Meļi, kurus iemīlēt


5bb5d094254d97a956200253d518c480Literatūras mīļotāju portāls Goodreads E. Lokhārtas darbu “Mēs bijām Meļi” atzina par labāko 2014. gada jauniešu romānu, bet šā gada pavasarī, pateicoties izdevniecībai BaibaBooks, šis daudz aprunātais darbs nonāca arī pie lasītājiem Latvijā. Kas tad ir šie Meļi un kāpēc par viņiem literatūras pasaulē tiek runāts tik daudz? 

Romāna galvenā varone ir Keidensa – viena no četriem Meļiem, viņa ir arī vecākā Sinklēru impērijas īpašnieka mazmeita, tāpēc arī viena no galvenajām pretendentēm uz milzīgo mantojumu. Keidensas dzīves piecpadsmitajā vasarā, kas tika pavadīta uz vectēva privātās salas, kura atrodas netālu no Masačūsetsas, notika negadījums, kas meiteni traumēja tik ļoti, ka atmiņas par to laiku ir miglā tītas, bet pašas būtiskākās pagātnes ainas izdzisušas pilnībā. Kas notika tajā šķietami bezbēdīgajā vasarā, kas tika aizvadīta uz salas kopā ar viņas mīļajiem Meļiem, kuri pēc tās vasaras notikumiem pat pārtrauca sazināties ar Keidensu?

Šī grāmata manu paziņu un literatūras blogeru vidū jau bija paspējusi izpelnīties grāmata-kuras-beigas-satriec-kā-zibens-no-skaidrām-debesīm slavu, kad tās lasīšanai klāt ķēros arī es. Atzīšos, ka sākumā grāmatas valoda man šķita ūdeņaina, bet varoņi plakani kā kartona figūras, tāpēc šī nebija mīlestība no pirmajām lappusēm, patiesībā biju jau izlasījis pusi no romāna, kad man tas sāka iepatikties. Nenoteiktība un neskaidrība, kas valda pirmajā romāna pusē ir tikpat kaitinoša, cik nepieciešama, lai radītu to īpašo atmosfēru, kas šajā stāstā valda un sagatavo lasītāju stāsta nobeigumam, kas mani, tāpat kā vairumu “Mēs bijām Meļi” lasītāju, satrieca tā, ka vēl ilgi bija jūtama šī zibens spēriena radītā deguma smaka. Protams, es būtu juties varen attapīgs, ja būtu uzminējis romāna atrisinājumu, bet tā nenotika un neviens no manā prātā izspēlētajiem iespējamiem atrisinājumiem nebija pareizs. Un labi, ka tā, jo man netika laupīts pārsteiguma moments.

Foto no grāmatas

Foto no grāmatas

Nav gan tā, ka notikumus šajā romāna nav iespējams paredzēt, jo gandrīz katram jau sākumā ir skaidrs, ka šis spožais, ievaskotais importa ābols, ko sauc par Sinklēru ģimeni, ir ar sapuvušu serdi un tikai tā ārējais veidols ir skaists. Keidensa šo piķa melno tumsu iznes uz āru, radot patiešām valdzinošu un intriģējošu stāstījumu, kurš no bezrūpīga pārtop nedaudz gotiskā, atstājot neaizmirstamu pēcgaršu. Romāna stāstījums atgādina lūrēšanu pa atslēgas caurumu, jo tas, ko lasītājs redz, ir stipri ierobežots, bet tad durvis paveras un acis apžilbst no plašuma, kas atklājas skatienam.

Pirmā doma, kas caurstrāvoja manu prātu, kad biju beidzis lasīt “Mēs bijām Meļi”, bija: “Šo grāmatu neteikti vajag ekranizēt, jo laba režisora rokās šis romāns varētu kļūt par filmu, par kuru cilvēki runātu vēl ļoti ilgi.” Šis pat varētu būt viens no tiem retajiem gadījumiem, kad romāna ekranizācija pārspēj pašu grāmatu.

Romāns latviešu valodā izdots īstajā laikā, jo piestāv lasīšanai karstās vasaras dienās, guļot pludmalē, turklāt grāmatas glancētie vāki ir ideāli piemēroti aktīvai lasīšanai pie dabas krūts.

VĒRTĒJUMS: 7,5/10 (Ja vajadzētu vērtēt tikai grāmatas noslēgumu, tad to vērtētu kā ideālu.)

2 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s