mūzika

Eksotiski hipnotizējošā iekšējā balss


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

Dziedātāju Aminatu Savadogo atminos kopš laikiem, kad viņa vēl piedalījās Latvijas televīzijas raidījumā “Krodziņā pie Paula”, kura filmēšana tika uzsākta 2008. gadā. Tolaik bija grūti iedomāties, ka šī trauslā, nedaudz nedrošā meitene varētu kļūt par īstu skatuves dīvu (vārda vislabākajā nozīmē, jo Aminatas dīvas statusam komplektā nenāk kaprīzes un paštīksmināšanās – īpašības, kas tik bieži tiek saistītas ar šo statusu). 

Šī gada 8. aprīlī Latvijas 1. Rokkafejnīcā Aminata prezentēja savu debijas albumu Inner Voice, pie kura radīšanas dziedātāja strādāja veselu gadu. Albums klausītāju vērtējumam tika nodots neilgi pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa, lai dziedātāja uz šo pasākumu varētu braukt ar jau gatavu materiālu, ko piedāvāt saviem esošajiem un topošajiem faniem, kurus pēc dziesmas Love Injected, ar kuru Aminata pārstāvēja Latviju Eirovīzijā un ieguva 6. vietu, piemeklētu vēlme dzirdēt no Aminatas ko vairāk.

Albums nav ieturēts vienā noteiktā žanrā, tajā ir manāmas etniskās, elektroniskās, r’n’b, soulmūzikas un popmūzikas noskaņas, kas šo albumu padara tik īpašu, jo dziedātāja nav centusies ielikt savus radošos darbus drošajos popmūzikas rāmjos. Obligāti jāpiemin tas, ka visu dziesmu mūzikas un vārdu autore ir pati Aminata, bet albuma producents ir Kaspars Ansons.

Vairumā Aminatas dziesmu nav lipīga piedziedājuma, kas daudziem mūsdienu māksliniekiem ir neiztrūkstoša dziesmu sastāvdaļa, jo kur nu bez lipīga piedziedājuma, kurš nepamet galvu vairākas dienas, bet jau pēc mēneša ir apriebies līdz nelabumam. Tas, manuprāt, ir viens no Aminatas trumpjiem, jo viņa dziesmas neshēmo, bet gan rada tās, saglabājot godīgumu pati pret sevi un saviem mākslinieciskajiem ideāliem, turklāt, apvienojumā ar viņas spēcīgo balsi, rezultāts ir diezgan iespaidīgs.

Foto: kadrs no Eirovīzijas dziesmu konkursa

Foto: kadrs no Eirovīzijas dziesmu konkursa

Mana absolūtā albuma favorīte ir Love Injected, kas manu uzmanību piesaistīja jau tad, kad Aminata to prezentēja Renāra Zeltiņa šovā un es vēl nezināju, ka tā ir pretendente uz Eirovīzijas dziesmu konkursu. (Esmu lasījis viedokļus, ka dziesma ir pārāk laba šim konkursam un Aminata esot šo dziesmu sabojājusi, uzliekot tai Eirovīzijas zīmogu, bet nešaubos, ka dziedātāja tuvākā vai tālākā nākotnē izdos Love Injected līdzvērtīgas dziesmas, kuras nebūs šī konkursa apzīmogotas, tāpēc satraukumam nav pamata.) Ārkārtīgi simpatizē albuma etniskā noskaņa, tāpēc viena no albuma favorītēm ir arī Land of Nibiru, kuras skanējums liek domāt par naksnīgiem rituāliem kādā Āfrikas ciematā.

Vērtējot albumu kā vienu veselumu, jāsaka, ka katra dziesma ir klausīšanās vērta un atstāj radoši nobriedušas mākslinieces iespaidu, turklāt Inner Voice ir kā malks svaiga gaisa Latvijas mūzikas pasaulē. Aminata ir smalka meitene ar milzīgu balsi, turklāt pāris reizes gadījies ar dziedātāju pārmīt dažus vārdus un jāsaka, ka ārkārtīgi simpatizē viņas vienkāršība un piezemētība, kā arī nopietnā attieksme pret darbu.

