Mājas pasaules malā


home_at_the_endJusties iederīgam – kādā konkrētā vietā vai kāda cilvēka dzīvē – šķiet, ka tā ir viena no svarīgākajām lietām katra cilvēka dzīvē. Par to arī raksta Maikls Kaningems savā romānā “Mājas pasaules malā”, kuru 2003. gadā latviešu valodā izdeva apgāds “Atēna”. (No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.) 

Romānā stāstīts par četriem cilvēkiem: nedaudz dumpīgo, bet vienlaicīgi pakļāvīgo Bobiju, kurš nekad tā pa īstam nav jutis ģimenes siltumu; sarežģīto Džonatanu, kura rīcība brīžiem šķiet neloģiska, bet sajūtas ir tik saprotamas; Džonotana māti Alisi, kura neizjūt mīlestību pret savu vīru, kā arī bažījas par sava dēla nākotni; kā arī par ekscentrisko Klēru, kas mētājas pa dzīvi, nezinot, ko īsti no tās vēlas saņemt.

“Ticība nākotnei ir apkaunojoša īpašība, vai tev tā neliekas? Apmēram tas pats, kas iebūvēt kuģīšus pudelēs. Saproti? To var apbrīnot – bet ar zināmām šausmām.”

Šis citāts lieliski raksturo šo Kaningema darbu, jo tajā ir jūtama šo baiļu un šausmu piegarša, kas brīžiem biedē vairāk nekā dažs labs Stīvena Kinga darbs. Bailes no vientulības, bailes no tā, ka cilvēki, kurus visvairāk mīli, spēs lieliski dzīvot arī bez tevis, bailes no būšanas kopā ar cilvēku, kuru tu nespēj mīlēt, bailes no dzīves izniekošanas, bailes no slimībām, bailes no savu gēnu nenodošanas nākamajām paaudzēm, kā arī bailes no tā, ka nekad nespēsi atrast māju sajūtu. Kaningems ar savu rakstāmspalvu meistarīgi urķējas pa lasītāja slēptākajiem dvēseles nostūriem, uzirdinot klusinātas domas, kas ilgstoši gruzdējušas, radot rūgtus un kodīgus dūmus. Lasot šo darbu, gribas, lai visiem beigas būtu laimīgas, jo katrs romāna varonis no sava skatpunkta atklāj to, kā redz dzīvi un kā tajā nemitīgi viļas, tomēr šis darbs, gluži kā pati dzīve, ir pārāk īsts, lai tajā eksistētu strikta robeža starp laimi un bēdām.

IMG_20151017_210029

“Vēlies to, ko tu gribi stiprāk! Esi kaprīzāks un prasīgāks! Citādi tu nekad nedzīvosi ar pilnu atdevi.” 

Šādus vārdus saka Alise savam dēlam Džonatanam. Iespējams, tieši tāpēc, ka romāna varoņi samierinās ar visām dzīves taisnībām un netaisnībām, viņi nedzīvo ar pilnu atdevi un neizjūt to absolūto piepildījumu, ko sniedz laimīga dzīve. Tomēr saprotama ir arī varoņu vēlme turēties pie remdena, bet droša varianta, jo, meklējot lielo laimi, tik bieži nākas tikt pie sāpīgiem apdegumiem.

“Tu zināji, ka no visiem pasaules vīriešiem tieši viņš ir tas, ar kuru tu gribi precēties? Un nekad nebažījies par to, ka varbūt pieļauj kādu tālejošu kļūdu, teiksim, novirzies no sava īstā dzīves ceļa un aizej, nu, nezinu, pa pieskari, no kuras nekad nevarēsi atgriezties?” 

Šis Džonatana jautājums mātei lieliski ilustrē viņa un daudzu cilvēku slēptākās bailes – novirzīties no īstā dzīves ceļa un aiziet pa pieskari. Un baisākais tajā visā ir tas, ka nav metodes, kā noteikt, kurš tad ir tas īstais dzīves ceļš, kurš neļaus aiziet pa pieskari.

“Un, ja tu staigā apkārt, izskatīdamies pēc kāda cita, nevis pēc sevis, tad beigu beigās vari tikt pie nepareiza darba, nepareiziem draugiem un kas zina vēl pie kā. Tu vari nodzīvot veselu cita cilvēka dzīvi.” 

Kaningems raksta izcili – katrs teikums ir ārkārtīgi meistarīgi savirknēts, turklāt viņa apbrīnojamais stāstnieka talants ir tikpat spožs kā spēja stāstu ietērpt skaistos vārdos un teikumos, kas kā šokolāde kūst uz mēles, atstājot rūgtu un ilgi nezūdošu pēcgaršu.

