Nepareizais tievums


tumblr_m945oi25FM1rzc0p3o1_1280

“Tu vispār ēd?”, “Ārprāts, cik tu esi kaulains!”, “Tu gadījumā neesi slims?”, “Tev gadījumā nav anoreksija?”, “Tev vajadzētu uzēst dažus kilogramus.” Ja tu esi dabiski kalsns, tad šādas frāzes un jautājumi tev noteikti ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. 

Jā, es ēdu, iespējams, pat vairāk nekā tu. Patiesībā es brokastīs apēdu omleti no sešām olām un divas picas maizītes. Nē, es neesmu slims un mani veselības stāvokļa rādītāji ir krietni virs vidējā. Nē, man nav anoreksija. Jā, es zinu, ka izskatītos labāk, ja mans svars būtu par dažiem kilogramiem lielāks, bet esmu vairākus gadus strādājis pie tā, lai pieņemtu savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Bija laiks, kad centos ar speciālu treniņu programmu un diētu palīdzību pieņemties svarā, bet tas viss beidzās ar fiasko, jo trīs mēnešu laikā pieņēmos svarā tikai par sešiem kilogramiem un pašsajūta nebija tā labākā, jo ēšanas ierobežojumi mani nomocīja. Tā īsumā varētu atbildēt uz jautājumiem, kas man regulāri tiek uzdoti tikai tāpēc, ka esmu mantojis tievuma gēnus no sava tēva.

d2a24ee3198c48d7c8c5a0ac0fb478fc

Angļu valodā pastāv tāds jēdziens kā body shaming jeb ķermeņa kaunināšana, kas, manuprāt, ir aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībā, kurā pašlaik valda fitnesa kults – tu nedrīksti būt kaulains vai resns, jo tikai muskuļots ķermenis ir skaists. Skumjākais ir tas, ka ķermeņa kaunināšanu piekopj tie, kas paši no tās cieš. Piemēram, manā paziņu lokā sievietes ar lieko svaru ļoti nicinoši izsakās par sievietēm, kuras ir dabiski kārnas, kā arī bez jebkādas kautrēšanās uzdod augstāk minētos jautājumus šīm sievietēm. Te jau mēs nonākam pie cita temata, kurš saucas “dubultie standarti”, jo ir normāli tievam cilvēkam teikt “Ārprāts, cik tu esi kaulains!“, bet apaļīgam cilvēkam veltīts teikums “Ārprāts, cik tu esi resns!” visticamāk izsauks zināmu šoku apkārtējos. Cilvēks nevar gaidīt to, ka apkārtējie būs pret viņu iecietīgi, ja viņš pats nicinoši izteiksies par tiem, kuru vizuālais izskats atšķiras no viņējā.

Runājot ar draugiem un paziņām, bieži it-kā-starp-citu manierē tiek izteikts viedoklis par to, ka tievi cilvēki nedrīkst justies nedroši par savu ķermeni, jo tievums, viņuprāt, ir gandrīz vai ekvivalents augstai pašpārliecinātībai. Droši varu teikt, ka tievi cilvēki par savu ķermeni komplekso tikpat ļoti, kā jebkurš cilvēks, neatkarīgi no ādas krāsas, vecuma vai dzimuma, jo, kā teicis rakstnieks Džons Grīns: “Ir riskanti ticēt, ka cilvēks ir kaut kas vairāk nekā tikai cilvēks.” 

Domāt, ka tavs ārējais veidols dod tiesības nosodīt tos, kuri izskatās atšķirīgi, ir absolūti muļķīgi, tieši tāpēc vajadzētu aizmirst arī dubulto standartu piekopšanu, jo nosaukt kādu par kaulu kambari ir tikpat slikti, kā nosaukt kādu par resnu govi.

22 comments

  1. Man vismaz pašai tā ir – esmu tik skaista (tieva, resna utt), cik jūtos😉 Lieta no kā mums visiem jāatradinās ir sadzirdēt nevis slikto, bet pieņemt komplimentus. Cik reizes nav bijis, ka kāds pasaka komplimentu, bet es nez kapēc iekšēji saraujos, it kā būtu grūti tam noticēt. Bet tas tik tiešām saistīts ar iekšējo stāvokli dažkārt😉

    Like

    1. Pareizā attieksme – vajag sevī censties saskatīt skaisto, tad vieglāk dzīvot, kā arī vieglāk skaisto saskatīt citos.
      Un vispār, sievietēm Latvijā nav īpaša pamata kompleksot.
      Ar to komplimentu pieņemšanu, manuprāt, latviešiem (arī man) ir problēmas, jo nereti no sirds izteikts kompliments tiek uztverts kā sarkasms.

