Neturēt mēli aiz zobiem


42528712954ddebef15fe09.93531036Katrs taču kādreiz ir atvēris ziņu portālu komentāru sadaļu, tāpēc tur valdošā žults izgāztuve diez vai kādu vairs spēj pārsteigt, bet ne par sliktajiem komentētājiem šoreiz gribu runāt. Jautājums ir šāds: kāpēc mēs turam mēli aiz zobiem (vai pirkstus nost no taustiņiem), kad sakāms kas labs?

Veidojot blogu, sešu gadu laikā komentētāji bijuši ļoti aktīvi un atstājuši vairākus tūkstošus komentāru, no kuriem tikai kāds ducis ir ar izteikti negatīvu vēstījumu, bet pārējie komentāri ir jautājumi, konstruktīva kritika, lasītāju iespaidi, kā arī uzslavas un ieteikumi. Tieši tāpēc man ir tāda absolūti naiva vīzija, ka kādreiz visi cilvēki internetā uzvedīsies tā, kā mana bloga lasītāji: būs atvērti diskusijām, neskoposies ar labajiem vārdiem, bet kritiku vienmēr pamatos.

Manuprāt, latviešiem (un ne tikai) ir tāds kā netikums – turēt mēli aiz zobiem tad, kad gribas pateikt ko labu. Arī es nereti noriju kādu komplimentu, kurš ilgi svilis uz mēles gala, bet beigās palicis neizteikts, jo virsroku ņēmusi kautrība vai bailes, ka mani varētu pārprast.  Būtu ārkārtīgi skaisti, ja mēs šo netikumu izskaustu, iemācoties izteikt komplimentus citiem, kā arī rakstītu labus vārdus katru reizi, kad rastos vēlme to darīt, jo no labu vārdu teikšanas neviens taču nav izputējis.

Iespējams, kāds tavu komentāru izlasīs tieši brīdī, kad jutīsies absolūti draņķīgi, un tieši tavs komentārs kļūs par viņa dienas labāko notikumu. (Piemēram, viens no maniem sadarbības partneriem gandrīz katru vēstuli pabeidz ar tekstu: “Paldies par lielisko darbu!” It kā īss un pat nedaudz banāls teksts, bet mani tas iepriecina katru reizi, kad saņemu vēstuli, kā arī palīdz nezaudēt motivāciju, strādājot pie šī cilvēka pasūtītajiem darbiem.)

Amerikāņu poproka grupai Paramore ir tāda dziesma Last Hope, kurā ir šāds teksts: It’s just a spark / But it’s enough to keep me going / And when it’s dark out, no one’s around / It keeps glowing. Ja arī kāds labs komentārs vai kompliments ir tikai tāda maza dzirkstelīte, iespējams, ar to kādam ir pietiekami, lai viņš turpinātu iet un viņa sejā iedegtos smaids. Te vietā arī teiciens par sveci, kas neko nezaudē, ja ar savu liesmu aizdedz citu sveci.

Noslēgumā gribu citēt rakstnieci Vizmu Belševicu, kas trāpīgi izteikusies par komplimentiem sievietēm:

“Pasaki sievietei, ka viņa ir skaista, un viņa ir skaista – it kā spuldzīte iekšā iedegas, un uzreiz var redzēt, kas viņā jauks.”

14 comments

  1. Labi teikts!🙂 Laikam problēma ir tajā, ka bieži redzam apkārtējos tos trūkumus, kuri ir mūsos pašos. Un, neapšaubāmi, anonīmi izlikt žulti, kas sakrājusies, komentārā ir ārkārtīgi viegli un ērti.
    Es tomēr naivi ticu, ka savstarpējai cieņai, pieklājībai un labestībai ir liels spēks. Noteikt cilvēcību, nevis sevi par prioritāti ir darāmo darbu saraksta pirmais punkts mūsu sabiedrībā. Un mēles turēšana aiz zobiem nepalīdz itin nemaz, Tev taisnība.🙂

    Like

    1. Paldies!
      Tur Tev taisnība, jo tieši tos trūkumus mēs pamanām pirmos – pēc savas pieredzes varu teikt, ka tā tas ir vismaz 90% gadījumu.
      Man anonīmā komentēšana nekad nav šķitusi vilinoša, jo gribas atklāti un pamatoti pateikt, ja ir kas kritizējams.
      Šajā ziņā man milzīgs prieks, ka pēdējo gadu laikā manā dzīvē ienākuši ļoti daudz pozitīvu cilvēku (īpaši jau blogeri un citi cilvēki, kurus esmu iepazinis, pateicoties blogošanai).

