Es domāju

Domas, kuras nomāc cilvēkus, kas cieš no garīgās/emocionālās veselības problēmām


f2fd5a483d5295fbe983958d63386306_fullDaudziem cilvēkiem radies maldīgs priekšstats, ka cilvēkam, kurš cieš no depresijas, vienmēr jāizskatās depresīvi, bet cilvēkam, kurš cieš no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, vienmēr jāizturas savādi un īpatnēji. Patiesībā garīgās un emocionālās veselības problēmas ne vienmēr ir redzamas, jo visbiežāk smagākās cīņas notiek tieši cilvēka galvā. Garīgās veselības un dzīvesstila blogere Naomi Dženkinsa apkopojusi 22 domas, kas regulāri uzpeld to cilvēku galvās, kas cieš no garīgās vai emocionālās veselības problēmām.

  1. Ja es šodien būšu priecīgs, vai cilvēki domās, ka es meloju par savām garīgās/emocionālās veselības problēmām?
  2. Es gribu pastāstīt par savām problēmām draugiem, lai viņi saprastu, bet man bail, ka viņi nesapratīs.
  3. Es vēlos, kaut tu nesalīdzinātu savu situāciju ar manējo, jo tas man vairāk nodara pāri nekā palīdz.
  4. Es neesmu pelnījis šīs attiecības. Es izpostu savas otrās pusītes dzīvi.
  5. Es neesmu pelnījis labu dzīvi.
  6. Kad cilvēki skatās uz mani, vai viss ko viņi redz ir manas garīgās/emocionālās veselības problēmas?
  7. Vai cilvēki domā, ka es to visu daru uzmanības dēļ?
  8. Vai citu cilvēku acīs manām garīgās/emocionālās veselības problēmām ir lielāka nozīme nekā maniem talantiem?
  9. Vai citiem šķiet, ka esmu nepateicīgs un ļaunprātīgs tikai tāpēc, ka man ir depresija?
  10. Es gribu, kaut cilvēki saprastu, ka es vēlos pavadīt laiku kopā ar viņiem, bet man tas nav tik vienkārši.
  11. Vai savu ārstu acīs es izskatos nožēlojams un vājš?
  12. Varu derēt, ka apkārtējie domā, ka es pietiekami stipri necenšos. Vai izskatās, ka es necenšos?
  13. Vai cilvēki mani patiesi saprot, vai arī tikai izliekas, kas ar mani viss ir kārtībā?
  14. Es tikai gribu būt normāls.
  15. Es nespēšu to paciest visu savu atlikušo dzīvi.
  16. Pazūdi no manas galvas, pazūdi no manas galvas!
  17. Esmu tik ļoti noguris…
  18. Ja man būs bērni, vai viņi to mantos no manis?
  19. Vai citu dzīves kļūtu labākas, ja es nebūtu daļa no viņu dzīves?
  20. Es redzu, ka manas garīgās/emocionālās veselības problēmas apgrūtina citus, un tas mani ļoti nomāc.
  21. Ja es izturētos kā īstais ES, vai cilvēki mani ienīstu?
  22. Es vēlos, kaut cilvēki censtos mani saprast.

Manuprāt, šīs Dženkinsas apkopotās domas ļoti lieti var noderēt tam, lai apkārtējie sāktu saprast tos savus tuviniekus, kuriem garīgās/emocionālās veselības problēmas ir ikdiena. 

Interneta popularitātes smagā nasta


angry-computer-guycopyPēdējā laikā arvien biežāk nākas lasīt interneta vidē atpazīstamu cilvēku (lielākoties sieviešu) viedokļus par to, cik popularitātes nasta ir smaga un tās garša rūgta: Instagram modeles sekotāju dēļ gatavas badoties, YouTube vlogeres nav tālu no nervu sabrukuma, bet blogeres pat gatavas izdzēst savus rakstu darbus, lai tikai nebūtu jālasa kritiski komentāri. Kā un kāpēc cilvēki līdz kam tādam vispār nonāk? 

