Obligātā lasāmviela tiem, kas skrien


300x0_skriesanaunmaratons_978-9934-0-5129-6Daudziem varētu šķist, ka skriešana nav nekas sarežģīts: nopērc labus sporta apavus, skriešanas bikses, kreklu, aprīko telefonu ar skriešanas aplikāciju un Aiziet!, bet viss nav nemaz tik vienkārši, jo, lai ar skriešanu vairotu veselību, sasniegtu maksimāli labus rezultātus, kā arī neiegūtu traumas skriešanas laikā, jāmāk to darīt gudri. Tieši tāpēc izdevniecība Zvaigzne ABC izdevusi grāmatu “Skriešana & Maratons. Kā skriet ātrāk, ilgāk, efektīvāk”, kuru es gribētu nodēvēt par skriešanas bībeli, jo tai jābūt katra cilvēka, kurš nodarbojas ar skriešanu, grāmatu plauktā. 

Atzīšos, ka vidusskolas laikos man skriešana riebās, jo par to lika atzīmes, tāpēc bija grūti šo procesu izbaudīt, turklāt īsajās distancēs man allaž pinās garās kājas un tas nozīmēja, ka septītnieks žurnālā ir labākais, uz ko varu cerēt par 100 metru skrējienu. Pavisam citas emocijas radīja garās distances, jo, mērojot lielākus ceļa gabalus, garās kājas sniedza priekšrocības, turklāt stunda, kas pavadīta skrējienā, vienmēr ļauj sakārtot domas, smelties iedvesmu radošajiem darbiem, atbrīvoties no negācijām, kā arī, protams, katrs noskrietais metrs uzlabo veselību. Tomēr gribu iemest pāris akmeņus sporta skolotāju lauciņā, jo sporta stundās skolēniem liek skriet katrā nodarbībā, bet neiemāca, kā to darīt pareizi.

Šī grāmata sastāv no sešām nodaļām: skriešanas laboratorija; sagatavošanās skriešanai; treniņu plānošana; kļūstiet spēcīgāks; sacensības; veselības saglabāšana. Šajās nodaļās pieejami padomi iesācējiem un tiem, kas vēlas paaugstināt savus mērķus, padomi treniņu žurnāla veidošanai un aizpildīšanai, gatavas treniņu programmas (pamata, 5 km, 10 km, pusmaratona un maratona), kā arī padomi, kā kļūt par labāku skrējēju. Īsumā šo grāmatu varētu raksturot šādi: viss no A līdz Z par to, kā skriet gudri. “Skriešana & Maratons” noteikti ir plašākā un saturiski vērtīgākā grāmata par šo tēmu, kas pieejama latviešu valodā, tāpēc silti gribētu ieteikt šo grāmatu ne tikai tiem, kam skriešana ir aizraušanās, bet arī visiem sporta skolotājiem, lai liek skolēniem ne tikai skriet, bet arī iemāca to, kā to darīt pareizi.

Skriešanas traumas man nav svešas, tāpēc visvairāk šajā grāmatā novērtēju tabulu “Kā uzlabot savu skriešanas stilu?”, kurā iekļautas pazīmes, kas liecina par nepareizu skriešanu, paskaidrojumi, kā arī problēmu risinājumi. Protams, vienas dienas vai nedēļas laikā visas skriešanas kļūdas nevar izlabot, bet, lai varētu kļūdas labot, ir jāuzzina, kā to darīt, un šī tabula kļūdu labošanas procesā ir lielisks palīgs.

Plašā vingrinājumu sadaļa šķita ļoti noderīga, lai sagatavotu savu ķermeni skriešanai, kā arī esmu pārliecināts, ka sadaļu “Sacensības” novērtēs tie, kas skriešanai pievērsušies nopietni. Šī grāmata ļauj ne tikai uzlabot savu sniegumu, bet arī ļauj izprast pašam savu ķermeni, kas, manuprāt, ir galvenais ceļā uz panākumiem sportā. (Neatkarīgi no tā, vai nodarbojies ar skriešanu profesionāli vai tikai pats savam priekam un veselības uzlabošanai.)

Šī ir grāmata, kuru noteikti vajadzētu iekļaut obligātās literatūras sarakstā visās skolās, jo, manuprāt, veltīt pāris sporta stundas teorijai un labai sporta literatūrai būtu tieši tas, kas jauniešiem nepieciešams.

VĒRTĒJUMS: 10/10  

7 comments

  1. Piekrītu Tev par tām sporta stundām. Mūs arī vienkārši trieca skriet. Obligātais 2 km rudens/pavasara kross vispār šķita spīdzināšana. Nekādu paskaidrojumu kā labāk, kāpēc vispār un ka varbūt ne katrs bez iepriekšējas skriešanas ir spējīgs tādu distanci noskriet. Atceros kā reiz noskaitos uz šo apsurdu un gāju vakaros skriet, lai satrennētos un nebūtu jāvelkās pēdējai ar sāpēs saķertu sānu. Kad pirms pāris gadiem brīvprātīgi atsāku skriet, biju pārsteigta, ka tā var būt patīkama nodarbe.

    Like

    1. Mums obligātais rudens kross laikam bija 3km puišiem, bet, ja neskrēja krosa dienā, tad bija jāskrien 5km sporta konsultācijās. (Man vienmēr sanāca 5km skriet.)
      Piekrītu par to, ka skolās iedzen zināmu nepatiku pret skriešanu.
      Galvenais, ka man visas sporta skolotājas un skolotāji aizrādīja, ka nepareizi lieku pēdas un nepareizi elpoju, bet neviens nepamācīja, kā tad ir pareizi.
      Arī man skriešana iepatikās tikai tad, kad pats sāku brīvprātīgi zālē uz skrejceliņa skriet. Kad esmu laukos, tad gan patīk pa mežu ceļiem paskriet.

      Like

  2. Daini, man patīk, ka abi šo saucam par skriešanas bībeli😀

    Ugh, par laimi es tajā laikā varēju dabūt atbrīvojumu no krosa veselības stāvokļa dēļ, taču pietika ar ikgadējiem 1200 metriem semestra beigās. Ja mani vēl izvilktu cauri krosam, nudien skriešana vēl ilgi neliktos tīkama un šodien nebūtu, tur, kur esmu. Vajadzētu beidzot aizdomāties arī par bērnu sporta stundām ne tikai tikumīgām grāmatiņām.

    Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s