Mūzika

Grupa, kas liek endorfīniem riņķot dzīslās


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

Gluži vai hipnotisks skanējums, ausīm tīkama solista balss, lipīgi piedziedājumi, maģiski un nedaudz mistiski dziesmu videoklipi – tā īsumā varētu raksturot britu sintpopa trio Years & Years. Polydor Records ierakstu kompānijas paspārnē šā gada 10. jūlijā pie klausītājiem nonāca pirmais grupas studijas albums Communion

Līdz albuma izdošanas dienai pie klausītājiem jau bija nonākuši pieci singli no šī albuma (Real 2014. gada 17. februārī, Take Shelter 2014. gada 18. augustā, Desire 2014. gada 23. novembrī, King 2015. gada 27. februārī un Shine 2015. gada 5. jūlijā), tāpēc daudziem mūzikas mīļotājiem šī grupa noteikti nav sveša. Īpaši jau pēc singla King, kurš Lielbritānijas singlu topā ierindojās 1. vietā, bet vietnē YouTube dziesmas videoklips aplūkots jau vairāk kā 58 miljonus reižu.

Grupas solists Olijs Aleksandrs, kurš šā gada 15. jūlijā svinēs savu divdesmit piekto dzimšanas dienu, grupai Years & Years pievienojās 2010. gadā, kad grupas basģitārists Maikijs Goldsvērtijs dzirdēja, kā Olijs dzied dušā. Līdz laikam, kad Olijs pievienojās grupai, viņš vairāk bija zināms kā aktieris, bet nu dziedātāja slava ir ievērojami pāraugusi aktiera slavu, tāpēc šis jaunietis vairumam asociējas tikai ar darbību mūzikas lauciņā.

Albumā iekļautas trīspadsmit dziesmas, no kurām īpaši gribu izcelt rituāla noskaņām piesātināto un skanējuma ziņā nekomerciālo Foundation, endorfīnus radošo Shinekomerciāli neveiksmīgo, bet ritmisko Take Shelterrelaksējoši romantisko Eyes Shut, spožāko albuma singlu King, dziesmu Withoutkuras klausīšanās liks apbrīnot Olija balsi, uzmundrinošo un pozitīvisma pielieto Borderkā arī meditatīvo Memokura, manuprāt, ļoti veiksmīgi izvēlēta kā albuma noslēdzošā dziesma.

Foto: britu puišu trio Years & Years

Foto: britu puišu trio Years & Years

Šo gadu laikā grupa ir ievērojami augusi un par to var pārliecināties, noklausoties viņu 2012. gadā izdoto debijas singlu I Wish I Knew, kurš ir īsts pārbaudījums ausīm. Grupa no kļūdām ir mācījusies un Communion albums ir tik labs, ka tajā nav nevienas dziesmas, kuru varētu nosaukt par neveiksmīgu, jo katra no tām iederas kopējā albuma kompozīcijā, radot apbrīnas vērtu albumu.

Years & Years pavisam noteikti ir pati karstākā 2015. gada grupa un šaubos, ka mūzikas pasaulē šogad būs kāda jauna grupa vai dziedātājs, kurš mirdzēs spožāk par šo britu apvienību. Nav šaubu, 2015. gads ir Years & Years gads. Puišu radītā mūzika izstaro nedaudz maģisku auru, pozitīvi uzlādē un apbur klausītājus ar patīkamo un brīžiem ļoti nomierinošo skanējumu.

VĒRTĒJUMS: 10/10 

Atgriešanās spoku pilsētā


Adam_Lambert_-_The_Original_High_(Official_Album_Cover)Šā gada 12. jūnijā tika izdots jau trešais glemroka pārstāvja Adama Lamberta studijas albums The Original High, kurš, starp citu, tika radīts nevis Adama dzimtajā Amerikā, bet gan Zviedrijā. Iespējams, tieši Zviedrijas svaigais gaiss un nomierinošie dabasskati vainojami pie tā, ka Adama jaunākais albums ir tik harmonisks un nedaudz skandināvisks. 