Būtu gan vēlējies albumā dzirdēt arī dziesmu Forever, kuru Aminata vairākos pasākumos izpildījusi kopā ar Rick Feds Society – hipnotiska un meditatīva dziesma, kas šim albumam būtu ļoti labi piestāvējusi, nedaudz kontrastējot ar pārējām albuma dziesmām. Iespējams, nākamo albumu Aminatai vajadzētu ierakstīt, sadarbojoties ar Rick Feds Society.

VĒRTĒJUMS: 9/10 

Albums kā stāsts par laimes atrašanu


Foto: albuma vāciņš

Foto: albuma vāciņš

Šī gada 27. februārī pie klausītājiem nonāca jaunākais popmūzikas, poproka un kantrī mūzikas izpildītājas Kellijas Klārksones albums Piece by Piece, kurā iekļautas trīspadsmit emocionāli piesātinātas un enerģiskas dziesmas. 

Kellija Klārksone ir viena no manām mīļākajām dziedātājām – ne tāpēc, ka viņas dziesmas būtu mūzikas šedevri, bet gan tāpēc, ka viņa lieliski prot dziedāt “dzīvajā”, nav zaudējusi savu vienkāršību un emocionalitāti kopš American Idol laikiem, rāda lielisku priekšzīmi saviem faniem par to, kā jāizturas sevi cienošai sievietei, kā arī ļoti daudz strādājusi un joprojām strādā, lai lauztu dažādus sabiedrībā valdošos stereotipus. Īsāk sakot – viņa savu popularitāti izmanto visiem pareizajiem mērķiem, turklāt paralēli veiksmīgai karjerai spējusi izveidot brīnišķīgu ģimeni un ģimenes tēma tiek iepīta arī vairākās albuma Piece by Piece dziesmās.

Mūzikas producents Saimons Kauels, kurš bija American Idol tiesnesis gadā, kad Kellija šovā plūca uzvaras laurus, par šo dziedātāju reiz izteicās šādi: “Kellija nav marionete; viņai nepatīk, ja viņai saka, kas darāms.” Kad Kellija veidoja savu trešo studijas albumu My December, ierakstu kompānija sniedza viņai absolūtu radošo brīvību. Kauels tolaik uzsvēra, ka Kellija, tā vietā, lai spēlētu drošu spēli un sadarbotos ar Since U Been Gone (viens no Kellijas veiksmīgākajiem singliem) producentu Maksu Mārtinu, viņa izvēlējās riskēt un sekot savai radošajai balsij, radot dziļi personisku un emocionālu albumu. Pateicoties smagajam darbam un ideāliem, kurus dziedātāja gadu gaitā nav upurējusi, viņa nav tikai meitene, kas reiz uzvarēja American Idol – viņa ir dziedātāja, kurai ietekmīgākie mūzikas grandi paredz karjeru, kas būs ilgāka par 30 gadiem.

Pēc 13 ļoti aktīviem gadiem uz skatuves Kellija paziņojusi, ka meitas Riveras Rouzas laišana pasaulē negatīvi ietekmējusi viņas balsi, tāpēc dziedātāja nobažījusies, ka vairs nespēs dziedāt tik labi kā līdz meitas nākšanai pasaulē. Nesenā uzstāšanās Džimija Falona šovā pierāda, ka Kellijas balss patiešām nedaudz zaudējusi agrāko spēku, bet šādas izmaiņas noteikti nepieliks punktu veiksmīgai karjerai, jo Kellijas priekšnesumi joprojām ir baudāmi.

