Šausmu karaļa zūdošais mirdzums


300x0_doktor_miegs“Ei, varbūt jums ir kāda nojēga, kas vēlāk notika ar to puiku no “Mirdzuma”?” Esmu pārliecināts, ka šo jautājumu rakstniekam Stīvenam Kingam uzdeva ne tikai kāds puisis, kurš vēlējās saņemt autora autogrāfu, bet arī vairums “Mirdzuma” lasītāju. Atbildi uz šo jautājumu vēlējās uzzināt arī pats Kings, tāpēc tika radīts romāns “Doktors Miegs”, kas pavisam nesen tika nodots arī Latvijas lasītāju vērtējumam. 

Šī romāna sākumā Kings ieskicē to, kā ar mirdzumu apveltītais Denijs Toranss no piemīlīga puisēna pārtop par pagrimušu alkoholiķi, kurš laikā, kad šķiet, ka vairs zemāk nav kur krist, apzog vientuļo māti ar kuru iepriekšējā naktī pārgulējis. Tomēr, laikam ejot, Denijs sastop cilvēkus, kas palīdz viņam dzīvi ievirzīt pareizajās sliedēs. Kad Denijs kļūst par hospisa darbinieku, šķiet, ka dzīve kļuvusi pavisam mierīga, turklāt darbs ļauj viņam izpirkt pagātnes grēkus, bet vienmēr klātesoša ir arī kāda maza meitene, kas Denu uzmeklē ar telepātijas palīdzību. Viņas mirdzums ir tik spēcīgs, ka uzreiz ir skaidrs – tas drīzāk ir lāsts, kas garantē nepatikšanas, ne svētība.

Kad uzzināju, ka “Mirdzumam” būs turpinājums, šīs ziņas uzņēmu ar zināmām bažām, jo nezināju, vai vēlos redzēt mazo Deniju pieaugušu, bet ziņkārība ņēma virsroku. Es, gluži tāpat kā daudzi citi “Mirdzuma” lasītāji, prātoju, kas notika ar Deniju un viņa māti pēc baisajiem notikumiem viesnīcā Overlook. Jāatzīst, ka lasot “Mirdzuma” turpinājumu, atviegloti nopūtos, jo, pat par spīti tam, ka pieaugušais Denijs ir pagrimis alkoholiķis, viņā joprojām jūtams tas pats mazais puisēns, kurš tik daudzus lasītājus apbūra jau tad, kad vēl rosījās Overlook viesnīcā. Un kas gan tas būtu par Kinga darbu, ja tā galveno varoni nevajātu pagātnes rēgi un neplosītu iekšējie dēmoni?!

doctor-sleep_fade-awayDomas par šo romānu dalās – esmu lasījis gan sajūsmas pilnas atsauksmes, gan dzirdējis viedokļus, ka Kings sevi ir izsmēlis un šīs ir tikai tādas šaujampulvera paliekas. Es gan nevaru pievienoties ne pēlējiem, ne slavinātājiem, jo darbs ir labs, baudāms, bet ne izcils. Šajā grāmatā ir fragmenti, kas spēj garlaikot, bet ir arī fragmenti, kas ir spīdoši un liek ticēt, ka vecais labais Kings ir atpakaļ.

Tulkojumā manāmas šādas tādas blusas: Emija Vainhausa (pareizi: Eimija), Hogvartsa (pareizi: “Cūkkārpa”), kvidičs (pareizi: kalambols) u. c. Nedaudz mulsināja arī “elementārskola”, jo latviskāks un ausīm tīkamāks vārds taču būtu “pamatskola”. Jāatzīst, ka tulkotājas Inas Strautnieces interpretācija par “Harija Potera” sāgas latviskojumiem man tīri labi patīk, tomēr labāk laikam būtu bijis izmantot jau esošos latviskojumus (“kalambols” un “Cūkkārpa”).

Diemžēl jāatzīst, ka Kinga mirdzums patiešām ir izbalojis – ir jūtamas tā dzirkstis, bet “Doktors Miegs” ne tuvu nestāv līdzās tiem darbiem, kurus viņš radīja vēl pirms jaunās tūkstošgades iestāšanās. Tomēr Kings, neesot savā labākajā formā, joprojām ir nopietns konkurents citiem rakstniekiem, kas pārstāv šo žanru, jo vārdus viņš virknē meistarīgi, kā arī prot kāpināt spriedzi visas grāmatas garumā.

Noslēgumā citāts no grāmatas:

“Nedrīkst lasīt bērnam morāli no savām pieaugušā pozīcijām. Vai mācīt viņiem, kā dzīvot.” 

VĒRTĒJUMS: 7/10 

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s