Pagājušā gadā Adams koncertēja kopā ar leģendāro rokgrupu Queen, ieņemot solista Fredija Merkūrija vietu, tāpēc vienaldzīgo nebija – bija tādi, kas teica, ka Frediju neviens nespēj aizvietot, bet bija arī tādi, kas apgalvoja, ka pats Fredijs ar Adama sniegumu lepotos. Lai arī kādi būtu strīdi par Queen pagājušā gada koncertiem, jāatzīst, ka Adama balss ir tikpat spēcīga kā pašam Fredijam, tomēr ar labu balsi vien ir par maz, lai kļūtu pat leģendu.

Adama iepriekšējās ierakstu kompānijas RCA Records pārstāvji bija plānojuši, ka dziedātāja trešais albums sastāvēs no astoņdesmito gadu hitu kaverversijām, bet Adamu tas neapmierināja, tāpēc viņš, alkstot pēc radošās brīvības, pameta šīs ierakstu kompānijas paspārni un noslēdza līgumu ar Warner Bros. Records, lai strādātu kopā ar producentiem Maksu Martinu un Karlu Johanu Šusteru jeb Shellback. (Šie producenti strādājuši ar Britniju Spīrsu, Kelliju Klārksoni, Keitiju Periju, Teilori Sviftu, Kristīnu Agileru, Šēru Loidu un citiem dziedātajiem, kas regulāri sasniedz popmūzikas topu virsotnes.)

Foto no fotosesijas žurnālam Notion

Foto no fotosesijas žurnālam Notion

Savu iepriekšējo studijas albumu (Trespassing) Adams izdeva 2012. gadā, tāpēc ir patīkami pēc trīs gadu pārtraukuma saņemt veselas vienpadsmit jaunas dziesmas no šī mākslinieka. Adama faniem šis albums noteikti neliks vilties, jo kardināli viņš neko savā stilā nav mainījis, tikai vairāk pievērsies šobrīd ļoti aktuālajam sintpopam, kā arī ļāvies radošajai izaugsmei, kas īpaši jūtama, ja pirms The Original High noklausās Trespassing albumu. Piekritīšu mūzikas kritiķiem, sakot, ka albuma vājā vieta ir dziesmu vārdi, bet, manuprāt, ja ir tāda balss kā Adamam, tad pat muļķīgas lirikas liek klausītājiem aizturēt elpas.

Albuma pirmā dziesma un arī pirmais singls ir Ghost Town, kas ir vienkārši ideāla izvēle, jo dziesma ir enerģiska, saturiski nedaudz gotiska, kā arī atmiņā paliekoša. Īpaši gribu izcelt arī Underground un Lucy, kuras caurstrāvo pozitīvi uzlādējoša enerģija un ļoti patīkams ritms, kā arī roķīgi ģitāras solo. Ja dziesma Rumors, kurā dzirdama arī dziedātājas Tove Lo balss, tiks izdota kā singls, tad panākumi noteikti neizpaliks – Adama un zviedru dziedātājas balsis kopā skan vienkārši lieliski, turklāt Rumors skanējums ir diezgan komerciāls un radiostacijām draudzīgs. Savu favorīti no šī albuma pietaupīju beigām… un tā ir There I Said It, kas ir mierīga un skaista balāde, kura emocionāli eksplodē, kad Adams sāk dziedāt piedziedājumu – enerģiski uzlādēta dziesma, kuru noklausīties vismaz piecas reizes pēc kārtas, lai vēlāk varētu dziedāt dušā.

Īpaši priecē tas, ka pie vairuma albumā iekļauto dziesmu rakstīšanas strādājis arī pats Adams, tādējādi padarot The Original High saturu personisku.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Mūzika vasarīgām noskaņām


Kas gan būtu vasara bez mūzikas?! Lai arī kur tu atrastos, katru vasaras dienu vēl nedaudz saulaināku, krāšņāku un piepildītāku padara mūzika. Tieši tāpēc padalīšos ar četriem indie un sintpopa pārstāvjiem, kuru mūzika mani šogad ir patīkami pārsteigusi un pozitīvi uzlādējusi manu ikdienu, padarot to saulaināku. 