Daudziem cilvēkiem mistisku iemeslu dēļ radies priekšstats, ka internets ir ļoti droša un privāta vide, tomēr realitātē internets nav nemaz tik drošs un “privāts” ir pēdējais vārds, kuru izvēlētos, lai raksturotu to. Ja gribi ievietot sociālajos portālos bildi, kurā redzams, kā tu dzer vīnu un auklē savu mazulīti, tad tikpat labi ar glāzi rokā un bērnu klēpī vari apsēsties pieturā un gaidīt apkārtējo komentārus. Internetā vienmēr būs kāds, kurš zinās, kā labāk vajag darīt. Un nevienu neinteresēs, ka tu visu dienu esi mainījusi pamperus, desmit reizes mazgājusi bērnam muti un dibenu, mainījusi drēbītes, ar piekto piegājienu iemidzinājusi bērnu un izdarījusi vēl 101 darbu, tāpēc to glāzi vīna vai pudeli alus esi nopelnījusi un tai mazajai devai nav nekāda sakara ar alkoholismu. Kā tad izvairīties no šādiem kritizētājiem, kas pat vienas vīna glāzes dēļ gatavi uz tavām mājām nosūtīt bāriņtiesu? Dzīvo privātāk! Tici man, ir tūkstošiem mammu un tētu, kas dienas beigās izdzer glāzi vīna vai alus, lai kaut uz mirkli relaksētos, bet netiek nosodīti, jo nepublicē šādus mirkļus sociālajos portālos. Ir vērts padomāt, vai Facebook “laiki” un Instagram sirsniņas ir nosodījuma un privātās dzīves ķidāšanas vērtas.  Jā, internets ir diezgan liekulīga vide, kur izteikties drīkst katrs, tāpēc labi, ja ir uzaudzēta bieza āda, bet, ja kritiku uztver saasināti, tad varbūt labāk izvairīties no informācijas vai bilžu publicēšanas internetā. Ne velti ir teiciens, ka laimīga dzīve ir privāta dzīve.

Runājot par bērniem internetā, jāsaka, ka ne bez iemesla ir vairākas interneta vietnes, kurās reģistrēšanās atļauta tikai no noteikta vecuma. (Un es nerunāju par pieaugušo filmu krātuvēm.) Daudzi bērni, tīkojot pēc slavas internetā, veido muļķīgus vlogus vai piedauzīgus musical.ly videoklipus, nerēķinoties ar to, ka viņi var kļūt par apsmiekla objektiem vai arī var iemantot lielu atpazīstamību, ar kuras radītajām sekām pēc tam paši saviem spēkiem nespēj tikt galā. Bieži mani izbrīna tas, ka divpadsmitgadīgo un trīspadsmitgadīgo bērnu vlogošanu atbalsta viņu vecāki, kas neaizdomājas, ka viņu bērni nav emocionāli nobrieduši ne atpazīstamības radītajām sekām, ne cietsirdīgiem anonīmajiem komentāriem. Un ir reizes, kad tas viss beidzas ar zvaigznes statusu Delfu izklaides sadaļā, kur par bērna emocionālo lūzuma punktu, kuru pati “zvaigzne” iemūžinājusi vlogā, var izlasīt visa Latvija. Vai tiešām jūs gribat savam bērnam tādu likteni? (Protams, nenoliedzu, ka vecākiem ir grūti izsekot visām savu bērnu aktivitātēm internetā, jo pat mana vecuma jaunieši par daudzām tīņu vidē populārajām aplikācijām nemaz nezina, tomēr par drošību internetā ar bērniem ir jārunā un problēmas ir jārisina, nevis jāignorē.)

Ir arī tāda kategorija kā Instagram modeles, kuras pēdējā laikā aktīvi sūkstās par to, cik grūts ir šis darbs, jo jābūt super tievai, bildes jārediģē vairākas stundas, jāreklamē dažādi produkti, kā arī jāimitē prieks, kad patiesībā jūties draņķīgi. Nē, tev nav pienākums ietilpināt sevi kaut kādos mistiskos izskata vai uzvedības rāmjos, bet, ja esi piekritusi pelnīt naudu, reklamējot preces kā Instagram modele, tad rēķinies ar to, ka reklāmas biznesā meli ir ikdiena.  Turklāt, tici man, tas nav pasaulē grūtākais darbs. Un katrs no mums zina, ka Instagramā cilvēki rāda tikai to, ko grib parādīt, tāpēc uzburt ilūziju par glamūrīgu un skaistu dzīvi ir vieglāk par vieglu.

