Viktorijas laika šausmu un spoku stāsti


300x0_vikt_laiku_spokuIespējams, tieši tāpēc, ka gada tumšajiem mēnešiem tik ļoti piestāv spoku un šausmu stāsti, izdevniecība Zvaigzne ABC šoruden izdeva Maika Stoka grāmatas “Viktorijas laika šausmu stāsti” un “Viktorijas laika spoku stāsti”, kurās Stoks apkopojis daļu no šo žanru populārākajiem stāstiem. 

Nejautājiet kāpēc, bet, kad mēs ar vecāko brāli bijām mazi, reizēm mamma vakara pasakas vietā izlasīja mums kādu spoku stāstu – ņemot vērā to, ka tolaik dzīvojām lauku mājā, kurai tuvākie kaimiņi atradās kilometra attālumā, tā noteikti nebija piemērotākā lasāmviela diviem pamatskolas vecuma bērniem. Lai atgrieztos patīkamajās bērnības dienu atmiņās, nolēmu izlasīt šīs divas Maika Stoka grāmatas, kuras solīja nedaudz baisu un klasisku šausmu devu.

Uzreiz gan jāsaka, ka esmu liels šausmu filmu un šausmu literatūras fans un manas prasības pret šī žanra darbiem ir ļoti augstas, tāpēc neko ārkārtīgi meistarīgu no šiem senajiem stāstiņiem negaidīju. Viktorijas laikos izpratne par labu šausmu stāstu noteikti nebija tik izsmalcināta kā mūsdienās, jo tolaik pietika ar diezgan primitīviem paņēmieniem, lai cilvēkam uzmestos zosāda un tiktu laupītas miega stundas. Lasot šos stāstus, noteikti jāņem vērā arī tas, ka tolaik cilvēki bija diezgan tumsonīgi un zinātne ne tuvu nebija tik attīstīta kā 21. gadsimtā, tāpēc cilvēkiem baisas šķita arī pavisam muļķīgas lietas un vairums pat necentās paranormālajam meklēt loģiskus izskaidrojumus.

300x0_vikt_laiku_sausmuŠajos spoku un šausmu stāstos var sazīmēt pamatakmeņus, uz kuriem turpmākajos gados tika būvēta šo žanru attīstība, papildinot šo žanru pūra lādi ne tikai ar nenopietniem blēņu stāstiem, ar kuriem biedēt lētticīgos, bet arī ar pavisam nopietniem romāniem, bez kuriem mūsdienu literatūra nebūtu iedomājama. Piemēram, stāstā “Ēna” saskatīju līdzības ar Oskara Vailda “Doriana Greja ģīmetni”, bet “Suns” lika domāt par Stīvena Kinga “Zvēru kapiņiem”. Senie stāsti un leģendas nenoliedzami ir iedvesmas avots daudziem rakstniekiem, jo vairākas idejas ir labas, tikai to izpildījums ir vājš, tāpēc loģiska ir rakstnieku vēlme šos stāstus pārveidot, apaudzēt ar svaigām idejām un elementiem, lai vēlāk nodotu lasītājiem vecu stāstu jaunā interpretācijā.

Šajos stāstu krājumos gan nebija neviena stāsta, kas manī būtu izraisījis bailes vai kaut nelielu izbīli, tomēr jāatzīst, ka tie ir izklaidējoši un, ja es būtu par kādiem piecpadsmit gadiem jaunāks, iespējams, dažs labs stāsts spētu laupīt arī pāris miega stundas. Mūsdienās cilvēki ir diezgan imūni pret dažādiem šausmu stāstiem, jo spēj ātri atrast visam loģisku izskaidrojumu, kā arī netrūkst cilvēku, kuriem parāds VIDā vai vēstule no Creditreform šķiet daudz biedējošākas parādības par vampīriem vai spokiem.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s