Foto: Kellija kopā ar savu vīru Brendonu Blekstoku kāzu dienā (2013. gads)

Foto: Kellija kopā ar savu vīru Brendonu Blekstoku kāzu dienā (2013. gads)

Piece by Piece ir jau septītais Kellijas studijas albums, kuru caurstrāvo pozitīvas noskaņas un iedvesmojošas dziesmu lirikas. Albuma pirmā dziesma ir Heartbeat Songkas šī gada 15. janvārī tika izdota kā albuma pirmais singls. Ja runājam par favorīt-dziesmām, tad kā labākās vēlos izcelt austrāliešu dziedātājas Sias sarakstīto Invincibleemocionāli izjusto duetu ar lielisko Džonu Ledžendu dziesmā Run Run Runne mazāk skaista ir pašas Klārksones sarakstītā Tightrope, kurā jūtamas My December melanholiskās noskaņas; enerģisko War Paint; mierīgajās noskaņās ieturēto Good Goes The Bye. Īpaši gribu izcelt pašu labāko albuma dziesmu, kas, manuprāt, ir Piece By Piecekurā Kellija ielikusi savas pārdomas un sāpes par tēvu, kas viņas ģimeni pameta, kad Kellija bija tikai 6 gadus veca. Dziesmā sāpes jaucas ar prieku, jo, lai arī Kelliju joprojām sāpina fakts, ka bijusi tēvam nevajadzīga, viņa ir laimīga par to, ka, pateicoties savam vīram, atguvusi ticību labajām lietām, kas mīt vīriešos, kā arī pauž pārliecību, ka viņas meitai Riverai Rouzai nekad nenāksies piedzīvot to, ko viņa piedzīvoja savā bērnībā. Skaista mīlestības dziesma viņas vīram un meitiņai. Starp citu, meitas un tēva attiecību tēmu Kellija apspēlēja arī otrajā studijas albumā Breakaway – dziesmā Because of You. (Jāpiebilst, ka videoklipā redzamais sižets realizējies Kellijas dzīvē.)

Foto: Kellija un viņas meita Rivera Rouza

Foto: Kellija un viņas meita Rivera Rouza

Kopumā albumu vērtēju kā veiksmīgu un nav šaubu, ka arī finansiālie panākumi jaunākajam Kellijas veikumam neizpaliks. Since U Been Gone vai Stronger līmeņa dziesmu šajā albumā nav, kaut gan gribētu cerēt, ka Piece By Piece dziesma tiks izdota kā singls un panākumu ziņā pietuvosies labākajiem Kellijas hitiem.

VĒRTĒJUMS: 7,5/10 

Desmit dziesmas rudens un ziemas vakariem


autumn_music_b-684597Blogā esmu rakstījis gan par desmit filmām ziemas un rudens vakariem, gan par desmit grāmatām rudens un ziemas vakariem, tāpēc tagad pienācis laiks desmit dziesmām, kuras lieliski piestāv rudens un ziemas vakariem. Rudens un ziema ir mani mīļākie gadalaiki, kuriem piestāv īpaša mūzika, ne tāda, kādu parasti baudām siltajos gada mēnešos, tāpēc padalīšos ar desmit dziesmām, kuras kopā ar aukstumu atgriežas pie manis katru gadu. 

Gerija Džūlza Mad World (oriģināl izpildītājs Tears For Fears) ir īpaša dziesma, kura nenoliedzami ir ļoti depresīvs un spēcīgs gabals, kuru katrs labas mūzikas cienītājs ir dzirdējis vismaz vienreiz.

 

Džonijs Kešs ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem dziedātājiem un, kad pirmoreiz dzirdēju Hurt (oriģināl izpildītājs Nine Inch Nails), man uz visa ķermeņa uzmetās tāda zosāda, ar kādu mans ķermenis līdz tam vēl nebija sastapies, pateicoties kādai dziesmai.

 

Neesmu no tiem Nirvanas faniem, kas zina tikai vienu grupas dziesmu (protams, runa ir par Smells Like Teen Spirit), turklāt manai gaumei tīkamākas ir citas šis grupas dziesmas. Viena no tām ir Where Did You Sleep Last Night.