      Publicējis 1 person

  2. Ziņu portāli popularitāti gūst ar sliktiem notikumiem, skandalozām, bieži vien pat nepatiesām baumām un vispār darbojas pēc principa – jo sliktāk, jo labāk. Cilvēki izlasa ziņu, uzcepjas un grib nolaist tvaiku. Tad ir gandrīz vai labi, ka viņam ir tā anonīmās komentēšanas funkcija, jo viņš ziņu portāla radītās negācijas (vismaz tik lielā mērā) netur sevī, nenes mājās un neizgāž pār tuviniekiem.

    Savukārt tavs un citu blogu saturs ir tāds, ka tur īsti nav par ko uzcepties. Un, ja tomēr, tad nejaušais lasītājs bloga ieraksta saturu vairāk uztvers kā “viens dīvainītis tā uzskata” nevis “valsts (Eiropa, mediķi utt.) sazvērējusies pret mani (tautu, melnajiem stārķiem utt.)”.

    Bet labie vārdi, nez. Ja es izlasu rakstu, kuram par 90-100% piekrītu, tad parasti to komentāros nerakstīšu. Ja piekrītu 40-60%, tad varbūt gan.

    Ir arī vēl viena liksta ar labajiem vārdiem. Ja teiksim, es pie katra tava raksta, kurš man liekas tāds tīri ok, kādas reizes 6 pēc kārtas uzrakstīšu, ka man patīk, tad 7. reizē, kad es nebūšu tos labos vārdus uzrakstījis, tu nodomāsi, ka nu ir ziepes🙂

    Ja gribas pateikt kaut ko labu, tad varbūt tiešām nevajag ciesties un klusēt. Tev tas ir sīkums, bet otram tas var daudz nozīmēt.

    Publicējis 1 person

  3. Vēl viena naiva vīzija- kad viss internets būs tāds kāds Tavs (un ne tikai) blogs, tad visi lasītāji tā arī uzvedīsies🙂
    OK, savureiz jau der arī izgāzt žulti, tikai baidos, ka a) komentāros izgāztā žults reti kad trāpa tam, kam tā domāta (ja vispār kādam konkrēti domāta) un b) tas nemazina žults daudzumu indivīdā, drīzāk otrādi un ģeometriskā progresijā.
    … kā tur nesen skaidroja- kāda ir latviešu tipiskā uzslava? “Nebija nemaz tik slikti”?

    Like

    1. To gan es laikam negribētu – vajag, lai ir cilvēki, kas raksta atšķirīgi un par dažādām lietām. Vienmēr esmu apbrīnojis tos, kuri spēj rakstīt kritiski un ļoti analītiski.
      Reizēm jau trāpa, bet trāpa tiem, kas pa lielam nekādu kaitējumu valstij vai cilvēkiem nav nodarījuši. Būtu labi, ja kādreiz deputāti vai augstu stāvošas amatpersonas palasītu komentārus un nedaudz pārdomātu dzīvi. 😀 Tā uzslava ir lieliska. Es gan to parasti lietoju tādos gadījumos, kad bijis patiešām slikti vai tuvu tam.

      Like

      1. Atšķirīgi, par dažādām lietām, kritiski, analītiski, ar personīgo viedokli… tieši to jau arī vajadzētu, “nebūtu nemaz tik slikti”🙂 Diemžēl tas, kas duras acīs, ir sabrūvēti sensacionāli virsraksti, tipa vispārēja nācijas sajūsma vai baismas un vēl ar drukas kļūdām, no kurām tiešām metas baismi. Ko gan citu sagaidīsi no komentāriem zem tāda raksta- ja ar cilvēku nerunā normāli, tad viņš arī atbild nenormāli, un, jo ilgāk tā, jo mazāk kāds sajēdz, ko vispār nozīmē runāt un argumentēt normāli. Un tas nu gan nav nemaz tik labi…

        Like

        1. Pagājušā gadā man kāds Latvijā ļoti populārs portāls piedāvāja darbu – lika skaidri saprast, ka spēja labi rakstīt ir otršķirīga, jo galvenais esot spēja radīt kliedzošus virsrakstus. No darba piedāvājuma atteicos, jo mani šādi virsraksti kaitina un šķiet ļoti neētiski.
          Varu tikai piekrist – kāds jautājums (šajā gadījumā raksts), tāda arī atbilde.

          Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s