Atmiņas par bibliotēku


IMG_20160513_142731Blogere Marī aizsāka patiešām burvīgu stafeti, kura, pateicoties Baltajam Runcim, nonākusi arī līdz manam blogam. Oriģinālais stafetes nosaukums gan ir “Atmiņas par bibliotēkām”, bet es atļāvos to nedaudz pārveidot, jo 26 gadu laikā regulāri esmu apmeklējis tikai vienu bibliotēku savos Ogres novada laukos.

Par Meņģeles pagasta bibliotēku gribēju uzrakstīt jau sen, jo tā ir viena no manām mīļākajām vietām mazajā lauku pagastā, kurā dzīvo apmēram 500 iedzīvotāju. Tā kā pēdējos divus gadus dzīvoju Rīgā, Meņģeles bibliotēku sanāk apmeklēt diezgan reti, bet katru reizi, kad aizbraucu uz laukiem, cenšos paviesoties bibliotēkā, lai atdotu grāmatas, kurām manos grāmatu plauktos vairs nav vietas, kā arī, lai apciemotu bibliotekāri Zaigu.

Lasīt iemācījos diezgan ātri (šķiet, ka 5 gadu vecumā), tāpēc bibliotēku sāku apmeklēt jau septiņu gadu vecumā un uz mājām vienmēr gribēju ņemt lielās, krāšņās grāmatas, kuras drīkstēja skatīties tikai bibliotēkā un uz mājām neizsniedza. Tolaik tādu grāmatu pirkšana bija dārgs prieks, jo atceros, ka vecāki reiz pārdeva teļu un par pusi no nopelnītās naudas nopirka man ārkārtīgi skaistu grāmatu, kuru vēlāk kāds bērnudārzā piesavināja sev.

Kad biju septiņus vai astoņus gadus vecs, pēc stundu beigām uzreiz devos uz bibliotēku, kur bieži uzkavējos līdz pat bibliotēkas slēgšanai. Pirmo reizi, kad aizkavējos bibliotēkā, mana mamma ieguva savus pirmos sirmos matus, jo gaidīja mani mājās no skolas, bet es aizkavējos par vairākām stundām, tāpēc viņa bija paspējusi apzvanīt visu pagastu un pat apsvēra domu izsaukt policiju. (Nezinu, vai tolaik pedofili uzdarbojās tā, kā mūsdienās; īsti neesmu interesējies, par ko uztraucās deviņdesmito gadu mammas, kad viņu bērni pazuda uz vairākām stundām.)

Līdz laikam, kad pie apvāršņa parādījās grāmatas par Hariju Poteru, ļoti fanoju par “Meža pasaku” grāmatu sēriju, kurā tika izdotas grāmatas par fejām, pūķiem, milžiem, mazām radībām un daudz ko citu. Un tad parādījās “Bērnu žūrija”, kas, manuprāt, ir viena no labākajām lietām, kas notikusi gan saistībā ar bibliotēku dzīvi, gan ar kvalitatīvas bērnu un jauniešu literatūras popularizēšanu. Kad ikgadējā “Bērnu žūrijas” grāmatu vērtēšana tuvojās noslēgumam, Zaigas tante sapulcināja visus mazos lasītājus kopā, lai kopīgi apspriestu izlasītās grāmatas. Atceros, ka reiz man lika pastāstīt citiem bērniem par grāmatu, kuru nebiju lasījis, un es centos izlocīties ar frāzēm, kuras derētu gandrīz jebkurai bērnu un jauniešu grāmatai: “interesanta, aizraujoša, piedzīvojumiem bagāta” utt.

Gadiem ejot, bibliotekāre Zaiga man kļuva arī par ļoti labu draugu, jo kā gan citādi var nodēvēt cilvēku, kurš tevi bibliotēkā sagaida ar jaunāko Poteriādes grāmatu, kas vēl smaržo pēc tipogrāfijas?! Lielajās pilsētas bibliotēkās, protams, bibliotekārēm nav laika uzturēt draudzīgas attiecības ar vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem lasītāju, tāpēc, iespējams, Rīgā savu bibliotēku tā arī neesmu atradis. Būtisku lomu spēlē arī tas, ka, pateicoties blogošanai par literatūru, došanās uz bibliotēku pēdējo gadu laikā nav pārāk aktuāla, jo izveidojusies sadarbība ar grāmatu izdevniecībām, kā arī reizēm grāmatas dāvina rakstnieki un bloga lasītāji, turklāt lasāmvielu angļu valodā regulāri iegādājos interneta grāmatnīcā Bookdepository.

Protams, kā jau daudzviet, arī Meņģelē cilvēki lasa arvien mazāk – vietējā skolā mācās vien daži desmiti skolēnu, mirstība ir lielāka par dzimstību, vairums jauniešu izbraukuši uz ārzemēm vai tuvākajām pilsētām, bet pagastā palikušie nav pārāk aktīvi lasītāji. Tomēr Meņģelē nebūt nav drūmi – te ir ārkārtīgi skaista daba, mēs mākam svinēt svētkus, kā arī meņģeliešiem ir lieliska humora izjūta, kas mūs nepamet arī drūmos brīžos.

Arī tad, ja pienāks laiki, kad Meņģelē vairs nebūs bibliotēkas, man par to vienmēr būs patīkamas atmiņas, jo tieši bibliotēka man bērnībā šķita kā saldumu veikals, kur varēja ņemt visu, ko vien sirds kāro, nemaksājot par to ne santīma. (Ar norunu, ka vēlāk paņemtais jāaiznes atpakaļ.)

Ļoti gribētu lasīt Norelles, Elzas un Andas atmiņas par viņu bibliotēkām, tāpēc, meitenes, stafetes kociņu nododu jums!

15 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s