Satiekoties ar pagātnes dēmoniem


career-of-evil-robert-galbraith

Career of Evil ir jau trešais Roberta Golbraita aka Dž. K. Roulingas kriminālromāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistenti Robinu Elakotu. Grāmata pie lasītājiem nonāca 2015. gada 20. oktobrī un ātri vien saņēma lielākoties pozitīvas atsauksmes gan no literatūras kritiķiem, gan no Golbraita darbu cienītājiem. 

Jau pats romāna sākums ir spraigs, jo Straika asistentei uz biroju tiek piegādāts liels sūtījums, kurā ir jaunas meitenes kāja. Šis notikums pamatīgi izjauc ierasto mieru, kas kādu laiku valdījis abu galveno romāna varoņu dzīvēs, turklāt notikums spilgti tiek atainots arī presē, tādējādi aizbaidot gandrīz visus potenciālos Straika klientus. Privātdetektīvam uzreiz ir skaidrs, ka tikai četri cilvēki no viņa pagātnes būtu spējīgi uz šādu noziegumu, tāpēc vainīgā noskaidrošana un apcietināšana ir laika jautājums, bet laiks rit un tas nozīmē, ka kājas īpašniece nebūs vienīgais slepkavas upuris. Nopietni tiek apdraudēta arī Robinas drošība un dzīvība, kas vēl vairāk pastiprina abpusējās antipātijas Straika un viņa asistentes līgavaiņa Metjū starpā.

Rakstot šo romānu, Roulinga rakusi dziļāk Straika un Robinas atmiņās, liekot uzpeldēt ne vienam vien pagātnes rēgam, no kuriem daži varētu pārsteigt tos, kas lasījuši pirmās divas šīs sērijas grāmatas. Varoņi šajā grāmatā kļuvuši daudz-dimensionāli un sarežģīti, kā arī robeža starp “pareizo” un “nepareizo” ir stipri vien izpludināta, tāpēc atšķirīgiem lasītājiem viens un tas pats grāmatas varonis varētu radīt pilnīgi pretējas emocijas. Jāatzīst, ka manas simpātijas pret privātdetektīvu sāk sarukt, bet pret viņa asistenti tās diezgan strauji aug, jo, manuprāt, Robina ir ļoti veiksmīgi izveidots literārais varonis, kurā ir daudz īstuma un cilvēcīguma. Tas gan nav nekas pārsteidzošs, jo daiļā dzimuma varones Roulinga vienmēr pratusi radīt spēcīgas un atmiņā paliekošas.

Foto: Fanart no Tumblr. Kormorans un Robina.

Foto: Fanart no Tumblr. Kormorans un Robina.

Romānā īpašs uzsvars likts uz cilvēkiem ar ķermeņa integritātes identitātes traucējumiem – cilvēkiem, kas kādu no savām veselajām ķermeņa daļām jūt kā lieku un uzskata sevi par invalīdiem, par spīti tam, ka fiziski viņi ir pilnībā veseli. Ne mazāka uzmanība veltīta pedofilu un izvarotāju upuriem, liekot grāmatas lasītājiem aizdomāties par to, cik negodīga cīņa tiesas zālēs notiek starp seksuālās vardarbības upuriem un tiem, kas pret viņiem pastrādājuši nepiedodamus noziegumus. (Lasot Career of Evil, sev vairākas reizes vaicāju: “Kāpēc tiesu sistēma ir tik maiga pret dzimumnoziegumos apsūdzētājiem?!”)

Gandrīz katra romāna nodaļa tiek sākta ar citātiem no amerikāņu rokgrupas Blue Öyster Cult dziesmu lirikām, jo Straika mātei, kura bija super-grūpija, šī grupa bija īpaši mīļa, kā arī ne mazāk tuva šī grupa ir cilvēkam, kurš nosūtīja Straika asistentei Robinai jaunas meitenes kāju.

Romāns ir aizraujošs, tā valoda ir plūstoša un nav daudz tādu nodaļu, kuras radītu garlaicību, turklāt atainotie notikumi ir ticami, jo Roulinga nav centusies mākslīgi radīt situācijas, lai tikai šokētu lasītājus. Tāpat kā pirmās divas šīs sērijas grāmatas, arī Career of Evil ir ieturēta klasiskajās angļu kriminālromānu noskaņās. Šoreiz vainīgā atrašana gan nešķita šokējoša, jo jau pašā sākumā tika piedāvāti četri potenciālie vaininieki, kuru skaits pavisam ātri tika samazināts līdz trīs aizdomās turamajiem. Līdz pat pašām romāna beigām svārstījos starp diviem variantiem un pat cerēju, ka no Straika pagātnes tiks izvilkts vēl kāds viņa ienaidnieks, bet romāna noslēgums vienlaicīgi bija gan paredzams, gan nervus kutinošs.

Protams, tas ir tikai mans subjektīvais skatījums, bet pirmais sērijas romāns The Cuckoo’s Calling noskaņas ziņā man patika labāk un otrajā sērijas romānā The Silkworm man ļoti patika izvēlētā tēma, tomēr jāatzīst, ka izpildījuma ziņā Career of Evil ir labākais Kormorana sērijas romāns. (Ja savienotu pirmā romāna noskaņu ar otrā romāna tēmu un trešā romāna izpildījumu, tad sanāktu ideāls kriminālromāns.)

Pavisam noteikti turpināšu sekot Kormorana un Robinas piedzīvojumiem, kā arī turēšu visus īkšķus, lai starp galvenajiem varoņiem neuzplauktu romantiskas jūtas.

VĒRTĒJUMS: 8/10

5 comments

  1. Lasot Tavas atsauksmes, sliecos šos romānus likt lasāmsarakstā. Man patika Roulingas spēja radīt dažādus un ļoti ticamus varoņus, kad lasīju The Casual Vacancy. Lasot romāns pārāk nesajūsmināja, bet palicis vairāk atmiņā nekā daudzas citas grāmatas.

    Like

    1. Šajā detektīvromānu sērijā arī ir līdzīgi – ļoti patīk Robina, kura ar katru nākamo grāmatu kļūst arvien dziļāka un sarežģītāka. Par viņas izvēlēm gan vienmēr neesmu sajūsmā, bet tieši tās padara viņu ļoti cilvēcīgu.
      Noteikti gribēšu dzirdēt, kas Tev būs sakāms par šīs sērijas grāmatām.🙂

      Like

  2. Sižetiski un noskaņas ziņā man laikam arī vislabāk patika pirmā grāmata, bet šajā toties atklājas tik daudz vairāk par Robinas un Kormorana pagātni! Bet JKR nenoliedzami ir talantīga, jo viņas attēlotie varoņi ir tik sasodīti ticami (es nereāli uzkurinājos epizodē ar meiteni ratiņkrēslā, kurai tāds nemaz nav vajadzīgs).

    Publicējis 1 person

    1. Jā, man arī šajā grāmatā visvairāk patika tas, ka par Kormoranu un īpaši Robinu lasītāji varēja uzzināt daudz vairāk. Robina vispār kļūst par tādu ļoti dziļu, sarežģītu un patīkamu tēlu – ļoti Hermionisks tēls.
      O jā, epizode ar meiteni ratiņkrēslā bija uzkurinoša, tāpēc lieliski varēja saprast Kormorana rīcību.
      Pieļauju, ka kādā no nākamajām grāmatā Straiks izrēķināsies arī ar Whittaker – iespējamo Straika mātes slepkavu.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s