 

Pateicoties seriāla American Horror Story trešajai sezonai, kura manī īpašu sajūsmu neradīja, uzzināju par Stīviju Niksu, kuras mūzika paņēma mani savā varā. Turklāt atklāju, ka manas mīļākās poproka grupas Paramore soliste Heilija Viljamsa ir liela Niksas fane un viņas dziesmas Landslide fragmentu iekļāvusi arī savā dziesmā In The Mourning. Landslide, manuprāt, ir neatkārtojami skaista un rudenīga dziesma, kura ļauj ieslīgt pārdomās.

 

Pink Floyd ir grupa, kurai komentārus nevajag, un viņu dziesma Wish You Were Here izstaro patiešām maģisku, skumjām pielādētu enerģiju, ka nav pat nepieciešams ieklausīties dziesmas vārdos, lai uztvertu tās emocijas, kas šajā darbā ieliktas.

 

Neesmu Dollijas Pārtones fans, bet, ja man mūzikā ir kāds guilty pleasure, tad tā noteikti ir amerikāņu kantrī mūzika. Jolene ir viena no manām mīļākajām kantrī dziesmām, turklāt man tā patīk gan Dollijas Pārtones izpildījumā, gan viņas krustmeitas Mailijas Sairusas izpildījumā.

 

The Smiths dziesma How Soon Is Now ir noskaņas ziņā tumša un tieši tāpēc arī tumšajiem gada mēnešiem piestāvoša dziesma.

 

The Verve dziesma Bitter Sweet Symphony jau kopš pamatskolas laikiem ir viena no manām mīļākajām dziesmām, kuru īpaši bieži klausos tieši rudenī. Turklāt diezgan bieži nākas dzirdēt to, ka esmu līdzīgs grupas solistam Ričardam Aškroftam, kas laikam nav nekāds kompliments, jo, būsim godīgi, Aškrofts nav tā slavenība, par kuru kāds teiktu, ka viņš ir simpātisks.

 

Surface of Atlantic grupa noteikti zināma tikai retajam, bet tas nemaina faktu, ka viņu dziesma No Sleep, Walk ir kaut kas izteikti rudenīgs un, manuprāt, ļoti skaists un nomierinošs. Dziesma, kas ideāli piemērota tam, lai to klausītos austiņās pastaigas laikā.

 

The Cranberries dziesma Dreams ir viena no tām retajām dziesmām, kura, atkarībā no noskaņojuma un laika, kādā to klausies, var šķist gan izteikti skumja, gan izteikti priecīga.

Vai māksla bez sāpēm ir iespējama?!


Foto: aktieris Džeimss Dīns

Foto: aktieris Džeimss Dīns

Bieži dzirdēts, ka dzejnieka uzdevums esot publiski noasiņot – šo apgalvojumu arodvidusskolas laikos pieminēja arī mana literatūras skolotāja, kuras vadītās literatūras lekcijas joprojām atceros ar labpatiku. Manuprāt, publiski noasiņo ne tikai dzejnieki, bet arī mūziķi, rakstnieki, aktieri un arī mākslinieki, kas izpaužas citās jomās. 

