Citādība profesionālajā sportā


51inufhdbylAstoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados citādība profesionālajā sportā, īpaši komandu sporta veidos, sportistiem varēja sagādāt pamatīgas problēmas: treneri un aģenti viņus pieklājīgi atšuva vai ignorēja, komandas biedri izstūma no sava bariņa, bet fani spēļu laikā viņus izsvilpa. Savā biogrāfijā Going the Other Way profesionālā beisbola spēlētājs Billijs Bīns atklāti runā par to, kāda tad ir citādības cena profesionālajā sportā. (Precīzāk – kāda bija citādības cena profesionālajā beisbolā astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados.) 

Par Billiju Bīnu, iespējams, nav dzirdējuši pat daudzi aktīvie beisbola fani, jo, kā beisbola spēlētājs pats atzīst, savas karjeras laikā viņš bijis kaskadieris – profesionāls pamatsastāva spēlētāju aizvietotājs. Bērnībā Billijs bija pēdējais, kuru skolasbiedri izvēlējās savai komandai, turklāt arī auguma parametri viņam nebija pārāk spīdoši, tāpēc sapnis par profesionālo sportu šķita nesasniedzams. Par spīti tam, ka viņš uzauga daudzbērnu ģimenē, kurā finansiālie līdzekļi bija ļoti ierobežoti, Billijs, pateicoties savai milzīgajai degsmei un mīlestībai pret sportu, ātri vien tika pamanīts. Nokļūstot profesionālajā sportā, viņš sāka cīnīties ne tikai par savu vietu komandā, bet arī pats ar saviem iekšējiem dēmoniem, jo saprata, ka ir homoseksuāls.

“People forget that athletes are as emotionally fragile as anybody else.”

Lai slēptu savu patieso būtību, agrā jaunībā sportists apprecējās.

“The more worried I became about my true nature, the more desperate I became for merriage to “fix” my “problem”.”

Protams, nekādu “problēmu” laulība neatrisināja, tieši pretēji – padarīja situāciju vēl briesmīgāku, jo tika sāpināta brīnišķīga sieviete, kura sportistu mīlēja. Par savu kopdzīvi ar sievu Annu Billijs stāsta diezgan daudz, bet par to, kā Anna reaģēja, uzzinot par bijušā vīra homoseksualitāti, Billijs runā ļoti izvairīgi. Tas gan ir saprotams, jo, ja kādu viņš savā dzīvē ir sāpinājis, tad tā ir viņa bijusī sieva.

Foto: Beisbolists Billijs Bīns.

Foto: Beisbola spēlētājs Billijs Bīns.

Billijs grāmatā runā par daudziem ļoti svarīgiem tematiem: par HIV stigmu, rasismu, homofobiju un dubultajiem standartiem profesionālajā sportā, kā arī sportistu dzīvi pēc karjeras beigām.

“I’d heard the stories about retired athletes, old warriors who struggled with drug and alcohol abuse, chronic pain from injuries, and the lack of financial and professional skills to exist outside the game.” 

Savas patiesās būtības noliegšana Billijam maksāja dārgi, jo viņš nodarīja pāri savai sievai, uz laiku atsvešinājās no savas ģimenes un draugiem, kā arī nevarēja izrādīt pienācīgu cieņu savam pirmajam dzīvesbiedram Semam, kurš nomira no AIDS radītām komplikācijām. Tāpēc, ka Billijs slēpa savas attiecības, viņam nebija ļauts sērot par zaudējumu, un jau tajā pašā dienā, kad Sems nomira, Billijam bija jādodas pildīt profesionālos pienākumus.

“I saw plenty of players lovingly kiss a wife or girlfriend good-bye only to spend the next two weeks on the road screwing around. It was nobody’s business but theirs. Yet it seems hypocritical to turn our heads away from heterosexual mischief, while the mere thought of the most committed same-sex companionship is still taboo.”