Galvenais ir atcerēties, ka visbiežāk tieši mēs paši esam atbildīgi par savas izvēles sekām, kā arī savu auditoriju internetā (bilžu skatītājus, rakstu lasītājus, video vērotājus) mēs veidojam paši, izvēloties saturu, ko publicēt interneta vidē.

Par kvotām mākslas pasaulē


Foto: Paul And Shay

Foto: Paul And Shay

Tieši pirms gada šajā laikā interneta vidē ļoti populārs bija #OscarsSoWhite tēmturis, jo daudzus kultūras un mākslas pasaules cilvēkus neapmierināja tas, ka neviens tumšādainais aktieris balvai netika nominēts. Jauns gads nāk ar jauniem rekordiem: šogad nominēti veseli seši tumšādainie aktieri, turklāt Viola Deivisa kļuvusi par pirmo tumšādaino aktrisi, kura Kinoakadēmijas balvai nominēta trīs reizes. Iespējams, pie pārmaiņām vainojami gandrīz 700 jaunie Kinoakadēmijas biedri, kas pagājušā gadā tika uzņemti pulciņā – 46% no jaunajiem biedriem ir sievietes, turklāt 41% no jaunajiem biedriem nepārstāv Eiropeīdo rasi. (Jaunie biedri gan nav ieviesuši dramatiskas izmaiņas, jo vidējais Kinoakadēmijas biedrs joprojām ir Eiropeīdās rases vīrietis vecumā virs 60 gadiem.) 

Tomēr arī šogad bieži nācies lasīt viedokļus, ka esot pārāk maz nomināciju tumšādainajiem aktieriem un aktrisēm. Lasītais lika man uzdot retorisku jautājumu: vai tiešām balvu nominācijas jādala, vadoties pēc ādas krāsas, ne pēc aktieru snieguma, lai tikai, nedod Dievs, kāds nepadomātu, ka kino pasauli pārvalda rasisti un sieviešu nīdēji?! (Šis teikums gan neattiecas uz šī gada “Oskariem”, jo visas nominācijas ir absolūti pelnītas un runas par rasismu šoreiz ir liekas.) Te būs kripatiņa faktu: Dienvidkarolīnas Universitātē tika apkopotas 2007.-2014. gada 100 populārākās filmas un tika konstatēts, ka 12,5% no filmās redzamajiem aktieriem ir tumšādaini. No 2005.-2015. gadam “Oskaram” nominēti 192 aktieri un aktrises, no kuriem 23 ir tumšādainie jeb 12% no nominētajiem aktieriem un aktrisēm. Laika posmā no 2005. gada līdz 2015. gadam tumšādainie aktieri un aktrises saņēmuši 7 “Oskarus”, kas ir 14,6% no visiem šajā laika posmā saņemtajiem “Oskariem” kategorijās “Labākais aktieris/aktrise” un “Labākais otrā plāna aktieris/aktrise”. Fakti, manuprāt, runā paši par sevi.

Problēma šeit, iespējams, ir pavisam cita – tumšādainie cilvēki neveido pietiekami daudz kvalitatīvu filmu, kā arī neiegulda pietiekami daudz naudas, lai savas radītās filmas popularizētu. (Nav nekāds noslēpums, ka visbiežāk tikšana līdz “Oskara” nominācijām ir dārgs ceļš.) Vairāk būtu jārunā arī par režisoriem, kas piekopj whitewash, ne par “rasistisko” Kinoakadēmiju, jo, piešķirot tumšādaino lomas daudz gaišākas ādas īpašniekiem, daudziem tumšādainajiem aktieriem nemaz netiek dota iespēja pretendēt uz “Oskaru”.