Daudzi sāpes uztver kā kaut ko sliktu un nevajadzīgu, tomēr nekas šajā pasaulē nav lieks – arī sāpes. Uzskatu, ka mākslas pasaule bez sāpēm nemaz nebūtu iedomājama, jo tik daudz ģeniālu mākslas darbu radīti laika periodos, kas māksliniekiem nav bijuši tie gaišākie. Kā piemēru varu minēt britu dziedātāju Džeimsu Arturu, kurš šovasar viesojās Latvijā. The James Arthur Band laikos, kas dziedātājam iezīmējās ar naudas trūkumu, domām par pašnāvību un lielveikalu apzagšanu, Džeimss radīja patiešām lielisku, emocionāli izjustu un ļoti kvalitatīvu mūziku, bet pēc tam, kad viņš uzvarēja šovā X-Faktors un parakstīja līgumu ar SyCo ierakstu kompāniju, viņa radītā mūzika kļuva nedaudz tukšāka – kaut kas ļoti būtisks no Džeimsa agrākā skanējuma bija zudis. (Iespējams, tas tāpēc, ka SyCo ierakstu kompānija Džeimsam uzspieda sev vēlamo formātu, bet, iespējams, tāpēc, ka Džeimss bija kļuvis laimīgs, jo rada sapņu piepildījumu.) Šogad Džeimss pārtrauca sadarbību ar SyCo un šā gada 19. oktobrī viņš izdeva savu jaunāko singlu Kryptonite, kurā atkal jūtamas sāpes un pilnīgs emocionālais kailums, kas daudziem tik ļoti pietrūka Džeimsa debijas albumā, kuru izdeva SyCo. Singls Kryptonite tika radīts laika posmā, kad Džeimss mikroblugu vietnē Twitter neslēpa savas dusmas, sāpes un neapmierinātību ar apkārt notiekošo – nepamanīt, ka viņš ir apjucis, sāpināts un dusmu pilns, bija neiespējami.

Foto: Kāda fana komentārs par Džeimsa dziesmām un sāpju ietekmi uz viņa mūziku.

Foto: Kāda fana komentārs par Džeimsa dziesmām un sāpju ietekmi uz viņa mūziku.

Protams, netrūkst arī lielisku dziesmu, dzejoļu un literāro darbu, kas radīti prieka un eiforijas iespaidā, bet atmiņā paliekošākie ir tieši tie darbi, kurus caurstrāvo sāpes un spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, kuriem bijusi tumša nokrāsa. Arī Harijs Poters tā autorei Dž. K. Roulingai fantāzijā piedzima laikos, kad viņa nesen bija izšķīrusies no vīra, kļuvusi par vientuļo māti, iztika no ļoti niecīgas naudas summas un dzīvoja ļoti pieticīgā miteklī – īsumā sakot, tolaik jaunajai sievietei tie bija emocionāli un finansiāli grūti laiki, bet tas netraucēja viņai uzrakstīt vienu no pasaulē populārākajām un finansiāli veiksmīgākajām fantāzijas literatūras sāgām.

Foto: rakstniece Dž. K. Roulinga

Foto: rakstniece Dž. K. Roulinga

Varu minēt arī kādu pašmāju piemēru: Ieva Akuratere dziesmu “Manai tautai (Palīdzi Dievs)”, kas man vienmēr liek skriet skudriņām pār ķermeni, radīja laikos, kad izsāpēja ne tikai savu, bet visas latviešu tautas sāpi. Tādu piemēru ir bezgala daudz, tāpēc uzskaitīt tos visus būtu neiespējami.

Šādas pārdomas mani bieži vedina uzdot sev retorisku jautājumu: Vai laimīgs mākslinieks ir labs mākslinieks?!

Saprotu, ka māksliniekam nav jābūt emocionālam graustam, lai radītu mākslu, bet, manuprāt, bez sāpēm un iekšējā pārdzīvojuma kaut ko labu radīt ir gandrīz neiespējami.

Kimbrielas Dīnas rakstā Is pain the key to good art? minēts, ka, balstoties uz dažādiem pētījumiem, mākslinieki biežāk cieš no depresijas, šizofrēnijas, bipolārajiem traucējumiem un maniakālās depresijas , nekā cilvēki, kas nav saistīti ar mākslu.

Reizēm ar emocionālajām sāpēm ir līdzīgi kā ar fiziskajiem treniņiem – ja pēc treniņa sāp muskuļi, tas nozīmē, ka tie aug un treniņš bijis produktīvs, tāpat ir ar emocionālajām sāpēm, jo tās ir jāpārvar un jāizsāp, lai turpinātu garīgo izaugsmi.

Noslēgumā gribu citēt poproka grupas Paramore solisti Heiliju Viljamsu, kurai par šo tēmu ir patiešām lielisks citāts:

“It’s not that I don’t feel the pain it’s just I’m not afraid of hurting anymore.”

