Filma, kas atkal liek noticēt Bērtona talantam


Foto: filmas plakāts

Foto: filmas plakāts

Agrāk biju liels Tima Bērtona darbu fans, bet pēdējo gadu laikā viņa filmas sāka kļūt nebaudāmas un daži viņa darbi šķita absolūti bezgaumīgi (piemēram, Dark Shadows, kurai viņš bija režisors, un Abraham Lincoln: Vampire Hunter, kurai viņš bija producents), tāpēc sāka rasties aizdomas, ka Bērtona ziedu laiki ir pagātnē. Tomēr biogrāfiskā drāma “Lielās acis” (Big Eyes) deva pamatotas cerības, ka Bērtons ir atgriezies uz pareizajām sliedēm. 

Filma “Lielās acis” ir biogrāfisks stāsts par mākslinieci Mārgaretu Kīnu , kuras darbi milzīgu popularitāti iemantoja divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados. Kīnas gleznu firmas zīme bija bērni (lielākoties mazas meitenes) ar ķermenim neproporcionālām, pārspīlēti lielām, skumjām acīm.

Pēc šķiršanās no vīra Mārgareta (Eimija Adamsa) sāk strādāt kā ielu māksliniece, lai nodrošinātu pārticību sev un savai meitai – uz ielas viņa iepazīstas ar Valteru Kīnu (Kristofs Valcs) un abu starpā ātri vien uzplaukst romantiskas jūtas. Biklā sieviete nekavējoties piekrīt Valtera spontānajam bildinājumam, kļūstot par Kīna kundzi, un tieši šis uzvārds stāstā spēlē īpašu lomu, jo rada kādu liktenīgu pārpratumu, kas sākumā šķiet nevainīgs un pat smieklīgs, bet beigās pārtop milzīgā melu mezglojumā. (Uzvārdu Kīns angļu valodā raksta vienādi abās dzimtēs: gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē uzvārds tiek rakstīts kā Keane.) Jaunlaulātā pāra gleznas tiek izstādītas kāda kluba tualetes gaiteņos un apmeklētājus ātri vien piesaista Mārgaretas lielo acu gleznas, bet Valtera ainavu gleznojumi nevienu tā īpaši neinteresē. Daļēji dēļ godkāres, daļēji labu gribēdams, Valters gleznu apbrīnotājiem stāda sevi priekšā kā šo darbu autoru un uzsāk ceļu pretī milzīgai popularitātei un naudas daudzumiem, par kādiem pat pārdrošākajos sapņos nav cerējis.

Foto: Mārgareta Kīna apskata savas gleznas Keane Eyes galerijā, kas atrodas Sanfrancisko. Bildes avots: CBS NEWS

Foto: Mārgareta Kīna apskata savas gleznas Keane Eyes galerijā, kas atrodas Sanfrancisko. Foto avots: CBS NEWS

Otrajā plānā paliek Mārgareta, kas rada savam netalantīgajam vīram gleznas mazā kambarītī, norijot aizvainojuma krupjus un mokot sevi ar pārmetumiem par to, ka naudas dēļ jāmelo ne tikai visai pasaulei, bet arī savai meitai, kura ir Mārgaretas mūza. Katrs, kurš kādreiz ir darījis radošu darbu, noteikti saprot, cik šausmīga sajūta ir tad, kad viņa darbu kā savu prezentē kāds cits, neko nezinot par sajūtām un vēstījumu, kas konkrētajā darbā ielikts. Īsumā sakot, tiek veikta publiska radošā darba izvarošana, bet gleznu pārvēršana plakātos, kas tika atainota filmā, šķita kā sava veida mākslas prostitūcija.

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no filmas

Eimija Adamsa Mārgaretas Kīnas lomā bija vienkārši fantastiska (Zelta Globuss saņemts pelnīti) – viņa skatītājus apbur ar savu biklumu un ļauj emocijas nolasīt no acīm, kuras brīžiem izsaka vairāk nekā tas, ko viņa pasaka vārdos.

Lai arī sākotnēji šķita, ka filma būs saturiski smaga, tad pēc tās noskatīšanās nācās secināt, ka Bērtons to pasniedzis ar neticamu vieglumu, ievijot filmā gana daudz humora, kas ir kā gaisīgs putukrējums šajā rupjmaizes kārtojumā, kurā netrūkst ne melnas maizes, ne skābu dzērveņu. Gaumīga un cieņpilna biogrāfiskā filma par vienu no Tima Bērtona mīļākajām māksliniecēm.

Noskaņai Lanas Del Rejas dziesma Big Eyes.

VĒRTĒJUMS: 7,5/10

7 comments

  1. Izskatās, Daini, ka Tu esi pamanījies saskatīt vairāk, un tas ir ļoti labi! Nav tā, ka man nepatika, taču traucēja paredzamība. Izpildījums Bērtonam raksturīgs līdz detaļām un tik tālu viss būtu labi, bet pārējais garlaikoja, radot sajūtu, ka šī filma ļaunā neņems, ja skatīšos to fonā. Smuki, bet garlaicīgi. Tāds mans kopsavilkums.

    Like

    1. Laikam man patika tāpēc, ka saņēmu vairāk nekā gaidīju. Par paredzamību absolūti piekrītu, bet būtu drusku cūciski, ja Bērtons būtu pamainījis Kīnas biogrāfiju, lai tikai būtu kāds negaidīts pavērsiens.
      Garlaicīgi gan man nešķita, jo nepārtraukti centos izprast, kādas iekšējās cīņas notiek Kīnas prātā.

      Like

  2. Man ļoti patika temats, aktierspēle (īpaši Kristofa Valca) un kopējā sešdesmito gadu sajūta ar tērpiem un dekorācijām, bet pats stāsts šķita nedaudz par gausu un mazdrusiņ pietrūka arī ierastā Bērtona rotaļīguma. Es laikam joprojām no viņa gaidu ļoti, ļoti daudz, jo viņš ir viens no maniem mīļākajiem režisoriem.

    Like

    1. Man laikam kaut kā patīk gausas un nopietnas filmas, tāpēc patika arī Bērtona stila maiņa.
      Pēdējā filma, kas no Bērtona mani tā patiešām sajūsmināja, bija Big Fish, kas tagad ir jau 12 gadus veca. Ā, un vēl Alise brīnumzemē, tāpēc ir cerība, ka Alises turpinājums būs tikpat labs.🙂

      Like

      1. ”Big fish” man arī patika. Mana mīļākā no Bērtona laikam ir tas pats vecais labais ”Beetlejuice” (vispār ”Edward Scissorhands” arī), bet no vēlākajiem ”Svīnijs Tods”. ”Alises” otro daļu arī noteikti skatīšos. Pārāk koša un ekstravaganta, lai laistu garām🙂

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s