Foto: mūziķu apvienība Years & Years

Foto: britu mūziķu apvienība Years & Years

Years & Years – Šī indie un sintpopa apvienība no Anglijas, manuprāt, ir jāpatur prātā katram, kurš ciena labu populāro mūziku, jo šis puišu trio ar divdesmit četrus gadus veco Oliju Aleksandru priekšgalā rada mūziku, kas piestāv vasarīgām ballītēm. Droši vien ir maz tādu jauniešu (un ne tikai), kas nav dzirdējuši viņu populārāko dziesmu King, kas pēdējo mēnešu laikā radiostacijās atskaņota ļoti bieži. Years & Years noteikti patiks Clear Bandid un Troja Sivāna faniem. Manas favorīt dziesmas no šīs mūziķu apvienības ir pagājušā gadā izdotais singls Take Shelter un viņu svaigākais veikums – singls Shine, kura skanējums liek endorfīniem riņķot dzīslās.

Foto: zviedru dziedātāja Tove Lo

Foto: zviedru dziedātāja Tove Lo

Tove Lo – Šī 27 gadus vecā indie un sintpopa pārstāve no Zviedrijas daudziem zināma, pateicoties singlam Habbits (Stay High), kuru meistarīgi apstrādāja duets Hippie Sabotage. Tove Lo atpazīstamību ieguva kā dziesmu autore – viņa radījusi dziesmas Elijai Goldingai, Icona Pop un Girls Aloud, bet pēdējā gada laikā jaunā sieviete tikusi novērtēta arī kā dziedātāja. Vasarai piestāvēs viņas pagājušā gada singls Heroes, kuru Tove Lo radīja sadarbībā ar Alesso, kā arī viņas enerģiskais singls Not On Drugs.

Foto: Džeimss Bejs

Foto: britu dziedātājs Džeimss Bejs

James Bay – Divdesmit četrus gadus vecais indie pop un soulmūzikas pārstāvis no Anglijas tikai šogad izdeva savu debijas albumu Chaos and The Calm un jau paspējis ar to iekarot mūzikas albumu topu pirmās vietas Lielbritānijā, Īrijā un Šveicē. Džeimsa balsij piemīt smeldzīgs un nomierinošs skanējums, tāpēc viņa dziesmas būs ideāli piemērotas mierīgiem un romantiskiem vasaras vakariem. Manas favorīt dziesmas no viņa debijas albuma ir pozitīvi uzlādētā Hold Back The River un pārdomas raisošā, bet vienlaicīgi relaksējošā Let It Go.

Foto: skotu grupa Prides

Foto: skotu grupa Prides

Prides – Skotu sintpopa grupa, kas savu debijas albumu vēl tikai izdos šā gada 10. jūlijā, atšķirībā no augstāk minētajiem mūziķiem, nekādus vērā ņemamus panākumus nav guvusi, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka šī trio radītā mūzika būtu mazāk kvalitatīva. Grupas skanējums ir diezgan hipsterīgs un enerģisks, tāpēc pieļauju, ka Prides mūzika noteikti nebūs visu tējas tase, tomēr domāju, ka pietiekami daudziem mūzikas mīļotājiem viņu dziesmas būs kā reibinošs šots laba skotu viskija. Lai iepazītu šo grupu, iesaku noklausīties Messiah un Out Of The Blue.

Patīkamu klausīšanos!

Un kādi ir Tavi muzikālie atklājumi šovasar?

Eksotiski hipnotizējošā iekšējā balss


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

Dziedātāju Aminatu Savadogo atminos kopš laikiem, kad viņa vēl piedalījās Latvijas televīzijas raidījumā “Krodziņā pie Paula”, kura filmēšana tika uzsākta 2008. gadā. Tolaik bija grūti iedomāties, ka šī trauslā, nedaudz nedrošā meitene varētu kļūt par īstu skatuves dīvu (vārda vislabākajā nozīmē, jo Aminatas dīvas statusam komplektā nenāk kaprīzes un paštīksmināšanās – īpašības, kas tik bieži tiek saistītas ar šo statusu). 

Šī gada 8. aprīlī Latvijas 1. Rokkafejnīcā Aminata prezentēja savu debijas albumu Inner Voice, pie kura radīšanas dziedātāja strādāja veselu gadu. Albums klausītāju vērtējumam tika nodots neilgi pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa, lai dziedātāja uz šo pasākumu varētu braukt ar jau gatavu materiālu, ko piedāvāt saviem esošajiem un topošajiem faniem, kurus pēc dziesmas Love Injected, ar kuru Aminata pārstāvēja Latviju Eirovīzijā un ieguva 6. vietu, piemeklētu vēlme dzirdēt no Aminatas ko vairāk.