Jāatzīst, ka es ļoti negribētu, lai kino un citu mākslas veidu pasaule sāktu izpildīt kaut kādas mistiskas kvotas, lai tikai vienmēr tiktu pārstāvētas visas sabiedrības grupas un neviens netiktu aizvainots. Es gribu, lai kultūras pasaulē noteicošais faktors vienmēr būtu talants un ieguldītais darbs, ne ādas krāsa, seksuālā orientācija, reliģiskā piederība vai dzimums. Protams, aktieriem nereti ir vieglāk teikt, ka žūrijā ir rasisti, homofobi, ateisti vai sieviešu nīdēji, nekā atzīt, ka tie, kas pie nominācijām tikuši, vienkārši ir talantīgāki. Turklāt jāpiemin, ka ir vesels lērums izcilu Eiropeīdās rases aktieru, kas ne tikai nav saņēmuši “Oskarus”, bet arī nekad nav tikuši pat pie nominācijām. Piemēram, šogad netika nominēta lieliskā Eimija Adamsa (viņa vairākkārt tikusi nominēta, bet pie balvas tā arī nav tikusi), bet pie nominācijām tika Oktāvija Spensere un Viola Deivisa – un ne tāpēc, ka viņas būtu tumšādainās, bet gan tāpēc, ka viņas vienkārši bija par kripatiņu labākas un nominācijas nopelnīja ar darbu, ne ādas krāsu.

Jāpiekrīt bieži dzirdētajam viedoklim, ka Kinoakadēmija pēdējo gadu laikā kļuvusi paredzama un garlaicīga, tāpēc man prieks par jauno biedru uzņemšanu, kas, cerams, arī turpmāk sniegs svaigas vēsmas un ne vienu vien pārsteiguma momentu, jo katrs kino cienītājs zina, cik patīkami ir uzzināt par jauniem talantiem, kuru profesionālajām gaitām vērts sekot līdzi. Kā arī no sirds vēlu tumšādainajiem cilvēkiem biežāk runāt par tumšādaino problēmām, piedaloties filmās un pašiem tās veidojot, jo kino pasaulei ir vajadzīgas tādas filmas kā The Help (2011), 12 Years A Slave (2013), Django Unchained (2012), Moonlight (2016), Precious (2009) u.c. tikpat lieliskas filmas.

Ko teikt cilvēkam, kurš cīnās ar depresiju?


Foto: Edward Honaker

Foto: Edward Honaker

Arī mūsdienās depresiju apvij dažādi aizspriedumi, tāpēc nereti par to baidās runāt ne tikai cilvēki, kas ar to cīnās, bet arī šo cilvēku tuvinieki. Kā tad palīdzēt cilvēkam, kurš cīnās ar depresiju? Metro.co.uk žurnāliste Frančeska Kentiša apkopojusi astoņas lietas, ko teikt cilvēkam, kurš cīnās ar depresiju. 

Tu esi pelnījis palīdzību! Ļoti bieži depresija cilvēku noved līdz tādam stāvoklim, ka viņš sāk domāt: “Tā ir mana vaina, ka man ir depresija. Es esmu to pelnījis. Es neesmu pelnījis palīdzību.” Ja cilvēks pārliecina pats sevi, ka palīdzība nav nepieciešama un viņš to nav pelnījis, tad ar laiku kļūst tikai sliktāk un depresija kļūst tikai spēcīgāka, bet izeja no tās sāk šķist neiespējama.

Vai gribi, lai kopā ar tevi aizeju pie ārsta? Ja zini kādu, kurš cīnās ar depresiju, atgādini, ka viņš ir pelnījis ārsta apmeklējumu tikpat ļoti kā cilvēks, kurš, piemēram, lauzis roku. Tas, ka viņa ievainojumi nav redzami, nenozīmē, ka tie nav pelnījuši ārstēšanu.

Esmu šeit, ja vēlies parunāt, paraudāt vai vienkārši pabūt kopā. Bieži vien cilvēki izvēlas noslēgties no apkārtējiem, lai vienatnē cīnītos ar savām problēmām un sajūtām, kuras paši sev nespēj izskaidrot. Tomēr šāda noslēgšanās vēl nenozīmē to, ka cilvēks vēlas ar savām problēmām tikt galā viens pats. Visbiežāk vienkārša saruna, kopā būšana vai izraudāšanās ir ceļš uz atlabšanu.

Tu esi lielisks! Depresija cilvēkam liek justies nevērtīgam, kā arī liek apšaubīt katru viņam piemītošo talantu, lai arī cik lielisks un izkopts tas būtu. Cilvēks var izjust pretīgumu pret savu ķermeni un pret sevi kā personību, tāpēc ir svarīgi, lai kāds atgādina, ka viņš ir mīlams, skaists un lielisks.