      Publicējis 1 person

        1. Piekrītu!
          Ar komplimentu teikšanu arī ir tā, ka bieži gribas ko labu pateikt, bet bail, ka otrs cilvēks tevi nepārprot.
          Reizēm tiešām ir tā, ka kompliments tiek uztverts kā flirts.
          Kompliments ir kompliments un būtu patiešām jauki, ja cilvēki Latvijā biežāk teiktu viens otram komplimentus un iemācītos tos pieņemt. Sabiedrība uzreiz būtu daudz pozitīvāka.🙂

          Publicējis 1 person

          1. Nevajag baidīties! Ja cilvēks nespēj uz komplimentu normāli reaģēt, tā jau ir viņa problēma. Tāpat kā tie gadījumi, kad vietējā bruņniecība piedāvā aiznest sievietei smagu maisiņu, bet viņa sāk kliegt: “Zaglis! Zaglis!”😀 Kurš tad tur nav normāls? Bet nu trenēties vislabāk, protams, uz draugiem. Tie sapratīs.

            Like

            1. Tā laikam arī būs jāsāk – sākumā ar tuvākiem cilvēkiem, bet tad jau arī kādai pārdevējai veikalā var pateikt komplimentu.
              Ar to maisiņu nešanu man ir bijusi doma bieži piedāvāt, bet tā esmu darījis tikai savā lauku pagastā, bet Rīgā kaut kā no šādu piedāvājumu izteikšanas atturos tieši tās zagļu būšanas dēļ.😀

              Like

              1. Veiksmi!🙂 Uz sevi esmu novērojusi, ka ar laiku tas kļūst par paradumu – ievērot cilvēkos kaut ko uzslavēšanas vērtu. Latvijas sievietes vasarās vispār varētu komplimentēt no vienas vietas – smukas, smaidīgas un mirdzošas. Ja būtu vīrietis, vispār prātā juktu😀

                Like

  2. Domāju, ka tu pats zināmā mērā arī atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēki iedrošinās kritiski izteikties par tieviem cilvēkiem: “jo tievi cilvēki nedrīkst justies nedroši par savu ķermeni”. Iespējams, ka vīriešu vidū ir citādāk, taču tievām un ļoti tievām meitenēm dzīve ir vienkāršāka un patīkamāka par resnām, vienīgie pārdzīvojumi šeit ir par krūšu izmēru.
    Vismaz no personiskas pieredzes – man darbā ir viena ļoti tieva meitene un tāds pats puisis – puisi labdabīgi apceļ, meiteni – nekad un pat neiedomājas viņu barot ar bulciņām; otrs variants – resna meitene un puisis, puisi neaiztiek, par meiteni aiz muguras (lai arī bez ļauna) pasaka, ka derētu jau nu tā kā…

    Publicējis 1 person

    1. Tagad kompleksu vairs nav, bet agrāk bija tā, ka T-kreklu vasarā nekad nenovilku, jo pašam savs ķermenis šķita šausmīgākā lieta, kāda jebkad uz šīs pasaules eksistējusi. Tagad izteiktu kompleksu vairs nav, bet arī ķermenis tā ievērojami nav mainījies, tāpēc tas ir pierādījums, ka pa lielam viss ir tikai galvā.
      Ar to barošanu reizēm ir smieklīgi – mana mamma jaunībā bija ļoti tieva (svēra krietni mazāk nekā 50kg) un draudzenes viņu vienmēr baroja ar bulciņām un dažādiem saldumiem, jo domāja, ka viņu mājās nebaro, kaut gan viņa nāca no ļoti turīgas ģimenes.
      Man jebkāda veida ķermeņa kaunināšana šķiet nepieņemama, jo dažiem cilvēkiem ir ātra vielmaiņa, tāpēc viņi ir tievi, citiem vielmaiņa lēnāka + kāda sirds slimība, tāpēc svars lielāks.
      Protams, no body shaming lielākoties cieš sievietes, turklāt tieši tās, kurām ir liekais svars, tāpēc arī tam iecietības līmenim vajadzētu būt augstākam. Ja zini, ka kāds grib nomest svaru, zem 4 acīm var padalīties ar kādu labu padomu vai var piedāvāt kopīgi iet uz baseinu utt., bet, ja cilvēks jūtas labi savā ķermenī, lai jau – par to vajag priecāties un nevajag citos meklēt trūkumus.
      Bet, kā jau minēju, cilvēks, kurš sevī saredz skaisto, spēj to saredzēt arī citos.

