Mīlasstāsti, kas dzeļ pakrūtē


300x0_milasstastiPagatavot karstu ingvera tēju, ietīties siltā pledā un ļauties rudenīgām pārdomām, baudot Daces Rukšānes jaunāko stāstu krājumu “Mīlasstāsti” – manuprāt, ideāls plāns, kā noslēgt dienu. 

Plānajā grāmatiņā iekļauti deviņi stāsti par deviņām dažādām sievietēm, kuru mīlasstāsti ir diezgan neparasti, jo tajos nav šim žanram ierastā salkanuma, banalitātes, kā arī stāstu varones izvairījušās no apnicīgām klišejām. Stāsti patīkami pārsteidz ar sievišķīgi smalki savītu jūtu pasauli un vīrišķīgu skarbumu un tiešumu, kas tiek papildināts ar trāpīgu humoru, radot spēcīgu pēcgaršu, kas nepamet vēl ilgi pēc stāstu krājuma izlasīšanas. Lasot šos stāstus, brīžiem nācās skaļi iesmieties, bet brīžiem sejā iegūla skumjas, jo, gluži kā tajā The Verve dziesmā Bittersweet Symphony, arī Daces Rukšānes stāstos ir šīs rūgti saldās noskaņas.

Tekstos jūtama autores mīlestība pret suņiem un putniem: tie ar lielu cieņu iemūžināti stāstos, padarot tos par svarīgiem stāstu varoņiem, jo par cilvēku taču daudz var pateikt pēc tā, kā viņš izturas pret dzīvniekiem. Turklāt autore dažas savas varones (īpaši Ninonu no stāsta “Zirneklīte Ninona”) apveltījusi ar dzīvnieciskām rakstura īpašībām un tieksmēm, kas vienlaicīgi gan apbur, gan biedē. Īpaši simpatizē, tas, ka Rukšāne nav ierobežojusi savus stāstus ar kādu konkrētu žanru, tāpēc šajā stāstu krājumā atrodami gan traģikomiski, gan sirreālistiski, gan šausmu žanra cienīgi darbi.

“es gribēju uz Parīzi un nebiju gatava atteikties no iespējas arī tad, ja man liktu atteikties pašai no sevis. Vismaz uz mirkli. Pēc tam taču vienmēr eksistē iespēja paņemt sevi atpakaļ.” Manuprāt, šis citāts no “ZARA Forever” diezgan spilgti raksturo to, kas noticis ar lielu daļu “Mīlasstāstu” varoņu – viņas sevi pazaudējušas attiecībās, tāpēc kādā dzīves posmā nonāk pie atskārsmes, ka vēlas atgūt savu veco es, kuru reiz upurējušas attiecību labā.

Stāsti ir īsi, bet tie ir tik pamatīgi, ka brīžiem iedzeļ pakrūtē un liek domām kā ātrvilcienam traukties cauri galvai, uzplēšot sen aizmirstas atmiņu sliedes. Daudziem varētu šķist, ka šis stāstu krājums domāts tikai sievietēm, bet sajūtām taču nav dzimuma ierobežojumu, turklāt laba literatūra ir un paliek laba literatūra, neatkarīgi no tā, par kuru no abiem dzimumiem šajos darbos ir runa.

Noslēgumā citāts no stāstu krājuma:

“Laime ir pārāk sarežģīta, tā klīst, kur pašai patīkas, un mēdz neierasties mājās uz vakariņām”

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

8 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s