Uz kraujas rudzu laukā


theCatcherInTheRyeTo, ka man jāizlasa Dž. D. Selindžera romāns “Uz kraujas rudzu laukā”, zināju jau sen, jo daudzi literatūras mīļotāji periodiski pamanījās ieminēties, ka man šis darbs noteikti patikšot. Protams, uzzināt, vai tā tiešām būs, varēja tikai vienā veidā: izlasot šo darbu. 

Romānā stāstīts par pusaudzi Holdenu Kolfīldu, kurš kārtējo reizi ticis izmests no skolas, jo nav spējis pakļauties mācību iestādes noteiktajai lietu kārtībai. Jaunais puisis visur saskata netaisnības un šķiet, ka viņu kaitina vai skumdina it viss, kas notiek apkārt. Tomēr viņš ir lāga puisis, kurš mīl savu mazo māsu, ilgojas pēc sava divus gadus jaunākā brāļa, kurš nesenā pagātnē miris no leikēmijas, kā arī ciena vecāko brāli, kurš strādā Holivudā. Vecāki viņā izraisa bijību, tāpēc, kad Holdens tiek izmests no skolas, viņš sapako mantas un dodas uz Ņujorku, lai nedaudz uzdzīvotu un izdomātu, kā paziņot slikto ziņu vecākiem.

Holdens daudz domā un viņa domas ir neparastas, bet viegli saprotamas, jo, manuprāt, katrs no mums kādā vecuma posmā ir uzskatījis, ka pasaule ir ārkārtīgi netaisnīga un lielākā daļa cilvēku vēl tev tikai ļaunu.

“People are always ruining things for you.”

Lasot Selindžera rakstīto, bieži nācās atcerēties laikus, kad pats biju pusaudzis, kurš plānoja būdiņas celšanu meža vidū, visur saskatīja netaisnības un klusībā necieta vismaz pusi no cilvēkiem, ar kuriem ikdienā nācās tikties. Selindžers lieliski uztvēris dumpiniecisko pusaudžu garu, kurš nav miris arī mūsdienās, tieši tāpēc šī romāna aktualitāte ir gandrīz nemirstīga.

tumblr_mv05c2qH4u1s1qix3o1_1280

Romāna panākumu atslēga, manuprāt, ir tā, kas tas pusaudžiem liek justies saprastiem, jo viņiem tiek nodots vēstījums, ka viņi nav vienīgie, kas ir apjukuši, nezina, ko vēlas no dzīves, kā arī visur saskata netaisnības. Un ir absolūti normāli to visu just, jo tā ir daļa no pieaugšanas procesa.

“But what I mean is, lots of time you don’t know what interests you most till you start talking about something that doesn’t interest you most.” 

Bieži nācies lasīt par to, ka daudzviet pasaulē šis romāns ir aizliegts arī mūsdienās, jo tajā tiekot zaimots Dievs, minoritātes un sievietes, kā arī Selindžera teksti esot neķītri un tajos valdot rasistiskas noskaņas. Jāatzīst, ka neko no visa iepriekš minētā šajā romānā nesaskatīju, turklāt, salīdzinot ar mūsdienu literārajiem darbiem, Selindžera veikums pat varētu atbilst tikumības normām.

Ārkārtīgi simpatizēja tas, ka Holdens, kurš pats ir domās un dzīvē apmaldījies, vēlas pasargāt savu māsu un citus bērnus no līdzīga likteņa, kas daļēji varētu būt pielīdzināms krišanai bezdibenī. Lai arī grāmatas galvenais varonis daudziem varētu šķist liels pasaules nīdējs, viņš spēj saskatīt skaistumu sīkumos, kas ir ne mazāk svarīgi, jo viss skaistums taču slēpjas detaļās.

Selindžera populārāko literāro darbu iecienījuši ne tikai pusaugu dumpinieki, bet arī slepkavas, piemēram, Marks Deivids Čepmens, kurš atbildīgs par Džona Lenona pāragro aiziešanu mūžībā. Rokgrupa Green Day grāmatai pat veltījusi dziesmu Who Wrote Holden Caufield?, bet daudz lielāka popularitāte Holdenam vienmēr bijusi aktieru vidū, jo spurainā pusaudža lomu jaunības gados vēlējušies iegūt Marlons Brando, Džeks Nikolsons, Leonardo Di Kaprio, Džons Kjūsaks, Džerijs Luiss un citi aktieri. Nevienu no šiem aktieriem gan mēs neesam redzējuši grāmatas ekranizācijā, jo Selindžers bija absolūti pret grāmatas iemūžināšanu kustīgajās bildēs. Iespējams, labi, ka tā, jo katrs Selindžera fans pats savā iztēlē var izvēlēties ideālo Holdena lomas atveidotāju, citus varoņus un vidi, ļaujot vaļu fantāzijai, kurai nepastāv nekādi budžeta griesti.

Un noslēgumā citāts, kurā Selindžers, manuprāt, iemūžinājis katra literatūras gardēža kvēlāko vēlmi:

“What really knocks me out is a book that, when you’re all done reading it, you wish the author that wrote it was a terrific friend of yours and you could call him up on the phone whenever you felt like it. That doesn’t happen much, though.”

VĒRTĒJUMS: 10/10 (Grāmata, kuru noteikti periodiski vēlēšos pārlasīt.)

10 comments

  1. Ak, šī grāmata. Kaut kad runāju ar vienu amerikāni, kurš teica, ka nesaprot vispārējo sajūsmu, uzskatot, ka grāmata ir overrated. Nevaru piekrist – šad un tad arvien to pārlasu. Kaut kas Holdena raksturā man pārāk patīk. Un nemirstošais citāts: “Don’t ever tell anybody anything. If you do, you start missing everybody.”

    Publicējis 1 person

    1. Manuprāt, par šo grāmatu jūsmo cilvēki, kas paši reiz bijuši (vai joprojām ir) dumpinieki. Vai arī kaut kādā ziņā nepareizi.
      Man Holdens kā literārais tēls arī ārkārtīgi patika. Šajā romānā vispār ir labu un atcerēšanās vērtu citātu pārbagātība, arī Tevis minētais man ļoti patīk.

      Like

  2. Par to, ka pusaudža gados nepatīk puse no sastaptajiem cilvēkiem ir taisnība, tikai ar laiku jau patiesībā nekas nemainās, vienkārši iemācies aizvērt acis uz daudzām kaitinošām lietām. Manuprāt samērā netālredzīgi ir aizliegt grāmata dēļ tā, ka tās var būt zaimojošas vai rasistiskas, jo tādā veidā tiek ierobežota pati doma un tās attīstība. Foršs grāmatas apraksts.🙂

    Publicējis 1 person

    1. Paldies, prieks censties, ja pēc tam var lasīt šādus vārdus!🙂
      Laikam jau tā vien ir. Tagad, kad esmu puslīdz pieaudzis, domāju – ja man kāds nepatīk, tā ir mana problēma, ne viņa, tāpēc atliek vien samierināties.
      Tieši tā – grāmatas uzdevums vispār ir likt lasītājam domāt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s