Dž. K. Roulinga runā par atraidījumiem radošajā jomā


Foto: Ekrānuzņēmums no Twitter.

Foto: Ekrānuzņēmums no Twitter.

Daudzi literatūras mīļotāji noteikti atceras, ka 2013. gadā, izmantojot Roberta Golbraita pseidonīmu, britu rakstniece Dž. K. Roulinga izdeva savu pirmo kriminālromānu The Cuckoo’s Calling, kurš acumirklī kļuva par bestselleri, kad tika atklāts, kas slēpjas aiz Roberta Golbraita vārda. Šodien pasaulslavenā autore mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja fotogrāfiju ar atteikuma vēstulēm, kuras saņēma no izdevniecībām laikā, kad neviens vēl nezināja, ka Golbraits patiesībā ir viņa. 

Atgādināšu, ka ar “Hariju Poteru un Filozofu akmeni” Roulingai neveicās labāk, jo šo darbu noraidīja veselas divpadsmit izdevniecības. Starp citu, Golbraits visrupjāko atteikuma vēstuli esot saņēmis no izdevniecības, kas deviņdesmitajos gados atteicās izdot grāmatas par Hariju Poteru.

Meklējot izdevniecību, kas būtu gatava izdot Golbraita darbus, Roulinga sev apsolījusi, ka nepadosies līdz brīdim, kamēr nesaņems atteikuma vēstules no visām iespējamām izdevniecībām, bet klusībā viņa esot baidījusies, ka tā patiešām varētu notikt. Savu pirmo atteikuma vēstuli viņa esot piespraudusi pie virtuves sienas, lai sevi motivētu, jo arī visi viņas mīļākie rakstnieki reiz saņēmuši atteikuma vēstules no grāmatu izdevējiem. (Piemēram, “Džungļu grāmatas” autoram Radjardam Kiplingam izdevēji apgalvoja, ka viņš neprot lietot angļu valodu, Roberta M. Pirsiga darbs “Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla” saņēma 121 atteikumu, Marselam Prustam par savu darbu publicēšanu nācās maksāt pašam, bet “Mazo sieviešu” autorei Luīzai Mejai Elkotai izdevēji ieteica vairs nerakstīt un turpināt strādāt skolotājas amatā.)

Roulinga un daudzi citi rakstnieki ir pierādījuši – atteikums vēl nenozīmē, ka tavs darbs ir draņķīgs, vai arī to, ka tev nav talanta vai potenciāla. Un nav jābūt rakstniekam, lai tevi atraidītu, jo, piemēram, Maikls Džordans vidusskolas laikā tika izmests no basketbola komandas, jo treneris uzskatīja, ka viņa sniegums ir vājš. Uzminiet, ko viņš pēc tam darīja? Viņš ieslēdzās savā istabā un ilgi raudāja, bet tad sāka cītīgi trenēties, jo šis atraidījums jauno basketbolistu motivēja pierādīt, ka viņš spēj daudz vairāk.

Manuprāt, tieši tāpēc atraidījumu nevajadzētu uztvert kā kaut ko sliktu – reizēm tas ir labākais, kas ar tevi var notikt gan darbā, gan radošajā jomā, gan attiecībās, jo tas tevi motivē vairāk strādāt pašam ar sevi, liek apzināties savu vērtību, kā arī ļauj tev turpināt ceļu, lai tu spētu atrast sev piemērotāko variantu. Un vienmēr būs kāds, kuram tu vai tavs darbs šķitīs kā tase pliekanas tējas, bet kādam citam tas šķitīs kā stiprs un galvu reibinošs viskija šots.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s