Albums nav ieturēts vienā noteiktā žanrā, tajā ir manāmas etniskās, elektroniskās, r’n’b, soulmūzikas un popmūzikas noskaņas, kas šo albumu padara tik īpašu, jo dziedātāja nav centusies ielikt savus radošos darbus drošajos popmūzikas rāmjos. Obligāti jāpiemin tas, ka visu dziesmu mūzikas un vārdu autore ir pati Aminata, bet albuma producents ir Kaspars Ansons.

Vairumā Aminatas dziesmu nav lipīga piedziedājuma, kas daudziem mūsdienu māksliniekiem ir neiztrūkstoša dziesmu sastāvdaļa, jo kur nu bez lipīga piedziedājuma, kurš nepamet galvu vairākas dienas, bet jau pēc mēneša ir apriebies līdz nelabumam. Tas, manuprāt, ir viens no Aminatas trumpjiem, jo viņa dziesmas neshēmo, bet gan rada tās, saglabājot godīgumu pati pret sevi un saviem mākslinieciskajiem ideāliem, turklāt, apvienojumā ar viņas spēcīgo balsi, rezultāts ir diezgan iespaidīgs.

Foto: kadrs no Eirovīzijas dziesmu konkursa

Foto: kadrs no Eirovīzijas dziesmu konkursa

Mana absolūtā albuma favorīte ir Love Injected, kas manu uzmanību piesaistīja jau tad, kad Aminata to prezentēja Renāra Zeltiņa šovā un es vēl nezināju, ka tā ir pretendente uz Eirovīzijas dziesmu konkursu. (Esmu lasījis viedokļus, ka dziesma ir pārāk laba šim konkursam un Aminata esot šo dziesmu sabojājusi, uzliekot tai Eirovīzijas zīmogu, bet nešaubos, ka dziedātāja tuvākā vai tālākā nākotnē izdos Love Injected līdzvērtīgas dziesmas, kuras nebūs šī konkursa apzīmogotas, tāpēc satraukumam nav pamata.) Ārkārtīgi simpatizē albuma etniskā noskaņa, tāpēc viena no albuma favorītēm ir arī Land of Nibiru, kuras skanējums liek domāt par naksnīgiem rituāliem kādā Āfrikas ciematā.

Vērtējot albumu kā vienu veselumu, jāsaka, ka katra dziesma ir klausīšanās vērta un atstāj radoši nobriedušas mākslinieces iespaidu, turklāt Inner Voice ir kā malks svaiga gaisa Latvijas mūzikas pasaulē. Aminata ir smalka meitene ar milzīgu balsi, turklāt pāris reizes gadījies ar dziedātāju pārmīt dažus vārdus un jāsaka, ka ārkārtīgi simpatizē viņas vienkāršība un piezemētība, kā arī nopietnā attieksme pret darbu.

Būtu gan vēlējies albumā dzirdēt arī dziesmu Forever, kuru Aminata vairākos pasākumos izpildījusi kopā ar Rick Feds Society – hipnotiska un meditatīva dziesma, kas šim albumam būtu ļoti labi piestāvējusi, nedaudz kontrastējot ar pārējām albuma dziesmām. Iespējams, nākamo albumu Aminatai vajadzētu ierakstīt, sadarbojoties ar Rick Feds Society.

VĒRTĒJUMS: 9/10 

Albums kā stāsts par laimes atrašanu


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

Šī gada 27. februārī pie klausītājiem nonāca jaunākais popmūzikas, poproka un kantrī mūzikas izpildītājas Kellijas Klārksones albums Piece by Piece, kurā iekļautas trīspadsmit emocionāli piesātinātas un enerģiskas dziesmas. 

Kellija Klārksone ir viena no manām mīļākajām dziedātājām – ne tāpēc, ka viņas dziesmas būtu mūzikas šedevri, bet gan tāpēc, ka viņa lieliski prot dziedāt “dzīvajā”, nav zaudējusi savu vienkāršību un emocionalitāti kopš American Idol laikiem, rāda lielisku priekšzīmi saviem faniem par to, kā jāizturas sevi cienošai sievietei, kā arī ļoti daudz strādājusi un joprojām strādā, lai lauztu dažādus sabiedrībā valdošos stereotipus. Īsāk sakot – viņa savu popularitāti izmanto visiem pareizajiem mērķiem, turklāt paralēli veiksmīgai karjerai spējusi izveidot brīnišķīgu ģimeni un ģimenes tēma tiek iepīta arī vairākās albuma Piece by Piece dziesmās.

