Digitālo neaizmirstulīšu lauks


Foto: grāmatas vāks

Foto: grāmatas vāks

Latviešu oriģinālliteratūru nelasu pārāk lielos apjomos, bet, ja lasu, tad cenšos izvēlēties jaunos autorus, lai saprastu – ir viņu radošajām darbībām vērts turpmāk pievērst uzmanību vai tomēr ne?! Šoreiz savu uzmanību un laiku veltīju Ellenas R. Landaras debijas romāna “Digitālo neaizmirstulīšu lauks” iepazīšanai.

“Suzuki Airī san, septiņpadsmit gadus veca, mācās vispārizglītojošā mācību iestādē, apguvusi mākslu,  valodu un tehnikas zināšanas, interesējas par vēsturi. Lai iegūtu praksi, vasaras sākumā iestājusies birojā “Dzīves Telpas Labiekārtošana”, kur nostrādājusi līdz aizvakardienas rītam. Lietderības koeficients 567.” – 37. lpp

Pusaudze Airī dzīvo Nironā – kādā nākotnes pilsētā, kurā valda šķietama harmonija un katrs pilsētas iedzīvotājs ir aprīkots ar bioaparātu, kas uzmana visas cilvēka ķermenī notiekošās darbības, kā arī sūta signālu mediķiem, ja kaut kas ar bioaparāta nēsātāja veselību nav kārtībā. Šķietami nevainīga ierīce, bet Nironas iedzīvotāji pat nenojauš, kādas vēl funkcijas pilda šī mazā, ērtā un šķietami nekaitīgā ierīce.

Kādu dienu meitenes prakses vadītājs liek Airī nogādāt īpašu sūtījumu uz ne to sociāli labvēlīgāko un tehniski attīstītāko Nironas daļu. Jaunā meitene uzdevumu izpilda, bet, kad atgriežas prakses vietā, atklāj, ka tur, kur agrāk slējusies viņas prakses vietas ēka, tagad atrodas gruveši un zem tiem guļ viņas priekšnieka Akusei mirstīgās atliekas. Airī nākas melot drošībniekiem par liktenīgās dienas uzdevumu, bet tikai vēlāk meitene uzzina, ka nav vienīgā, kas melojusi, jo visa viņas dzīve, sākot no agras bērnības, tikusi būvēta uz meliem.

Netipiski vairumam daiļā dzimuma rakstnieču, E. R. Landara savā romānā iekļāvusi dažādu tehnisko ierīču aprakstus, turklāt izdarījusi to patiešām labi, jo ne mirkli neradās šaubas par to, ka kaut kas no visa tekstos minētā būtu kas nereāls. Pieļauju, ka tuvākā vai tālākā nākotnē cilvēki patiešām zem ādas nēsās ko līdzīgu bioaparātiem, kas, iespējams, kontrolēs ne tikai veselības stāvokli, bet arī izvēles brīvību un uzvedību.

Iespējams, ka šim romānam esmu nedaudz par vecu, bet domāju, ka pusaudžiem šis darbs būs lieliska brīvā laika izklaide. (Grāmata “Digitālo neaizmirstulīšu lauks” ir konkursa Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem laureāte.) Romāna noslēgums liek domāt, ka būs vēl vismaz viena grāmata par Airī piedzīvojumiem.

Šajā grāmatā gan ir viena lieta, kas man ļoti nepatīk, un tas ir grāmatas vāks – manuprāt, ļoti bezgaumīgs un vairāk atgādina informātikas grāmatas noformējumu. Autorei ar noformējumu nav nekāda sakara, tāpēc varu tikai izteikt līdzjūtību par to, ka diezgan labam saturam ticis neizteiksmīgs un pircējus atbaidošs vāka dizains.

Noteikti vēlēšos sekot līdzi E. R. Landaras radošajām gaitām, jo ir skaidrs, ka meitenei ir gan talants, gan vieta izaugsmei.

