Kubo un divas stīgas


kubo-main_0Animācijas filmas skatos ļoti reti, bet, kad skatos, tad tās parasti ir ļoti īpašas un skaistas. Trevisa Naita debijas darbs režijā “Kubo un divas stīgas” (Kubo and the Two Strings) ir aizkustinājis ne tikai miljoniem skatītāju visā pasaulē, bet, manuprāt, ir arī ļoti reāls pretendents uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu. 

Animācijas filmā stāstīts par mazu puisēnu Kubo (Arts Parkinsons), kuram bērnībā vectēvs (Reifs Fainss) nozadzis vienu aci. Viņš kopā ar savu māti dzīvo alā, kas atrodas augstu kalnā, un katru vakaru klausās savas mātes brīnumainajos stāstos, kurus vēlāk atstāsta kalna pakājē mītošajiem ciemata iedzīvotājiem. Kādu dienu, kad puisēns vēlas runāt ar sava mirušā tēva garu, viņš nejauši izsauc pagātnes rēgus, kas vēlas viņam atņemt atlikušo aci. Lai sakautu šo vareno ļaunumu, Kubo jādodas ceļā, lai atrastu trīs spēcīgus priekšmetus – zobenu, bruņas un ķiveri. Viņš satiek arī uzticamus ceļabiedrus: viedo Pērtiķieni (Šarlīze Terona) un ne tik viedo, bet lielisko loka šāvēju Vaboli (Metjū Makonahijs). Ceļš pēc maģiskajiem priekšmetiem nav rozēm kaisīts, jo trijotni vajā Kubo mātes ļaunās dvīņu māsas (Rūnija Mara).

Filmu studija Laika “Kubo un divas stīgas” radījusi stop-motion tehnikā, kas nozīmē, ka viss, ko redzam šajā animācijas filmā, ir smalks un ļoti laikietilpīgs roku darbs – katra kustība, katrs matiņš, kas pakustas uz varoņu galvām. Visi filmas tapšanā iesaistītie cilvēki radījuši apbrīnojami skaistu un maģisku pasauli, kas uz pusotru stundu skatītājiem ļauj aizmirst to, ka tās patiesībā ir tikai lelles, kuras kustina cilvēki. Turklāt arī Kubo stāsts ir ļoti īsts, jo tajā nav nekāda and they lived happily ever after, bet, kā teicis Ziedonis: “Ir tikai mirkļi – ellišķīgi sāpīgi un dievišķi skaisti.” Un ir nedaudz sāpīgi, bet ir arī ļoti skaisti.

Foto: Kadrs no animācijas filmas.

Foto: Kadrs no animācijas filmas.

Filmas veidotāji noteikti neuzskata bērnus par maziem, naiviem muļķīšiem, no kuriem var atpirkties ar iespaidīgiem specefektiem un jēlu sižetu, tāpēc filma izveidota tā, ka tā patiks jebkuram laba kino cienītājam, neatkarīgi no vecuma. Skatoties “Kubo un divas stīgas”, man brīžiem pat šķita, ka šī animācijas filma vairāk domāta tieši pieaugušajiem, jo tajā iekļautas daudzas filozofiskas atziņas, tomēr nevienā mirklī filmas veidotāji nav zaudējuši lielisko balansu starp bērnišķīgi naivo un filozofiski nopietno.

“Kubo un divas stīgas” pieder tām animācijas filmām, kuru dēļ joprojām neesmu zaudējis ticību tam, ka šī žanra filmas var būt mākslinieciski augstvērtīgas, jēgpilnas un vienlaicīgi arī saistošas visu vecumu skatītājiem. Šis Trevisa Naita darbs pavisam noteikti ir iekļaujams kino zelta klasikas sarakstā.

VĒRTĒJUMS: 9,5/10 

2 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s