Sallijas Grīnas “Zaudētā puse”


300x0_zaudeta_puse_mazvaksPēdējo gadu laikā diezgan mērķtiecīgi cenšos izvairīties no grāmatu sēriju lasīšanas, jo vairākas reizes ir gadījies uzsākt grāmatu triloģijas, kurām tālāk par pirmo vai otro grāmatu tā arī neesmu ticis. Iemesli ir dažādi: sižets nav aizraujošs, sižetā ir pārāk daudz caurumu, izdevniecība pārtrauc izdot sērijas grāmatas, rakstnieks jaunas sērijas grāmatas raksta pārāk lēni, tāpēc laika gaitā zūd interese par tām utt. Sallijas Grīnas “Tumšās puses” triloģiju varu pieskaitīt pie savām mazajām uzvarām, jo šo grāmatu sēriju esmu veiksmīgi izlasījis, nesaskaroties ar iepriekšminētajiem šķēršļiem. 

Triloģijas otrā grāmata “Mežonīgā puse” beidzās ļoti nokaitētā brīdī, tāpēc sērijas noslēdzošo grāmatu daudzi Grīnas fani gaidīja ar patiešām lielu nepacietību. Iepriekšējo grāmatu notikumus neatstāstīšu, lai izvairītos no maitekļiem un nesabojātu lasītprieku tiem cilvēkiem, kas “Tumšās puses” triloģiju vēl tikai plāno sākt lasīt. Ir sācies burvju karš: Neitans kopā ar aliansi briest liktenīgajai cīņai pret Baltasiņu Burvju Padomi, kuras rīcībā ir ne tikai ievērojams karaspēks, bet arī jaunas burvju tehnoloģijas. Karš aliansei laupījis ne tikai sabiedrotos, bet arī spēkus un pārtikas rezerves, tāpēc Neitanam ar steigu jāapgūst savas jaunās spējas un jāiemācās tās kontrolēt, jo kara iznākums un alianses liktenis gulstas tieši uz jaunā puiša pleciem. Visam pa vidu ir arī Neitana neremdināmās alkas pēc atriebības, kā arī sarežģītās attiecības ar labāko draugu Gabrielu.

Kad sāku lasīt “Zaudēto pusi”, daļu no “Mežonīgajā pusē” aprakstītajiem notikumiem jau biju paspējis aizmirst, tāpēc, lasot pirmās simts lapaspuses, centos atcerēties katru varoni un notikumu, kas tika aprakstīts iepriekšējās triloģijas grāmatās. Ar šo grāmatu Grīna manas simpātijas iekaroja diezgan ātri, jo trešā sērijas grāmata ir saturiski ievērojami tumšāka un brutālāka nekā pirmās divas daļas, turklāt arī pats Neitans kā personība ir audzis, jo viņam nemitīgi jāizcīna arī savas iekšējās cīņas. Neitana stūrgalvība, smagais, brīžiem neciešamais raksturs un mežonīgā daba gan ir lietas, kuras arī šajā grāmatā nekur nav pazudušas.

Jau agrāk esmu rakstījis, ka Grīna palīdz jauniešiem atbrīvoties no melnbaltās domāšanas, jo pasaulē viss nav tikai labs vai ļauns – ir cilvēki, kas ir kaut kur pa vidu, kā arī ir pelēkie pārejas toņi. Grāmatā lieliski atainots tas, ko karš nodara ar cilvēku ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Protams, kā jau pusaudžu/jauniešu grāmatām pienākas, arī “Zaudētajā pusē” galvenais varonis saskaras ar pieaugšanas sarežģīto procesu, kā arī ar mīlestības un zaudējuma radītajām sāpēm.

“Tu ilgi biji prom. Vai biji pazudis?”

“Biju ievainots, nevis pazudis.”

Triloģijas noslēgums ir ārkārtīgi saldsērīgs, bet jāatzīst, ka tas ir arī ļoti skaists. Nezinu, vai būtu vēlējies, lai Grīna triloģiju noslēgtu citādāk, turklāt apsveicama ir Grīnas profesionālā izaugsme (salīdzinot “Tumšo pusi” ar “Zaudēto pusi”, to ļoti labi var redzēt).

Jāatzīst, ka grāmatas nosaukums ir ļoti labskanīgs, bet reizē to var uzskatīt arī par maitekli, jo, lasot to, uzreiz nojautu, ar ko beigsies šī grāmata. Half Lost precīzāks tulkojums laikam būtu “Pa pusei pazudis”, bet tas noteikti nav tik labskanīgs kā “Zaudētā puse”, turklāt pieļauju, ka grāmatas izdevējiem vajadzēja piemeklēt latviskojumu, kas saskanētu kopā ar iepriekšējo grāmatu nosaukumu latviskojumiem (“Tumšā puse” un “Mežonīgā puse”).

Šī viennozīmīgi ir “Tumšās puses” triloģijas labākā grāmata. Katrs aizrautīgs grāmatu lasītājs zina, ka ļoti reti vērojami tādi gadījumi, kad grāmatu sērijas noslēdzošā daļa ir labākā, jo visbiežāk rakstnieki lielāko devu radošā šaujampulvera izšauj pirmajās grāmatās, pēdējai atstājot vien drupatas.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Izdevējs: “Zvaigzne ABC”; No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga.

Advertisements

6 comments

  1. Man patika Sīlijas atziņa, ka cīņa pat ar visu nogalināšanu nav pats grūtākais- grūtākais sāksies pēc tam. Tas parasti neparādās visādos sacelšanās romānos, tipa Zelta dēlā u.tml. Ir jau viegli aprakstīt pašu sacelšanos- tesiņi, varonība, sāpes, visvisādi ekšeni, kuru laikā grūti padomāt par to, ka visu to jucekli vajadzēs arī savākt. Vispār laikam jau revolūciju veicēji nevar veikt revolūcijas “priekš sevis”- pārāk daudz zaudējumu: fiziski, mentāli, emocionāli, no kuriem varbūt pat neiespējami atgūties. Jaunās dzīves veidošanai vajadzīgi pavisam citi prāti, kas nav “nogruzīti” ar iepriekš notikušo.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s