaļruņiem, kurš zīmīgs ar funkcionālu dizainu no ārpuses un inovatīvu akustisko dizainu aizsargvāciņa iekšpusē. Tajā izmantots Latvijā radīts skaņas korekcijas algoritms Coneq,” par latviešu radīto tehnoloģiju kvalitāti ir pārliecināti paši idejas autori.

08_ampple_closedAmpple ar Bluetooth savienojumu ir visoperatīvākais un ērtākais skaļrunis, kāds ir pieejams, padarot tā lietošanu gan ikdienā, gan profesionālajā laukā īpaši ērtu un pievilcīgu. Elektrības padeve un papildus inventārs, kas parasti apgrūtina skaļruņa lietošanu, vairs nav šķērslis.

Mūziķis Igo, kurš jau ir lietojis Ampple, ir patīkami pārsteigts par skaļruņa pozitīvo ietekmi viņa ikdienas darbā: “Mūzika man ir ne tikai hobijs, bet arī darbs, kas prasa īpašu skaņas kvalitāti un uztveramību. Šīs skaļrunis ir atvieglojums, ļaujot klausīties mūziku mašīnā, trokšņainā vidē un ikdienas burzmā, nepalaižot garām sīkumus un uztverot nianses.” Ar Ampple ir iepazinušies un atzinīgi novērtējuši arī mūziķi Kaspars Eglītis UMAY, Normunds Luksa SOUND POETS, Kristiāna Kārkliņa ESCHATOS u.c.

Ampple stāsts ir par uzdrošināšanos, idejām un ticību, kas ne tikai iedvesmo pašus idejas autorus, bet arī kopējo tehnoloģiju attīstību paceļ jaunā kvalitātes līmenī, sasniedzot arvien jaunus izaicinājumus.

Projektu Ampple 2015. gadā izveidoja dizaineris Rihards Funts, inženieris Kaspars Kalnišs un uzņēmējs Viesturs Sosārs. Ir tikuši izstrādāti vairāki desmiti produkta prototipu, iegūtas atsauksmes no mobilo ierīču lietotājiem, ražotājiem, produktu izplatītājiem un audio tehnoloģiju ekspertiem. 2016. gadā Ampple ir uzņemts vienīgajā Ziemeļeiropas specializētajā hardware akselerācijas programmā Buildit http://buildit.ee/

 

Latviešu Instagram konti, kuriem vērts sekot: 2. daļa


galvena.instagram

Kad veidoju pirmo rakstu par latviešu Instagram kontiem, kuriem vērts sekot, bija grūti izvēlēties tikai 10, jo manas simpātijas bija iekarojuši vairāk nekā 20 latviešu Instagram konti, tāpēc nolēmu, ka loģisks solis būtu vismaz vēl viens radošāko latviešu Instagram kontu apkopojums. Šoreiz jums piedāvāju 10 patiešām izcilus latviešus un viņu Instagram kontus! 

@vxldis Valdis Tjuševs savā Instagram kontā publicē dažādas bildes, kurās redzama mode, spilgti kadri no ceļojumiem, skaisti ikdienas mirkļi, arhitektūra un daudz kas cits.

Birmingham canals

A photo posted by VALDIS TJUŠEVS (@vxldis) on

 

@absolut_ilze Skatoties Ilzes bildes, vienmēr atgriežos bērnībā – laikos, kad lauku darbi bija ikdiena. Šajā Instagram kontā daudz par lauku labumu audzēšanu, veselīgu dzīvesveidu, kā arī par smaga darba saldajiem augļiem.

Sveiciens valsts svētkos! Lai pie baltiem galdautiem sēžot, baltas domas un zaļi sapņi.:)

A photo posted by Ilze Lipska (@absolut_ilze) on

 

@ieva_laguna Kas var būt labāks par Victoria’s Secret apakšveļas modeli?! Protams, inteliģenta un dabas skaistumu mīloša Victoria’s Secret modele! Ievas Lagūnas Instagram konts ir netipisks modelēm, jo tajā dominē ārkārtīgi skaistas dabasskatu bildes, kuras bieži tiek papildinātas ar iedvesmojošiem vēstījumiem.