Mūzikas producents Saimons Kauels, kurš bija American Idol tiesnesis gadā, kad Kellija šovā plūca uzvaras laurus, par šo dziedātāju reiz izteicās šādi: “Kellija nav marionete; viņai nepatīk, ja viņai saka, kas darāms.” Kad Kellija veidoja savu trešo studijas albumu My December, ierakstu kompānija sniedza viņai absolūtu radošo brīvību. Kauels tolaik uzsvēra, ka Kellija, tā vietā, lai spēlētu drošu spēli un sadarbotos ar Since U Been Gone (viens no Kellijas veiksmīgākajiem singliem) producentu Maksu Mārtinu, viņa izvēlējās riskēt un sekot savai radošajai balsij, radot dziļi personisku un emocionālu albumu. Pateicoties smagajam darbam un ideāliem, kurus dziedātāja gadu gaitā nav upurējusi, viņa nav tikai meitene, kas reiz uzvarēja American Idol – viņa ir dziedātāja, kurai ietekmīgākie mūzikas grandi paredz karjeru, kas būs ilgāka par 30 gadiem.

Pēc 13 ļoti aktīviem gadiem uz skatuves Kellija paziņojusi, ka meitas Riveras Rouzas laišana pasaulē negatīvi ietekmējusi viņas balsi, tāpēc dziedātāja nobažījusies, ka vairs nespēs dziedāt tik labi kā līdz meitas nākšanai pasaulē. Nesenā uzstāšanās Džimija Falona šovā pierāda, ka Kellijas balss patiešām nedaudz zaudējusi agrāko spēku, bet šādas izmaiņas noteikti nepieliks punktu veiksmīgai karjerai, jo Kellijas priekšnesumi joprojām ir baudāmi.

Foto: Kellija kopā ar savu vīru Brendonu Blekstoku kāzu dienā (2013. gads)

Foto: Kellija kopā ar savu vīru Brendonu Blekstoku kāzu dienā (2013. gads)

Piece by Piece ir jau septītais Kellijas studijas albums, kuru caurstrāvo pozitīvas noskaņas un iedvesmojošas dziesmu lirikas. Albuma pirmā dziesma ir Heartbeat Songkas šī gada 15. janvārī tika izdota kā albuma pirmais singls. Ja runājam par favorīt-dziesmām, tad kā labākās vēlos izcelt austrāliešu dziedātājas Sias sarakstīto Invincibleemocionāli izjusto duetu ar lielisko Džonu Ledžendu dziesmā Run Run Runne mazāk skaista ir pašas Klārksones sarakstītā Tightrope, kurā jūtamas My December melanholiskās noskaņas; enerģisko War Paint; mierīgajās noskaņās ieturēto Good Goes The Bye. Īpaši gribu izcelt pašu labāko albuma dziesmu, kas, manuprāt, ir Piece By Piecekurā Kellija ielikusi savas pārdomas un sāpes par tēvu, kas viņas ģimeni pameta, kad Kellija bija tikai 6 gadus veca. Dziesmā sāpes jaucas ar prieku, jo, lai arī Kelliju joprojām sāpina fakts, ka bijusi tēvam nevajadzīga, viņa ir laimīga par to, ka, pateicoties savam vīram, atguvusi ticību labajām lietām, kas mīt vīriešos, kā arī pauž pārliecību, ka viņas meitai Riverai Rouzai nekad nenāksies piedzīvot to, ko viņa piedzīvoja savā bērnībā. Skaista mīlestības dziesma viņas vīram un meitiņai. Starp citu, meitas un tēva attiecību tēmu Kellija apspēlēja arī otrajā studijas albumā Breakaway – dziesmā Because of You. (Jāpiebilst, ka videoklipā redzamais sižets realizējies Kellijas dzīvē.)

Foto: Kellija un viņas meita Rivera Rouza

Foto: Kellija un viņas meita Rivera Rouza

Kopumā albumu vērtēju kā veiksmīgu un nav šaubu, ka arī finansiālie panākumi jaunākajam Kellijas veikumam neizpaliks. Since U Been Gone vai Stronger līmeņa dziesmu šajā albumā nav, kaut gan gribētu cerēt, ka Piece By Piece dziesma tiks izdota kā singls un panākumu ziņā pietuvosies labākajiem Kellijas hitiem.