Konkurss: padalies ar savu īpašo dziesmu


Foto: Konkursa balva – BaibaBooks izdotā lasītāja dienasgrāmata.

Foto: Konkursa balva – BaibaBooks izdotā lasītāja dienasgrāmata.

Tā kā blogā sen nav bijis neviens konkurss, tad nolēmu, ka pienācis īstais laiks, lai tādu sarīkotu. Uzdevums šoreiz vienkāršs un muzikāls, bet balva lieliska un ļoti literāra. 

Konkursa noteikumi: Katram no mums taču ir kāda īpaša dziesma, kura, banāli sakot, aizskar dvēseles stīgas – manā dzīvē tādu ir diezgan daudz: Džeimsa Artura Faded, Paramore Last Hope, The XX Angels, Džona Meijera Belief, Stīvijas Niksas Landslide, Pink Floyd Wish You Were Here, Adama Lamberta Whataya Want From Me un citas, bet šoreiz runa nav par dziesmām, kas ietekmējušas manu dzīvi, bet gan par dziesmām, kuras jūsu dzīvēs, bloga lasītāji, atstājušas paliekošas pēdas. Es nerunāju par mīļākajām dziesmām, bet dziesmām, kas palīdzējušas grūtā brīdī, vienmēr liek pasmaidīt, kad viss šķiet drūms, skanējušas jūsu dzimšanas brīdī vai jūsu bērnu dzimšanas brīžos utt.

Viss, kas jums jādara, lai piedalītos konkursā, ir jāieraksta un jāpublicē komentārs zem šī bloga ieraksta, minot tajā savu īpašo dziesmu un īsumā pastāstot, kāpēc šī dziesma jūsu dzīvē bijusi vai joprojām ir īpaša. Gaidīšu komentārus!

Balva: Jau 1. novembrī izlozēšu vienu laimīgo komentāra autoru, kurš savā īpašumā iegūs lielisko lasītāja dienasgrāmatu “Es lasu un man patīk”, kuru izdevusi jaunā izdevniecība BaibaBooks.

Konkursa rezultāti: Uzreiz gribu atvainoties, ka konkursa rezultāti tiek publicēti ar lielu kavēšanos, jo mans dators tieši oktobra pēdējā dienā izdomāja doties pie tehnikas dieviem, bet, kas ilgi nāk, tas labi nāk… vai kaut kā tamlīdzīgi. Ļoti labprāt piešķirtu pa lasītāja dienasgrāmatai katram, kurš padalījās ar savu īpašo dziesmu, bet, izmantojot random.org, noskaidroju, ka šoreiz veiksme visvairāk uzsmaidīja Anetei Aizbaltei. Lūdzu, sazinies ar mani par balvas saņemšanu! (E-pastu adreses, uz kurām rakstīt, var redzēt bloga augšpusē, labajā stūrī.)

Paldies visiem, kas padalījās ar savām īpašajām dziesmām – atmiņā tika atsauktas gan man mīļas dziesmas, gan noklausījos dažas iepriekš nedzirdētas dziesmas, kuras iekļāvu savā pleilistē.

Nav jāuzvar šovā, lai iegūtu līgumu ar ierakstu kompāniju


Foto: Albuma vāciņš

Foto: Albuma vāciņš

Astoņpadsmit gadus vecā Gabriela Mišela Hendersone, kas pazīstama ar skatuves vārdu Ella Hendersone, ir Apvienotās Karalistes X-Faktora devītās sezonas dalībniece, kura šovā ieguva tikai sesto vietu, bet tas neliedza viņai iespēju noslēgt līgumu ar Saimonam Kauelam piederošo ierakstu kompāniju SyCo. Šā gada 13. oktobrī dienasgaismu ieraudzīja dziedātājas debijas albums Chapter One.