Billijs grāmatā sniedzis lielisku padomu, kā sportistiem atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par seksuālo orientāciju: “Why does it matter?” Jā, kāpēc tam vispār ir kāda nozīme, runājot par sportu?! Par spīti kritikai, kuru viņš veltījis profesionālā sporta pasaulei, Billija stāstījumu caurstrāvo mīlestība pret sportu, cieņa pret līdzgaitniekiem, komandas biedriem un tuviniekiem, kā arī pozitīvs skats nākotnē. Simpatizē, ka Billijs sevi nav nostādījis svētā mocekļa lomā, jo atzīst, ka daudz smagāku cīņu nācās izcīnīt beisbola spēlētājam Džekijam Robinsonam, kurš kļuva par pirmo afro-amerikāņu MLB spēlētāju. (Robinsonam tika izteikti nāves draudi, spēļu laikā fani viņu sauca par nēģeri, arbūzu puiku, kā arī izkliedza frāzes, aicinot Robinsonu atgriezties džungļos.) Billija dzīve profesionālajā sportā bija nesalīdzināmi vieglāka, jo viņš nebija tik augsta līmeņa spēlētājs, turklāt savu seksuālo orientāciju viņš medijiem publiski atklāja tikai pēc karjeras beigām.

Protams, var jau teikt, ka diskriminācija profesionālajā sportā ir vēsture, bet tā tas nav, jo arī mūsdienās daudzi sportisti slēpj savu seksuālo orientāciju un veido mākslīgas attiecības ar skaistām modelēm, lai uzturētu savu publisko tēlu maksimāli heteroseksuālu.

VĒRTĒJUMS: 6,5/10

4 comments

  1. Tāda tā augsta līmeņu sportistu dzīve ir. Vai tas beisbols, hokejs, futbols vai cita spēle – Amerikā otra dzīve ir publicitāte, jo bieži vien sportistu popularitāte iekļūšana komandās ir viņu tēls aiz viņa spējām spēlēt sportu vislabāk par citiem. Un arī, kad jau esi nonācis kādā augsta līmeņa komandā, sportista tēls veido arī komandas tēlu un bieži vien komandu īpašnieki var norādīt, kas labi un kas slikti. Ne velti Amerikā ir tāda profesija, kas konsultē sportistus par jauna tēla veidošanu, lai simpatizētu faniem un komandām. Jo ja spēlētājs visiem patīk, viņš garantē piepildītas sēdvietas stadionos un līdz ar to var garantēt sev vairāk atalgojumu ne tikai spēlējot spēli, bet arī publicitāte ienesīs naudu. Jo Amerikā viss ir mērāms naudā (labi, gandrīz viss :D) Un tāpēc ir šādi cilvēki, kā Billijs Bīns, tikai ir tādi, kas klusē līdz beigām un nepublicē neko no savas pašas privātās dzīves. Cilvēki vienmēr ir bijuši aizspriedumaini, tas laikam nemainīsies.

    Like

    1. Šajā grāmatā jau arī bija rakstīts, ka galvenais jau nav tas, kāds tu patiesībā esi, bet gan tas, kādu publisko tēlu tu sev radi.
      Piemēram, par Krištianu Ronaldu seksuālo orientāciju daudzus gadus prese runā, bet pats futbolists baumas ne apstiprina, ne noliedz. Manuprāt, tam sportā vispār nevajadzētu būt svarīgam rādītājam, jo galvenais taču, lai labs sportists. Manās acīs sportista vai jebkura cilvēku vērtību nemaina tas, ar kāda dzimuma cilvēku viņš guļ.

      Publicējis 1 person

        1. Pareizi ir – es arī cenšos nelasīt, bet sociālajos tīklos kāds vienmēr ar šādām ziņām padalās. Šovasar dzeltenā prese (arī latviešu) rakstīja, ka viņam ir attiecības ar K-1 cīnītāju Bardomu Hariju – starp futbola spēlēm pie viņa pat lidoja ciemos, par spīti trenera neapmierinātībai par to. Turklāt daudziem šķiet neparasti, ka Krištianu lako nagus.😀
          Lai arī kā tur būtu, viņš ir izcils futbolists un viņa privātā dzīve to nemaina. Turklāt šādas baumas savulaik bija arī par Deividu Bekhemu.

          Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s