      Like

      1. Pieņemu, ka kļūstot vecāki un garīgi nobriestot liela daļa cilvēku iemācās būt tolerantāki (un daļa tā arī neiemācās). Kā arī izprot paši sevi un nestreso par lietām, kas nav tik viegli maināmas.
        Starp citu – sava daļa pilināšanā ir arī dakteru pozīcijai. Nav nekā forša veselībai, ja ir reāla aptaukošanās, tas tiesa. Taču man ir viena tieva draudzene, kurai ir gan žultsakmeņi, gan hemoroīdi, un dakteris vienmēr uz viņu skatās izbrīnā un saka: bet jums tādai problēmai nevajadzētu būt. Ja viņai būtu liekais svars, tad dakterim gan nebūtu problēmu🙂
        O! un tagad vēl cukuram un sālim pacels cenas, jo mums ir resni bērni. Tai pašā laikā daļa vecāku uz galvas stāv, lai viņu atvase ieēstu vispār kaut ko.

        Like

        1. Par to nebrīnos – tievums nebūt nav veselības garants. Piemēram, es arī varu ēst dažādus fast-food draņķus un nepalikt no tiem ne par gramu resnāks, bet tas nenozīmē, ka tie manai veselībai nekaitē.
          Tas vispār ir apburtais loks. Izklausīšos vecāks, nekā esmu, bet manā bērnībā tiešām tā nebija – ēdām burkānus tikko no dobes un par mammas gatavoto ēdienu nekad nečīkstējām (nebija iemesla) un ar veselību viss bija kārtībā. Abi mani brāļi, gan jaunākais, gan vecākais, ir ar noslieci uz aptaukošanos – viens Vācijā labi padzīvoja, bet otru laikam ietekmējusi neveselīgā pārtika, kas mūsdienās ir visur.
          Skolās it kā jau puslīdz var izkontrolēt, ko bērni ēd, bet ārpus skolas diemžēl daudzi ēd Hesburgerā. Štrunts par to apaļumu, bet gribas, lai bērni ir veseli un viņiem pašiem svara dēļ nav nekādu grūtību.

          Like

  3. Esmu no tiem, kurus ģenētika nebūt nav lutinājusi. Turklāt runa nav tikai par svaru. Tā īsti pateicīga varu būt tikai par labu veselību un prātu. Man vajadzēja apmēram 25 savas dzīves gadus, lai saprastu, ka citi mani redzēs tā kā es redzu sevi. Kopš tā laika eju ar paceltu galvu un izmantoju tos plusus, kas man dzīvē dots, piemēram, smadzenes.🙂

    Publicējis 1 person

    1. Absolūti pareiza attieksme!
      Visgrūtāk jau laikam pašam ar sevi tikt galā, jo apkārtējo viedokli kaut kā ātrāk sanāk pieņemt, filtrēt un neņemt pārāk pie sirds negatīvu kritiku par ārējo izskatu.
      Tā iekšējā sajūtu ar laiku izlaužas uz āru un to ir grūti nepamanīt.
      Un jā, vajag izcelt savus plusus, jo mīnusi ir visiem. Visi esam tikai cilvēki.

      Like

  4. Ak, nu ko tu uztraucies, kas var būt jaukāks par Igīpopu.😉 (Ja nu vienīgi garāks I. P. Droši vien patiesi īsie puiši stipri cieš krietni vairāk un bezcerīgāk nekā tievie vai pat resnie. Pat krūtis vieglāk ielikt nekā ņemt un pastiepties garumā.) Man, piemēram, garie un tievie vīrieši parasti šķiet pievilcīgāki nekā standarta vīrišķīgais ideāls. Protams, muskuļi visnotaļ uzlabo gan vīrieša, gan sievietes ķermeni. Līdz zināmai robežai. Starp citu, I., kas kādreiz baidījās, ka vējš viņu pa gaisu aizpūtīs, ir sev izveidojusi ļoti skaistu, spēcīgu ķermeni ar pilatēm, body art un šādu tādu sportu. Nekādu proteīna kokteiļu, dzelžu utt.
    Un komplimentus no tīras sirds un bez savtīgiem nolūkiem mēs sacīt tiešām nemākam, to mums no dienvidniekiem vajadzētu pārņemt.

