Bailes pazaudēt laiku


9167917106_13f05fd899_b

Ir maz tādu lietu, kurām es spēju nodoties pilnībā, jo pat tad, kad mazgāju zobus, cenšos ar brīvo roku izmazgāt ziepju trauku un noslaucīt putekļus no vannas istabas plauktiņiem, lai tikai lietderīgi izmantotu laiku. Tomēr pavisam nesen, kad centos ar dzīvokļa atslēgu izķemmēt matus un ar ķemmi gatavojos atslēgt dzīvokļa durvis, sapratu, ka šāda lietderīga laika izmantošana, darot vairākus darbus vienlaicīgi, varbūt arī nav tā labākā lieta, ko piekopt ikdienā. 

Vairāku lietu darīšana vienlaicīgi varētu šķist ļoti labs veids, kā nepazaudēt laiku un dienas laikā izdarīt vairāk, tomēr esmu novērojis, ka šāda rīcība gandrīz vienmēr noved pie viena rezultāta – minimāli ietaupīta laika un vairākiem ne īpaši rūpīgi izdarītiem darbiem.

Īpaši tracinošs šis netikums, ja to tā drīkst saukt, ir reizēs, kad tiecies ar kādu draugu vai paziņu, un viņš tikšanās laikā savā viedtālrunī paspēj izlasīt jaunākās ziņas, ielikt Instagram jaunu bildi, iečivināt Twitter par tikšanos, atbildēt uz pienākušajām īsziņām, kā arī atbildēt uz dažiem ne pārāk svarīgiem telefona zvaniem. Otram cilvēkam prieks no šādas tikšanās ir tuvu nullei, jo viņš var sākt justies nevis kā cilvēks, bet kā ķeksītis darāmo lietu sarakstā.

Foto: leģendārais aktieris Džeimss Dīns rotaļājas kopā ar savu brālēnu

Foto: leģendārais aktieris Džeimss Dīns rotaļājas kopā ar savu brālēnu

Protams, ir situācijas, kad vairāku lietu darīšana vienlaicīgi ir jauka un nepieciešama – piemēram, audiogrāmatas klausīšanās, kad tiek veikti mājas uzkopšanas darbi, vai seriālu skatīšanās, kad tiek mizoti dārzeņi vakariņām. Tomēr cilvēks nav daudzfunkcionāla iekārta, tāpēc nav jāsatraucas, ja ir lietas, kuras tu nespēj apvienot ar blakusdarbiem, kā arī nevajadzētu izjust iekšēju trauksmi, ja ir vēlme nodoties tikai vienai nodarbei, lai arī cik nelietderīga tā būtu.

Bailes pazaudēt laiku liedz mums laiku izbaudīt. Laiks ir domāts lai to tērētu, nevis lai satilpinātu vienā laika sprīdī pēc iespējas vairāk darbību, tādējādi liedzot sev izbaudīt to, cik lielisku sajūtu sniedz koncentrēšanās tikai uz kaut ko vienu, neizjūtot steigu un nepieciešamību paralēli darīt vēl ko citu.

11 comments

    1. Sveika, Ruta! Paldies par komentāru!🙂 Tieši tāpēc, manuprāt, ir diezgan veselīgi līdz galam nepieaugt, saglabājot kaut kripatiņu bērnišķības (vārda vislabākajā nozīmē) sevī. Man pie nesatraukšanās par lietām, kuras nespēju ietekmēt, vēl daudz jāstrādā, bet gan jau ar laiku.🙂

      Like

  1. Lai cik aizraujošs nebūtu multitāskings, ir dzīves situācijas, kurām tas neder. Piemēram, es varu adīt un skatīties seriālu vienlaikus. Varu arī adīt un sarunāties vienlaikus. Jo tas nenoslogo vienu un to pašu smadzeņu centru. Bet lasīšana un sarunāšanās, vai klausīšanās gan nav iespējama. Un sarunas laikā lasīt feisbuku ir no sērijas: “Runā, runā, mana pakaļa klausās!”🙂

