Izraudzītais neglītais, resnais draugs


fbJa ir kāda žanra filmas, kuras skatos visretāk, tad tās noteikti ir komēdijas, jo vismaz 90% gadījumu nākas vilties, pateicoties filmas seklajam saturam, bezgaumīgajiem jokiem, kā arī vājajai aktierspēlei. Nezinu, kā nonācu līdz režisora Ari Sandela šī gada veikumam The DUFF, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ filmu noskatījos no sākuma līdz beigām. 

Katrs taču ir dzirdējis par sievietēm, kuras draudzējas ar citām sievietēm, kuras nav tik izskatīgas kā viņas, lai uz ne tik simpātisko draudzeņu fona izceltos. Meitenes, kuras kalpo par fonu skaistajām, sauc par the DUFF jeb par izraudzītajām neglītajām, resnajām draudzenēm, turklāt the DUFF eksistē arī stiprā dzimuma kompānijās. Tomēr šis apzīmējums nav jāuztver burtiski, jo the DUFF reti kad patiešām ir neglīta vai resna persona, jo lielākoties tas ir kāds, kas neizskatās tik labi, kā pārējie draugi vai draudzenes.

Filmā stāstīts par Bjanku (Meja Vitmena), kura kādu dienu, pateicoties bērnības draugam Veslijam (Robijs Amels), uzzina, ka viņa ir the DUFF savām draudzenēm Džesai un Keisijai, kuras ir satriecoši skaistas, vienmēr tiek uzlūgtas uz ballītēm, kā arī vienmēr skolas gaiteņos tiek pavadītas ar iekāres pilniem skatieniem. Veslijs apsola Bjankai palīdzēt kļūt stilīgākai, kā arī dod padomus, kā iekarot viņas simpātijas sirdi, tomēr Bjanka laika gaitā saprot, ka ne viss ir tā, kā tas sākotnēji izskatījies.

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no filmas

Filmas pamatā ir Kodijas Keplingeres romāns The DUFF, kurš nedaudz atšķiras no filmas, tomēr tā jau ir ierasta prakse Amerikas kino – padarīt visu viegli sagremojamu, nedaudz banālu, kā arī pievienot filmai varoņus, kas grāmatā nemaz nav, lai tikai visu padarītu nedaudz raibāku un krāšņāku.

Atzīšos, ka filmas laikā bieži vien kļuvu miegains un dažbrīd pat domāju, ka līdz filmas beigām aizmigšu, jo filma bija ārkārtīgi paredzama un, par spīti filmas morālei, kas man patika, tā šķita virspusēja un diezgan sekla. Manuprāt, mūsdienās jaunieši ir pietiekami inteliģenti, lai būtu pelnījuši daudz dziļākas filmas – kaut ko The Perks of Being a Wallflower, Juno vai Struck By Lightning stilā ieturētu. Tāpēc man nedaudz grūti izprast to, kāpēc The DUFF vērtējums vietnē IMDb ir 7/10.

Kā jau teicu: man patīk stāsta morāle, tomēr pati filma nevienā mirklī nelika man smieties, turklāt arī sižets man nešķita pārāk aizraujošs, jo bija simtreiz redzēts citās šāda tipa filmās.

VĒRTĒJUMS: 4,5/10 

7 comments

  1. Filmu vēl neesmu redzējusi, bet pēc Tava raksta ir skaidrs, ka atšķirība no grāmatas ir būtiska. Grāmatā Vislijs nav bērnības draugs un dod pilnīgi citus padomus, ja gribam būt diskrēti un runāt caur puķēm😀 Tas maina stāsta jēgu. Tā šķiet, ka filma ir pataisīta tikumīga un morāli nekaitīga.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s