    Publicējis 1 person

    1. Man kā metru un deviņdesmit centimetrus garam cilvēkam te būtu lieki klāstīt ko par savu pieredzi.
      Igijs Pops, Pīts Dohertijs, Kurts Kobeins un Miks Džegers bija tie mūziķi, kas palīdzēja man samierināties ar savu kaulainumu, jo reāli skatījos uz viņiem un domāju, ka viņi sevi māk iznest tā, ka citiem atliek vien brīnīties. Un ne ķermeņa parametros ir tas noslēpums, bet gan pārliecībā pašam par sevi. Tāpēc nedaudz skumji, paskatoties uz 21. gadsimta jaunajiem mūziķiem, kas ir uzpucēti un apmēram pēc viena šablona veidoti. Gribas kaut ko īstāku.
      Proteīna kokteiļi un dažādi uztura bagātinātāji no burkām arī nav domāti man – nav ticības, ka tie spēj kaut ko labu dot veselībai.
      Daļa dienvidnieku temperamenta latviešiem netrūktu gan – it kā jau reizēm tos komplimentus gribas izteikt, bet visbiežāk attur tas, ka latviešiem ir tieksme komplimentu pārprast, kā arī daudzi tos patiešām nemāk pieņemt – reizēm pat apvainojas.

      Like

  5. Visskarbākais ir tas, ka diezgan bieži ir nācies dzirdēt visādas piezīmes no ne tik tieviem ļaudīm, no sērijas “tevi nu gan vajadzētu uzbarot”, “tu nu gan esi caurbira”, “tev vajag kārtīgāk ēst”, un vēl visādas piezīmes par rādītājkociņiem, paslēpšanos aiz grābekļa kāta un pat par distrofiķiem, un tas viss tiek uzskatīts par varenu joku, bet, ja tu pamēģini pagriezt to visu uz otru pusi un aizrādīt tam ne tik tievajam humoristam, ka viņam varbūt vajadzētu mazāk rīt bulkas un drusku pavingrot, iet vaļā tāda sašutuma vētra un aizvainojumu virpulis, ka vai traks. īsāk sakot, tie resnie parasti ir tie labie un neaizskaramie, bet tie tievie ir tādi pašsaprotami apņirdzamie. Ne vienmēr, bet lielākoties. Izzobot tievo ir smieklīgi, bet izzobot resno ir nepiedodami aizskaroši.

    Publicējis 1 person

    1. Par šo piekrītu – tāpēc jau pieminēju tos dubultos standartus, jo apaļš cilvēks tievam drīkst aizrādīt par ķermeņa formām, bet tievais apaļajam nedrīkst.
      Kādas noteiktas ķermeņa formas cilvēks nedrīkstētu smieties par to, kuram ķermeņa formas ir atšķirīgas.

      Like

      1. Kolēģi saka, ka man pret sauli varot rentgenu taisīt, lai gan es viņiem nepiekrītu un jūtos pavisam normāla, turklāt tas pirmais teikums – jā, es ēdu, iespējams, pat vairāk nekā tu – ir tieši par mani. Lielākā daļa manas ikdienas sastāv no ēšanas, jo man garšo ēst. Nav arī tiesa, ka man neiet labumā, iet. Es tikai nevalkāju drēbes, kuras apžmiedz manu miesu, ievēroju proporcijas un dzīvoju priecīgi.

        Like

        1. Tas laikam ir viens no populārākajiem mītiem, ka tievi cilvēki badojas un maz ēd. Zinu gan meitenes, kuras patiešām ievēro striktas diētas, kaut gan ir dabiski kalsnas, bet vairums slaido draugu un paziņu ir diezgan ēdelīgi un kalorijas neskaita.
          Galvenais, lai katrs pats savā ķermenī justos ērti.

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s