VĒRTĒJUMS: 9/10 

8 comments

  1. šī grāmata joprojām ir manā topā, un iekļūst vismaz topa pieciniekā (jo reizēm grūti sanumurēt, kura ir tā vislabākā grāmata), prieks, ka to izlasīji un patika. Es gan šausmas un bailes maz atceros, visvairāk atceros to sajūtu, cik ļoti viņi gribēja uzbūvēt ģimeni- kaut vai disfunkcionālu. Klēra ilgu laiku bija viens no maniem mīļākajiem literatūras varoņiem.

    Like

    1. Tieši tava atsauksme bija iemesls, kāpēc izlasīju šo grāmatu. Paldies par to!
      Man šķiet, ka tur jau tas skaistums šajā grāmatā – katrs cilvēks tajā saskata un paņem ko savu. Zinu, ka daudziem Alise patika, Tev patīk Klēra, man kā grāmatas tēls vistuvākais šķita Bobijs.
      Esmu lasījis, ka daudziem Klēra riebās par to, ko viņa grāmatas noslēgumā izdarīja, bet, manuprāt, tas no viņas puses bija prātīgi darīts.
      Noteikti nav tā vieglākā lasāmviela, jo līdzpārdzīvoju par visiem varoņiem un viņi visi šķita tik īsti, ka gribējās, lai visi ir laimīgi.

      Like

  2. Šausmas un bailes…? … Iespējams, vienīgi kā sinonīmi iztukšotībai.
    Šī ir ļoti, ļoti laba grāmata, arī viena no manām mīļākajām. Gudra un dzīvi apliecinoša grāmata. Ļoti precīza valodas izvēle.
    Lai arī cik smagnējs un jocīgs ir varoņu dzīves kopsalikums, tas apliecina, cik svarīgi ir mīlēt katru dzīves sekundi.
    Sagribējās pārlasīt🙂

    Like

    1. Varbūt tās bailes un izmisumu saskatīju tikai es, bet grāmatā atainota arī draudzība kā mīlestības augstākā forma.
      Arī man šī ir kļuvusi par vienu no mīļākajām grāmatām. Uzreiz pēc izlasīšanas neatteiktos pārlasīt vēlreiz. Rakstīt par šo grāmatu gan nebija pārāk viegli, jo tajā ir tik daudz kā, ka varēja vai nu izplūst ļoti garos tekstos, vai arī daļu no sakāmā nepateikt. Pieļauju, ka pēc 5 gadiem, kad man būs 30, par šo darbu varētu uzrakstīt pavisam ko citu.

      Like

  3. Izklausās pēc kaut kā izlasīšanas vērta. Man vienīgi šķiet, ka mēs, cilvēki, pārāk daudz laika veltām šaubām par savu “pareizo” dzīves ceļu, nožēlojam izdarīto, nožēlojam neizdarīto, profesijas izvēli, bijušās attiecības, pateikto, nepateikto utt. utjpr. Vienkārši neļaujot sev būt un aizmirstot, ka ikviena gudrā un stulbā izvēle mūs ir izveidojusi par tiem, kas mēs esam, ir iemācījusi mums to, ko mēs šodien zinām. Tā vietā domājam, ka kkāds iedomāts ideālais standarts būs tas, kas darīs laimīgus arī mūs, meklējam padomu pie astrologiem, guru un zīlniekiem, jo kāds cits jau noteikti labāk zinās, kā nākamo lēmumu pieņemt pareizi, kā nekļūdīties. Pārdzīvojam pagātnes kļūdas, baidāmies no nākotnes un galīgi nebaudām šodienu. Tieši tik skaisti neperfektu, kāda tā ir.
    Un ja pēc 5 gadiem tev nebūs kas jauns piebilst par šo grāmatu, tas nozīmētu, ka tu pa tiem neko jaunu nebūsi iemācījies, kas ir faktiski neiespējami🙂

    Like

    1. Kaningema “Stundas” daudziem patīk labāk par šo grāmatu. (Droši vien esi redzējusi romāna ekranizāciju “Stundas” ar Merilu Strīpu.)
      Par tām “pareizajām” izvēlēm piekrītu – bez kļūdām grūti sevi pilnveidot kā cilvēku.
      Šajā grāmatā autors tieši ir nostājies pret šiem iedomātajiem standartiem, jo grāmatā stāstīts par diezgan savādu attiecību modeli, kurā ģimeni (vai ko līdzīgu tai) izveido divi vīrieši un viena sieviete.
      Vispār daļēji šī grāmata arī ir par to – kā ir dzīvot pēc saviem laimes standartiem, nedomājot par to, ko padomās citi.

      Like

      1. Man laikam sanāca ļoti emocionāls komentārs, biju mazliet uzskrūvējusies pēc filmas par to, kā mūsdienu cilvēks, kas dzīvo tik brīvi kā vēl neviena paaudze, tāpat atrod, par ko pasūdzēties🙂 Bet grāmatu gan pieturēšu prātā, ka ir jāpaskatās.

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s