Joprojām Alise


Foto: filmas plakāts

Foto: filmas plakāts

Man vienmēr simpatizējušas filmas, kuras spēj pievērst sabiedrības uzmanību ļoti nopietnām tēmām, tādējādi veicinot sapratni, iecietību, kā arī izglītojot cilvēkus par konkrēto problēmu. Tieši tāpēc viens kino vakars tika veltīts Ričarda Glacera un Vaša Vestmorlenda drāmai “Joprojām Alise” (Still Alice), kurā stāstīts par kādas sievietes cīņu ar Alcheimera slimību.

Filmas pamatā ir Lizas Dženovas romāns Still Alice, kurā stāstīts par ļoti veiksmīgu pusmūža vecuma sievieti, kurai ir viss: veiksmīga karjera, skaista māja, mīlošs vīrs, gudri un skaisti bērni, kā arī cienījams statuss sabiedrībā, bet tad Alise pamana izmaiņas sevī… Sākumā viņa aizmirst šķietami vienkāršas lietas un nonāk pie atziņas “kuram tad tā negadās?!”, bet vēlāk, dodoties ikdienišķajā skrējienā, viņu caurstrāvo apziņa, ka viņa nesaprot, kur atrodas. Alise domā par ļaunāko un šīs domas neļauj sievietei iemigt, bet, kad viņa dodas pie ārsta, diemžēl tiek noteikta diagnoze Alcheimera slimība. Tā sākas grūtākā cīņa Alises mūžā – cīņa pašai pret sevi.

Džuliana Mūra Alises lomā ir tik fenomenāla, ka vairākas stundas pēc filmas noskatīšanās, mani pārņēma trauksmes sajūta ikreiz, kad kaut ko aizmirsu vai domas aizklīda neceļos. Mūra skatītājiem liek izjust nevis žēlumu pret viņas atveidoto varoni, bet gan justies tieši tāpat, kā jūtas viņas varone, tādējādi nogādājot skatītājiem tās sajūtas, kuras Alcheimera slimniekiem ir ikdiena. Protams, nevar noliegt, ka filmā spēcīgi jūtams izmisums un nolemtība, tomēr tajā netrūkst arī skaistā, jo, piemēram, Alises vīrs Džons (Aleks Boldvins) gatavs sievu mīlēt līdz dzīves beigām, neskatoties uz faktu, ka var pienākt diena, kad sieva viņu neatcerēsies. Turklāt filmā ir daži patiešām gaumīgi un smieklīgi joki, kas nedaudz atšķaida filmas nopietno atmosfēru.

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no filmas

Nezinu, vai filmas režisori darīja pareizi, izvēloties Alises meitas Lidijas lomai Kristenu Stjuarti, jo uz Mūras fona viņa izskatījās ļoti vāji, bet, ja paskatās uz šo visu no cita skatpunkta, tad Lidija taču ir ne pārāk talantīga aktrise, tāpēc, iespējams, Stjuartes talanta trūkums šajā lomā jāuztver kā efekts. Protams, Mūra ir šīs filmas zvaigzne un viņas darbs šogad tika atalgots ar zeltītā vīriņa Oskara statueti, bet man ļoti simpātisks šķita arī Aleka Boldvina atveidotais varonis, jo lieliski parādīja to, kā jārīkojas cilvēkam, kad viņa otrā pusīte nonāk šādā vai līdzīgā situācijā.

Filmā nav spraigas darbības (ja vien neskaita to “Taurenīša” projektu, kas nedaudz kutina nervus), bet tā lieliski spēj pusotras stundas laikā pastāstīt, kas ir Alcheimers, veicinot sapratni par šo slimību un sabiedrības iecietību pret cilvēkiem, kuriem Alcheimera slimība ir ikdiena.

VĒRTĒJUMS: 7/10 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s