Spēle sākas


spele.sakasErnesta Klaina romāns “Spēle sākas” lika man uz dažām dienām atgriezties bērnībā, kad, piesēžoties pie savas PlayStation vai Nintendo spēļu konsoles, rītu nemanot nomainīja nakts, un arī miega stundās galvu nepameta domas par spēļu stratēģijām, kuras varētu nest uzvaras laurus. 

2044. gads. Pavisam īsā laika posmā pasaule kļuvusi par bada, pārapdzīvotības un nabadzības plosītu vietu, kurā vienīgais glābiņš no skarbās realitātes ir ar astoņdesmito gadu kultūru apsēstā dīvaiņa Džeimsa Halideja radītā simulācijas spēle “Oāze”. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju Oāzē apmeklē skolas, strādā, izklaidējas, iepērkas un tiekas ar draugiem tērzētavās. Ir arī omedības, kuras sākās 2039. gadā, kad Oāzes ierasto mieru izjauca paziņojums, ka miris tās radītājs Halidejs, kurš visu savas dzīves laikā iekrāto bagātību atstājis mantojumā tam, kurš virtuālajā realitātē atradīs trīs paslēptās atslēgas, atslēgs trīs vārtus un pirmais iegūs Halideja Lieldienu olu.

“Trīs noslēptas atslēgas vērs trīs slepenus vārtus,

Kur Ceļinieku gaidīs vairāki pārbaudījumi pēc kārtas.

Tie, kuriem būs māka tajos izdzīvot ar prātu,

Sasniegs spēles beigas un saņems balvu, spožuma klātu.”

Veids Vatss jeb Parzivāls lielu daļu savas dzīves, tāpat kā daudzi citi omednieki, veltījis astoņdesmito gadu popkultūras un spēļu izpētei, kā arī Halideja bagātību medībām, kuras nav vainagojušās ar panākumiem. Tomēr tā tas ir līdz dienai, kad, pēc piecu gadu ilga klusuma, rezultātu tablo augšgalā parādās Parzivāla vārds. Protams, ir cilvēki, kas ir gatavi uz visu, lai uzzinātu, kur paslēpta pirmā atslēga, tāpēc apdraudēts kļūst ne tikai Veida avatars virtuālajā vidē, bet arī viņš pats.

Nezinu, vai tik drūma nākotne mūs sagaida jau 2044. gadā, bet Klains šo vidi ir aprakstījis pietiekami ticami un argumentēti, lai lasītāji noticētu, ka kaut kas tāds patiešām ir iespējams. Ticu, ka jau pavisam tuvā nākotnē interneta forma un mūsu izpratne par to būs tik ļoti mainījusies, ka tā patiešām mazākā vai lielākā mērā līdzināsies Halideja radītajai Oāzei. Šādai videi, protams, ir savi plusi, jo iespējams izvairīties no seksisma, rasisma, mobinga vai homofobijas, tomēr mīnusu ir daudz vairāk, jo šāda vide laupa reālas saskarsmes prasmes un padara cilvēkus mazkustīgus. (Oāzes aizstāvībai gan varu teikt, ka tajā eksistē Lokauta programma, kas ļauj tās lietotājiem saglabāt lielisku fizisko formu, ja vien viņi paši to vēlas.) Ak jā, viens no lielākajiem Oāzes plusiem ir tāds, ka tajā iespējams spēlēt kalambolu (populārākā sporta spēle Dž. K. Roulingas radītajā Harija Potera burvju sāgā).

Foto: Andrew Guerrero ilustrācija.

Foto: Andrew Guerrero ilustrācija.

Oāzi lieliski raksturo kāds citāts: “Tā bija kļuvusi par labprātīgu cilvēces cietumu. (…) Par tīkamu vietu, kur pasaulei noslēpties no savām problēmām, kamēr civilizācija pamazām iet bojā, galvenokārt nevērības dēļ.” 

Romānā “Spēle sākas” Klains ieguldījis milzīgu izpētes darbu, jo tas ir pārbagāts ar faktiem par astoņdesmito gadu kino, seriāliem, animēm un datorspēlēm, turklāt daudzi fakti pārsteigs pat tos, kuri astoņdesmitajos gados bijuši skolas vecuma datorspēļu fani.

Romānā izmantotā valoda ir krāšņa un reālajai jauniešu sarunvalodai pietuvināta, tāpēc dažam labam tikumības sargam Klaina darbs varētu šķist netikumīgs, tomēr es tāpat to ieteiktu izlasīt katram jaunietim (un ne tikai), kuram patīk datorspēles un interesē atkarību izraisoša literatūra.

Pēdējoreiz, lasot literāro darbu, tādu spriedzi izjutu, kad lasīju Urzulas Poznanski jauniešu romānu “Erebos” un Stīga Lārsona Millennium triloģiju. Aizverot grāmatas aizmugurējo vāku, radās vēlme nolikt malā portatīvo datoru un viedtālruni, lai dotos rudenīgā pastaigā, satiktos ar draugiem un baudītu kafiju, sēžot parkā uz soliņa.

Noslēgumā citāts no grāmatas:

“Būsiet pārsteigti, cik daudz iespējams paveikt, ja cilvēkam nav savas dzīves.”

P. S. 2017. gadā skatītāju vērtējumam tiks nodota romāna ekranizācija Ready Player One, kuras veidošanai klāt ķēries režisors Stīvens Spīlbergs.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Izdevējs: SIA “The White Book”; No angļu valodas tulkojusi Agija Krasta.

8 comments

  1. wow, tiiiik laba grāmata!!! Uzstādīju lasīšanas ātruma rekordu 300 lpp/dienā (pārspēja ”Nazi, ko neatlaist”). Fantāzijai vaļa, iztēlojos, kā pati spēlētu, kādu avataru taisītu un vispār par virtuālo realitāti… Ne tikai piedzīvojumi, bet arī dziļāka jēga!

    p.s. Es arī saskatīju līdzību ar Erebosu un pamanīju kalambolu😀😀😀

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s