VĒRTĒJUMS: 7,5/10 

Desmit dziesmas rudens un ziemas vakariem


autumn_music_b-684597Blogā esmu rakstījis gan par desmit filmām ziemas un rudens vakariem, gan par desmit grāmatām rudens un ziemas vakariem, tāpēc tagad pienācis laiks desmit dziesmām, kuras lieliski piestāv rudens un ziemas vakariem. Rudens un ziema ir mani mīļākie gadalaiki, kuriem piestāv īpaša mūzika, ne tāda, kādu parasti baudām siltajos gada mēnešos, tāpēc padalīšos ar desmit dziesmām, kuras kopā ar aukstumu atgriežas pie manis katru gadu. 

Gerija Džūlza Mad World (oriģināl izpildītājs Tears For Fears) ir īpaša dziesma, kura nenoliedzami ir ļoti depresīvs un spēcīgs gabals, kuru katrs labas mūzikas cienītājs ir dzirdējis vismaz vienreiz.

 

Džonijs Kešs ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem dziedātājiem un, kad pirmoreiz dzirdēju Hurt (oriģināl izpildītājs Nine Inch Nails), man uz visa ķermeņa uzmetās tāda zosāda, ar kādu mans ķermenis līdz tam vēl nebija sastapies, pateicoties kādai dziesmai.

 

Neesmu no tiem Nirvanas faniem, kas zina tikai vienu grupas dziesmu (protams, runa ir par Smells Like Teen Spirit), turklāt manai gaumei tīkamākas ir citas šis grupas dziesmas. Viena no tām ir Where Did You Sleep Last Night.

 

Pateicoties seriāla American Horror Story trešajai sezonai, kura manī īpašu sajūsmu neradīja, uzzināju par Stīviju Niksu, kuras mūzika paņēma mani savā varā. Turklāt atklāju, ka manas mīļākās poproka grupas Paramore soliste Heilija Viljamsa ir liela Niksas fane un viņas dziesmas Landslide fragmentu iekļāvusi arī savā dziesmā In The Mourning. Landslide, manuprāt, ir neatkārtojami skaista un rudenīga dziesma, kura ļauj ieslīgt pārdomās.

 

Pink Floyd ir grupa, kurai komentārus nevajag, un viņu dziesma Wish You Were Here izstaro patiešām maģisku, skumjām pielādētu enerģiju, ka nav pat nepieciešams ieklausīties dziesmas vārdos, lai uztvertu tās emocijas, kas šajā darbā ieliktas.

 

Neesmu Dollijas Pārtones fans, bet, ja man mūzikā ir kāds guilty pleasure, tad tā noteikti ir amerikāņu kantrī mūzika. Jolene ir viena no manām mīļākajām kantrī dziesmām, turklāt man tā patīk gan Dollijas Pārtones izpildījumā, gan viņas krustmeitas Mailijas Sairusas izpildījumā.

 

The Smiths dziesma How Soon Is Now ir noskaņas ziņā tumša un tieši tāpēc arī tumšajiem gada mēnešiem piestāvoša dziesma.

 

The Verve dziesma Bitter Sweet Symphony jau kopš pamatskolas laikiem ir viena no manām mīļākajām dziesmām, kuru īpaši bieži klausos tieši rudenī. Turklāt diezgan bieži nākas dzirdēt to, ka esmu līdzīgs grupas solistam Ričardam Aškroftam, kas laikam nav nekāds kompliments, jo, būsim godīgi, Aškrofts nav tā slavenība, par kuru kāds teiktu, ka viņš ir simpātisks.

 

Surface of Atlantic grupa noteikti zināma tikai retajam, bet tas nemaina faktu, ka viņu dziesma No Sleep, Walk ir kaut kas izteikti rudenīgs un, manuprāt, ļoti skaists un nomierinošs. Dziesma, kas ideāli piemērota tam, lai to klausītos austiņās pastaigas laikā.

 

The Cranberries dziesma Dreams ir viena no tām retajām dziesmām, kura, atkarībā no noskaņojuma un laika, kādā to klausies, var šķist gan izteikti skumja, gan izteikti priecīga.