Vai tu lieto savas zāles? Ne visiem, kas slimo ar depresiju, ir jālieto zāles, bet tiem, kam tas jādara, svarīgi tās lietot regulāri. Depresijas dēļ cilvēks var aizmirst vai ignorēt arī citu zāļu lietošanu, tāpēc svarīgi viņam atgādināt par to.

Gribi iziet pastaigāties? Nekad nesaki depresijas slimniekam, ka viņam vajadzētu biežāk izkustēties ārpus mājas. Cilvēkam, kurš cieš no depresijas, bieži pat piecelšanās no gultas ir pārbaudījums, nemaz nerunājot par pasākumu apmeklēšanu un tikšanos ar cilvēkiem. Tomēr, ja uzaicināsi viņu uz vienkāršu pastaigu svaigā gaisā, piedāvājot savu kompāniju, ļoti iespējams, šis cilvēks neatteiks.

Vai es tev kaut kā varu palīdzēt? Pateicoties depresijai, pat ikdienišķi darbi var kļūt par smagu pārbaudījumu, tāpēc pat vienkāršs piedāvājums atnest produktus no veikala depresijas slimniekam var nozīmēt daudz. Kopīgi varat pagatavot arī maltīti, jo depresija cilvēkam bieži liek domāt arī to, ka viņš nav pelnījis kvalitatīvas, regulāras un veselīgas maltītes.

Apskausimies! Reizēm apskāviens pasaka to, ko vārdi nespēj pateikt. Apskāviens ir perfekts veids kā pateikt: “Esmu kopā ar tevi un, lai arī depresija ir biedējoša, man nav bail būt tavā tuvumā, kamēr tu ar to cīnies.” Ja cilvēks tev ir ļoti tuvs, vari viņam nelūgt atļauju, bet vienkārši apskaut viņu.

Atskats uz 2016. gadu


6359893062651349621860352261_booksandmoviesJa būtu iespējams, es 2016. gadu restartētu, jo man, līdzīgi kā daudziem cilvēkiem, šis gads nebija tas pats veiksmīgākais, bet tajā bija arī daudz labu lietu. Piemēram, parasti tikai grūtībās cilvēks var uzzināt, kas ir viņa patiesie draugi, tāpēc man prieks, ka mans draugu loks arī pēc 2016. gada ir palicis nemainīgs. (Paldies jums, draugi!) Tieši tāpēc 2017. gadā gribu jums, bloga lasītāji, vēlēt labu veselību un draugus, kuru klātbūtne visvairāk jūtama tieši tad, kad neklājas viegli!

holden-caulfield

Foto: Carmela Alvarado

Veselības problēmu dēļ lasīju ļoti maz (gada laikā izlasīju 19 grāmatas), toties daudz skatījos filmas, seriālus, kā arī klausījos mūziku. Savu 2016. gada mīļāko grāmatu izlasīju jau pašā gada sākumā: šo godu ieguva Dž. D. Selindžera “Uz kraujas rudzu laukā”.  Pateicoties izdevniecībai “Zvaigzne ABC”, izlasīju Millennium triloģijas turpinājumu, pirms tas parādījās grāmatnīcu plauktos. Gada beigās izlasīju gada lielāko vilšanos literatūrā jeb Poteriādes lugu, kuras publicēšanu ir grūti izskaidrot, jo tā ir totāla grāmatu sērijas aklā zarna, ne papildinājums.

sense8_wallpaper_by_alexlima1095-d8xiqy9

Foto: Alex Lima

Seriālu lauciņā 2016. gads bija patiešām izcils. Veltīju savu brīvo laiku This Is Us, Sense8, Stranger Things, Teen Wolf, American Horror Story, 11.22.63., American Crime Story un Mr. Robot seriāliem. Pārtraucu skatīties seriālus Salem un Bates Motel, jo tie sāka mani garlaikot un to saturs vairs nešķita saistošs. Gada labākā seriāla titulu gribētu piešķirt gan This Is Us, gan Stranger Things, gan Sense8, bet, ja jāizvēlas tikai viens, tad priekšroku dodu Sense8.