Gadā, kad X-Faktorā piedalījās spēcīgās balss īpašniece Ella, uzvaras laurus plūca Džeimss Arturs, kurš, starp citu, septītajā šova nedēļā stāvēja uz izbalsošanas svītras kopā ar Ellu. Daudzi joprojām uzskata, ka Ellas un Džeimsa nonākšana uz izbalsošanas svītras bija tikai pārpratums – skatītāji domāja, ka divi vokāli tik spēcīgi dalībnieki nevar tikt izbalsoti, tāpēc nebalsoja par viņiem. Togad augstāku vietu šovā ieguva pat vokāli ļoti vājais šovmenis Railands Klārks, kurš pēc šova dziedāšanai atmeta ar roku, vēlāk uzvarēja Big Brother šovā, bet pēc tam kļuva par ļoti pieprasītu raidījumu vadītāju. Bet Ella tikmēr strādāja…

2012. gadā, The Saturday Night Show šova laikā, kurā Ella izpildīja Silent Night dziesmu, tolaik sešpadsmit gadus vecā meitene paziņoja, ka viņa noslēgusi līgumu ar ierakstu kompāniju SyCo par debijas albuma izdošanu. Pēc šī paziņojuma sākās smags darbs pie albuma, kuram veltīta dziesma Hard Work – dziesmas videoklipā redzamas ainas no Ellas ikdienas un albuma tapšanas procesa.

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Foto: Ella un Džeimss 2012. gadā uz šova X-Faktors izbalsošanas svītras

Uzreiz gan varu teikt, ka albums nav nekāds meistardarbs, bet arī zemē metams tas nav, turklāt pie gandrīz visu albumā iekļauto dziesmu radīšanas strādājusi pati Ella. (Glow, kas ir otrais albuma singls, ir vienīgā no trīspadsmit albumā iekļautajām dziesmām, kuru nav sarakstījusi jaunā dziedātāja.) Spēcīgākās albuma dziesmas noteikti ir Ghost, kas ir pirmais albuma singls, kas veselās 13 valstīs iekaroja pirktāko dziesmu TOP10; Empire; Glowkuras videoklips ir stipri līdzīgs albuma pirmā singla videoklipam; Give Your Heart Awaykuras piedziedājums ir sasodīti lipīgs; kā arī, protams, Missedar kuru Ella uzstājās X-Faktora pirmajā atlasē un saraudināja ne vienu vien no auditorijā esošajiem cilvēkiem.

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Foto: kadrs no singla Glow videoklipa uzņemšanas laukuma

Albuma deluxe versijā iekļautas vēl 5 bonus-dziesmas, no kurām īpaši gribu izcelt divas: Beautifully Unfinished, kas iekaro simpātijas ar vienkāršību, jo klavieres un Ellas balss ir tā kombinācija, kuru es gribētu dzirdēt visās šī albuma dziesmās, kā arī Giantskurā vienkārši ir kaut kas ausīm ļoti tīkams.

Albumā lieliski parādītas Ellas apbrīnojamās vokālās spējas, bet šaubos, ka šis varētu būt albums, kuru pēc gadiem desmit vai divdesmit kāds uzskatīs par nopietnu un vērtīgu ieguldījumu mūzikā. Es gan piekrītu Ellas faniem, kuri apgalvo, ka labprāt klausītos arī to, kā Ella izdzied telefonu grāmatu. Tomēr Ellai ir visas iespējas radīt ko paliekošu, jo ar tādu balsi, kāda ir Ellai, ir viegli iztēloties viņu dziedam kādā Endrū Loida Vēbera mūziklā. Tā kā Ella ir tikai 18 gadus veca, tad, manuprāt, lielākie panākumi viņai vēl priekšā un pieļauju, ka ar laiku viņa varētu atkārtot britu dziedātājas Leonas Luisas panākumus un pat tos pārspēt.

VĒRTĒJUMS: 7/10

2014. gada X-Faktora prognozes


Foto: 2014. gada X-Faktora tiesneši – no kreisās: Saimons Kauels,  Šerila Fernandesa-Versini, Melānija Brauna jeb Mela B jeb Scary Spice, Luiss Volšs.