Nav jāuzvar šovā, lai iegūtu līgumu ar ierakstu kompāniju


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Astoņpadsmit gadus vecā Gabriela Mišela Hendersone, kas pazīstama ar skatuves vārdu Ella Hendersone, ir Apvienotās Karalistes X-Faktora devītās sezonas dalībniece, kura šovā ieguva tikai sesto vietu, bet tas neliedza viņai iespēju noslēgt līgumu ar Saimonam Kauelam piederošo ierakstu kompāniju SyCo. Šā gada 13. oktobrī dienasgaismu ieraudzīja dziedātājas debijas albums Chapter One.

Gadā, kad X-Faktorā piedalījās spēcīgās balss īpašniece Ella, uzvaras laurus plūca Džeimss Arturs, kurš, starp citu, septītajā šova nedēļā stāvēja uz izbalsošanas svītras kopā ar Ellu. Daudzi joprojām uzskata, ka Ellas un Džeimsa nonākšana uz izbalsošanas svītras bija tikai pārpratums – skatītāji domāja, ka divi vokāli tik spēcīgi dalībnieki nevar tikt izbalsoti, tāpēc nebalsoja par viņiem. Togad augstāku vietu šovā ieguva pat vokāli ļoti vājais šovmenis Railands Klārks, kurš pēc šova dziedāšanai atmeta ar roku, vēlāk uzvarēja Big Brother šovā, bet pēc tam kļuva par ļoti pieprasītu raidījumu vadītāju. Bet Ella tikmēr strādāja…

2012. gadā, The Saturday Night Show šova laikā, kurā Ella izpildīja Silent Night dziesmu, tolaik sešpadsmit gadus vecā meitene paziņoja, ka viņa noslēgusi līgumu ar ierakstu kompāniju SyCo par debijas albuma izdošanu. Pēc šī paziņojuma sākās smags darbs pie albuma, kuram veltīta dziesma Hard Work – dziesmas videoklipā redzamas ainas no Ellas ikdienas un albuma tapšanas procesa.

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Uzreiz gan varu teikt, ka albums nav nekāds meistardarbs, bet arī zemē metams tas nav, turklāt pie gandrīz visu albumā iekļauto dziesmu radīšanas strādājusi pati Ella. (Glow, kas ir otrais albuma singls, ir vienīgā no trīspadsmit albumā iekļautajām dziesmām, kuru nav sarakstījusi jaunā dziedātāja.) Spēcīgākās albuma dziesmas noteikti ir Ghost, kas ir pirmais albuma singls, kas veselās 13 valstīs iekaroja pirktāko dziesmu TOP10; Empire; Glowkuras videoklips ir stipri līdzīgs albuma pirmā singla videoklipam; Give Your Heart Awaykuras piedziedājums ir sasodīti lipīgs; kā arī, protams, Missedar kuru Ella uzstājās X-Faktora pirmajā atlasē un saraudināja ne vienu vien no auditorijā esošajiem cilvēkiem.

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Albuma deluxe versijā iekļautas vēl 5 bonus-dziesmas, no kurām īpaši gribu izcelt divas: Beautifully Unfinished, kas iekaro simpātijas ar vienkāršību, jo klavieres un Ellas balss ir tā kombinācija, kuru es gribētu dzirdēt visās šī albuma dziesmās, kā arī Giantskurā vienkārši ir kaut kas ausīm ļoti tīkams.

Albumā lieliski parādītas Ellas apbrīnojamās vokālās spējas, bet šaubos, ka šis varētu būt albums, kuru pēc gadiem desmit vai divdesmit kāds uzskatīs par nopietnu un vērtīgu ieguldījumu mūzikā. Es gan piekrītu Ellas faniem, kuri apgalvo, ka labprāt klausītos arī to, kā Ella izdzied telefonu grāmatu. Tomēr Ellai ir visas iespējas radīt ko paliekošu, jo ar tādu balsi, kāda ir Ellai, ir viegli iztēloties viņu dziedam kādā Endrū Loida Vēbera mūziklā. Tā kā Ella ir tikai 18 gadus veca, tad, manuprāt, lielākie panākumi viņai vēl priekšā un pieļauju, ka ar laiku viņa varētu atkārtot britu dziedātājas Leonas Luisas panākumus un pat tos pārspēt.

VĒRTĒJUMS: 7/10