Par gada labāko filmu man nebija jādomā, jo mana absolūtā 2016. gada favorīte ir Swiss Army Man. (Iespējams, ja būtu noskatījies jaunāko Ksavjē Dolana filmu, tad par labāko atzītu to, bet It’s Only The End Of The World skatīšanās man vēl tikai priekšā.)

rs-224400-21

Foto: Rolling Stone

Pagājušo gadu mana mīļākā grupa Paramore, kas tagad ir duets, pavadīja ierakstu studijā, lai jau 2017. gadā klausītāju vērtējumam nodotu savu jaunāko albumu. Kamēr Paramore pavadīja laiku studijā, tikmēr manu dziesmu atskaņošanas sarakstu pārņēma kāda cita grupa – twenty one pilots. Šī puišu dueta dziesmas Heathens un Stressed Out pagājušā gadā skanēja gandrīz visur: kafejnīcās, pasākumos un populārās filmās. Pateicoties šīm dziesmām, puiši tikuši arī pie 3 Grammy nominācijām. Savās dziesmās TØP apvienojuši vairākus žanrus, radot unikālu skanējumu, kā arī dziesmu tekstus izvēlējušies jēgpilnus – tiek dziedāts par emocionālās un garīgās veselības problēmām, jauniešu pašnāvībām, sevis meklējumiem, vientulību un daudz ko citu.

Gada beigās pie klausītājiem atgriezās britu dziedātājs Džeimss Arturs, kura jaunākais albums Back From The Edge atnesa viņam panākumus ne tikai Eiropā.

Mūzikas lauciņā gads bija patiešām labs, tomēr jāatzīst, ka nedaudz kaitināja pārspīlētā Bejonses glorificēšana un viņas PR komandas aktivitātes. Turklāt Bejonse sāka apnikt arī vairākiem profesionālajiem mūzikas kritiķiem, kuri viņas albumu Lemonade neiekļāva 2016. gada labāko albumu topā, jo, būsim godīgi, tas bija kvalitatīvs, bet ļoti uzspēlēts un mākslīgs.

Kādi ir mani plāni 2017. gadam? Vairāk rūpēties par savu veselību, veltīt laiku draugiem, izlasīt vairāk nekā 19 grāmatas, skatīties kvalitatīvas filmas, kā arī izvairīties no jauniem seriāliem (kas ir neiespējami).

Kura ir tava lāpas dziesma?


torch-songsStarptautiskajā vīriešu dienā, kas tiek atzīmēta 19. novembrī, kampaņas CALM (Campaign Against Living Miserably) ietvaros tika prezentēts Torch Song projekts. Projektā piedalījās populāri mūziķi, kas iedziedāja savas lāpu dziesmas jeb dziesmas, kuras viņiem palīdzējušas ne pārāk gaišos dzīves posmos. 

Katram no mums taču ir vismaz viena tāda spēka dziesma, kura pie mums nonākusi īstajā laikā, iespīdinājusi kaut vai tikai niecīgu gaismas stariņu mūsu dzīvēs un ļāvusi mums justies saprastiem. Man šādas lāpu dziesmas ir vairākas: spilgti atceros to nakti, kad pirmoreiz dzirdēju Adama Lamberta Whataya Want from Me, kā arī to dienu, kad grupas Paramore dziesma Last Hope lika uzmesties zosādai, bet jāatzīst, ka pati pirmā lāpas dziesma manā dzīvē bija The Smiths izpildītā How Soon Is Now.

CALM kampaņas mājaslapā rakstīts: “Viena dziesma spēj izmainīt to, kā tu jūties. Tā ir tava lāpas dziesma – tā izgaismo ceļo, kas izved laukā no tumsas.” Šīs kampaņas galvenā mērķauditorija ir vīrieši vecumā no 20 līdz 45 gadiem, jo tieši šajā vecuma grupā pašnāvība ir biežākais nāves cēlonis. (SPKC dati: Latvijā vīrieši pašnāvības izdara 4,5 reizes biežāk nekā sievietes. Pagājušā gadā vīrieši izdarījuši 33,5 pašnāvības uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.) Par spīti tam, ka situācija pamazām uzlabojas, Latvija jau daudzus gadus ir viena no līderēm Eiropā pašnāvību skaita ziņā. Tieši tāpēc, manuprāt, cilvēkiem ir pēdējais laiks saprast, ka garīgā un emocionālā veselība arī ir veselība.