Just a thought I wanted to mark down in my visual notebook.. And sometimes I really try to undetstand, how people choose rather to loose a good person, someone that got acknowledge the very insight of the soul and personality, someone that does show a true interest and curiosity, someone that once trusted totally with its own bare skin and soul… Someone that had the passion and hope for a better future for the both of them – once a team…. And that amazes me every time I have ended my relationship so far. With so much pain and suffering sometimes. But yet – very much needed and essential. And that is part of the very primary and basic..yet not so – evolution. Growth! And thats also part of growing up. Becoming an adult. A new phase. And if such relationship become stagnant or worse – detrimental, they shall rather be ended. For plenty of reasons. And there is nothing wrong – in my totally subjective opinion. There is a new, healthy, exciting chapter ahead of each of these two people once they have learned their lessons and each other, Life.. Grown! And transform. And that is freedom to me. And I wish we were able to respect one another more on this planet (including total strangers), appreciate one another for what has been shared and more to come in future and let each other move on with their own life. With deep gratitude and positive attitude towards one another and Life in all. And yet – so many people choose to part ways, not to care. To take such radical decisions. And for what? A hurt ego…? Fear? Misunderstanding? Anger?! It was beautiful once. And it still can… But have to let go and transform into a pure friendship. And that to me is priceless. Always will. And yet – I want to give up on the ideological idea of this ever happening. But there must be exceptions…! #poetsrock I do miss upstate NY. Too many thoughts rushing through my consciousness. 🎞🖋 #NewZealand #intothewild #Queenstown #onanothertimezone

A photo posted by Ieva Laguna (@ieva_laguna) on

 

@viktorijabird Viktorijas Instagram konts piesaista ar mākslinieciskumu un radošumu, kas nereti iedvesmo arī viņas sekotājus.

Forever keeping flowers

A photo posted by Viktorija (@viktorijabird) on

 

@soulofmeadow Sintija ir īsta pļavas dvēsele, kas dalās ar brīnišķīgām bildēm, kuras uzņemtas dabas maģijas piesātinātajās Latvijas pļavās.

 

@knipinska Brīnumskaistos un smalki veidotos Kni ziloņus noteikti ir redzējuši un apbrīnojuši daudzi no jums. Daiļā dzimuma pārstāves, aplūkojot Kni Instagram bildes, noteikti sāks domāt, ka arī viņām vajag ziloni. Iesākumam tādu, kas no polimērkeramikas.

 

@_ritvarslogins Ritvars ir tikai septiņpadsmit gadus vecs, bet tas, ko viņš dara virtuvē, nav tālu no Latvijas labāko restorānu pavāru veikuma. Ārkārtīgi talantīgs puisis, par kuru mēs noteikti dzirdēsim vēl ļoti daudz.

#brunch @restaurant_3 @inapoliscenko desertu galds -super!:)

A photo posted by Ritvars Toms Logins (@_ritvarslogins) on

 

@vikaniska Vika ir māksliniece un fotogrāfe, kuras bildes bieži ir vienkāršas, bet vienlaicīgi arī vienkārši skaistas. Dzirkstoši dzīves mirkļi, kas priecē acis.

 

@liigariiga Katra Līgas publicētā bilde ir rūpīgi pārdomāta un ļoti gaumīga, turklāt bildēs, kas uzņemtas brīvā dabā, lieliski notverts dabas diženums un neaprakstāmais skaistums.

vien maz meln baznīciņ pie okeān.➰🏴〰

A photo posted by LĪGA RĪGA (@liiga.riiga) on

 

@tommijss Brīnos, kāpēc Tomam nav vismaz 100 000 sekotāju, jo viņa publicētās bildes ir patiešām iespaidīgas – skaisti notverti mirkļi un bildes rūpīgi, bet vienlaicīgi gaumīgi un nepārspīlēti apstrādātas.

Man never made any material as resilent as the human spirit. / B.William

A photo posted by Tom Sics (@tommijss) on

Ieskats gaidāmajā Poteriādes lugā


Reklāmas foto.

Reklāmas foto.

Astotais Poteriādes sērijas stāsts, kura darbība norisināsies 19 gadus pēc notikumiem, kas atainoti grāmatā “Harijs Poters un Nāves dāvesti”, pie skatītājiem teātra izrādes formātā nonāks jau šī gada vasaras beigās. “Harry Potter and the Cursed Child” luga jau šī gada 31. jūlijā būs pieejama arī grāmatas formātā, bet jau šonedēļ izrādes veidotāji piedāvāja pirmo ieskatu tajā, kā tad izskatīsies izrādes aktieri. Iepazīstieties, lugas galvenie varoņi un viņu atveidotāji! 

Visvairāk apspriestais temats, protams, ir tumšādainā Hermione, kuru Dž. K. Roulinga metusies aktīvi aizstāvēt. Kādas ir jūsu domas par gaidāmo Poteriādes lugu un galveno lomu atveidotājiem?

Foto: Harijs (Jamie Parker), Džinnija (Poppy Miller) un Albuss (Sam Clemmett).

Foto: Harijs (Jamie Parker),  Albuss (Sam Clemmett) un Džinnija (Poppy Miller).

 

Foto: Rons (Paul Thornley), Hermione (Noma Dumezweni) un Roze (Cherrelle Skeete).

Foto: Rons (Paul Thornley), Hermione (Noma Dumezweni) un Roze (Cherrelle Skeete).

 

Foto: Drako (Alex Price) un Skorpiuss (Anthony Boyle).

Foto: Drako (Alex Price) un Skorpiuss (Anthony Boyle).