    Man gan šajā ziņā ir pāris apņemšanās, kas prasa apzinātu piedomāšanu. Es reizēm arī grēkoju, lūrot savā telefonā, kad esmu ar draugiem vai ģimeni, bet, satiekot savu krustdēlu, esmu apņēmusies būt visa viņam. Ja vajag, spēlēšu spēles, ja vajag, skatīšos iet jebko, ko viņš rādīs (labi, ka viņš nekolekcionē zirnekļus), vai skatīšos to pašu multeni n-to reizi. Jo esmu apsolījusi šo laiku viņam. Un vēl apņemos šajā laikā nedomāt uz priekšu, kas man vēl darāms pēc tam. Reiz bija tā – līdz manam autobusam ir 40 minūtes, un mēs tajās 40 minūtēs uzrakstījām vēstuli Ziemassvētku vecītim, nevis es tās izniekoju, drudžaini vērojot pulksteni (kā es būtu darījusi normāli). Drusku vēlāk pēc šīs apņemšanās (veltīt laiku apzināti) sāku ierezervēt lieku laiku priekš tikšanās reizēm. Nu, pieņemsim, tiekos ar draudzeni padzert kafiju. 2 stundas maksimums? Es ieplānoju visu vakaru brīvu, nevis vēl divas citas ģēlas, jo ja nu viņai (vai man) pēkšņi ir kas vairāk sakāms vai vienkārši pēkšņi izdomājam kaut kur aiziet. Patiesībā baigi forša sajūta – pirmkārt, sakoncentrējos uz laiku ar vienu cilvēku, veltot pilnu uzmanību, nevis domāju par to, kur man jābūt pēc tam, otrkārt, es varu drusku frīstailot ar to, ko darīt pēc tam. (Dzert otru kafiju, iet uz kino vai vnk iet mājās un izbaudīt veselu brīvu vakaru.)

    Like

    1. Redz, mazi bērni daudz ko var iemācīt arī pieaugušajiem – tas priecē.🙂
      Man ar telefonu vispār diezgan vēsas attiecības, jo neesmu nekāds lielais zvanītājs vai čatotājs, kā arī internetam telefonu izmantoju reti – man darbs saistīts ar dažādām interneta lietām un soc. tīkliem, tāpēc nav vēlmes arī ārpus darba vai mājām sēdēt internetā.

      Like

  2. Labs temats, aktuāls! es cenšos ļoti piedomāt pie tā, kā tērēju laiku un kam to veltu, neciešu telefona spēlītes un tādas lietas, agrāk paspēlēju, tagad sen vairs nē, uzskatu, kas tas ir izšķiests laiks, bet varbūt kādam tā ir atslodze no citiem darbiem, līdzīgi kā man atslodze ir grāmata vai velobrauciens, vai ēst gatavošana. Nesen izlasīju interesantu teoriju – Jo vairāk laika vajadzīgs, lai smadzenes apstrādātu kādu jaunu informāciju, jo laiks virzās lēnāk. Tieši tāpēc vērts pagarināt laiku, darot kaut ko neikdienišķu, nevis ierastu, iegūt jaunu pieredzi, piedzīvot jaunas izjūtas.

    Like

  3. Pievienojos – ļoti aktuāls temats. Man šķiet, ka ar katru gadu kļūstot vecākiem, laiks vispār tiecas skriet arvien ātrāk. Un sajūtu līmenī arī pats laikmets šķietami kļūst ātrāks. Bērnībā stundas vilkās gliemeža ātrumā, ja kādreiz sanāca garlaikoties, tad šķita, ka diena vispār nekad nebeigsies. Tagad sanāk pieķert sevi pie domas – kā lai vienā dienā paspēj to un to, un vēl to.

    Man arī nepatīk ”multitāskings”, ja vien varu no tā izvairīties (ja vien tas nav kāds sīkums, piemēram, matu pīšana un mīļais vakara seriāls). Kaut kur lasīju, ka vairāku darbu vienlaicīga darīšana tik tiešām krietni samazina produktivitāti, jo smadzenēm nākas pārslēgties starp vairākiem uzdevumiem. Ir labi tie brīži, kad dzīve atļauj padzīvot lēni.

    Like

    1. Skrien, turklāt pamatīgi – laika posms no 17-25 gadiem man vispār paskrējis tik strauji, ka šķiet, tas bijis tikai gadu vai divus ilgs.
      Ar to laika plānošanu ir kā ir, bet laika gaitā esmu iemācījies nevis censties paspēt izdarīt visu, bet gan izvērtēt prioritātes.
      Ar multitāskingu ir tā, ka, gribēdams izdarīt daudz, bieži vien nesanāk ne šis, ne tas.

      Like

  4. Es reiz kādam draugam arī pažēlojos, ka laiks sācis skriet ātrāk, uz ko viņš man prātīgi atbildēja- “varbūt vienkārši mēs esam kļuvuši vecāki un darām visu lēnāk?”
    Runājot par vienlaicīgumu, es cenšos pārdomāt un sakomplektēt darbus, kas paralēli padarīsies paši. Piemēram, no rīta vispirms uzlieku vārīties ūdeni- kamēr sakopšos, kafija būs uztaisījusies. Vai, teiksim, vakarā pie televizora nolieku pa rokai vēl kādu darbiņu vai lasāmgabalu- gan jau pienāks reklāmpauze.

    Like

    1. Man kaut kā šķiet, ka arī rutīna to laika ritējumu paātrina – vismaz man tā ir, jo pēc vidusskolas absolvēšanas laiks sāka ritēt straujāk.
      Cik pazīstamas situācijas – es daru tieši tāpat, turklāt reklāmas pauzes Latvijā ir tik garas, ka mierīgi var paspēt grāmatai kādu garāku nodaļu vai pat divas izlasīt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s