CALM kampaņas patrons, britu reperis Professor Green apgalvo: “Mums jānodod vēstījums jauniem vīriešiem, ka runāt un lūgt palīdzību, kad dzīvē neklājas viegli, ir tieši tas, ko ikvienam vajadzētu darīt, neatkarīgi no dzimuma.”

Kampaņas veidotāji, protams, atzīst, ka mūzika nevar būt terapija, bet tā var būt daļa no terapijas. Britu sintpopa grupas Years & Years līderis Olijs Aleksandrs saka tā: “Dziesmu vārdi, ar kuriem tu identificējies, var izteikt vārdos to, ko tu pats nebūtu spējis pateikt.” (Olija lāpas dziesma ir Džonijas Mičelas Both Sides Now.)

Garīgās un emocionālās veselības stigma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vīrieši izvēlas nerunāt par savām problēmām, cīnoties ar tām vienatnē, izliekoties, ka viss ir kārtībā. Tieši tāpēc ir svarīgi radīt labvēlīgu vidi, lai jebkurš cilvēks, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, varētu runāt par savām problēmām, kā arī varētu saņemt profesionālu palīdzību, ja tāda nepieciešama.

Iespējams, viena vienīga dziesma problēmas neatrisinās, bet tā var būt ceļa sākums uz laimīgāku sevi.

Kura ir tava lāpas dziesma? (Ar savu lāpas dziesmu vari dalīties sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirku #WhatsYourTorchSong )

Ko dāvināt grāmatu mīļotājam?


Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem, tāpēc daudziem noteikti aktuāla ir dāvanu meklēšana. Ko tad dāvināt cilvēkiem, kas ir lieli grāmatu lasītāji? Šajā rakstā piedāvāšu vairākas, manuprāt, labas idejas dāvanām. 

fantastiskas-butnes-klades

Viena no šī gada aktuālākajām filmām ir “Fantastiskās būtnes – un kur tās meklēt”, tāpēc lieliska dāvana Poteriādes faniem būs šādas klades – gluži kā no burvju pasaules.

teejaGrāmatu lasītāju degviela ir garda kafija vai tēja, tāpēc aromātiska, veselīga tēja unikālā iepakojumā būs kas tāds, ko spēs novērtēt katrs.

il_570xn-1029827348_giw1Tepat Latvijā tapušie Linenquality produkti no linu auduma, manuprāt, patiks katram, kurš prot novērtēt skaistus pašmāju rokdarbus. Linenquality piedāvājumā ietilpst skaistas auduma somas, kurās var salikt daudz grāmatu, zīmuļu penāļi, apburoši tējas tašu paliktņi, kas tā vien prasās, lai tos nobildē un ieliek Instagramā, kā arī daudz kas cits.

kruzes-silditajsAtdzisusi kafija vai tēja ir gandrīz katra grāmatu lasītāja ikdiena, jo, lasot aizraujošas grāmatas, laiks paskrien nemanot un karstais dzēriens atdziest vienā acumirklī. Tieši tāpēc krūzes sildītājs būs lieliska dāvana aizraujošas lasāmvielas cienītājiem.

inga-gailiteGrāmatu lasīšana reizēm mēdz būt satraukumu radošs process, tāpēc labi, ja blakus ir kāds draugs. Ingas Gailītes radītos draugus no dabīgas ādas var ielikt kabatā un satraukuma brīžos arī paspaidīt, jo tie pildīti ar kviešu graudiem.

il_570xn-996998270_mdjdDāmai, kas ciena labu literatūru, uzdāvini clutch somiņu, kas izskatās gluži kā grāmata. Dodoties uz bibliotēku, šādu somu gan labāk atstāt mājās, citādi var gadīties tā, ka soma tiek atdota bibliotekārei kopā ar izlasītajām grāmatām.

biografijasĀrzemju slavenību biogrāfijas latviešu izdevniecības tulko un izdod samērā reti, tāpēc uzzini, par kādu slavenību apdāvināmā persona interesējas, un uzdāvini viņam vai viņai šīs slavenības biogrāfiju angļu valodā. (Protams, ja vien apdāvināmā persona prot lasīt angliski.)

Apskati arī manas 2014. gada un 2015. gada dāvanu idejas grāmatu mīļotājiem, kā arī komentāros padalies, kāda, tavuprāt, ir ideāla dāvana grāmatu mīļotājam.