VĒRTĒJUMS: 6,5/10

13 comments

  1. Izklausās intriģējoši un jauniešiem tiešām varētu patikt, taču samulsu par divām lietām. Šķiet, drīz sāksies tas joks, ka pēc vārda pavisam noteikti nevarēs noteikt tautību (tas ir viņas pseidonīms vai tiešām vārds?), tas viens, savukārt otrs ir tas, ko arī Tu pieminēji. Briesmīgs vāks. Sagriezās galva un sametās nelabi.

    Like

    1. Jauniešiem noteikti patiktu, ja vien viņi vispār līdz lasīšanai tiktu, jo tas vāks reāli atgrūž.
      Tas ir pseidonīms – ja nemaldos, tad meitenes īstais vārds ir Jeļena. Vispār ļoti talantīga un zinoša meitene – krievu tautības meitene, kas perfekti runā un raksta latviski, skaisti dzied, kā arī pašlaik studē Japānā un paralēli Latvijā vada rakstnieku forumu.
      Neesmu autorei jautājis viņas domas par grāmatas vāka noformējumu, bet pieļauju, ka arī viņa nav sajūsmā.

      Like

  2. Reiz Ellenai teicu, ko domāju par DNL vāku. Viņa atbildēja, ka sākumā nav paticis, bijusi pavisam cita ideja, taču tagad patiešām patīkot.
    Cik zināms autoram nav lielas teikšanas, kāds būs izdotās grāmatas vāks. Bet labi, ka vismaz pati autore ir apmierināta.🙂
    Pati uzskatu, ka, lai gan binārā koda virpulis kaut kādā ziņā atspoguļo, ko gaidīt no grāmatiņas (proti, tehniku un IT), DNL nav paveicies ar noformējumu, kas vienlīdz labi der gan YA romāniņam par nākoti, gan programmēšanas rokasgrāmatai. Cerams, ka turpinājumi šajā ziņā būs veiksmīgāki.🙂

    Like

    1. Pēc romāna izlasīšanas man bija tik daudz ideju par to, kāds varētu izskatīties grāmatas vāks, tāpēc vēl lielāka vilšanās par esošo, neizteiksmīgo vāka noformējumu.
      No citiem autoriem arī esmu dzirdējis, ka vāka noformējumu viņi redz tikai neilgi pirms grāmatas izdošanas vai tad, kad grāmata jau izdota. Tā drusku netaisnīgi pret autoru, manuprāt.
      Es arī tā ļoti ceru.

      Like

  3. Izskatās, ka nākotnē mūs gaida kaut kādu determinēto kastu un pagrīdes dumpinieku sabiedrība. No pēdējiem lasītiem vismaz kādi 3-4 darbi sola apmēram vienu un to pašu- jau sajucis, kas kurā bija (Laimes monitorings, Neaizmirstulītes un vēl kaut kas, pat neatceros, kā sauca). Kaut kā negribas tādu nākotni; mierinājums, ka- gan jau nepiedzīvošu… Šajā “gabalā”, cik atceros mani samulsināja viena valodas īpatnība- meitene, runājot/domājot par savu draugu, vienaudzi, saka/domā par viņu “jauneklis”. Klau, vai tad jaunieši viens otru sarunvalodā tā sauc/klasificē? Nu jā, var jau būt, ka nākotnē sauks, bet kaut kā neticās- pārāk jau nu literāri izklausās.

    Like

    1. Bija pirms pāris gadiem, ja nemaldos, šo grāmatu prezentācija – prezentēja Digitālo Neaizmirstulīšu lauku, Laimes monitoringu un 70 dienas. Trīs distopijas.
      Es ar šaubos, ka tik drūmu nākotni sagaidīšu. Kaut gan nešaubos, ka tieši tāda nākotne būs.
      Par to jaunekļa būšanu pat īsti nepiefiksēju. Nu, es savus draugus-vienaudžus par jaunekļiem īsti nesaucu. Ja tā sauktu, tad dīvaini un pārāk oficiāli izklausītos.

      Like

  4. Man gan vāks patīk, jo viņš ir tāds smooth & simple.
    Romāns šķita ok. Kaut kā nepatika, ka galvenā varone lielu daļu sava laika pavadīja sēžot uz dīvāna vai arī pētot grīdas putekļus.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s