Foto: 2014. gada X-Faktora tiesneši – no kreisās: Saimons Kauels, Šerila Fernandesa-Versini, Melānija Brauna jeb Mela B jeb Scary Spice, Luiss Volšs.

grupas

Luiss Volšs šogad ir grupu kategorijas mentors un viņa paspārnē šogad nonākušas trīs grupas: māsu duets Blonde Electra, kurš tiek dēvēts par kaitinošu, bet, manuprāt, viņas ir izklaidējošs Jedwards un Iggy Azalea sakausējums, šova laikā izveidotā puišu grupa Stereo Kicks, kas sastāv no astoņiem vokāli spēcīgiem puišiem, un Only The Young, kas ir samērā garlaicīga popgrupa. Par vārda tiešākajā nozīmē interesantāko grupu var dēvēt Blonde Electra, kas noteikti neplūks uzvaras laurus, jo atraktīvās māsas jau pašā šova sākumā ieguvušas patiešām iespaidīgu nīdēju pulciņu. Reālākais pretendents uz uzvaru no šīs kategorijas ir jaunā puišu grupa Stereo Kicks. (Tas gan nemaina faktu, ka šī astoņu puišu grupa ir kārtējā puišu grupa, kuras mērķauditorija ir pusaugu meitenes.)

overs

Neskatoties uz to, ka pagājušā gadā Overs kategorijas pārstāve Sema Beilija plūca uzvaras laurus, šaubos, ka arī šogad kāds no šīs kategorijas triumfēs. Dalībnieku, kas vecāki par 25 gadiem, mentors šogad ir pats Saimons Kauels, kurš judges houses posmā neslēpa vilšanos par to, ka viņam šogad tikusi tieši šī kategorija. Bukmeikeri prognozē, ka šogad uzvarētājs varētu būt Džejs, bet, manuprāt, šīs kategorijas spēcīgākā dalībniece ir Flēra, kurai ir pilns zvaigznes komplekts – valdzinoša āriene, harisma un patiešām lieliska balss. Tomēr ļoti šaubos, ka Flēra varētu tikt kronēta par 2014. gada X-Faktora uzvarētāju.

meitenes

Meiteņu mentore šogad (jau atkal) ir Šerila Fernandesa-Versini, kura no daudz talantīgām meitenēm izvēlējās trīs patiešām garlaicīgas, vokāli ne īpaši spēcīgas meitenes, kuras tiks līdz finālam tikai tad, ja notiks brīnums. Hloja aka wannabe Merilina Monro ir kaitinošāka par māsu duetu Blonde Electra, turklāt nepamet sajūta, ka viņa nepārtraukti spēlē teātri, turklāt arī viņa, tāpat kā iepriekšminētais duets, paspējusi iemantot daudzu skatītāju antipātijas.

puisi

Protams, labāko kategoriju, kuras mentore šogad ir mega-grupas Spice Girls dalībniece Mela B, pietaupīju beigām, jo esmu diezgan pārliecināts, ka uzvaras laurus šogad plūks kāds no Melas puišiem. Melas kategorijā ir trīs puiši: Džeiks, kuru 2012. gadā mājās aizsūtīja toreizējā puišu mentore Nikola Šercingere (togad divi no viņas puišiem tika līdz finālam un viens no viņiem (Džeimss Arturs) plūca uzvaras laurus), itālis Andrea, kura balss ir tik iespaidīga, ka liek uzmesties zosādai, kā arī Pols, kuru pagājušā gadā mājās aizsūtīja Luiss Volšs, kurš tolaik bija puišu mentors.

Jāatzīst, ka šī bija pirmā reize, kad kāds no tiesnešiem (konkrētāk: Mela B) izvēlējās tieši tos trīs dalībniekus, kurus izvēlētos es, ja būtu X-Faktora tiesnesis.

Subjektīvais rezumē: Uzvarētājs būs Andrea vai Pols.

Kādas ir jūsu prognozes?

P. S. Wildcards māksliniekus šoreiz ignorēju.