Melanholiskais medusmēnesis ar sirēnu


Lana-Del-Rey-Honeymoon-Album-1440206077Šī gada 18. septembrī pie klausītājiem nonāca jau ceturtais amerikāņu dziedātājas Lana Del Rey studijas albums Honeymoon, kas piedāvā klausītājus aizvest melanholiskā, nedaudz gotiskā un nedaudz skumjā medusmēnesī retro noskaņās. 

Honeymoon sastāv no 14 dziesmām, kuras galvenokārt radījusi pati Lana, sadarbojoties ar Riku Novelu, tāpēc katrs dziedātājas fans, klausoties šo albumu, var saņemt tieši to, ko vēlas – gabaliņu no trīsdesmitgadīgās daiļavas emocionālās pasaules. Albums ieturēts drīmpopa jeb sapņainās popmūzikas žanrā, kas Lanas balsij ļoti piestāv. Dziedātāja izstaro destruktīvu auru, kāda piemita arī Eimijai Vainhausai, Dženisai Džoplinai, Kurtam Kobeinam un Merilinai Monro, padarot viņu par dzīvu leģendu, kuras retro dīvas tēls nenoliedzami ir valdzinošs. Ne velti mūzikas kritiķis Jānis Žilde Lanu pielīdzinājis sirēnai, kuras balss spēks vienlaicīgi ir gan vilinošs, gan iznīcinošs.

Jāatzīst, ka Lanas iepriekšējais albums Ultraviolence, kas tika izdots pagājušā gada jūnijā, man sagādāja pamatīgu vilšanos, jo, klausoties to, šķita, ka izbalojis Lanas mitoloģiskās būtnes starojums. Tieši tāpēc prieks, ka šajā albumā Lana atgriezusies pie pamatiem, ar savu medaino balsi vilinot klausītājus savas tumšās paradīzes skavās.

Pirmās favorīt-dziesmas izkristalizējās ļoti ātri: Music To Watch Boys To, High By The Beach, Freak, The Blackest Day un Swan Song. Vismazāk pie sirds gāja Don’t Let Me Be Misunderstood un 24. Albumu caurstrāvo vienota tematika un atmosfēra, kas liecina, ka dziesmas albumam izvēlētas un radītas ar lielu rūpību, turklāt kvalitātes un mākslinieciskās vērtības ziņā albums vērtējams kā ļoti labs. Arī mūzikas kritiķi šo albumu atzinuši par labu esam, novērtējot to ar vidēji 7-8 ballēm no 10 iespējamām.

Foto: Kadrs no Music To Watch Boys To dziesmas video.

Foto: Kadrs no Music To Watch Boys To dziesmas video.

Medusmēnesis Lanas interpretācijā ir kaut kas maģisks un vienlaicīgi traģisks, kurā netrūkst sentimentālu atmiņu un nolemtības sajūtas, jo, iespējams, līdz ar medusmēneša beigām būs beidzies arī skaistais mīlas stāsts, bet, iespējams, tas nekad nebūs sācies. Lai arī cik tumšas būtu Lanas izdziedātās mīlestības mokas, viņas balss ir pietiekami jutekliska un nomierinoša, lai papildinātu daudz romantiskāka medusmēneša atmosfēru jaunlaulātajiem, bet tikpat labi šo albumu var baudīt vienatnē pēc nogurdinošas darbadienas.

Šis aizgājušo gadu desmitu šarms ir pietiekami valdzinošs, lai tas spētu apburt klausītājus, kuri nekad nav dzīvojuši dekādēs, kurās iedvesmu savam stilam, dziesmām un videoklipu noskaņām smēlusies Lana Del Rey jeb Elizabete Grānta. Ir gan nedaudz savādi, ka mūsdienu jauniešus pārņem nostalģiskas jūtas par piecdesmitajiem, sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, tomēr ir patīkami, ka ir māksliniece, kas rada jaunos cilvēkos interesi par klasiku un kultūru, kas eksistējusi vēl pirms viņu dzimšanas.

Ja Lanas Honeymoon albums tiktu izdots astoņdesmitajos gados, iespējams, tas vairumam cilvēku nešķistu nekas īpašs, bet 2015. gadā, kad drīmpops nav populārākais mūzikas žanrs, šis albums patīkami izceļas uz pārējo albumu fona, sniedzot klausītājiem zināmu svaiguma dvesmu.

Šis albums noteikti domāts tiem, kas bija sajūsmā par Born To Die albumu, bet pēc Ultraviolence izjuta nelielu vilšanos.

VĒRTĒJUMS: 8/10

8 comments

  1. interesanti uzrakstīts. Man gan bija otrādi- otrais albūms man liekas vismīļākais, pirmais daudz par daudz pārklausītas melodijas, un trešais, manuprāt, ir tik viendabīgs, ka viena dziesma neatšķiras no citas. Un, kad es dzirdēju High by the beach, es nodomāju- tik paredzama dziesma Lanai.

    Like

    1. Man tieši otrais šķita vienveidīgs, bet kritiķi to slavēja – domāju, ka ne bez iemesla. Tomēr manai gaumei “Honeymoon” un “Born to Die” ir tuvāki albumi.
      Nesaku, ka otrais albums bija slikts – vienkārši ne īsti manai gaumei.
      Man tieši tā paredzamība patika, jo Lana piedāvāja tieši to, ko vēlējos saņemt.

      Like

  2. Es biju diezgan lielā sajūsmā par ”’Born to Die”, bet ”Ultraviolence” mani nepavisam nepaķēra – nebija vairs tā šarma. Nesen klausījos, ”Honeymoon” un priecājos, ka Lana ir atgriezusies tāda, kādu viņu iepazinu. Man arī pie sirds pieķērās ”High by the Beach”. Arī ”God Knows I Tried” ir laba.

    Like

    1. Pilnībā piekrītu par to šarma zudumu “Ultraviolence” albumā.
      “Hy by the Beach” laikam vairumam ir favorīte. Man pirmajā klausīšanās reizē “Salvatore” īsti nepatika, bet pēc atkārtotas klausīšanās ir iepatikusies.
      Biju domājis, ka pēc “Born to Die” Lana neko ne tuvu tik labu nākotnē vairs neradīs, bet prieks, ka kļūdījos, jo “Honeymoon” patiešām ļauj atgriezties “Born to Die” noskaņās.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s